Latvijā pa šiem gadiem esam pieraduši pie tā, ka bez nodokļu celšanas neko nevar izdarīt, un, visticamāk, konsolidējot nākamā gada budžetu, valdība atkal mēģinās to darīt uz nodokļu ieņēmumu palielināšanas rēķina, atzina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

«Mums ir dziļas aizdomas, ka arī tagad nodokļi tiks celti vai arī tiks izdomātas kādas jaunas nodevas, kuras būs jāmaksā, bet cilvēkiem tiks teikts, ka nodokļi jau netiek celti, jo nodeva jau nav nodoklis. Tas, ka cilvēkam tāpat ir jāmaksā, tas nekas. Iespējams, ka tiks izdomāts kaut kas līdzīgs, kā notika ar Latvenergo tarifa palielināšanu. Tas pieaug, bet nauda tiek ielikta valsts budžetā. Un atkal cilvēkiem tiek stāstīts, ka tie jau nav nodokļi, bet tikai tarifs,» pavēstīja Krīgers un atzina, ka «tarifus vēl ļoti daudz kur var paaugstināt».

Viņaprāt, nākamā gada budžeta konsolidēšanā galvenie maksātāji atkal būs iedzīvotāji, jo strukturālās reformas pašlaik netiek organizētas profesionāli. «Tas ir diezgan haotisks un nepārliecinošs darbs,» sacīja Krīgers.

Latvietim ierastākas protesta formas ir parakstu vākšana vai aizbraukšana no valsts, neko radikālāku Latvijā nav pieņemts darīt, lai aizstāvētu savas tiesības. Tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) apsver iespēju par ierastāko protesta veidu - parakstu vākšanu par 11.Saeimas pirsmtermiņa atlaišanu, - intervijā Latvijas Radio šorīt sacīja LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Citas protesta akcijas formas, piemēram, ceļu bloķēšana, pēc Krīgera domām, ir bezjēdzīga. «Pa tādiem ceļiem jau vairs pabraukt nevar, ko tur vēl bloķēt. Tad jau drīzāk ir jāņem lāpstas un jāiet tos remontēt,» sacīja Krīgers, «esam jau nobloķēti no visām pusēm.»

Krīgers sacīja, ka valdības norādes uz minimālās darba algas palielināšanu, kad palielināsies darba ražīgums, ir nekorekts. «Ar darba ražīgumu strādājošajiem viss ir kārtībā, tā nav darba ņēmēju, bet gan darbu organizētāju problēma. Darba ražīgums ir zems tieši plānojošajās valsts iestādēs,» sacīja LBAS vadītājs.

Būs vai nebūs LBAS rīkotas protesta akcijas, pašlaik ir valdības ziņā, sacīja Krīgers.

Valdība, sakot, ka sociālajā budžetā nav naudas, kamdēļ nepieciešama nekavējoša pensionēšanās vecuma paaugstināšana, krāpj tautu, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers, norādot, ka arodbiedrības nesamierināsies ar valdības lēmumu celt pensionēšanās vecumu.

Krīgers LNT raidījumā 900 sekundes pauda cerību, ka situāciju vēl varētu glābt Saeimas deputāti. LBAS vadītājs vērsa uzmanību uz to, ka ir bijuši vairāki gadījumi, kad parlaments galu galā atzīst, ka valdība savos lēmumos ir kļūdījusies.

Runājot par sociālo budžetu, Krīgers sacīja, ka problēmas var risināt, piemēram, no tā izņemot kādus pabalstus. Pats Krīgers pieminēja māmiņu algas.

Db.lv jau ziņoja, ka, neskatoties uz iedzīvotāju un arodbiedrību iebildumiem, pensionēšanās vecums Latvijā pakāpeniski tiks paaugstināts no 2014. gada, nevis 2016. gada, kā tika plānots iepriekš.

Valdības atbalstītie grozījumi koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā paredz pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus – 2014. un 2015. gada 1. janvārī paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu pensionēšanās vecumu plānots paaugstināt par pusgadu līdz 2020. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Valdība visu laiku zinājusi, ka budžeta izdevumi būs jāapcērp par 500 miljoniem un «spēlējusi teātri», šorīt 900 sekundēs sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

«Tika tēlots labais un sliktais policists, lai novērstu sabiedrības uzmanību no skaitļiem,» uzsvēra J.Krīgers, piebilstot, ka mūsu valstī gan tas neesot nekas jauns, tā notiekot visu laiku.

