Latvijā aizvien ir mazākais autotirgus Baltijas valstīs, Dienas Biznesa rīkotajā Auto nozares forumā sacīja Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Viņš uzsvēra, ka patlaban Latvijas autotirgus vēl nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni, bet atrodas 2005. gada līmenī. Igaunijas tirgus sasniedzis 2006.gada līmeni, bet Lietuvas – 2007.gada līmeni.

Tāpat Latvija no pārējām Baltijas valstīm atpaliek automašīnu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju, savukārt Lietuva šajā ziņā tuvojas Eiropas apmēriem.

Kā liecina dati, Latvijā autotirgus pērn audzis par 7,5%. A.Kulbergs prognozē, ka šajā gadā autotirgus Latvijā augs par 4-4,5% jeb 16,9 tūkstošiem jaunu auto. Tuvākajā laikā iegādāto automašīnu skaits palielināsies stabili, bez straujiem kāpumiem.

Db.lv jau rakstīja, ka Pērn Latvijā kopumā pirmo reizi ir reģistrēti 16,114 tūkstoši automobiļu (pasažieru un vieglais komerctransports līdz 3,5t), liecina Auto asociācijas dati.

Automašīnu tirgus Eiropā ir sasniedzis zemākās izteiktās prognozes un vismaz piecus nākamos gadus, kamēr reģions īstenos taupības pasākumus, būs nestabils, brīdinājuši nozares pārstāvji, vēsta Reuters.

Ženēvā notiekošās autobūves izstādes laikā, Ford Eiropas struktūrvienības vadītājs Stīvens Odels (Stephen Odell) norādīja, ka viņš automašīnu pārdošanas apjomus paredz tuvu pie «zemākā līmeņa» prognozēm, ar kurām ražotājs novērtē šā gada pirmo pusi.

Nestabilu tirgu paredzējis Vācijas BMW, kura izpilddirektors Norberts Reithofers atzīst, ka Eiropas parādu problēmu izraisītie autotirgus sarežģījumi pastāvēs vēl vismaz piecus vai vairāk gadus.

Pieprasījums pēc automašīnām Eiropā ir ievērojami samazinājies, ko veicinājušas augstās degvielas un automašīnu cenas, valdību taupības režīmi un samazinātas algas. Aizvadītajā gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, jaunu automašīnu tirdzniecības apjoms Eiropas Savienībā (ES) samazinājies par 8,2%, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo 17 gadu laikā.

Latvijas auto tirgū ir pamats pozitīvai attīstībai; savukārt ārvalstīs ir novērojama pircēju paradumu maiņa

Automašīnu pircēji nereti ir gatavi izvēlēties neizdevīgāku līzinga finansējuma piedāvājumu, ja tas ir ātrāk un ērtāk saņemams. Tādēļ nākotnē jāsamazina laiks, kas autodīleru klientiem jāgaida, lai saņemtu apstiprinājumu par to, vai finansējums no līzinga devēja puses automašīnas iegādei ir piešķirts, jaunākās tendences autotirdzniecībā Dienas Biznesa rīkotajā Auto nozares forumā 2016 ieskicēja jomas eksperti.

Augs lēnām

Tuvākajos gados Latvijas autotirgū nav gaidāmi strauji kāpumi vai kritumi, un izaugsme būs stabila, prognozē nozares eksperti. Aizvadītais gads pasažieru automobiļu tirdzniecībā bija stabils, un pērn Latvijā kopumā pirmo reizi tika reģistrēti 16,114 tūkstoši automobiļu (pasažieru un vieglais komerctransports līdz 3,5 t), kas ir par 7% vairāk nekā 2014. gadā, liecina Auto asociācijas dati. Salīdzinājumam – Lietuvā tirgus pērn auga par 17,8%, bet Igaunijā – par 2,3%.

Lai cīnītos pret globālo sasilšanu un piesārņojuma līmeņiem, vairums pasaules attīstīto valstu vienojušās, ka nākotne pieder elektrībai, tostarp automašīnām ar elektrodzinējiem. Tā, piemēram, Norvēģija un Dienvidkoreja jau paziņojušas, ka no 2025. gada pilnībā aizliegs ar degvielu darbināmu jaunu auto tirdzniecību. Arī citas rietumvalstis iecerējušas šādu liegumu ieviest laikposmā no 2030. – 2040. gadam. Tas nozīmē, ka auto ražotājiem strauji jāmainās un jāpielāgojas. Tas patlaban jau notiek, un starp jaunajiem auto katru gadu novērojams arvien lielāks hibrīdauto un elektroauto īpatsvars.

