Uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits un apjoms 2023. gadā Eiropā un Baltijā ir samazinājies augstās inflācijas un procentu likmju kāpuma dēļ. Neskatoties uz pērn valdošo neskaidrību par ekonomikas izaugsmes iespējām, Baltijas valstīs pērn noslēgti 218 M&A darījumi, kuru kopējā vērtība ir 1,5 miljardi eiro, liecina Oaklins dati.
Salīdzinoši aktīvāki pērn bijuši paši Baltijas valstu investori, ieguldot savu valstu uzņēmumos, bet šogad ir sagaidāma investoru aktivitātes atjaunošanās, ja tiks samazinātas procentu likmes.
Noslēgtie 218 M&A darījumi ir par 13% mazāk nekā 2022. gadā. Eiropas Centrālās bankas vairākkārtēji lēmumi par strauju procentu likmju paaugstināšanu atspoguļojās darījumu aktivitātes kritumā Eiropā un Baltijas valstīs. Ņemot vērā, ka šogad tiek prognozēts potenciāls procentu likmju samazinājums, 2024. gadā ir sagaidāms M&A aktivitātes kāpums, tostarp investoru interese par ieguldījumiem Baltijas valstīs.
“Augstā inflācija un pieaugošās procentu likmes ir galvenie faktori, kas investorus darīja uzmanīgus. Darījumu aktivitātes kritums ir vērojams daudzviet pasaulē, visā Eiropā, kā arī Baltijas valstīs. Tas skaidrojams ar nenoteiktību un neskaidrību par turpmāko attīstību apvienojumā ar sadārdzinātu aizņemšanos darījumu finansēšanai. Sagaidāms, ka procentu likmēm krītoties, šogad M&A tirgū varētu atgriezties aktivitāte un pieaugs investoru interese arī par Baltijas valstu uzņēmumiem. Jāatzīmē, ka 2023. gadā bija jūtama izteiktāka interese par infrastruktūras uzņēmumiem, kas strādā enerģētikas, komunālo pakalpojumu, transporta un telekomunikāciju jomās,” norāda Oaklins partnere Latvijā un Oaklins globālās izpildkomitejas pārstāve Valērija Lieģe.
Pieci lielākie 2023. gada darījumi sasniedza 525 miljonus eiro, kas ir aptuveni viena trešdaļa no visu pērn izsludināto darījumu kopējās vērtības. Salīdzinot ar 2022. gadu, vērojams arī darījumu kopējās vērtības samazinājums, jo 2022. gadā piecu lielāko M&A darījumu kopvērtība bija 1,5 miljardi eiro, bet kopējā darījumu vērtība pārsniedza 2,5 miljardus eiro.
2023. gadā vislielākais darījumu apjoms jau tradicionāli bijis Igaunijā (92), kam cieši līdzās seko Lietuva (90 darījumi). Darījumu skaits Latvijā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, būtiski atpaliek no abiem kaimiņiem (36 darījumi). Ņemot vērā nelielo darījumu skaitu, investoru aktivitātes samazinājums Latvijā bijis salīdzinoši zemāks (par 5% mazāk darījumu), nekā Lietuvā (-12%) un Igaunijā (-20%).
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2023. gadā teju puse no darījumiem, kuros iesaistīti Baltijas uzņēmumi vai investori ir bijuši t.s. iekšzemes darījumi. No visiem 218 darījumiem, 81 darījumā abas puses (pircējs un pārdevējs) pārstāvēja vienu un to pašu valsti, bet 24 darījumos uzņēmumu pircēji bija no kādas citas Baltijas valsts. Secināms, ka Baltijas valstu investoru uzticamība vietējam tirgum pērn saglabājās augsta, jo iekšzemes darījumu skaits ir samazinājies tikai par 10%. Būtiskāk sarucis to darījumu apjoms, kad kādas citas valsts investori iegulda Baltijas valstīs (-14% salīdzinot ar 2022.g.), vai, kad Baltijas investori iegulda ārvalstu uzņēmumos (-20%).
Novērtējot iekšējo un Baltijas starprobežu M&A darījumu struktūru, redzams, ka Latvijā “lauvas tiesu” (65%) no visiem vietējiem darījumiem veikuši investori no Lietuvas un Igaunijas. Šādu darījumu īpatsvars Latvijā pērn ir pieaudzis, kamēr Igaunijā un Lietuvā – samazinājies. Tur pārsvarā dominē vietējie investori, kuri iegulda savas valsts uzņēmumos – tādi ir 91% no visiem iekšējiem darījumiem Igaunijā un 83% – Lietuvā.
No 60 darījumiem, kuros bija iesaistīti ārvalstu darījuma partneri, aktīvākie investori Baltijā bija no ASV un Vācijas – katras valsts uzņēmumi veica astoņus darījumus. Vācijai tas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadā slēgto darījumu skaitu.ES uzņēmumi veidoja aptuveni 60% no visiem Baltijā pērn notikušajiem darījumiem. Vienlaikus jāatzīmē arī spēcīgas starpreģionālās investīciju plūsmas.
Pievilcīgākie ekonomikas sektori investoriem pērn bija enerģētika un IKT joma. IKT bija dominējošā nozare iekšzemes un ārvalstu investoru darījumiem, lai arī vērojams nozīmīgs darījumu skaita kritums (-40%). Savukārt investoru interese būtiski pieauga (+70%) enerģētikas sektorā.
Divi pēc apjoma lielākie darījumi 2023. gadā ir saistīti ar enerģētikas sektoru Latvijā. Tie ir: Latvijas Gāzes veiktā Gaso pārdošana Igaunijas Eesti Gaas (120 miljoni eiro) un tam sekojošais darījums, kurā Latvijas Gāzes vadības komanda izpirka 29% uzņēmuma daļu (111 miljoni eiro).
Pārējie trīs pēc apjoma lielākie darījumi bija IT un ražošanas sektoros. Siemens vadītais investoru konsorcijs ieguldīja 108 miljonus eiro Igaunijas jaunuzņēmumā Skeleton Technologies; investoru grupa Warburg Pincus vadībā ieguldīja 95 miljonus eiro Lietuvā bāzētājā tehnoloģiju uzņēmumā Nord Security; investoru grupa – ASV bāzētās VCs Elephant Partners un Energize Ventures, kā arī Lielbritānijā bāzētā Highland Europe – ieguldīja 90 miljonus eiro tehnoloģiju uzņēmumā PVcase.
Neskaitot enerģētiku, arī ražošanas un rūpniecības nozare pārspēja pagājušā gada sniegumu, noslēdzot par 12 darījumiem vairāk nekā 2022. gadā, savukārt patērētājiem paredzēto pakalpojumu un mazumtirdzniecības sektoros bija vērojama aktivitātes lejupslīde, kas skaidrojuma ar investoru pārliecības krišanos par patēriņa pieprasījumu.