Latvietim ierastākas protesta formas ir parakstu vākšana vai aizbraukšana no valsts, neko radikālāku Latvijā nav pieņemts darīt, lai aizstāvētu savas tiesības. Tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) apsver iespēju par ierastāko protesta veidu - parakstu vākšanu par 11.Saeimas pirsmtermiņa atlaišanu, - intervijā Latvijas Radio šorīt sacīja LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.
Citas protesta akcijas formas, piemēram, ceļu bloķēšana, pēc Krīgera domām, ir bezjēdzīga. «Pa tādiem ceļiem jau vairs pabraukt nevar, ko tur vēl bloķēt. Tad jau drīzāk ir jāņem lāpstas un jāiet tos remontēt,» sacīja Krīgers, «esam jau nobloķēti no visām pusēm.»
Krīgers sacīja, ka valdības norādes uz minimālās darba algas palielināšanu, kad palielināsies darba ražīgums, ir nekorekts. «Ar darba ražīgumu strādājošajiem viss ir kārtībā, tā nav darba ņēmēju, bet gan darbu organizētāju problēma. Darba ražīgums ir zems tieši plānojošajās valsts iestādēs,» sacīja LBAS vadītājs.
Būs vai nebūs LBAS rīkotas protesta akcijas, pašlaik ir valdības ziņā, sacīja Krīgers.
Kā ziņots, LBAS draud ar parakstu vākšanu par 11.Saeimas pirmstermiņa atlaišanu, ja tā kārtējo reizi demonstrēs savu nespēju un nevēlēšanos politiski vadīt valdības darbu. LBAS nepatīkami pārsteigusi valdības sniegtā informācija, ka tā netaisās 2013.gada budžetā paredzēt līdzekļus ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) neapliekamā minimuma un atvieglojumiem par apgādībā esošām personām paaugstināšanai.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē šī gada 5.jūlijā, diskutējot par minimālās algas saglabāšanu 2013.gadā iepriekšējo gadu līmenī, proti - 200 latu apmērā, arodbiedrības aizstāvēja pozīciju, ka šie lielumi ir jāskata vienotā paketē, ka diskusijas par minimālās algas nepaaugstināšanu nedrīkst noritēt atrauti no ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšanas iespējām.
Pie tam LBAS uzsvēra, ka arodbiedrības vēlētos 2013.gada budžetā redzēt neapliekamo minimumu vismaz 90 latu apmērā, kas atbilstu pirmskrīzes līmenim 2009.gadā, tik tiešām apliecinot, ka Latvija veiksmīgi attīstās, ir uzsākusi ekonomikas izrāvienu, kā arī valsīt norit nopietns darbs pie ēnu ekonomikas un nelegālās nodarbinātības ierobežošanas.
NTSP sēdē valdība solīja, ka diskusijas par neapliekamo minimumu un atvieglojumiem par apgādībā esošām personām ar sociālajiem partneriem uzsāks tad, kad būs puslīdz skaidras 2013.gada budžeta aprises, proti, ne ātrāk kā šī gada septembrī, kam tiks veltīta atsevišķa NTSP sēde.
«LBAS paziņo, ka tā atsauc savu parakstu zem NTSP 5.jūlija sēdes protokola, ar kuru tika fiksēta pušu vienošanās par minimālās algas nepaaugstināšanu, kā arī paziņo, ka tā izmantos visas iespējas turpmākajam darbam ar valdību un arī ar Saeimas deputātiem, arī ieskaitot parakstu vākšanu par 11.Saeimas pirmstermiņa atlaišanu, ja tā kārtējo reizi demonstrēs savu nespēju un nevēlēšanos politiski vadīt valdības darbu,» sacīja Krīgers.
Kā ziņots, 3.augustā slēgtā sēdē valdība nolēma nepaaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu.
Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Agnese Beļkeviča informēja, ka šīs iniciatīvas pagaidām netiks virzītas, jo valsts budžeta finanšu iespējas ir ierobežotas un šīs iniciatīvas negatīvi ietekmē valsts budžeta ieņēmumus. Šī jautājuma tālāka virzība būs iespējama vidējā termiņā, uzlabojoties valsts budžeta fiskālajām iespējām.