Ekonomiskais ieguvums dārgākai mašīnai

Nav noslēpums, ka jauni hibrīdauto vai elektroauto parasti ir dārgāki nekā ar degvielu darbināmi auto. Tas tāpēc, ka tiem nepieciešams vairāk detaļu un ierīču nekā ierastajām automašīnām (piemēram, baterija, kurā uzkrāt enerģiju, modificēts dzinējs u. c.). Tomēr, ja ar šo automašīnu regulāri brauc, tās cenas starpība atmaksājas aptuveni 4-6 gadu laikā. Vispirms jāņem vērā mazākas enerģijas izmaksas. Bet vienlaikus arī valsts noteiktie nodokļi, apdrošināšanas izmaksas un pat aizdevumu procenti, ja mašīna iegādāta ar kāda finanšu pakalpojuma palīdzību - auto kredīts vai auto līzings, parasti ir zemāki tieši dabai draudzīgiem auto (ieskaitot hibrīdauto un elektroauto). Par aizdevumiem gan jāatceras, ka dažādi aizdevēji piedāvā dažādus nosacījumus un ka tieši noteiktā procentu likme var aizdevumu padarīt izdevīgu vai neizdevīgu. Vieglākais veids, kā šīs aizdevumu likmes un citus svarīgus nosacījumus salīdzināt, ir Sortter mājaslapā – kredītu salīdzināšanas portāls.

Vieglo automašīnu pārdošanas apjomi Krievijā turpina pieaugt, liecina Eiropas biznesa asociācijas (EBA) dati. Šī gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, autotirgus pieaugums veidoja 27% - mēneša laikā valstī pārdoti 224,6 tūkstoši automašīnu.

Savukārt šī gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pirms gada, Krievijas autotirgus audzis par 50% un veido 1,46 miljonus automašīnu, vēsta Avtostat.

Autotirgus apjoms Krievijā turpinās pieaugt un līdz gada beigām veidos 2,45 miljonus vienību, prognozē EBA. «Saglabājas vienmērīgs tirgus pieaugums, tomēr tam ir tendence samazināties. Šī tendence saglabāsies arī 2011. gada otrajā pusē,» norāda EBA Autoražotāju komitejas priekšsēdētājs Deivids Tomass.

Krievijas tirgus līderis joprojām ir LADA – šī gada pirmajos septiņos mēnešos pārdoti 342 tūkstoši šī zīmola automašīnu, kas ir 25% pieaugums, salīdzinot ar attiecīgu laika posmu pirms gada. Vispopulārākās ir bijušas LADA Kalina automašīnas – šī gada pirmajos septiņos mēnešos pārdoti 83,4 tūkstoši LADA Kalina.

Pēc Business Data Worldwide (BDW) veiktā pētījuma, pieprasījums pēc jauniem auto pieaugšot sākot no 2011. gada.

BDW institūta pētnieki ir secinājuši, ka 2010. gads pieprasījuma ziņā būšot vēl sliktāks nekā 2009. gads. Pēc BDW aprēķiniem 2009. gadā pasaulē tikšot pārdotas aptuveni 50.04 milj. vieglās automašīnas, kas būs par 9.7 % mazāk nekā 2008. gadā. Turpertim 2010. gadā pasaulē tikšot pārdoti 49.82 miljoni jauno auto jeb par 0.4 % mazāk nekā 2009. gadā. Turpretim 2011. gadā varētu pasaulē pārdot jau 53.83 miljonus jaunus auto.

Lielākais izaugsmes potenciāls tiek prognozēts Krievijai. 2011. gadā šeit varētu pārdot 1.90 miljonus jaunus auto, kas būtu par 15 % vairāk nekā 2010. gadā. Otrs lielākais lēciens tiek prognozēts Rietumeiropai + 8.7 % (kopumā 12.90 milj. jauni auo), tālāk seko ASV ar 7.4 % (11.60 milj)pieaugumu. Ķīnas autotirgus varētu pieaugt par 6 % (7.5 milj.), savukārt Japānas autotirgus piedzīvošot 4.9 % izaugsmi (3.78 milj.).

