Latvijā pa šiem gadiem esam pieraduši pie tā, ka bez nodokļu celšanas neko nevar izdarīt, un, visticamāk, konsolidējot nākamā gada budžetu, valdība atkal mēģinās to darīt uz nodokļu ieņēmumu palielināšanas rēķina, atzina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

«Mums ir dziļas aizdomas, ka arī tagad nodokļi tiks celti vai arī tiks izdomātas kādas jaunas nodevas, kuras būs jāmaksā, bet cilvēkiem tiks teikts, ka nodokļi jau netiek celti, jo nodeva jau nav nodoklis. Tas, ka cilvēkam tāpat ir jāmaksā, tas nekas. Iespējams, ka tiks izdomāts kaut kas līdzīgs, kā notika ar Latvenergo tarifa palielināšanu. Tas pieaug, bet nauda tiek ielikta valsts budžetā. Un atkal cilvēkiem tiek stāstīts, ka tie jau nav nodokļi, bet tikai tarifs,» pavēstīja Krīgers un atzina, ka «tarifus vēl ļoti daudz kur var paaugstināt».

Viņaprāt, nākamā gada budžeta konsolidēšanā galvenie maksātāji atkal būs iedzīvotāji, jo strukturālās reformas pašlaik netiek organizētas profesionāli. «Tas ir diezgan haotisks un nepārliecinošs darbs,» sacīja Krīgers.

Latvietim ierastākas protesta formas ir parakstu vākšana vai aizbraukšana no valsts, neko radikālāku Latvijā nav pieņemts darīt, lai aizstāvētu savas tiesības. Tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) apsver iespēju par ierastāko protesta veidu - parakstu vākšanu par 11.Saeimas pirsmtermiņa atlaišanu, - intervijā Latvijas Radio šorīt sacīja LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Citas protesta akcijas formas, piemēram, ceļu bloķēšana, pēc Krīgera domām, ir bezjēdzīga. «Pa tādiem ceļiem jau vairs pabraukt nevar, ko tur vēl bloķēt. Tad jau drīzāk ir jāņem lāpstas un jāiet tos remontēt,» sacīja Krīgers, «esam jau nobloķēti no visām pusēm.»

Krīgers sacīja, ka valdības norādes uz minimālās darba algas palielināšanu, kad palielināsies darba ražīgums, ir nekorekts. «Ar darba ražīgumu strādājošajiem viss ir kārtībā, tā nav darba ņēmēju, bet gan darbu organizētāju problēma. Darba ražīgums ir zems tieši plānojošajās valsts iestādēs,» sacīja LBAS vadītājs.

Būs vai nebūs LBAS rīkotas protesta akcijas, pašlaik ir valdības ziņā, sacīja Krīgers.

Arodbiedrības var kaut ko ietekmēt tikai tad, ja cilvēki nāk un pieprasa rīkoties. Taču cilvēki vairs neprasa neko, LTV 1 raidījumā Labrīt, Latvija! atzina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers.

Viņš uzsvēra, ka situācija tomēr ir pašu rokās, un arodbiedrība nevar sākt nekādas akcijas, ja iniciatīva nav nākusi no arodbiedrības biedriem. «Cilvēki kaut ko nogaida, uz kaut ko cer,» secināja P. Krīgers. Savukārt, komentējot valdības vēlmi ieviest autonodokli par dienesta mašīnām, arodbiedrību līderis sacīja «šausmas un neprāts», kas nebalstoties uz aprēķiniem, bet, iespējams, vispārīgiem CSDD datiem.

Valdība visu laiku zinājusi, ka budžeta izdevumi būs jāapcērp par 500 miljoniem un «spēlējusi teātri», šorīt 900 sekundēs sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

«Tika tēlots labais un sliktais policists, lai novērstu sabiedrības uzmanību no skaitļiem,» uzsvēra J.Krīgers, piebilstot, ka mūsu valstī gan tas neesot nekas jauns, tā notiekot visu laiku.

P.Krīgers norāda, ka sociālie partneri valdībai devuši neskaitāmus priekšlikumus, kuros sistemātiski neviens neieklausoties. Arodbiedrību savienības vadītājs akcentē, ka bijuši ieteikumi gan par strukturālajām reformām, gan ierēdņu un ministriju skaita samazināšanu, kā arī citiem jautājumiem, tomēr valdība tos ignorējusi.

