Latvijā pa šiem gadiem esam pieraduši pie tā, ka bez nodokļu celšanas neko nevar izdarīt, un, visticamāk, konsolidējot nākamā gada budžetu, valdība atkal mēģinās to darīt uz nodokļu ieņēmumu palielināšanas rēķina, atzina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

«Mums ir dziļas aizdomas, ka arī tagad nodokļi tiks celti vai arī tiks izdomātas kādas jaunas nodevas, kuras būs jāmaksā, bet cilvēkiem tiks teikts, ka nodokļi jau netiek celti, jo nodeva jau nav nodoklis. Tas, ka cilvēkam tāpat ir jāmaksā, tas nekas. Iespējams, ka tiks izdomāts kaut kas līdzīgs, kā notika ar Latvenergo tarifa palielināšanu. Tas pieaug, bet nauda tiek ielikta valsts budžetā. Un atkal cilvēkiem tiek stāstīts, ka tie jau nav nodokļi, bet tikai tarifs,» pavēstīja Krīgers un atzina, ka «tarifus vēl ļoti daudz kur var paaugstināt».

Viņaprāt, nākamā gada budžeta konsolidēšanā galvenie maksātāji atkal būs iedzīvotāji, jo strukturālās reformas pašlaik netiek organizētas profesionāli. «Tas ir diezgan haotisks un nepārliecinošs darbs,» sacīja Krīgers.

Latvietim ierastākas protesta formas ir parakstu vākšana vai aizbraukšana no valsts, neko radikālāku Latvijā nav pieņemts darīt, lai aizstāvētu savas tiesības. Tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) apsver iespēju par ierastāko protesta veidu - parakstu vākšanu par 11.Saeimas pirsmtermiņa atlaišanu, - intervijā Latvijas Radio šorīt sacīja LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Citas protesta akcijas formas, piemēram, ceļu bloķēšana, pēc Krīgera domām, ir bezjēdzīga. «Pa tādiem ceļiem jau vairs pabraukt nevar, ko tur vēl bloķēt. Tad jau drīzāk ir jāņem lāpstas un jāiet tos remontēt,» sacīja Krīgers, «esam jau nobloķēti no visām pusēm.»

Krīgers sacīja, ka valdības norādes uz minimālās darba algas palielināšanu, kad palielināsies darba ražīgums, ir nekorekts. «Ar darba ražīgumu strādājošajiem viss ir kārtībā, tā nav darba ņēmēju, bet gan darbu organizētāju problēma. Darba ražīgums ir zems tieši plānojošajās valsts iestādēs,» sacīja LBAS vadītājs.

Būs vai nebūs LBAS rīkotas protesta akcijas, pašlaik ir valdības ziņā, sacīja Krīgers.

Arodbiedrības var kaut ko ietekmēt tikai tad, ja cilvēki nāk un pieprasa rīkoties. Taču cilvēki vairs neprasa neko, LTV 1 raidījumā Labrīt, Latvija! atzina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers.

Viņš uzsvēra, ka situācija tomēr ir pašu rokās, un arodbiedrība nevar sākt nekādas akcijas, ja iniciatīva nav nākusi no arodbiedrības biedriem. «Cilvēki kaut ko nogaida, uz kaut ko cer,» secināja P. Krīgers. Savukārt, komentējot valdības vēlmi ieviest autonodokli par dienesta mašīnām, arodbiedrību līderis sacīja «šausmas un neprāts», kas nebalstoties uz aprēķiniem, bet, iespējams, vispārīgiem CSDD datiem.

Valdība, sakot, ka sociālajā budžetā nav naudas, kamdēļ nepieciešama nekavējoša pensionēšanās vecuma paaugstināšana, krāpj tautu, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers, norādot, ka arodbiedrības nesamierināsies ar valdības lēmumu celt pensionēšanās vecumu.

Krīgers LNT raidījumā 900 sekundes pauda cerību, ka situāciju vēl varētu glābt Saeimas deputāti. LBAS vadītājs vērsa uzmanību uz to, ka ir bijuši vairāki gadījumi, kad parlaments galu galā atzīst, ka valdība savos lēmumos ir kļūdījusies.

