Jau vairākus gadus valsts un pašvaldību iestādes publiskajos iepirkumos sadarbības partneri komunikācijas projektiem izvēlas pēc saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma, kas citiem vārdiem nozīmē to, ka piedāvājums satura kvalitātes vērtējumā ir vislabākais. Visu cieņu, tas ir labi!

Tomēr ir arī izņēmumi un patiešām pārsteidz, ka tirgū joprojām parādās iepirkumi, kuru galvenais kritērijs, atlasot izpildītāju, ir viszemākā piedāvātā līgumcena. Taisnības labad jāsaka, ka “Repute” šādos iepirkumos mērķtiecīgi izvairās startēt, tomēr nereti “kāja paslīd”, jo pārāk ātri iedegamies par tēmu, rodas laba ideja, parādās konkurences gars, kas tajā brīdī zemākās cenas izvēli it kā nostumj otrajā plānā.

Tomēr - kāpēc, organizēt zemākās cenas iepirkumus ir kļūda?

Pirmais un svarīgākais iemesls – šādos iepirkumos pašos pamatos ir iekodēta viduvējības stīga, jo piegādātājs nav motivēts iedot vairāk risinājumu, nekā prasa, turklāt arī to, ko prasa, izpildīs ar mazāko resursu, kāds iespējams. Pat ja budžeta definētais slieksnis, izpildot visas minimiālās nolikuma prasības, teorētiski vēl atļautu uz “kūkas uzlikt ķirsīti” jeb pasūtītājam piegādāt vēl vienu aktivitāti, kāpēc to darīt, ja tiek zaudēta konkurētspēja? Realitātē zemākās cenas iepirkumos visbiežāk viss iespējamais pasūtītāja budžets tā arī netiek izpildīts, lai gan tā pilnīga izmantošana varētu garantēt labāku rezultātu.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Samazinoties ceļu būvdarbu izmaksām, valsts iecerējusi papildus atjaunot segumu vēl uz vairāk nekā 30 kilometriem ceļu; diskutabls ir jautājums par kvalitāti.

Tā kā ceļu būves kompānijas va/s Latvijas Valsts ceļi konkursos piedāvā darbus veikt par būtiski zemākām cenām, nekā pasūtītājs iepriekš prognozējis, par ietaupītajiem līdzekļiem šobrīd paredzēts papildus atjaunot segumu deviņos km valsts galveno autoceļu, 20,5 km reģionālajos autoceļos un vienā kilometrā vietējo autoceļu. Ar ietaupīto uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem veiks arī papildu segumu virsmu apstrādi kopumā vairāk nekā 36 km garumā, liecina va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) DB sniegtā informācija.

Valsts galveno autoceļu programmā papildu līdzekļi paredzēti Rīgas – Ventspils šosejas seguma atjaunošanai no 136,5. līdz 145,5. km, savukārt uz valsts reģionālajiem ceļiem Ulbroka – Ogre, Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži, Kandava – Saldus, Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža tiks saremontēti posmi četru līdz sešu km garumā. LVC pārstāvji gan norāda - ņemot vērā, ka iepirkumi vēl notiek, prognozējams, ka šis saraksts papildināsies.

Salīdzinājumā ar lietuviešu un igauņu kolēģiem, Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi uzņēmējdarbības vidi un biznesa iespējas 2017. gadam vērtē ļoti kritiski, liecina jaunākais SEB bankas Baltijas biznesa pārskats.

Gandrīz divas trešdaļas uzņēmēju prognozē apgrozījuma kritumu, katrs piektais uzņēmums plāno samazināt darbinieku skaitu un 40% mazo un vidējo uzņēmumu Latvijā nav gatavi ieguldīt sava biznesa attīstībā.