Neskatoties uz degvielas cenu kāpumu un sarežģīto ekonomisko situāciju, pasaulē ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc luksusa klases apvidus automašīnām, kas ļāvis Vācijas autoražotājiem noslēgt aizvadīto gadu ar rekordaugstiem ieņēmumiem.

Autobūves kompānijas BMW ASV izvietotā rūpnīca, kurā tiek ražoti X6, X5 un X3 modeļi, «strādā ar maksimālo jaudu» un nav nekādu pazīmju, ka tas varētu mainīties, raksta The Wall Street Journal. BMW esot jau saņēmusi X3 modeļu pasūtījumus trīs mēnešiem uz priekšu, bet pērn kompānijai izdevies pārdot 380 apvidus automašīnu, kas ir 29% pieaugums, salīdzinot ar gadu iepriekš.

Kopumā BMW, MINI un Rolls – Royce automašīnu tirdzniecības apjomi pēn auguši par 14,2%, sasniedzot 1,67 miljonus vienību. Rolls-Royce modeļu tirdzniecības apjomi pērn sasnieguši rekordaugstu līmeni - palielinoties par 31%.

ESKO. Gan jau lielākā daļa lasītāju kaut reizi ir dzirdējuši šo abreviatūru. Bet tiem, kuri nav, te skaidrojums. Tiešā atšifrējumā ESKO nozīmē energoservisa kompānija, taču plašākā skaidrojumā tas nozīmē, ka energopatērētājs energoefektivitātes uzlabošanai neizmanto savus finanšu līdzekļus un resursus, bet gan atļauj to darīt ESKO uzņēmumam, kas ar saviem resursiem veic visus nepieciešamos energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, bet energopatērētājs pēc pasākumu pabeigšanas turpmākos 2–10 gadus turpina maksāt par enerģiju tādā pašā apmērā ESKO uzņēmumam, kā to darījis līdz energoefektivitātes pasākumu veikšanai. Savukārt ESKO uzņēmums no ieekonomētās enerģijas izmaksas starpības atgūst investīcijas un savu nopelnīto 2–10 gadu laikā. Pēc šā perioda beigām visa ekonomija paliek energopatērētāja rīcībā. ESKO modeļa gadījumā atbildību par veiksmīgiem projekta rezultātiem uzņemas ESKO uzņēmums kopīgi ar energopatērētāja uzņēmumu.

Ja šī definīcija liekas par sarežģītu, tad te vienkāršots skaidrojums. Es maksāju par siltumenerģiju un elektrību savā objektā 10 000 EUR mēnesī, bet tad pie manis atnāk Jānis un saka: «Klau, izdarīsim tā, ka maksāsi tikai 3000 EUR mēnesī!» Es, protams, par šādu piedāvājumu esmu dikti priecīgs. Bet ir viens nosacījums – es turpināšu vēl kādu laiku maksāt šos 10 000 EUR Jānim par to, ka viņš manā objektā ieguldīs savu naudu un par to veiks energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, un līdz ar to pēc dažiem gadiem es vairs ne Jānim, ne energopiegādātājiem nemaksāšu 10 000 EUR, bet gan tikai 3 000 EUR jau atkal tieši energopiegādātājam. Jānis būs atguvis investīcijas un arī mazliet nopelnījis, savukārt es iegūšu ekonomiju savā objektā ekspluatācijas laikā un paaugstināšu tā vērtību.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» īstenotā Rīgas pils Konventa pārbūves un restaurācijas projekta arheoloģiskās izpētes ietvaros atrastas nozīmīgas vēsturiskas liecības, informē VNĪ.

Pils projekta restaurācijas un rekonstrukcijas darbu mērķis ir atjaunot seno būvi nākamajām paaudzēm ar autentiskiem arhitektūras elementiem un vēsturisko konstrukciju apjomu, tādēļ atrastās vēstures liecības būs būtisks pienesums pils rekonstruējamai daļai.