Viņš gan atzina, ka ierēdņu skaits ir mazinājies, tomēr atlaisti esot darbinieki reģionos, kā arī zemākā ierēdniecība, kamēr ierēdņus augstos amatos reformas vispār neesot skārušas.

Valdība, sakot, ka sociālajā budžetā nav naudas, kamdēļ nepieciešama nekavējoša pensionēšanās vecuma paaugstināšana, krāpj tautu, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers, norādot, ka arodbiedrības nesamierināsies ar valdības lēmumu celt pensionēšanās vecumu.

Krīgers LNT raidījumā 900 sekundes pauda cerību, ka situāciju vēl varētu glābt Saeimas deputāti. LBAS vadītājs vērsa uzmanību uz to, ka ir bijuši vairāki gadījumi, kad parlaments galu galā atzīst, ka valdība savos lēmumos ir kļūdījusies.

Runājot par sociālo budžetu, Krīgers sacīja, ka problēmas var risināt, piemēram, no tā izņemot kādus pabalstus. Pats Krīgers pieminēja māmiņu algas.

Db.lv jau ziņoja, ka, neskatoties uz iedzīvotāju un arodbiedrību iebildumiem, pensionēšanās vecums Latvijā pakāpeniski tiks paaugstināts no 2014. gada, nevis 2016. gada, kā tika plānots iepriekš.

Valdības atbalstītie grozījumi koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā paredz pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus – 2014. un 2015. gada 1. janvārī paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu pensionēšanās vecumu plānots paaugstināt par pusgadu līdz 2020. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Valdības nevēlēšanās ieklausīties sadarbības partneru iebildumos par nodokļu celšanu un citiem konsolidācijas pasākumiem novedusi pie tā, ka gan arodbiedrības, gan rūpnieki, vīlušies dialogā, sāk gatavoties radikālākiem soļiem, tostarp aizsākot diskusiju par Saeimas atlaišanu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers sarunā ar laikrakstu atzinis, ka šomēnes arodbiedrības sāks iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par nodokļu celšanu. Šādi rīkoties arodbiedrības esot piespiedusi pati valdība, kura, veidojot budžeta grozījumus, nav ņēmusi vērā nevienu LBAS ieteikumu. «Jā, mēs neko nespējam ietekmēt,» neslēpis P. Krīgers. «Valdība aizbildinās ar to, ka arodbiedrības nepārstāvot visas sabiedrības noskaņojumu. Tāpēc aicinām Latvijas iedzīvotājus dažādās – karikatūru, ierosinājumu, diagrammu – formās paust vērtējumu par valdības politiku, lai mēs to darītu zināmu Ministru kabinetam. Ceru, ka valdība ņems vērā vismaz savu vēlētāju domas,» viņš sacījis.

Vēlēšanās milzīgi pārsteigumi nesagaida un tie paši, kas pašreiz nosaka valsts attīstības kursu, arī paliks pie kloķiem. Jautājums ir tikai – kādā izkārtojumā, raidījuma 900.sekundes norādīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle norādīja, ka patlaban ekonomika mēģina dzīvot savu dzīvi un piemēroties tām izmaiņām, kas notikušas. Katrā gadījumā recesija esot beigusies, bet jautājums esot, cik ātrā tempā spēsim no krīzes situācijas iziet. Svarīgi esot, lai valdība neiztērējot sevi sīkumos.

E.Egle skaidroja, ka nākamā gada budžetā sadarbības partneri ar valdību plāno vienoties par nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu un neapliekamā minimuma samazināšanu, lai kompensētu cilvēkiem tos ieņēmumu, kas samazinājušies.

«Cilvēki kopumā diemžēl ir iedzīti nabadzības strupceļā, un paradoksāli ir tas, ka mēs pagājušā gada nogalē runājām par to, ka par apgādībā esošu personu vajadzētu palielināt atvieglojumus par 10 latiem no 1. janvāra. Tad valdība mums izmisīgi stāstīja, ka nav naudas un ka to nevar izdarīt, un ka to varēs izdarīt tikai no 1. jūlija. Tātad reāli no 1. jūlija cilvēki saņems divus latus un 40 santīmus klāt savai algai par apgādājamo personu.»

Tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, piebilstot, ka vēlāk šie paši cilvēki redz «visus tos soļus ar dažādām prēmijām, ar dažādiem algu palielinājumiem dažādām amatpersonu kategorijām». «Tas vienkārši ir ciniski,» tā viņš.

«Katrā sēdē, kurā ir runāts gan par neapliekamo minimumu, gan par minimālo algu, gan par citiem rādītājiem, mēs esam teikuši, ka uzskatām, ka ir vesela rinda ļoti stratēģiski svarīgas profesijas valstī, kurām ir steidzīgi jāpalielina algas. Pirmkārt, tie ir skolotāji, tie ir medicīnas darbinieki, tie ir kultūras darbinieki, tie bija arī sociālie darbinieki, policisti... Mēs redzam, ka šeit vienkārši vairs nav cilvēku, kas strādā, un, ja mēs gribam mūsu valsti normāli attīstīt, tad bez izglītotas, bez veselīgas tautas mēs to nekad nevarēsim izdarīt. Mēs redzam, ka ir šie biklie mēģinājumi, kad tiek paaugstinātas algas lielajām kaut kādām amatpersonām vai deputātiem, un tas mūs no krīzes droši vien neizvedīs,» sacīja LBAS priekšsēdētājs.

Šobrīd pelēkajai ekonomikai ļauj pastāvēt, lai apritē būtu vairāk naudas, turklāt ēnu ekonomika izdevīga gan iedzīvotājiem, gan valdībai, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

«Politiķiem izdevīgi izmantot ēnu ekonomiku veiksmes stāstam, jo īstermiņa ēnu ekonomika noder gan valdībai, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem. Valdība noņem no saviem pleciem rūpes par tiem cilvēkiem, kas ēnu ekonomikā ir iesaistīti. Pašvaldībām savukārt vajag, lai iedzīvotājiem būtu stabili ienākumi un cilvēki varētu samaksāt par īri, siltumu, pārtiku un nenāktu uz pašvaldību prasīt pabalstus, turklāt apritē esošā nauda palīdz attīstīties pašvaldības teritorijā esošajam biznesam,» intervijā laikrakstam Diena pauž P. Krīgers.

«Pierādījums tam, ka Latvijā ēnu ekonomika nav mazinājusies un joprojām Latvijā ir liels pelēkās naudas apjoms, ir iedzīvotāju rosība pie banku uzstādītajiem iemaksu bankomātiem,» norāda P. Krīgers.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) līderis Pēteris Krīgers ieradies vizītē Liepājā, lai klātienē iepazīstu situāciju a/s Liepājas metalurgs.

P.Krīgers ticies ar Liepājas mēru Uldi Sesku, lai noskaidrotu, ko pašvaldība ir darījusi un kā plāno rīkoties, kā arī - vai ir domāts par kādām īpašām atbalsta programmām, ja situācija kļūs dramatiska.

Arodbiedrības pārstāvji tikušies arī ar Liepājas metalurga valdes priekšsēdētāju Valēriju Terentjevu, lai gūtu skaidrāku priekšstatu par to, kas sagaida uzņēmuma darbiniekus. Savukārt Liepājas metalurgu arodbiedrība rīko darbinieku sanāksmi, kurā piedalīsies arī P. Krīgers un Industriālo nozaru arodbiedrības priekšsēdētāja Rita Pfeifere. Tikšanās gaitā gan izskanējis maz konkrētas informācijas,db.lv atzina LM preses sekretāre S.Laiveniece.

Maxima strādājošo darbinieku verdziskā pakļautība ir jāizbeidz, darbiniekiem ir jāmeklē palīdzība arodbiedrību savienībā un vairāk jādarbojas uzņēmumā izveidotajai arodbiedrībai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers.

Šobrīd Maxima darbinieku arodbiedrībā darbojas tikai 60 cilvēki, kurus P. Krīgers šī iemesla dēļ raksturoja kā drosmīgus.

P. Krīgers pauda, ka situācija Maximā tiekot pārrunāta ar Lietuvas kolēģiem.

Tāpat Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs atzina, ka nereti vietējie iedzīvotāji, kas iecelti kādā ārzemju uzņēmumā par Latvijas daļas vadītāju, mēdz pārcensties un savā darbā pret darbiniekiem var būt nežēlīgi un izkalpinoši.