Kopējais optimisma līmenis mazo un vidējo uzņēmumu segmentā ir samazinājies visās trīs Baltijas valstīs, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā. Apgrozījuma pieaugumu šogad prognozē 81% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā un 69% Igaunijā, kamēr Latvijā šādi nākotnē raugās vien 39% uzņēmēju. 61% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu šogad sagaida apgrozījuma samazināšanos. Tam piekrīt 31% Igaunijas un 19% Lietuvas uzņēmumi.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Kamēr iepirkumos prevalēs zemākās cenas princips, par ilgtspēju runāt būs ļoti grūti . Šobrīd tas ļoti uzskatāmi redzams ceļu būves iepirkumos, kur asas konkurences apstākļos cīņas par uzvaru un zemāko cenu novedušas pie tā, ka uzvarētāju piedāvātās līgumcenas ir uz pusi vai pat 2,5 reizes zemākas par pasūtītāju paredzētajām.

Cik ilgi tā tas var turpināties, nozarē prognozēt neņemas. «Pieļaujam, ka būvdarbu sezonas otrajā pusē cenas varētu kāpt. Konkurence diez vai mazināsies, tāpēc lielu kāpumu neprognozējam,» pauž ceļu būves uzņēmuma Binders rīkotājdirektors Aigars Sēja.

Ceļu būvē valda īstermiņa domāšana – no valsts puses pieejamais finansējums zināms vien gada griezumā, vairākgadu programmas tiek pieņemtas vien zināšanai, kas neuzliek par pienākumu tās īstenot. Gadiem iepirkumos nav iespējams tikt vaļā no zemākās cenas principa. Papildu tam šoruden vēl gaidāmas Saeimas vēlēšanas. Rezultātā «nozares uzņēmējiem nav ticības nākotnei, tādēļ visi cīnās šodienai,» notiekošo kodolīgi raksturo biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs.

Pārtikas cenas Polijā ir zemākas nekā citās valstīs Eiropā, liecina Euromonitor International aptauja, vēsta neurope.eu.

Ābolu cenas Polijā esot par 340% zemākas nekā Itālijā un Francijā, tējas cenas - par 14% zemākas nekā Lielbritānijā un par 585% zemākas nekā Vācijā.

Lētāks esot arī cukurs, tomāti, piens, mājputnu gaļa, milti un sviests. Kafijas un vīna cenas saskanot ar vidējām cenām Eiropā.

Pārtikas cenas Polijā esot zemākas, ne vien salīdzinot ar Rietumeiropu, bet arī ar Centrāleiropas valstīm. Piemēram, Ungārijā tikai alus un vīna cenas esot zemākas nekā Polijā, bet Čehijā un Slovākijā mazākas ir tikai gāzēto dzērienu cenas.

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Baltijas valstis ir mazas un atvērtas ekonomikas ar fiksētu valūtas kursu, tāpēc izejvielu cenu izmaiņām pasaulē ir tieša ietekme, liecina Swedbank veiktaits pētījums.

Visjūtīgākā uz pārtikas cenu izmaiņām pasaulē ir Lietuva, kur ietekme no viena procentpunkta kāpuma pasaules cenās palielina vietējo cenu līmeni pārtikai par 0,32 procentpunktiem (Latvijai un Igaunijai par attiecīgi 0,2 un 0,17 procentpunktiem). Pret naftas cenu svārstībām visjūtīgākā ir Latvija ar koeficientu 0,36 (Igaunijai un Lietuvai attiecīgi 0,21 un 0,2). Novērtējumi rāda, ka tā saucamie otrās kārtas efekti ir samērā nelieli, proti, cenu šoks nerada ilgstoši strauju inflāciju.

Vēsturiski viens no galvenajiem faktoriem, kas ilgtermiņā virza patēriņa cenu inflāciju Baltijas valstīs ir produktivitātes un ienākumu līmeņu izlīdzināšanās ar ES vidējo līmeni. Proti, darba ražīgumam un ienākumu līmeņiem tuvojoties ES vidējam līmenim, aug arī cenu līmenis. Swedbank ekonomisti aprēķinājuši, ka ienākumu līmeņa ( IKP uz vienu iedzīvotāju) kāpums par vienu procentpunktu salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni, relatīvo cenu līmeni palielina par aptuveni 0,8 procentpunktiem. Proti, ienākumu un cenu līmeņu izlīdzināšanās ar ES vidējo līmeni ir cieši saistīti un iet roku rokā.