Šobrīd Rīgas pils vecākajā daļā - Konventa un Horna bastionā - pirms rekonstrukcijas un restaurācijas būvniecības uzsākšanas pilnā sparā notiek arheoloģiskās un mākslinieciskās izpētes darbi. Izpētes darbi Horna bastionā tuvojas nobeigumam. Jau tagad ir skaidrs, ka atrastās vēstures liecības ir vērtīgas un atspoguļosies jaunajā pils projektā.

«Esam īpaši gandarīti par to, ka VNĪ lēmums nesasteigt būvniecību, bet ieklausīties arheologu un zinātnieku viedoklī par iespējamiem atklājumiem, ir izrādījies pareizs. Tik unikālu un Latvijai nozīmīgu mantojumu, kāda ir Rīgas pils, visticamāk nākamajām paaudzēm atjaunosim tikai vienreiz. Tas ir neaptverami bagāts vēstures mantojums, kas prasa sevišķi rūpīgu un uzmanīgu darbu, lai vēstures liecības pēc pils rekonstrukcijas tiktu saglabātas. Atklājumi, protams, ieviesīs korekcijas projekta virzībā, jo projektētājiem būs jāveic izmaiņas. Bet tas ir tā vērts, jo mēs strādājam ne tikai Latvijas simtgadei, bet arī tām paaudzēm, kas nāks nākamajos 100 vai 200 gados. Paldies vēsturniekiem un arheologiem par stingru nostāju, pacietību, zināšanām un neatlaidību», atzīst VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Baltijā vismazākajai valstij Igaunijai ir vislielākie budžeta ieņēmumi, taču uzņēmumu ienākuma nodoklī ziemeļu kaimiņvalsts kopš gadsimtu mijas iekasē vismazāk

Tādu ainu rāda AS BDO Latvia pētījums par uzņēmuma ienākuma nodokļa apmēriem Baltijā un tā īpatsvaru valsts budžeta ieņēmumos.

«21. gadsimta pirmajos gados Igaunijai bija vismazākais valsts budžets, savukārt kopš 2013. gada – vislielākais Baltijā, kaut arī ne pēc iedzīvotāju skaita, ne arī teritorijas šī valsts nevar spēkoties ar tās dienvidu kaimiņvalstīm,» stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Sacīto viņš pamato ar to, ka 2000. gadā Igaunijas valsts makā bija tikai 1,64 miljardi eiro, savukārt Latvijai tur bija par vairāk nekā 200 milj. eiro vairāk – 1,85 milj. eiro, savukārt pērn ziemeļu kaimiņu valsts maks bija par miljardu lielāks nekā Latvijai. Zīmīgi, ka Lietuvas valsts maks kopš iestāšanās ES 2004. gadā ir bijis te lielāks, te atkal mazāks par Latvijas valsts maka apmēru. Lūzuma punkts ir 2008. gads, kad Latvijas un Lietuvas valsts kasē naudas apjoms ir līdzīgs – pārsniedz 6,6 miljardus eiro, savukārt Igaunijai tas ir 5,76 miljardi eiro. Krīzes rezultātā Lietuvas budžets zaudēja vairāk nekā 1,5 miljardus eiro, Latvijas budžets – 1,2 miljardus eiro, bet Igaunija – tikai 0,6 miljardus eiro.

Maskavas forštate vienmēr bijusi kā karsts kartupelis pilsētplānotāju, nekustamo īpašumu darboņu un pašvaldības rokās.

Neatrisinātais Rīgas tuvā centra jautājums. Vieta ar milzu attīstības potenciālu un tomēr pēdējo 30 gadu laikā faktiski bez jaunbūvēm. Pievilcīga, jo atrodas tuvu Rīgas centram, un labi nodrošināta ar sabiedrisko transportu, tomēr tik sarežģīta - vēsturisko notikumu aura, koka apbūves izaicinājumi un Maskačkas garša - iedzīvotāji, kas šajā teritorijā nodarbojas ar dažādiem rūpaliem. Tik krāsaina ir šī Rīgas daļa.

Pirmās ziņas par šo rajonu atrodamas ap 14. gadsimtu, kad to dēvēja par Lastādiju – apzīmējums, kas Hanzas Savienības pilsētās nozīmēja teritorijas saistību ar kuģiem un to kravām. Maskavas forštatē nav sastopamas koka ēkas, kas celtas agrāk par 19.gadsimtu, jo pēc Krievijas imperatora pavēles 1812. gada 24. jūlijā Daugavas labā krasta priekšpilsēta līdz ar citām Maskavas un Sanktpēterburgas piepilsētām tika nodedzināta.