Jau ziņots, ka jautājums par darba apstākļiem un darba devēja attieksmi mazumtirdzniecības veikalu tīklā Maxima aktualizējās pēc Zolitūdes Maxima notikušās traģēdijas. Atklājies, ka pirms sabruka nama jumts, signalizācija ieslēgusies vismaz desmit reizes, taču cilvēki netika evakutēti.

«Pie tā budžeta projekta, kas ir šobrīd, naudu viņiem neredzēt kā savas ausis, jo uzņēmējdarbību, kas dod nodokļus un naudu valstij, mēs esam faktiski nogremdējuši,» uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers.

Publisko debašu raidījumā Kas notiek Latvijā? viņš norādīja, ka sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem vajadzētu mainīt līdzšinējo nostāju. «Starptautiskajam Valūtas fondam ir jāpaskaidro, pie kādas nodokļu politikas viņi no mums saņems atpakaļ savu naudu,» atzīmēja P. Krīgers, norādot, ka pēc esošā scenārija viņi aizdotos miljardus atpakaļ nesaņems. Ja premjers uzskata, ka 2012. gadā atsāksies ekonomikas izaugsme, es neredzu, uz kā pamata tas notiks, skeptisks bija LBAS vadītājs.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Brīvo arodbiedrību apvienība (LBA), Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Pašvaldību savienība (LPS) neatbalstīs otrajam lasījumam sagatavoto 2010.gada valsts budžeta paketi, jo tajā paredzēti daudzi kaitīgi pasākumi. Tā kopīgā publiskā paziņojumā pauž organizācijas.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, komentējot Saeimas otrdienas vakarā pieņemto nākamā gada valsts budžetu, prognozē, ka no grozījumiem nekādā veidā neizdosies izvairīties.

Intervijā Latvijas Radio Krīgers par piemēru minēja Satversmes tiesā izskatāmo lietu par pensijām, kur, ja tiesa lems par labu pensionāriem, valdībai vajadzēs domāt, kādā veidā tiesas lēmumu izpildīt, atsaucoties uz Latvijas radio raksta apollo.lv.

Tāpat ir skaidrs, ka jauno nodokļu norma nepildīsies, jo pēc viņa domām, liela daļa atbalstīto nodokļu normu ir tikai sapņu līmenī.

«Tie ir tādi rozā sapņi valdībai, kurus nāksies grozīt, kad izrādīsies, ka nodokļu normas nepildīsies,» sacīja Krīgers.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle prognozē, ka pirmais ceturksnis var iegāzt, jo nodokļu ieņēmumi būs redzami tikai vēlāk- vai nu otrajā pusgadā, vai vispār tikai uz nākamā gada beigām.

Šodien plānotajā arodbiedrību piketā pie Saeimas pieteikti 40 cilvēki, taču piketa rīkotāji neuzņemas atbildību par spontānu garāmgājēju reakciju uz notiekošo.

Jau ziņots, ka pie Saeimas nama pret budžeta grozījumiem piketēs ap 40 nozaru arodbiedrību līderi un viņu vietnieki. «Katrai akcijai jebkurā gadījumā ir savs rezultāts. Gribam runāt ar deputātiem, skaidrot savu pozīciju. Ļoti labi saprotam, ka neietekmēsim Saeimas balsojumu, bet gribam parādīt, ka ir reāli strādājoši cilvēki, nozaru arodbiedrību līderi, kas ir gatavi vadīt savu nozaru cilvēkus arī plašākās akcijās,» uzsvēra Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Runājot par spontānas iedzīvotāju reakcijas iespēju, pievienojoties piketam, P.Krīgers norādīja, ka arodbiedrības nevar aizliegt cilvēkiem brīvi pārvietoties. «Mēs atbildam par savu pasākumu, mums būs savi kārtības uzturētāji, kas neļaus izpausties pārāk aktīvām emocijām. Taču par tiem, kas var atnākt no malas, atbild policija. Mēs nevienam nesam lūguši pievienoties mūsu piketam,» izteicās P.Krīgers.

Vācijas autobūves uzņēmums BMW piektdien paziņoja, ka tā vadītājs Haralds Krīgers atstās šo amatu, kad noslēgsies viņa pašreizējais līgums nākamā gada aprīlī.