Runājot par sociālo budžetu, Krīgers sacīja, ka problēmas var risināt, piemēram, no tā izņemot kādus pabalstus. Pats Krīgers pieminēja māmiņu algas.

Db.lv jau ziņoja, ka, neskatoties uz iedzīvotāju un arodbiedrību iebildumiem, pensionēšanās vecums Latvijā pakāpeniski tiks paaugstināts no 2014. gada, nevis 2016. gada, kā tika plānots iepriekš.

Valdības atbalstītie grozījumi koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā paredz pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus – 2014. un 2015. gada 1. janvārī paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu pensionēšanās vecumu plānots paaugstināt par pusgadu līdz 2020. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Valsts policijas (VP) priekšnieka Inta Ķuža pavēle par Ceļu policijas darba organizācijas izmaiņām paredz arī policistu rotāciju un liegumu policistiem darba laikā makā turēt vairāk par 30 eiro.

Ķuzis pagājušā piektdienā VP gada pārskata sanāksmē īsi paziņoja, ka šogad būtiski tiek mainīta Ceļu policijas darba organizācija, proti, tās ekipāžu galvenie divi uzdevumi būs satiksmes negadījumu formēšana un atrašanās vietās, kurās izveidojušies sastrēgumi. Saskaņā ar jauno kārtību ātruma kontrole vairāk tiks veikta ar fotoradariem un netrafaretajām automašīnām.

VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka VP priekšnieka pavēle patiesībā ir daudz plašāka un tā attiecas uz diviem jautājumiem - ceļu policijas un patruļdienesta darba organizāciju un pretkorupcijas risku mazināšanu šajās struktūrās.

Sliktie kredīti, vāja kreditēšana un augsts bezdarba līmenis uztur spriedzi monetārajā savienībā

Lai arī politiķu aprindās aizvien vairāk tiek runāts par to, ka eirozonas ekonomiskās problēmas ir aiz muguras, un to apstiprina arī atsevišķi dati, izaugsme ir tik trausla, ka jebkura lielāka sašūpošanās pasaules finanšu tirgos monetāro savienību, pie kuras pieder arī Latvija, varētu iegrūst atpakaļ krīzē. Tiesa, monetārajai savienībai pēc septiņu ceturkšņu pārtraukuma beidzot ir izdevies uzrādīt ekonomikas pieaugumu ne vien salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu, bet arī gada griezumā, izaugsmei sasniedzot 0,5%. Jāatzīst gan, ka uz strauju attīstību turpmāk pārāk nav ko cerēt. Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka šogad monetārās savienības tautsaimniecība augs apmēram par procentu.

Valdības nevēlēšanās ieklausīties sadarbības partneru iebildumos par nodokļu celšanu un citiem konsolidācijas pasākumiem novedusi pie tā, ka gan arodbiedrības, gan rūpnieki, vīlušies dialogā, sāk gatavoties radikālākiem soļiem, tostarp aizsākot diskusiju par Saeimas atlaišanu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers sarunā ar laikrakstu atzinis, ka šomēnes arodbiedrības sāks iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par nodokļu celšanu. Šādi rīkoties arodbiedrības esot piespiedusi pati valdība, kura, veidojot budžeta grozījumus, nav ņēmusi vērā nevienu LBAS ieteikumu. «Jā, mēs neko nespējam ietekmēt,» neslēpis P. Krīgers. «Valdība aizbildinās ar to, ka arodbiedrības nepārstāvot visas sabiedrības noskaņojumu. Tāpēc aicinām Latvijas iedzīvotājus dažādās – karikatūru, ierosinājumu, diagrammu – formās paust vērtējumu par valdības politiku, lai mēs to darītu zināmu Ministru kabinetam. Ceru, ka valdība ņems vērā vismaz savu vēlētāju domas,» viņš sacījis.