Ingus Niedra ir zemnieks no Blankenfeldes, kurš Lietuvas pierobežā savā senču zemē audzē kaņepes, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

«Esmu zemnieks jau astotajā paaudzē. Man ir tas gods apsaimniekot mūsu dzimtas zemi un turpināt savu senču iesākto jau vairāku gadsimtu garumā. Protams, ar nelieliem pārtraukumiem, tādiem kā Padomju Savienības laiks, kad lielākā daļa zemju un īpašumu tika atņemti un nacionalizēti,» stāsta kaņepju audzētājs.

Lauksaimnieks kaņepes saimniecībā Blankenfeldē audzē 22 hektāru platībā – daļa tiek izmantota šķiedras, bet daļa sēklu ieguvei, kas ir tādu vērtīgu produktu kā kaņepju eļļa, sviests (staks) un vēl citu avots. Ingus atzīst, ka platības būtu jāpalielina, bet atbilstoši tirgus pieprasījumam, jo kaņepes kā kultūraugs nav ne viegli audzējamas, ne apstrādājamas. Kaņepju audzēšana un raža ir cieši atkarīga no laikapstākļiem. «Izskatās, ka šogad nāksies norakstīt daļu no platībām aukstā maija un jūnija dēļ. Vēsais laiks kavēja kaņepju augšanu un veicināja nezāļu attīstību,» secina Ingus.

Bioloģiskā saimniecība Kaņepītes Kocēnu novadā kutina nervu galus lielajiem miltu ražotājiem

Lai gan Kaņepīšu saimnieki Guntars un Dita Antoniji, kuri nupat nosvinējuši kāzas, graudu pārstrādē izmanto vairāk nekā gadsimtu vecas iekārtas, tomēr salīdzinoši nelielās saimniecības rosība nozarē sacēlusi īstu miltu vētru.

Pirmkārt, kvalitātes dēļ. Pārtikas rūpniecībā kvalitātes jēdziens mūsdienās ir aplam novalkāts, pamatā ar to saprotot industrijas interesēs balstītus faktorus par produkcijas «tīrību» un rutīnā atstrādātu viendabīgumu. Kvalitātes jēdziens vairs neietver tādas industrijai netveramas lietas kā sevišķas garšas īpašības vai produktu enerģētika. Līdz ar to kvalitātes scepteris jēdziena plašākajā nozīmē, nevis tikai no uzraugošās ierēdniecības skatu punkta uz to raugoties, pašlaik ir labāko bioloģisko audzētāju un pārstrādātāju rokās. Tieši ar šo – par nozari atbildīgo dienestu ierēdņu dokumentos neaprakstīto – kvalitāti, kas dažkārt patiešām ir netverama un vienkārši jābauda ēdot, īpaša ir Kaņepīšu produkcija. No tīras zemes nākusi, bez pesticīdiem un mākslīgajiem mēslojumiem nobriedusi, gandrīz arhaiskā veidā sagatavota un bieži pa tiešo pircēju rokās nonākusi.

Ieguldot 28,5 miljonus eiro iepakojuma ražotnē, Polipaks palielinās ražošanas jaudu par 75%, turpinot ekspansiju Skandināvijas tirgū un cenšoties iekarot Lielbritāniju

Lai varētu iekarot citu Eiropas valstu elastīgā iepakojuma tirgu, garantējot atbilstību specifiskām sertifikācijas prasībām, SIA Polipaks decembrī plāno sākt pārvākšanos uz savu jauno ražošanas, loģistikas un administratīvo kompleksu Mārupē, sarunā ar Dienas Biznesu stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrejs Kologrejevs. Pēc viņa teiktā, 28,5 milj. eiro vērtajam projektam 18,5 milj. eiro finansējums ņemts Danske Bank, 4,27 milj. eiro ERAF līdzfinansējums iegūts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrēto aktivitāšu Augstas pievienotās vērtības investīcijas ietvaros, bet 5,5 milj. ir paša uzņēmuma līdzekļi.

Līdz ar recesijas beigām eirozonā Eiropas autotirgus uzrāda pirmās atveseļošanās pazīmes, aģentūrai Bloomberg sacījuši nozares pārstāvji.