«Uzraudzības padome jautājumu par nākamā vadītāja izraudzīšanos izskatīs nākamajā sanāksmē 18.jūlijā,» norāda autoražotājs.

Vācijas mediji vēsta, ka 53 gadus vecais Krīgers saņēmis kritiku par nespēju nodrošināt pietiekami ātru kompānijas pārslēgšanos no iekšdedzes uz elektrisko dzinēju ražošanu.

Krīgers BMW vadītāja amatā stājās 2015.gada maijā neilgi pirms tā dēvētā dīzeļgeitas skandāla autoražotājā «Volkswagen», kas negatīvi ietekmēja visu Vācijas autobūves nozari kopumā.

#1/3

Haralds Krīgers

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#2/3

Haralds Krīgers

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#3/3

Haralds Krīgers

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Skatīties pārējos attēlus

Sociālā tīkla «Instagram» līdzdibinātāji Kevins Saistroms un Maiks Krīgers paziņojuši, ka pametīs uzņēmumu, ko pirms sešiem gadiem iegādājās ASV sociālās komunikācijas gigants «Facebook».

«Mēs ar Maiku esam pateicīgi par pēdējiem astoņiem gadiem, kas pavadīti «Instagram», un sešiem gadiem kopā ar «Facebook»,» pirmdienas vakarā publiskotajā paziņojumā norādīja Saistroms. «Mēs plānojam kādu laiku atpūsties, lai no jauna atklātu mūsu ziņkārību un radošumu.»

34 gadus vecais Saistroms kopīgi ar 32 gadus veco Krīgeru «Instagram» aplikāciju izveidoja 2012.gadā, kad viņi bija Stenforda universitātes studenti.

Saistroms bija «Instagram» vadītājs, bet Krīgers - tehnoloģiju direktors.

«Instagram» jūnijā paziņoja, ka lietotnes aktīvo izmantotāju skaits pārsniedzis viena miljarda robežu un ieviesa jaunu garāka formāta video izvietošanas iespēju, tādējādi cenšoties piesaistīt vietnei «Youtube» līdzīgus satura veidotājus.

Latvijas budžeta izdevumi pieaug pārāk strauji, pirmdien Nacionālajā Trīspusējās padomes sēdē (NTSP) sacīja Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.

«Mūsu vērtējumā valdības prioritātēm tiek atvēlēts liels finansējums. Izdevumu pieauguma tempi ir pārāk strauji, tos nepieciešams sabalansēt ar ieņēmumu kāpumu,» teica Bāne.

Viņa atzīmēja, ka šādas bažas paudusi arī Eiropas Komisija.

Finanšu ministrs Jānis Reirs sēdē informēja, ka valsts nākamā gada budžetā plānotie izdevumi ir par vairāk nekā 240 miljoniem eiro lielāki nekā šogad. Būtiskākais izdevumu pieaugums ir aizsardzībai, iekšlietu sistēmai, izglītībai, veselībai un lauksaimniekiem. Makroekonomikas attīstības prognozes Finanšu ministrija ir saglabājusi tādas pašas kā iepriekš.

Nesen veiktais konsultāciju kompānijas “McKinsey” pētījums atklāj, ka 79 % darbinieku Eiropā darbā nejūtas motivēti. Līdz ar to cilvēki biežāk klātienē neapmeklē darbu, uzņēmumos ir liela darbinieku mainība, kas rada arī finansiālus zaudējumus.

Ir daudz ieteikumu, kā veicināt darbinieku iesaisti, bet nereti tiek aizmirsta kāda vienkārša patiesība – strādāt vadītāja pakļautībā nav īpaši motivējoši. Ne velti ir teiciens, ka cilvēki neaiziet no sliktiem uzņēmumiem, bet gan no sliktiem vadītājiem.

Tāpēc ir vērts apdomāt horizontālās uzņēmuma struktūras ieviešanu un veidot komandu ar mazāku vadītāju skaitu – ir tikai izpilddirektors, daži funkciju vai nozaru vadītāji un pārējie darbinieki, kas katrs ir atbildīgs par savu jomu. Tā strādā daudzas inovatīvas komandas, piemēram, jaunuzņēmumi, un, manuprāt, tas ir tikai laika jautājums, kad arvien vairāk organizāciju sāks domāt par horizontālo modeli. Daudziem uzņēmumiem, it īpaši valsts organizācijām, tādas pārmaiņas varētu būt izaicinošas, taču, turpinot ierasto hierarhiju, agri vai vēlu nebūs iespējams konkurēt ar horizontālajām organizācijām. Par to esam pārliecinājušies arī mēs Balcia komandā.