P.Krīgers norāda, ka sociālie partneri valdībai devuši neskaitāmus priekšlikumus, kuros sistemātiski neviens neieklausoties. Arodbiedrību savienības vadītājs akcentē, ka bijuši ieteikumi gan par strukturālajām reformām, gan ierēdņu un ministriju skaita samazināšanu, kā arī citiem jautājumiem, tomēr valdība tos ignorējusi.

Viņš gan atzina, ka ierēdņu skaits ir mazinājies, tomēr atlaisti esot darbinieki reģionos, kā arī zemākā ierēdniecība, kamēr ierēdņus augstos amatos reformas vispār neesot skārušas.

«Cilvēki kopumā diemžēl ir iedzīti nabadzības strupceļā, un paradoksāli ir tas, ka mēs pagājušā gada nogalē runājām par to, ka par apgādībā esošu personu vajadzētu palielināt atvieglojumus par 10 latiem no 1. janvāra. Tad valdība mums izmisīgi stāstīja, ka nav naudas un ka to nevar izdarīt, un ka to varēs izdarīt tikai no 1. jūlija. Tātad reāli no 1. jūlija cilvēki saņems divus latus un 40 santīmus klāt savai algai par apgādājamo personu.»

Tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, piebilstot, ka vēlāk šie paši cilvēki redz «visus tos soļus ar dažādām prēmijām, ar dažādiem algu palielinājumiem dažādām amatpersonu kategorijām». «Tas vienkārši ir ciniski,» tā viņš.

«Katrā sēdē, kurā ir runāts gan par neapliekamo minimumu, gan par minimālo algu, gan par citiem rādītājiem, mēs esam teikuši, ka uzskatām, ka ir vesela rinda ļoti stratēģiski svarīgas profesijas valstī, kurām ir steidzīgi jāpalielina algas. Pirmkārt, tie ir skolotāji, tie ir medicīnas darbinieki, tie ir kultūras darbinieki, tie bija arī sociālie darbinieki, policisti... Mēs redzam, ka šeit vienkārši vairs nav cilvēku, kas strādā, un, ja mēs gribam mūsu valsti normāli attīstīt, tad bez izglītotas, bez veselīgas tautas mēs to nekad nevarēsim izdarīt. Mēs redzam, ka ir šie biklie mēģinājumi, kad tiek paaugstinātas algas lielajām kaut kādām amatpersonām vai deputātiem, un tas mūs no krīzes droši vien neizvedīs,» sacīja LBAS priekšsēdētājs.

Valdības nevēlēšanās ieklausīties sadarbības partneru iebildumos par nodokļu celšanu un citiem konsolidācijas pasākumiem novedusi pie tā, ka gan arodbiedrības, gan rūpnieki, vīlušies dialogā, sāk gatavoties radikālākiem soļiem, tostarp aizsākot diskusiju par Saeimas atlaišanu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers sarunā ar laikrakstu atzinis, ka šomēnes arodbiedrības sāks iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par nodokļu celšanu. Šādi rīkoties arodbiedrības esot piespiedusi pati valdība, kura, veidojot budžeta grozījumus, nav ņēmusi vērā nevienu LBAS ieteikumu. «Jā, mēs neko nespējam ietekmēt,» neslēpis P. Krīgers. «Valdība aizbildinās ar to, ka arodbiedrības nepārstāvot visas sabiedrības noskaņojumu. Tāpēc aicinām Latvijas iedzīvotājus dažādās – karikatūru, ierosinājumu, diagrammu – formās paust vērtējumu par valdības politiku, lai mēs to darītu zināmu Ministru kabinetam. Ceru, ka valdība ņems vērā vismaz savu vēlētāju domas,» viņš sacījis.

Maxima strādājošo darbinieku verdziskā pakļautība ir jāizbeidz, darbiniekiem ir jāmeklē palīdzība arodbiedrību savienībā un vairāk jādarbojas uzņēmumā izveidotajai arodbiedrībai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers.

Šobrīd Maxima darbinieku arodbiedrībā darbojas tikai 60 cilvēki, kurus P. Krīgers šī iemesla dēļ raksturoja kā drosmīgus.