Automašīnu tirdzniecības apjomi jūlijā auguši Vācijā, Francijā, Lielbritānijā un Spānijā,savukārt kritums Itālijā bija mazākais šajā gadā. Jāpiebilst, ka vēl jūnijā pieprasījums kritās līdz zemākajam apjomam kopš 1996. gada.

Tā, piemēram, Ford Motor piegādes apjomi uz 19 galvenajiem Eiropas tirgiem pieauga par 8,7%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, līdz 90 tūkstošiem automašīnu.

«Sliktākais ir garām,» sacījuši Ford pārstāvji, piebilstot, ka tomēr ir pārāk agri gaidīt strauju izaugsmi, kaut arī nākotnes perspektīva ir uzlabojusies.

«Eiropā tirgi stabilizējas un otrajā gada pusē mēs visdrīzāk redzēsim pozitīvus skaitļus,» saka IHS Automotive analītiķis Kristofs Sturmers.

Krievijas investoriem ir interese piedalīties jaunās ogļu vai gāzes stacijas būvniecībā. Tā, atbildot uz Dienas biznesa jautājumu, Latvijas Radio 4 raidījumā «Darbojošās personas», atzina Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

«Ja būs atklāts konkurss, tad Krievija ir ieinteresēta, tajā startēt un to arī neslēpjam, ja konkurss būs izredzētajiem, tad, protams, tajā startēt nevarēsim,» skaidroja A. Vešņakovs. Db jau iepriekš rakstīja par vairākiem Liepājas ogļu stacijas interesentiem, piemēram, Vācijas energomilzi E.ON Ruhrgas. Arī a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons Db pauda, ka uzņēmums ir runājis ar vairākiem potenciālajiem stacijas investoriem, tomēr starp tiem neesot neviena no Krievijas. Savukārt sašķidrinātās gāzes stacijas ideju aktīvi atbalsta Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

Db 29. janvārī jau rakstīja, ka Eiropas Komisija devusi akceptu jaunas 400 MW termoelektrostacijas būvniecībai, atļaujot šim projektam sniegt valsts atbalstu 2015. -2025. gadam. Jaunai stacijai jābūt uz ogļu/biomasas vai sašķidrinātās dabasgāzes bāzes. Kā Db iepriekš jau rakstīja, šis valsts atbalsts jaunajai stacijai izpaudīsies divējādi— kā garantētais maksājums par uzstādīto jaudu, kas šādas stacijas izmēram gadā sasniedz aptuveni 40 milj. Ls, kā arī papildu maksājumi par obligāto enerģijas iepirkumu pašlaik neatrunātos apjomos. Lai arī jaunā, visticamāk, Kurzemē būvējamā stacija formāli netiek pretnostatīta Latvenergo TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcijai, tomēr bijušais EK enerģētikas komisārs Andris Piebalgs paudis viedokli, ka Latvijā pašlaik vajadzētu realizēt tikai vienu no šiem projektiem.

Riepu tirgū saglabājas deficīts, un šī tendence atstāj nopietnu iespaidu uz ziemas riepu pieejamību. Par to ir vienisprātis visi riepu tirgotāji. Galvenie iemesli ir divi – neparedzēti ātrā ekonomikas un globālā autotirgus atgūšanās pēc 2008. gada krīzes un riepu ražošanai nepieciešamā dabiskā kaučuka deficīts.

«Neviens nespēja prognozēt, ka pieprasījums pēc riepām atgriezīsies tik ātri,» atzīst SIA Latakko tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs Mārtiņš Grīnbergs, «2010. gadā riepu tirgus pasaulē bija 333,6 miljoni gabalu, par 29% vairāk kā 2009. Gadā un tikai pa 0,6% mazāk nekā 2007. Gadā pirms recesijas.» Tas nozīmē, ka riepu deficīts būs novērojams arī šoziem, un ražotāji spēs atgriezties pie pirmsrecesijas ražošanas jaudām tikai 2012. Gadā.

Deficīts mainījis arī pircēju ieradumus, saka SIA Atlas Motors direktors Pēteris Priede: «Ja agrāk pirmie ziemas riepu pircēji parādījās tikai oktobrī, tad tagad par tām sāka jautāt jau septembrī un pat augustā. Iemesls ir vienkāršs -baumas par deficītu.»