Valdību veidojošā koalīcija, nesadzirdot uzņēmēju iebildumus, atrod papildu līdzekļus teju vai 100 milj. eiro apmērā.

Tas panākts, piedāvājot atteikties no atvieglojumiem, ieviešot jaunus un palielinot esošos nodokļus.

Skarbi valdību veidojošo politiķu un pašas valdības lemto un skatīto vērtē uzņēmēji. Šāda rīcība tiek uztverta kā necieņa pret iepriekš dotajiem solījumiem par prognozējamu nodokļu politiku, kas Latviju tikai padarīs vēl mazāk pievilcīgu potenciālo investoru acīs. Biznesa viedoklis par to, kur un kā ņemt valsts makā papildu naudu, gan atšķiras, jo daļa uzskata, ka to var iegūt, palielinot azartspēļu un alkohola nodokļa likmes, kā arī apkarojot ēnu ekonomiku.

«Šobrīd mēs redzam, ka valdība netur divus ļoti būtiskus solījumus ar nozīmīgu ietekmi uz legālā sektora uzņēmumu konkurētspēju, - tie ir darba nodokļi un plānotais obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pieaugums. Acīmredzot valdība pilnībā neizprot riskus, kādus līdz ar to rada ekonomikai kopumā,» situāciju komentē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Savukārt LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzsver, ka ar valdību un Finanšu ministriju apspriežot nākamā gada budžetu, redzam, ka piedāvātās izmaiņas nodokļu sistēmā bremzēs reālu darba samaksas un valsts ieņēmumu pieaugumu. «Šķiet, valdība ir aizmirsusi, ka arī tā ir darba devējs ļoti daudziem darbiniekiem. Mēs gaidījām jau pieņemto lēmumu īstenošanu darbaspēka nodokļu samazināšanā, taču tā vietā valdība vēlas atņemt ienākumus labāk atalgotajiem darbiniekiem, bet principiāli neskar kapitālu, tādējādi stiprinot jau tā augstās ēnu ekonomikas potenciālu,» tā P. Krīgers. Sociālie partneri norāda, ka nākamā gada budžeta piedāvājums liek domāt, ka turpmāk algu pieaugums Latvijā būtiski sabremzēsies, pieaugs ēnu ekonomika, kurā strādājošie baudīs lielākas priekšrocības nekā legālajā uzņēmējdarbībā strādājošie, kā arī samazināsies investīcijas, vēl vairāk mazinot jaunu, labi apmaksātu darba vietu rašanos. Šāda ekonomikas attīstība radīs sekas, ka, mazinoties nodokļus maksājošo darba vietu skaitam, pasliktināsies arī nākotnes pensionāru izredzes un esošo pensiju potenciālais pieaugums. Sociālie partneri uzskata, ka valdībai jātur dotie solījumi un jāpārvirza nodokļu slogs no darbaspēka uz patēriņu un kapitālu.

Sociālie partneri nepiekrīt valdības iecerētajiem soļiem, lai samazinātu izdevumus, uzskatot, ka līdz šim nav pietiekami veiktas strukturālās reformas valsts pārvaldē un pieļauj valdības aplenkšanu.

Kā šorīt LNT raidījumā 900 sekundes atzina Latvijas Brīvo arodbiedrību vadītājs Pēteris Krīgers, sarkanā svītra ir sasniegta un tālāk jau vairs nedrīkst aizskart ne skolotājus, ne policistus, ne pensionārus. Viņš uzskata, ka šobrīd strukturālās reformas nav veiktas nevienā ministrijā un tās dzīvo turpat, kur treknajos gados, bet cilvēki tiek dzīti ielās.

Arī Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle norāda, ka šobrīd steidzami jāsamazina izdevumi valsts pārvaldē. Jau janvārī bijis zināms samazināmo līdzekļu apjoms, bet pa šiem mēnešiem valdība spējusi samazināt tikai 60 miljonus, salīdzinot ar tiem 250 miljoniem Ls, ko valdība spējusi «nolīferēt» pērn decembrī.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 18.jūnijā plkst. 12.00 organizēs valsts mēroga akciju «Par manu un tavu Latviju». Šī protesta akcija pieprasīs valdošajai varai nodrošināt Latvijas ilgtspēju arī budžeta samazināšanas laikā, informē LBAS.