Vēlēšanās milzīgi pārsteigumi nesagaida un tie paši, kas pašreiz nosaka valsts attīstības kursu, arī paliks pie kloķiem. Jautājums ir tikai – kādā izkārtojumā, raidījuma 900.sekundes norādīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle norādīja, ka patlaban ekonomika mēģina dzīvot savu dzīvi un piemēroties tām izmaiņām, kas notikušas. Katrā gadījumā recesija esot beigusies, bet jautājums esot, cik ātrā tempā spēsim no krīzes situācijas iziet. Svarīgi esot, lai valdība neiztērējot sevi sīkumos.

E.Egle skaidroja, ka nākamā gada budžetā sadarbības partneri ar valdību plāno vienoties par nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu un neapliekamā minimuma samazināšanu, lai kompensētu cilvēkiem tos ieņēmumu, kas samazinājušies.

Maxima strādājošo darbinieku verdziskā pakļautība ir jāizbeidz, darbiniekiem ir jāmeklē palīdzība arodbiedrību savienībā un vairāk jādarbojas uzņēmumā izveidotajai arodbiedrībai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers.

Šobrīd Maxima darbinieku arodbiedrībā darbojas tikai 60 cilvēki, kurus P. Krīgers šī iemesla dēļ raksturoja kā drosmīgus.

P. Krīgers pauda, ka situācija Maximā tiekot pārrunāta ar Lietuvas kolēģiem.

Tāpat Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs atzina, ka nereti vietējie iedzīvotāji, kas iecelti kādā ārzemju uzņēmumā par Latvijas daļas vadītāju, mēdz pārcensties un savā darbā pret darbiniekiem var būt nežēlīgi un izkalpinoši.

Jau ziņots, ka jautājums par darba apstākļiem un darba devēja attieksmi mazumtirdzniecības veikalu tīklā Maxima aktualizējās pēc Zolitūdes Maxima notikušās traģēdijas. Atklājies, ka pirms sabruka nama jumts, signalizācija ieslēgusies vismaz desmit reizes, taču cilvēki netika evakutēti.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) līderis Pēteris Krīgers ieradies vizītē Liepājā, lai klātienē iepazīstu situāciju a/s Liepājas metalurgs.

P.Krīgers ticies ar Liepājas mēru Uldi Sesku, lai noskaidrotu, ko pašvaldība ir darījusi un kā plāno rīkoties, kā arī - vai ir domāts par kādām īpašām atbalsta programmām, ja situācija kļūs dramatiska.

Arodbiedrības pārstāvji tikušies arī ar Liepājas metalurga valdes priekšsēdētāju Valēriju Terentjevu, lai gūtu skaidrāku priekšstatu par to, kas sagaida uzņēmuma darbiniekus. Savukārt Liepājas metalurgu arodbiedrība rīko darbinieku sanāksmi, kurā piedalīsies arī P. Krīgers un Industriālo nozaru arodbiedrības priekšsēdētāja Rita Pfeifere. Tikšanās gaitā gan izskanējis maz konkrētas informācijas,db.lv atzina LM preses sekretāre S.Laiveniece.

Šobrīd pelēkajai ekonomikai ļauj pastāvēt, lai apritē būtu vairāk naudas, turklāt ēnu ekonomika izdevīga gan iedzīvotājiem, gan valdībai, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

«Politiķiem izdevīgi izmantot ēnu ekonomiku veiksmes stāstam, jo īstermiņa ēnu ekonomika noder gan valdībai, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem. Valdība noņem no saviem pleciem rūpes par tiem cilvēkiem, kas ēnu ekonomikā ir iesaistīti. Pašvaldībām savukārt vajag, lai iedzīvotājiem būtu stabili ienākumi un cilvēki varētu samaksāt par īri, siltumu, pārtiku un nenāktu uz pašvaldību prasīt pabalstus, turklāt apritē esošā nauda palīdz attīstīties pašvaldības teritorijā esošajam biznesam,» intervijā laikrakstam Diena pauž P. Krīgers.

«Pierādījums tam, ka Latvijā ēnu ekonomika nav mazinājusies un joprojām Latvijā ir liels pelēkās naudas apjoms, ir iedzīvotāju rosība pie banku uzstādītajiem iemaksu bankomātiem,» norāda P. Krīgers.