P. Krīgers pauda, ka situācija Maximā tiekot pārrunāta ar Lietuvas kolēģiem.

Tāpat Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs atzina, ka nereti vietējie iedzīvotāji, kas iecelti kādā ārzemju uzņēmumā par Latvijas daļas vadītāju, mēdz pārcensties un savā darbā pret darbiniekiem var būt nežēlīgi un izkalpinoši.

Jau ziņots, ka jautājums par darba apstākļiem un darba devēja attieksmi mazumtirdzniecības veikalu tīklā Maxima aktualizējās pēc Zolitūdes Maxima notikušās traģēdijas. Atklājies, ka pirms sabruka nama jumts, signalizācija ieslēgusies vismaz desmit reizes, taču cilvēki netika evakutēti.

Šobrīd pelēkajai ekonomikai ļauj pastāvēt, lai apritē būtu vairāk naudas, turklāt ēnu ekonomika izdevīga gan iedzīvotājiem, gan valdībai, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

«Politiķiem izdevīgi izmantot ēnu ekonomiku veiksmes stāstam, jo īstermiņa ēnu ekonomika noder gan valdībai, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem. Valdība noņem no saviem pleciem rūpes par tiem cilvēkiem, kas ēnu ekonomikā ir iesaistīti. Pašvaldībām savukārt vajag, lai iedzīvotājiem būtu stabili ienākumi un cilvēki varētu samaksāt par īri, siltumu, pārtiku un nenāktu uz pašvaldību prasīt pabalstus, turklāt apritē esošā nauda palīdz attīstīties pašvaldības teritorijā esošajam biznesam,» intervijā laikrakstam Diena pauž P. Krīgers.

«Pierādījums tam, ka Latvijā ēnu ekonomika nav mazinājusies un joprojām Latvijā ir liels pelēkās naudas apjoms, ir iedzīvotāju rosība pie banku uzstādītajiem iemaksu bankomātiem,» norāda P. Krīgers.

Sociālā tīkla «Instagram» līdzdibinātāji Kevins Saistroms un Maiks Krīgers paziņojuši, ka pametīs uzņēmumu, ko pirms sešiem gadiem iegādājās ASV sociālās komunikācijas gigants «Facebook».

«Mēs ar Maiku esam pateicīgi par pēdējiem astoņiem gadiem, kas pavadīti «Instagram», un sešiem gadiem kopā ar «Facebook»,» pirmdienas vakarā publiskotajā paziņojumā norādīja Saistroms. «Mēs plānojam kādu laiku atpūsties, lai no jauna atklātu mūsu ziņkārību un radošumu.»

34 gadus vecais Saistroms kopīgi ar 32 gadus veco Krīgeru «Instagram» aplikāciju izveidoja 2012.gadā, kad viņi bija Stenforda universitātes studenti.

Saistroms bija «Instagram» vadītājs, bet Krīgers - tehnoloģiju direktors.

«Instagram» jūnijā paziņoja, ka lietotnes aktīvo izmantotāju skaits pārsniedzis viena miljarda robežu un ieviesa jaunu garāka formāta video izvietošanas iespēju, tādējādi cenšoties piesaistīt vietnei «Youtube» līdzīgus satura veidotājus.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) līderis Pēteris Krīgers ieradies vizītē Liepājā, lai klātienē iepazīstu situāciju a/s Liepājas metalurgs.

P.Krīgers ticies ar Liepājas mēru Uldi Sesku, lai noskaidrotu, ko pašvaldība ir darījusi un kā plāno rīkoties, kā arī - vai ir domāts par kādām īpašām atbalsta programmām, ja situācija kļūs dramatiska.

Arodbiedrības pārstāvji tikušies arī ar Liepājas metalurga valdes priekšsēdētāju Valēriju Terentjevu, lai gūtu skaidrāku priekšstatu par to, kas sagaida uzņēmuma darbiniekus. Savukārt Liepājas metalurgu arodbiedrība rīko darbinieku sanāksmi, kurā piedalīsies arī P. Krīgers un Industriālo nozaru arodbiedrības priekšsēdētāja Rita Pfeifere. Tikšanās gaitā gan izskanējis maz konkrētas informācijas,db.lv atzina LM preses sekretāre S.Laiveniece.

«Pie tā budžeta projekta, kas ir šobrīd, naudu viņiem neredzēt kā savas ausis, jo uzņēmējdarbību, kas dod nodokļus un naudu valstij, mēs esam faktiski nogremdējuši,» uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers.