ASV ekonomikā turpmākos 2 ceturkšņus gaidāms būtisks ekonomikas pieaugums, prognozē bijušais ASV Federālās rezervju sistēmas vadītājs Alans Grīnspens (Alan Greenspan).

Ekonomikas atjaunošana gan nostiprināšoties vie nākamgad, tā eksperts. «es domāju, ka mums viss būs kārtībā nākamos sešus mēnešus,» intervijā Reuters norāda Grīnspens. «Ir vērojama atjaunošanās māju būvniecības un automašīnu pārdošanas sektoros, tomēr šis process nebūs ilgstošs,» viņš uzsver, pamatojot to ar faktu, ka esošā aktivizēšanās šajos tautsaimniecības atjaunošanai būtiskajos sektoros tiek veicināta ar ASV valdības programmām. Grīnspens arī uzsver, ka ASV autotirgus ir piesātināts, jo valstī ir par 20% vairāk automašīnu nekā šoferu ar auto vadītāju apliecībām.

Pērn SIA Skandi Motors apgrozījums sasniedza 27,142 miljonus eiro, un, salīdzinot ar 2012. gadu apgrozījums ir samazinājies par 7,6%, liecina Lursoft dati.

Pretstatā 2012.gadam, kuru auto tirgotājs noslēdzis ar 223,18 tūkstošu eiro zaudējumiem, pērn gūta 93,099 tūkstošu eiro peļņa.

Skandi Motors norāda, ka kopējais Latvijas autotirgus ir turpinājis kritumu arī 2013. gadā – jaunu pasažieru un vieglā komerctransporta apjoms ir krities par 1% salīdzinājumā ar 2012. gadu. Kā galveno iemeslu kritumam SIA Skandi Motors vadība min aizvien zemo uzņēmumu un iedzīvotāju pirktspējas līmeni, kur pēdējā gadījumā lielu negatīvu iespaidu atstāj pelēkā sektora esamība atalgojumos un attiecīgi līzinga pirkšanas iespēju nepieejamība.

Uzņēmuma lielākais īpašnieks ar 90,99% kapitāldaļu ir Valdis Spredzis, atlikušo 9,01% kapitāldaļu īpašnieks ir Kaspars Pone. V. Spredzim pieder vēl divi uzņēmumi SIA Skandi Apdrošināšanas Brokeri un SIA MML Imports.

Turpmāk mazumtirdzniecības veikalu tīkla Elvi darbību nodrošinās jauns uzņēmums – Pārtikas tirdzniecības apvienība.

Apvienība jau slēdz franšīzes līgumus gan ar partneriem, kas iepriekš strādāja ar Elvi grupu, gan ar dažiem jauniem partneriem. Zīmols Elvi tika būvēts teju desmit gadus, būtu žēl izmest 10 gadu darbu tikai tāpēc, ka viena kompānija, kas izmantoja zīmolu, saskārusies ar grūtībām, norāda Pārtikas tirdzniecības apvienības īpašniece uz vadītāja Singrita Urušadze.

Enerģētika

Zaļā enerģija var sāpīgi sist pa maku

ES uzstādījuma izpildei ar zaļās elektrības pieaugumu tās lietotāji var būt spiesti 10 gadu laikā samaksāt liekus 1,5 miljardus Ls, brīdina Pasaules Enerģijas padomes Latvijas nacionālās komitejas loceklis Ilmārs Stuklis.

#Krievijā pārdots 1,46 milj. jaunu automašīnu, kas ir par desmito daļu vairāk nekā 2016. gadā

Pērn pārdots par 10,6% vairāk jaunu auto; izaugsmi tirgū sagaida arī šogad

Tādas aplēses un prognozes izsaka analītiķi no kaimiņvalsts aģentūras Avtostat. Speciālisti lēš, ka pērn Krievijā pārdots 1,46 milj. jaunu automašīnu, kas ir par desmito daļu vairāk nekā 2016. gadā. Savukārt 2018. gadam analītiķi piedāvā trīs tirgus attīstības scenārijus, kas saistīti ar naftas cenu, jo tas ir viens no noteicošajiem faktoriem kaimiņvalsts ekonomikas attīstībā, no kā atkarīgs arī autotirgus.