«Cilvēki kopumā diemžēl ir iedzīti nabadzības strupceļā, un paradoksāli ir tas, ka mēs pagājušā gada nogalē runājām par to, ka par apgādībā esošu personu vajadzētu palielināt atvieglojumus par 10 latiem no 1. janvāra. Tad valdība mums izmisīgi stāstīja, ka nav naudas un ka to nevar izdarīt, un ka to varēs izdarīt tikai no 1. jūlija. Tātad reāli no 1. jūlija cilvēki saņems divus latus un 40 santīmus klāt savai algai par apgādājamo personu.»

Tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, piebilstot, ka vēlāk šie paši cilvēki redz «visus tos soļus ar dažādām prēmijām, ar dažādiem algu palielinājumiem dažādām amatpersonu kategorijām». «Tas vienkārši ir ciniski,» tā viņš.

«Katrā sēdē, kurā ir runāts gan par neapliekamo minimumu, gan par minimālo algu, gan par citiem rādītājiem, mēs esam teikuši, ka uzskatām, ka ir vesela rinda ļoti stratēģiski svarīgas profesijas valstī, kurām ir steidzīgi jāpalielina algas. Pirmkārt, tie ir skolotāji, tie ir medicīnas darbinieki, tie ir kultūras darbinieki, tie bija arī sociālie darbinieki, policisti... Mēs redzam, ka šeit vienkārši vairs nav cilvēku, kas strādā, un, ja mēs gribam mūsu valsti normāli attīstīt, tad bez izglītotas, bez veselīgas tautas mēs to nekad nevarēsim izdarīt. Mēs redzam, ka ir šie biklie mēģinājumi, kad tiek paaugstinātas algas lielajām kaut kādām amatpersonām vai deputātiem, un tas mūs no krīzes droši vien neizvedīs,» sacīja LBAS priekšsēdētājs.

Sociālā tīkla «Instagram» līdzdibinātāji Kevins Saistroms un Maiks Krīgers paziņojuši, ka pametīs uzņēmumu, ko pirms sešiem gadiem iegādājās ASV sociālās komunikācijas gigants «Facebook».

«Mēs ar Maiku esam pateicīgi par pēdējiem astoņiem gadiem, kas pavadīti «Instagram», un sešiem gadiem kopā ar «Facebook»,» pirmdienas vakarā publiskotajā paziņojumā norādīja Saistroms. «Mēs plānojam kādu laiku atpūsties, lai no jauna atklātu mūsu ziņkārību un radošumu.»

34 gadus vecais Saistroms kopīgi ar 32 gadus veco Krīgeru «Instagram» aplikāciju izveidoja 2012.gadā, kad viņi bija Stenforda universitātes studenti.

Saistroms bija «Instagram» vadītājs, bet Krīgers - tehnoloģiju direktors.

«Instagram» jūnijā paziņoja, ka lietotnes aktīvo izmantotāju skaits pārsniedzis viena miljarda robežu un ieviesa jaunu garāka formāta video izvietošanas iespēju, tādējādi cenšoties piesaistīt vietnei «Youtube» līdzīgus satura veidotājus.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, komentējot Saeimas otrdienas vakarā pieņemto nākamā gada valsts budžetu, prognozē, ka no grozījumiem nekādā veidā neizdosies izvairīties.

Intervijā Latvijas Radio Krīgers par piemēru minēja Satversmes tiesā izskatāmo lietu par pensijām, kur, ja tiesa lems par labu pensionāriem, valdībai vajadzēs domāt, kādā veidā tiesas lēmumu izpildīt, atsaucoties uz Latvijas radio raksta apollo.lv.

Tāpat ir skaidrs, ka jauno nodokļu norma nepildīsies, jo pēc viņa domām, liela daļa atbalstīto nodokļu normu ir tikai sapņu līmenī.