2012. gada laikā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā ir augušas par vidēji 2%, tāpat pēdējā gada laikā aktivitāte sērijveida dzīvokļu tirgū ir palielinājusies, tomēr dzīvokļu cenas aizvien ir par 63,3% zemākas nekā 2007. gada jūlijā, liecina Arco Real Estate novērojumi.

Sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums galvenokārt bija vērojams pērnā gada pirmajā ceturksnī, un cenu kulminācija tika sasniegta maijā – 595 eiro par m2, savukārt pēdējos trīs gada ceturkšņos cenas saglabājušās stabilas, notiekot vien nelielām svārstībām.

Vidējā sērijveida dzīvokļu cena 2012. gada decembrī bija tādā pašā līmenī kā vasaras sākumā. Decembrī tā nedaudz palielinājusies līdz 595 eiro par m2.

Cenas vidēji ir par 63,3% zemākas nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad vidējā neremontēta sērijveida dzīvokļu cena bija sasniegusi visu laiku augstāko atzīmi – 1620 eiro par m2. 2008. gadā vidējās cenas sērijveida dzīvokļiem Rīgā kopumā samazinājās par vidēji 33,5%, 2009. gada laikā vidējās cenas kopumā sarukā vēl par 44,2%, savukārt 2010. gada laikā cenas kopumā pieauga vidēji par 16,9%. 2011. gadā atkal bija vērojams 3,5% kritums, bet 2012. gada laikā dzīvokļu cenas pieaugušas par 2%.

Viens no faktoriem, kas ietekmēs faktiski sasniegto jeb neto ienesīgumu, realizējot izvēlētu investīciju stratēģiju un iegādājoties atbilstošus finanšu instrumentus, ir komisijas. Ar ieguldījumu pārvaldīšanas maksu būs jārēķinās, iegādājoties daļas ieguldījumu vai pensiju fondos, uzkrājot līdzekļus ar dzīvības apdrošināšanas polises starpniecību vai slēdzot individuāla portfeļa pārvaldīšanas līgumu.

Pirmajā brīdī šķiet, ka pārvaldīšanas komisija, piemēram, 1.25% apmērā gadā no ieguldījuma vērtības, ko ieturētu, tipisks vienkārša sabalansēta ieguldījumu fonda pārvaldnieks, nav liela summa. Turklāt, ieguldījumu fondu daļu vērtības procentuālās izmaiņas parasti tiek atspoguļotas jau pēc pārvaldīšanas komisiju atskaitīšanas, kas padara ieturētās pārvaldīšanas maksas reālo ietekmi grūtāk novērtējamu un necaurspīdīgu. Ja vēl šis pārvaldnieks ir spējis sniegt pozitīvu kapitāla pieaugumu, tad tas liekas pašsaprotami, ja iegūtajā peļņā klients padalās ar savu pārvaldnieku. Tomēr, ja arī procentuāli šādas maksas apmērs nešķiet liels, tās ietekme uz absolūtu kapitāla pieaugumu ilgtermiņā kļūst ievērojama.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Lai nodrošinātu racionālu zāļu lietošanu un mazinātu zāļu cenas, kā arī pacientu līdzmaksājumu apjomu, no 2020.gada 1.aprīļa kompensējamajiem medikamentiem receptē izrakstīs aktīvo vielu, informē Veselības ministrija.

Konkrētu zāļu nosaukumu varēs norādīt, ja tam būs ārstniecisks pamatojums pacienta veselībai. Savukārt aptiekām būs pienākums izsniegt zāles ar iespējami zemāko pacienta līdzmaksājumu. Rezultātā pacients nepārmaksās, pērkot dārgākus medikamentus, bet zāļu ražotāji būs vairāk ieinteresēti samazināt medikamenta cenu.

Šodien, 15.jūlijā, valdība apstiprināja Veselības ministrijas rosinātās izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču apmaksas kārtību.