Saskaņā ar optimistisko scenāriju, kad naftas vidējā cena ir 75 USD par barelu, jaunu auto tirgus varētu izaugt par 20% – līdz 1,75 milj. vienību. Šāda rožaina scenārija gadījumā pārdošanas apjomi praktiski pietuvotos 2010. gada rādītājiem, kad Krievijā tika iegādāti 1,78 milj. jaunu auto. Laika periodā no 2013. līdz 2016. gadam kaimiņvalstī šajā jomā tika piedzīvots kritums, kad, piemēram, 2015. gadā bija 36% – līdz 1,49 milj. auto.

Augustā eirozonas rūpniecības izlaide pieaugusi straujāk, nekā iepriekš prognozēts, liecina jaunākie Markit dati.

Indekss, kas balstīts uz ražošanas nozares iepirkumu menedžeru aptauju, pieaudzis līdz 51,4 punktiem, salīdzinot ar 50,3 punktiem jūlijā. Indeksa rādītājs virs 50 punktiem liecina par izaugsmi.

Kopš eirozonas ekonomika otrajā ceturksnī uzrādīja kāpumu, virkne datu ir sākuši uzrādīt pozitīvas tendences. Augustā ekonomiskais noskaņojums pieauga līdz divu gadu augstākajam līmenim, raksta Bloomberg.

Eiropas autotirgus, kas piedzīvo kritumu jau sesto gadu pēc kārtas, stabilizējas. Jaunu automašīnu reģistrācijas apjomi reģionā jūlijā pieauga par 4,8% līdz 1,02 miljoniem transportlīdzekļu.

Tiesa gan, bezdarba līmenis saglabājas nemainīgs, tādēļ Bloomberg aptaujātie eksperti prognozē, ka trešajā ceturksnī eirozonas ekonomikas izaugsme palēnināsies līdz 0,1%. Tāpat analītiķi paredz, ka bezdarba līmenis nesaruks zem 12% līdz pat 2015. gadam.

Baltijas autotirgus pamazām atgūstas no smagā nokdauna, tiesa, vēl aizvien visās trijās valstīs saglabājas augsts eksportēto automobiļu skaits, ziņo Dienas bizness.

Šā gada deviņos mēnešos reeksportēti 945 jauni auto, no kuriem 451 ir bijuši Volkswagen markas automobiļi, bet 212 ir bijuši Renault markas spēkrati, liecina Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) dati.

Septembrī tūlīt pēc reģistrācijas Latviju atstāja 35% jauno automašīnu, kas gan ir nedaudz mazāk kā augustā, kad reeksportēto vienību skaits sasniedza 39%. Pēdējo divu gadu laikā ikviens Baltijas dīleris ir cīnījies par izdzīvošanu, iztrūkstošo pieprasījumu vietējā tirgū kompensējot ar noieta tirgu ārpus valsts robežām.

Šā gada trešajā ceturksnī Vācijas autobūves uzņēmuma BMW AG neto peļņa pieaugusi par 23,8% un sasniegusi 1,08 miljardus ASV dolāru (aptuveni 759 miljoni latu). Aizvadītā gada trešajā ceturksnī BMW nopelnījusi 874 miljonus eiro.

Peļņas pieaugumu veicinājis pārdošanas apjomu pieaugums, kas palielinājies par 3,8% līdz 16,55 miljardiem eiro. BMW pārdošanas apjomi Vācijā auguši par 10%, par 8% - Ziemeļamerikā un par 19% Āzijā.

Kompānijas finanšu rezultāti bijuši labāki, nekā analītiķi iepriekš paredzējuši. BMW arī atzīst, ka globālais autotirgus palēninās un «pie apvāršņa saredzami tumši mākoņi», ko izraisījušas finanšu krīzes Eiropā un ASV, vēsta ABC News.

«Augstais parādu apjomus, kā arī pamatīgie konsolidācijas pasākumi tuvākajā laikā palēninās ekonomisko izaugsmi,» norāda kompānija. Tomēr BMW uzskata, ka izaugsme turpināsies Ķīnā. «Ķīnas tirgus mūsu segmentā joprojām ir ļoti stiprs. Tomēr vairs nebūs divciparu izaugsmes kā agrāk.»