«Tie ir tādi rozā sapņi valdībai, kurus nāksies grozīt, kad izrādīsies, ka nodokļu normas nepildīsies,» sacīja Krīgers.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle prognozē, ka pirmais ceturksnis var iegāzt, jo nodokļu ieņēmumi būs redzami tikai vēlāk- vai nu otrajā pusgadā, vai vispār tikai uz nākamā gada beigām.

Vācijas autobūves uzņēmums BMW piektdien paziņoja, ka tā vadītājs Haralds Krīgers atstās šo amatu, kad noslēgsies viņa pašreizējais līgums nākamā gada aprīlī.

«Uzraudzības padome jautājumu par nākamā vadītāja izraudzīšanos izskatīs nākamajā sanāksmē 18.jūlijā,» norāda autoražotājs.

Vācijas mediji vēsta, ka 53 gadus vecais Krīgers saņēmis kritiku par nespēju nodrošināt pietiekami ātru kompānijas pārslēgšanos no iekšdedzes uz elektrisko dzinēju ražošanu.

Krīgers BMW vadītāja amatā stājās 2015.gada maijā neilgi pirms tā dēvētā dīzeļgeitas skandāla autoražotājā «Volkswagen», kas negatīvi ietekmēja visu Vācijas autobūves nozari kopumā.

#1/3

Haralds Krīgers

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#2/3

Haralds Krīgers

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#3/3

Haralds Krīgers

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Skatīties pārējos attēlus

«Pie tā budžeta projekta, kas ir šobrīd, naudu viņiem neredzēt kā savas ausis, jo uzņēmējdarbību, kas dod nodokļus un naudu valstij, mēs esam faktiski nogremdējuši,» uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers.

Publisko debašu raidījumā Kas notiek Latvijā? viņš norādīja, ka sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem vajadzētu mainīt līdzšinējo nostāju. «Starptautiskajam Valūtas fondam ir jāpaskaidro, pie kādas nodokļu politikas viņi no mums saņems atpakaļ savu naudu,» atzīmēja P. Krīgers, norādot, ka pēc esošā scenārija viņi aizdotos miljardus atpakaļ nesaņems. Ja premjers uzskata, ka 2012. gadā atsāksies ekonomikas izaugsme, es neredzu, uz kā pamata tas notiks, skeptisks bija LBAS vadītājs.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Brīvo arodbiedrību apvienība (LBA), Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Pašvaldību savienība (LPS) neatbalstīs otrajam lasījumam sagatavoto 2010.gada valsts budžeta paketi, jo tajā paredzēti daudzi kaitīgi pasākumi. Tā kopīgā publiskā paziņojumā pauž organizācijas.

Pārdodot Parex banku, valsts jebkurā gadījumā cietīs zaudējumus, jautājums tikai — cik simtu miljonu latu tie būs, uzskata eksperti.

Ilgāk novilcināta lēmuma pieņemšana par bankas sadalīšanu ievilks pārdošanas procesu, un tādējādi, iespējams, lielāki, būšot valsts zaudējumi. Turklāt, ja bankas sadalīšanas procesā tiks stiepta gumija, varot pazust arī potenciālo investoru interese, kas šobrīd vēl ir. Parex bankai patlaban vēl ir zināma vērtība: klientu bāze, filiāļu tīkls, karšu, aktīvu pārvaldes, nerezidentu bizness. «Jārēķinās, ka šodien bankas vērtība samazinās,» brīdina investīciju bankas Prudentia partneris Jānis Lielcepure.

Jāatgādina, ka valsts, pārņemot Parex banku 2008.gada nogalē, pauda apņemšanos banku pārdot pēc iespējas ātrāk, gada laikā, nosakot, ka potenciālajiem investoriem būs jāsedz visi izdevumi, kas valstij radušies saistībā ar bankas pārņemšanu, tai skaitā — divi lati par akciju iegādi, kā arī valsts iepludinātā nauda.

Ceļu policijā pašlaik dažviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, «balstoties uz modernas valsts principiem», aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis stāstīja, ka Latvija ir maza valsts un pastāv atšķirības starp reģioniem. Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē. Policijas vadība esot veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā reģionā. Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot Kurzemē.

Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. Ķuzis neatklāja, cik precīzi darbinieku trūkst, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.

Ceļu policistiem par 99 103 eiro tiks piegādātas pie apģērba piestiprināmas videokameras.

Valsts policijas (VP) iepirkumu komisija šonedēļ nolēmusi līgumu slēgt ar AS «Inkomerc Holding», kuras piedāvājums atbildis visām iepirkuma prasībām un bijis saimnieciski izdevīgākais.

Paredzēts, ka kameras ekrāns būs vērsts pret personu, ar kuru komunicē policists. Kameras darbības laikā potenciālajam pārkāpējam būs redzama indikācija, piemēram, ieslēgts displejs, mirgojoša diode par to, ka notiek video ieraksts.

Filmēšana varēs notikt arī zema apgaismojuma apstākļos, piemēram, krēslā.

Paredzēts, ka uzņēmums nodrošinās pasūtītāja personāla apmācību darbam ar kamerām un programmnodrošinājumu piecās vietās: Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Liepājā un Valmierā.

Alžīrijā pirmdien notikušas policistu sadursmes. Aptuveni 12 tūkstoši kopienas policistu pulcējās valsts galvaspilsētā Alžīrā, pieprasot lielāku valsts atbalstu, vēsta Reuters.

Kopienas policija nodrošina kārtību valstī aptuveni desmit gadus. Protestējošos kopienas policistus pirmdien notikušo protestu laikā centās nomierināt par protestu kārtību atbildīgā policija. Mītiņa laikā kopienas policistus mēģināja izkliedēt, izmantojot ūdens strūklu, daži no kopienas policistiem metuši akmeņus protestu kārtību uzraugošo policistu virzienā. Vairāki no kopienas policistiem tikuši ievainoti un aizturēti.

Kopienas policisti no valdības pieprasīja lielākas sociālas un profesionālas tiesības, un vismaz pieci tūkstoši kopienas policistu vēlējās doties uz prezidiju.

Sociāldemokrātu kongress šodien balsojumā nolēma 10. Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar Agra Sūnas vadīto partiju Latvijas kustība Solidaritāte, kas izveidota uz policistu arodbiedrības pamatiem, un bijušā tēvzemieša Guntara Krasta apvienību Libertas.lv.

Tiks veidota sociāldemokrātiska partiju apvienība. Par šo Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) līdera Jāņas Dineviča priekšlikumu nobalsoja 121 kongresa delegāts, pret bija 24 starp kuriem arī Atis Lejiņš. Viens delegāts balsojumā atturējās.

Sestdienas kongresā bija asas debates un pretēji viedokļi par to, kādu ceļu tālāk iet sociāldemokrātiem. J. Dineviča vietnieks Atis Lejiņš, kurš bija LSDSP saraksta līderis Eiropas Parlamenta vēlēšanās, aicināja turpināt sadarbību ar partijas tradicionālajiem sabiedrotajiem arodbiedrībām, kā arī pieļāva sadarbību ar partiju apvienību Vienotība, sociāldemokrātiem tomēr paliekot pastāvīgiem. «Labāk startēt zem LSDSP karoga, nevis apvienojoties par katru cenu ar jebko tā pilnībā zaudējot sabiedrības uzticību, » uzskata A. Lejiņš.

2008. gads mēbeļu ražotājiem ir apcirpis ienākumus un piespiedis mainīt savu vīziju. To liecina Db apkopotie dati par lielāko mēbeļu un mēbeļu detaļu ražotāju finansiālās darbības rādītājiem un pašu uzņēmēju teiktais.

Pērn ražošanu pārtrauca vairāki mēbeļu ražotāji —SIA Malteks, SIA Rondeks, SIA De novo utt. Neto apgrozījumu pērn no 28 lielākajiem spējuši palielināt tikai 7. Tāpat kā 2007. gadā arī pērn lielākais mēbeļu ražotājs ir SIA Avoti SWF.