Publisko debašu raidījumā Kas notiek Latvijā? viņš norādīja, ka sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem vajadzētu mainīt līdzšinējo nostāju. «Starptautiskajam Valūtas fondam ir jāpaskaidro, pie kādas nodokļu politikas viņi no mums saņems atpakaļ savu naudu,» atzīmēja P. Krīgers, norādot, ka pēc esošā scenārija viņi aizdotos miljardus atpakaļ nesaņems. Ja premjers uzskata, ka 2012. gadā atsāksies ekonomikas izaugsme, es neredzu, uz kā pamata tas notiks, skeptisks bija LBAS vadītājs.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Brīvo arodbiedrību apvienība (LBA), Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Pašvaldību savienība (LPS) neatbalstīs otrajam lasījumam sagatavoto 2010.gada valsts budžeta paketi, jo tajā paredzēti daudzi kaitīgi pasākumi. Tā kopīgā publiskā paziņojumā pauž organizācijas.

Vēlēšanās milzīgi pārsteigumi nesagaida un tie paši, kas pašreiz nosaka valsts attīstības kursu, arī paliks pie kloķiem. Jautājums ir tikai – kādā izkārtojumā, raidījuma 900.sekundes norādīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle norādīja, ka patlaban ekonomika mēģina dzīvot savu dzīvi un piemēroties tām izmaiņām, kas notikušas. Katrā gadījumā recesija esot beigusies, bet jautājums esot, cik ātrā tempā spēsim no krīzes situācijas iziet. Svarīgi esot, lai valdība neiztērējot sevi sīkumos.

E.Egle skaidroja, ka nākamā gada budžetā sadarbības partneri ar valdību plāno vienoties par nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu un neapliekamā minimuma samazināšanu, lai kompensētu cilvēkiem tos ieņēmumu, kas samazinājušies.

Vācijas autobūves uzņēmums BMW piektdien paziņoja, ka tā vadītājs Haralds Krīgers atstās šo amatu, kad noslēgsies viņa pašreizējais līgums nākamā gada aprīlī.

«Uzraudzības padome jautājumu par nākamā vadītāja izraudzīšanos izskatīs nākamajā sanāksmē 18.jūlijā,» norāda autoražotājs.

Vācijas mediji vēsta, ka 53 gadus vecais Krīgers saņēmis kritiku par nespēju nodrošināt pietiekami ātru kompānijas pārslēgšanos no iekšdedzes uz elektrisko dzinēju ražošanu.

Krīgers BMW vadītāja amatā stājās 2015.gada maijā neilgi pirms tā dēvētā dīzeļgeitas skandāla autoražotājā «Volkswagen», kas negatīvi ietekmēja visu Vācijas autobūves nozari kopumā.

#1/3

Haralds Krīgers

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#2/3

Haralds Krīgers

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#3/3

Haralds Krīgers

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Skatīties pārējos attēlus

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, komentējot Saeimas otrdienas vakarā pieņemto nākamā gada valsts budžetu, prognozē, ka no grozījumiem nekādā veidā neizdosies izvairīties.

Intervijā Latvijas Radio Krīgers par piemēru minēja Satversmes tiesā izskatāmo lietu par pensijām, kur, ja tiesa lems par labu pensionāriem, valdībai vajadzēs domāt, kādā veidā tiesas lēmumu izpildīt, atsaucoties uz Latvijas radio raksta apollo.lv.

Tāpat ir skaidrs, ka jauno nodokļu norma nepildīsies, jo pēc viņa domām, liela daļa atbalstīto nodokļu normu ir tikai sapņu līmenī.

«Tie ir tādi rozā sapņi valdībai, kurus nāksies grozīt, kad izrādīsies, ka nodokļu normas nepildīsies,» sacīja Krīgers.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle prognozē, ka pirmais ceturksnis var iegāzt, jo nodokļu ieņēmumi būs redzami tikai vēlāk- vai nu otrajā pusgadā, vai vispār tikai uz nākamā gada beigām.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

«Nekādā ziņā nepiekrītam nemotivētai pensionēšanās vecuma paaugstināšanai no 2014. gada,» laikrakstā Diena publicētā komentārā norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības līderis Pēteris Krīgers.

