Patēriņa nodokļu palielinājums, darbaspēka nodokļu samazināšana un valsts un pašvaldību iestāžu atalgojumu samazināšana par 15 % ir tikai daži no plānotajiem pasākumiem.
Latvijas valdība tikai vakar pēcpusdienā pabeidza sarunas ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas un Zviedrijas valdības pārstāvjiem - tās noslēgušās ar vienošanos, ka pēc Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas starptautiskās finanšu institūcijas lems par aizdevuma piešķiršanu Latvijas ekonomikas stabilizācijai. Ekonomikas stabilizācijas programmu pavadošie likuma «Par valsts budžetu 2009. gadam» grozījumi paredz, ka 2009. gada beigās maksimālais valsts parāds nedrīkst pārsniegt 5 miljardus Ls, ņemot vērā, ka šo gadu Latvija plāno beigt ar 1.65 miljardu Ls lielu valdības parādu, SVF, EK un Zviedrijas valdības aizdevuma kopējais apmērs varētu būt aptuveni 3.35 miljardi Ls jeb nepilni 5 miljardi eiro. Rīt par aizdevuma saņemšanai nepieciešamās programmas un likumu grozījumu pieņemšanu lems Saeima.
Augs un kritīsies
Ar potenciālajiem aizdevējiem panākta vienošanās, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad varētu samazināties par 5 %, bet IKP pieauguma tempu straujā krišanās nozīmē, ka 2009. gada valsts budžeta deficīts pārsniegs Māstrihtas kritērijos noteiktos 3 % no IKP - šobrīd tiek lēsts, ka pat nākamā gada budžeta ieņēmumu prognozes samazināšana par aptuveni 912 milj. Ls un izdevumu samazināšana par aptuveni 419 milj. Ls neļaus izpildīt budžeta deficīta rādītāju, proti, valsts budžeta izdevumi nākamgad ieņēmumus pārsniegs par 4.9 % no IKP. Lai kaut nedaudz palielinātu nodokļu ieņēmumus, jau no 2009. gada 1. janvāra pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standartlikme tiks palielināta no pašreizējiem 18 % līdz 21 %, bet samazinātā PVN likme - no 5 % līdz 10 %. Turklāt ievērojami samazināsies to preču un pakalpojumu loks, kam varēs piemērot samazināto PVN likmi. Tā turpmāk tiks piemērota tikai medikamentiem, zīdaiņu pārtikai, siltumapgādei, elektroenerģijai un sabiedriskajam transportam. Savukārt prese, grāmatas, viesnīcu un frizieru pakalpojumi, kā arī virkne citu preču, kam tika piemērots 5 % PVN, no nākamā gada 1. janvāra - 21 %. Augs arī akcīzes nodoklis degvielai, alkoholiskajiem dzērieniem, bet kafijai un bezalkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likmes pat dubultosies. No 2009. gada 1. janvāra par 2 procentpunktiem tiks samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme - tā būs 23 %, taču, diemžēl, ar IIN neapliekamais minimums nepieaugs līdz iepriekš solītajiem 100 Ls mēnesī, tas tiks palielināts tikai no pašreizējiem 80 Ls mēnesī līdz 90 Ls mēnesī. «IIN samazināšana ir viens no tiem soļiem, ko varam spert uzņēmējdarbības atbalstam,» uzsver premjers Ivars Godmanis. Tiesa, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība valdības solīto IIN samazinājumu par 2 procentpunktiem uzskata par pārlieku niecīgu, norādot, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā IIN likmes būs zemākas. Nodokļu slogs uz īpašumiem turpinās augt arī 2010. gadā, kad plānots uzsākt mājokļu aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli un sākt ar IIN aplikt arī ienākumus no kapitāla un tā pieauguma. Pagaidām gan valdība nav atteikusies no ieceres nākamgad ieviest jaunus mehānismus reinvestētās peļņas atbrīvošanai no uzņēmumu ienākuma nodokļa, šādi tiek cerēts veicināt eksportu. 2009. gadā palielināts arī valsts kapitālsabiedrību maksājums par valsts kapitāla izmantošanu - tas noteikts 50 % apmērā no peļņas. Līdz šim šis maksājums bija 27 % no peļņas.
Cirps drastiski
Ekonomikas stabilizācijas plāns paredz īstenot virkni izmaksu optimizācijas un samazināšanas pasākumu no valsts un pašvaldību budžetiem finansētajās iestādēs. Strādājošo skaits un nominālā darba samaksa valsts pārvaldes iestādēs būs jāsamazina par 15 %, tiks ierobežots arī ierēdņiem izmaksājamo bērnu piedzimšanas pabalstu apmērs - tas nedrīkstēs pārsniegt 2 mēnešalgas jeb 1000 Ls par katru bērnu. Algu samazinājums 15 % apmērā skars gan ministru un Saeimas deputātu, gan Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un daudzu citu valsts pārvaldes institūciju darbinieku atalgojumu. Izmaksas valsts vajadzībām iegādājamām precēm un pakalpojumiem būs jāsamazina par 25 %, tādā pašā apmērā būs «jāapcērp» arī izdevumi programmu subsīdijām, izņemot veselības aprūpes programmas. Turklāt uz ievērojamu algu pieaugumu valsts sektorā strādājošie nevarēs cerēt arī tad, kad Latvijas ekonomikas izaugsme atjaunosies, jo, saskaņā ar ekonomikas stabilizācijas programmu, gados, kad IKP pieaugums tiks prognozēts vairāk nekā 2 % apmērā, puse no budžeta ikgadējā ienākumu pieauguma būs jānovirza ilgtermiņa stabilizācijas rezerves veidošanai. Reformas gaida arī izglītības, veselības aprūpes un citu publisko pakalpojumu sektorus, tajās strādājošo skaits tiks daļēji samazināts, kā arī veiktas strukturālas izmaiņas.
Uzņēmēji apsveic IIN likmes samazināšanu par ko pērn iestājās arī Db, bet negatīvi vērtē PVN likmes palielināšanu, kas valsts parādus liks samaksāt patērētājiem, tādējādi iedragājot biznesu. Uzņēmēju viedokļus lasiet laikrakstā Dienas bizness.