«Pērnais gads bija stipri līdzīgs 2007. g., taču visbūtiskākās pārmaiņas notikušas gadu mijā un šogad,» stāsta SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. Viņš norāda, ka pērn Baltijas tirgū cilvēki mēbeles sākuši pirkt mazāk un tāpēc nācās pieņemt skarbus lēmumus un pārskatīt visu izdevumu struktūru, kā arī vairāk domāt par jauniem noieta tirgiem ārzemēs. Viņš atzīst, ka tikusi pārskatīta arī uzņēmuma attīstības stratēģija.Izšķirsies, kurš izdzīvos

#Iespējams, šoreiz būtu tā reize, kad elektroenerģijas patērētājiem kautrība būtu jāliek pie malas un jānāk klajā ar konkrētiem skaitļiem un faktiem, publiski daloties ne tikai ar savu viedokli, bet arī ar elektrības rēķiniem.

Nerimstošās diskusijas par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) diferenciāciju janvāra rēķinus daudziem lika gaidīt ar bailēm. Lai gan Ekonomikas ministrija pērn vairākkārt norādīja, ka OIK finansēšanas modeļa maiņa ļaus maksājumus samazināt, pēc reālo rēķinu saņemšanas lauksaimnieki un uzņēmēji raidīja nepārprotamus signālus, ka bažas par elektroenerģijas rēķinu pieaugumu bijušas pamatotas. Lauksaimnieki draudēja pieprasīt ekonomikas ministra demisiju un norādīja uz nepilnībām Elektroenerģijas tirgus likumā, bet uzņēmēji augsto OIK maksājumu sauca par konkurenci degradējošu faktoru.

Saceltā brēka saistībā ar elektrības rēķinu pieaugumu pēc OIK diferenciācijas bija liela – sabiedrība kāri ķēra skaļo viedokļu druskas, komentējot un daloties sašutumā par nepieņemamo situāciju, tomēr šokējošos uzņēmēju un lauksaimnieku elektrības rēķinus publiski gan nekur nemanīja. Visi rēķini esot konfidenciāli un sabiedrība ar tiem tiks iepazīstināta tikai apkopotā veidā. Ar konkrētiem skaitļiem klajā nākusi vien biedrība Zemnieku saeima, pārējās organizācijas pie «informācijas apkopošanas un analīzes» vēl strādā.

Ļoti iespējams, ka centrālajām bankām nāksies vairāk piedomāt par naudas drukājamās mašinērijas mehānismu eļļošanu, jo slikto kredītu masa pasaulē turpina pieaugt

Lai gan ir pagājuši astoņi gadi kopš iepriekšējās finanšu krīzes sākuma un situācijai vajadzētu kļūt labvēlīgākai gan valstu, gan korporatīvajās, gan mājsaimniecību finansēs, statistikas dati liecina, ka tas nenotiek un tā dēvēto slikto kredītu masa turpina palielināties, turklāt ir krietni vien augstāka nekā 2008. gadā, kad viens no finanšu krīzes iemesliem bija tieši neapdomīgi izsniegti aizdevumi. Slikto kredītu masa salīdzinājumā ar kopējo aizdevumu apmēru (nonperforming loans to total gross loans – ienākumus nenesoši kredīti, kuru atmaksa tiek kavēta 90 dienas un vairāk) pagājušajā gadā pasaulē sasniedza 4,3% salīdzinājumā ar nepilniem 3% 2008. gadā, liecina Pasaules Bankas informācija, kas apkopota uz Starptautiskā Valūtas fonda datu bāzes. Protams, šo rādītāju var uzskatīt par visai sausu, tomēr, no otras puses, šis ir visai uzskatāms ekonomiskās situācijas indikators un norāda uz to, cik veselīgas ir privātā sektora finanses kādā valstī vai pasaulē kopumā. Tādējādi, ja skaitļi palielinās, tas zināmā mērā norāda uz to, ka problēmām finansiālo saistību kārtošanā ir pieaugoša tendence, kas acīmredzami varētu būt skaidrojama ar faktu, ka gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem aizvien vairāk rodas grūtības nopelnīt, lai apmaksātu savas ieceres.