Grozījumu mērķis ir mazināt zāļu cenas un pacientu līdzmaksājumu apjomu un uzlabot zāļu pieejamību, jo katru gadu pacienti pārmaksā par zālēm neiegādājoties tikpat efektīvus, bet zemākas cenas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles. Šobrīd zemākas cenas medikamentus lieto aptuveni 35 procenti pacientu. Statistikas dati liecina, ka 2017.gadā pacienti, iegādājoties nereferences medikamentus pārmaksājuši gandrīz 25 miljonus eiro. Lielu daļu no šīs summas viņi būtu varējuši ietaupīt, iegādājoties zemākas cenas līdzvērtīgas efektivitātes medikamentus. Līdz ar to izmaiņas sekmēs arī racionālu zāļu lietošanu.

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada septembra – makroekonomiskās prognozes.

Gaidāms, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad būs zemāks par jūnijā prognozēto (septembra prognoze 2023. gada ekonomikas izaugsmei – 0.6 %), savukārt gada inflācija būs augstāka (septembra prognoze – 9.0 %). Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.

Eirozonā un Latvijā inflācija samazinās, tomēr pasaules vadošās centrālās bankas ir uzsvērušas, ka inflācija saglabāsies augstāka par mērķa līmeni ilgāku laika periodu:

Šogad aprit 20 gadi kopš Latvijas pievienošanās ES. Šajā laikā mums ir izdevies spert nozīmīgus soļus “rietumu” dzīves līmeņa virzienā, taču joprojām esam tālu no attīstītākajām ES valstīm. Turklāt, turpinot pašreizējo ekonomisko politiku, ko es sauktu par “stabilizācijas politiku”, mēs riskējam, ka nekad tās nesasniegsim.

Esmu pārliecināta, ka Latvijai ir nepieciešama drosmīgāka un, labā nozīmē, radikālāka pieeja ekonomikai, kas nodrošinātu strauju labklājības izaugsmi. Šim nolūkam varam izmantot “receptes” no citu pasaules valstu pieredzes, kas liecina, ka tā ir reāli sasniedzama.

Analizējot vidējo reālā IKP pieaugumu gadā, pirmajā brīdī situācija Latvijā izskatās labi. Saskaņā ar Eurostat datiem no 2014. līdz 2022. gadam šis pieaugums mūsu valstī bija 2,52 %, kamēr ES vidējais rādītājs ir 1,82 %, bet Eirozonā - tikai 1,61 %. Tomēr jāņem vērā, ka sākām no ļoti zemas bāzes, un ar katru nākamo gadu būs arvien grūtāk augt straujāk par Eiropas vidējo rādītāju - un tas ir vienīgais veids, kā panākt vai pat apsteigt pašreizējos līderus.

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Latvijai ir ļoti liels risks iestrēgt vidējo ieņēmumu slazdā, jo ekonomikas pieauguma temps nav pietiekami straujš, lai pārskatāmā nākotnē būtu iespējams sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, 8.martā intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atzīmēja, ka nevienu ideālu valsts budžetu savā dzīvē vēl nav redzējis un tāda arī nebūs, taču ļoti pozitīvi ir vērtējama Latvijas valdības apņemšanās veicināt ekonomikas transformāciju.

"Latvijas ekonomika riskē iesprūst vidējo ieņēmumu slazdā. (..) Ekonomikas pieauguma temps nav pietiekami straujš, lai mēs pārskatāmā nākotnē sasniegtu ES vidējo līmeni. Līdz ar to Latvijas problēmas vienkārši ar saukli "Vairāk naudas!" atrisināt nevarēs. Tāpēc visas reformas, kas dara ekonomiku kvalitatīvāku, kas ļauj tai kļūt produktīvākai un iedzīvotājiem ilgtermiņā pelnīt vairāk, ir pamatu pamats," teica M.Kazāks.

Vidējo ieņēmumu slazds ir ekonomikā plaši zināms fenomens, kad nabadzīgākas valstis sākotnēji samērā strauji pietuvojas bagāto valstu līmenim, bet tad vienā brīdī praktiski "iesprūst" - sasniedz zināmu līmeni, kad visas vienkāršākās priekšrocības ir izmantotas, piemēram, darbaspēks vairs nav lēts, bet nav pietiekami kvalificēts, investīcijas nav pietiekami apjomīgi veiktas un nav pietiekami gudras.