Mākslīgais intelekts vienmēr pieļauj noteiktu kļūdas procentu, intervijā atzina informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu izstrādātāja "ZZ Dats" direktors Edžus Žeiris.
Viņš sacīja, ka tāds rīks kā "ChatGPT" ļoti labi saprot dabīgās valodas semantiku un domu. Piemēram, interneta meklētājprogrammas meklē atbilstību pēc atslēgvārdiem, bet šeit jau ir redzams, ka tiek uztverta jautājuma doma un jēga.
Arī programmēšanā nāk iekšā mākslīgais intelekts un ir rīki, kurus programmētāji jau lieto ikdienā, min Žeiris.
Vienlaikus viņš sacīja, ka ir jānomierina tie, kuri baidās, ka mākslīgais intelekts aizstās cilvēku - tas tomēr ir asistents. "Jā, vieglākos uzdevumus tas var atrisināt diezgan vienkārši, bet sarežģītākos uzdevumos tas pilda asistenta funkciju, un šādā nozīmē tas ir jāizmanto, un mēs to arī izmantojam arvien plašāk," sacīja Žeiris.
Tāpat viņš atzina, ja neizmantosim mākslīgo intelektu, atpaliksim un nebūsim konkurētspējīgi pasaules tirgū.
Žeiris sacīja, ka"ZZ Dats" mākslīgā intelekta risinājumus piedāvā arī uzņēmuma klientiem, piemēram, Kuldīgā ceļu uzturēšana ziemā tiek monitorēta ar mākslīgā intelekta palīdzību.
"ZZ Dats" direktora ieskatā mākslīgo intelektu var izmantot klientu apkalpošanā, dokumentu izvērtēšanā, kādu procesu kopsavilkuma ģenerēšanā, kas pēc tam ļauj veikt datu analīzi. "Vienlaikus ir jārēķinās, ka tas pats "Chat GPT" neatrodas lokālajos datu apstrādes centros, tādēļ ir jāiedziļinās, kāda ir datu apstrādes politika, visas citas nianses," sacīja Žeiris.
Savukārt, runājot par bažām, kas saistītas ar dziļviltojumiem, Žeiris intervijā skaidroja, ka ir lietas, kas ir pamatotas, bet ir lietas, kur ir pārspīlējumi. "Ir skaidrs, ka jebkuru tehnoloģiju cilvēks var izmantot gan pozitīvi, gan negatīvi. Tas, ka šīs tehnoloģijas ir pieejamas arī krāpniekiem, rada lielas bažas par dziļviltojumiem," viņš sacīja.
Žeiris norādīja, ka no otras puses tas, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību var ģenerēt reālu sarunu un sarunas biedru, var būt ļoti noderīgi arī pakalpojumu sniegšanā.
Piemēram, ja uz pašvaldību, kurā jau tā trūkst darbinieku, atnāk vecāka gada gājuma cilvēks, kas ar datoru un informācijas meklēšanu ir uz "jūs", lai kaut ko noskaidrotu, viņam nav jāgaida rindā, bet viņš problēmu var izstāstīt datoram, kur viņam kaut vai pats pašvaldības vadītājs vai vadītāja savā balsī izstāsta, kā saņemt vienu vai otru pakalpojumu. Līdz ar to viss ir atkarīgs no tā, kā šo tehnoloģiju izmanto.
Jau vēstīts, ka "ZZ Dats" pagājušajā gadā strādāja ar 15,209 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,2% vairāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 36,5% un bija 2,465 miljoni eiro.
Kompānija "ZZ Dats" reģistrēta 1995.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 40 000 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmums pieder Mārim Ziemam (52,5%) un Ingai Ziemai (47,5%).