Akcijas dalībnieki kategoriski pieprasīs nesamazināt finansējumu pašām būtiskākajām valsts funkcijām – izglītībai, medicīnai un drošībai, jo līdzekļu samazinājums sabiedrisko pakalpojumu sektorā nozīmē reālu apdraudējumu Latvijas pastāvēšanai nākotnē. «Jau šobrīd katru gadu Latvija zaudē vismaz 10 tūkstošu savu pilsoņu vājās veselības aprūpes sistēmas dēļ, tālāk nav kur atkāpties,» uzskata LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Akcijas ietvaros notiks LBAS organizēti pasākumi arī reģionu pilsētās, kurās atrodas LBAS konsultatīvie centri – Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā un Valmierā. LBAS aicina Latvijas iedzīvotājus organizēti un ievērojot sabiedrisko kārtību pievienoties akcijas norisēm, izvēloties sev tuvāko un piemērotāko pilsētu.

Dzīve skumja, alga smieklīga! Pirmsskolas skolotājs nav cērpama aita! Ar šādiem un līdzīgiem lozungiem apbruņojušies, tūkstošiem cilvēku sapulcējušies Latvijas brīvo arodbiedrību savienības rīkotajā manifestācijā.

Manifestanti, kuru rindās vērojamas arī tādas sabiedrībā pazīstamas sejas kā Artis Pabriks un Aigars Štokenbergs, pagaidām ir mierīgi noskaņoti un iepazīstas ar Latvijas Sociālistiskās partijas līdera Alfrēda Rubika sagatavotu uzsaukumu, kurā cilvēki tiek aicināti glābt savu valsti.

Db.lv novērojumi liecina, ka vismaz pagaidām pūlis ir miermīlīgi noskaņots, taču lielāko tā daļu veido krievvalodīgie iedzīvotāji.

Manifestācijā ieradās arī finanšu ministrs Einars Repše, kuru tauta nelaida pie vārda, skaļi protestējot. Kad ministrs drosmīgi devās cilvēku pūlī, manifestanti skandēja: «Rokas nost no pensionāriem, nemelo, ej mājās!»

Pēc tam E. Repše pauda gatavību runāt ar klātesošajiem, aizbildināmies, ka viņš «cilvēkus saprot, bet Latvijas valsts nedrīkstēja tik tālu nonākt». Viņš solīja, ka valdība, visticamāk, saņems nepieciešamo finanšu atbalstu, kas iezīmēs tautsaimniecības atveseļošanos.

«Vērtēju to kā diezgan skumju Teiču purva kopiju. Ir akači, ir arī ciņi, bet to drošums ir mānīgs. Pat dzērvenes uz ciņiem nav īstas..,» atbildot uz jautājumu: «Kā pilsonis Krīgers vērtē priekšvēlēšanu politisko ainavu?», laikrakstam Neatkarīgā sacījis Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

«Neviena politiskā partija nedod cilvēkiem skaidras atbildes uz viņu sāpīgākajiem jautājumiem. Tās kārtējo reizi runā par sociālām problēmām, nedodot ekonomisko pamatu to risinājumam. Ja runājam, ka politikā jānāk jaunām sejām, tad šīs jaunās sejas faktiski nav no kurienes ņemt. Tās paliek otrajā plānā, jo no spēles tiek izmestas jaunās un mazās partijas,» stāstījis LBAS priekšsēdētājs.

Viņš arī norādījis: «Protams, šobrīd tāpat kā visi gaidām vēlēšanu rezultātus. Tas, kā izveidosies jaunā valdība, kā tā spēs strādāt, noteiks arī mūsu tālāko rīcību. Ja valdība spēs precizēt savas pozīcijas, to skaitā - sadarbību ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu (uzskatu, ka daudzas no viņu prasībām dzen mūs ilgstošā stagnācijā), tad šo valdību atbalstīsim. Ja būs pretējs rezultāts, ko redzēsim diezgan ātri, tad pavasaris šajā valstī var nest lielas pārmaiņas.»

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.