«Mēs uzskatām, ka to var sākt paaugstināt no 2016. gada, turklāt katru gadu pieliekot klāt trīs mēnešus. Tas Latviju ierindotu to Eiropas valstu starpā, kas pensionēšanās vecuma paaugstināšanu veic vienmērīgi, vienlaikus ar citām valstīm, 65 gadu pensionēšanās vecumu sasniedzot 2026. gadā.

Toties Labklājības ministrijas un valdības iecere pensionēšanās vecumu palielināt straujāk Latviju atkal ierindo «pionieru» starpā, 65 gadu vecumu sasniedzot 2020. gadā!» viņš raksta.

Ne jau trūkums sociālajā budžetā ir galvenais, kas pieprasa pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, uzskata Krīgers. «Nē, sāls slēpjas Labklājības ministrijas sagatavotās pensionēšanās vecuma paaugstināšanas koncepcijas anotācijā: «Pamatojums: Saprašanās memoranda starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku piektais papildinājums, sestā Nodomu vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam, kuros nostiprināta apņemšanās, sākot ar 2014. gadu, paaugstināt ar likumu noteikto un priekšlaicīgās pensionēšanās vecumu.»,» raksta arodbiedrību savienības vadītājs.

Budžeta projekts 2011. gadam, kas nesen tika pieņemts, parāda, ka Latvija nedomā par savu attīstību. «Mēs apmierināmies ar dažādiem īstermiņa risinājumiem», tāpēc valsts ir nolemta stagnācijai, intervijā BNN un TV24 norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

«Diemžēl jāsaka, ka šis budžets ir sastādīts diezgan neprofesionāli un mūsu attīstību tas iespaidos negatīvi. Mums palielināsies ēnu ekonomikas īpatsvars, mums palielināsies cenas, mums palielināsies dažādi tarifi, mums samazināsies iedzīvotāju labklājības līmenis,» skaidro P. Krīgers, piebilstot, ka cilvēki meklēs iespējas strādāt ēnu ekonomikā vai braucot prom no valsts.

Runājot par iedzīvotāju zemo atbalstu dažādām protesta akcijām, viņš norāda, ka cilvēki neprotestē pret esošo situāciju galvenokārt trīs iemeslu dēļ – pirmkārt, tāpēc, ka iedzīvotāji, kas ir bezdarbnieki, neredz iespēju caur protesta akcijām atgūt savu vietu darba tirgū. Otrkārt, liela daļa cilvēku strādā nelegāli, veicinot ēnu ekonomiku, un viņi nenodos ne sevi, ne savu darba devēju. Un treškārt, tāpēc, ka tie, kuriem vēl ir darbs, baidās, ka lielā bezdarba dēļ, piedaloties dažādās protesta akcijā, viņi varētu tikt izmesti no darba tirgus.

Pirms izšķirošajām sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem premjers sola nepiekāpties.

Sarunas norisinās smagnēji, premjers Valdis Dombrovskis atkārtoja jau nodeldēto frāzi Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes ārkārtas sēdē, kurā tika skatīti jautājumi par vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2012.–2014. gadam, budžeta konsolidācijas pasākumiem 2012.–2014.gadam, Latvijas pozīciju par galvenajiem jautājumiem sarunās ar Starptautiskās aizņēmuma programmas partneriem 5. Pārskata misijas ietvaros un valsts budžeta bāzes izdevumiem 2012.–2014. gadam.

Premjers norādīja, ja 122 miljoni latu, ko valdība piedāvā konsolidēt nākamgad, ir pilnīgi pietiekami, lai budžeta deficīts tādējādi būtu 2,5% no IKP un atbilstu Mārstrihtas kritērijiem. Pēc 22. decembra, kad paredzēts starptautiskā aizdevuma programmu beigt, vairs nebūs garantu, bet Latvijai pašai vajadzēs pārliecināt finanšu tirgus, ka Latvijai ir droši aizdot naudu.

Arodbiedrības neapmierina sarunu gaita ar valdību par nākamā gada budžeta veidošanu, tāpēc tās jau pirms vēlēšanām varētu lemt par tautas referendumu.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību apvienības (LABA) vadītājs Pēteris Krīgers. Viņaprāt, valdībai pašai vēl neesot skaidrs, kādai jābūt budžeta konsolidācijai nākamgad. Sarunu dalībnieku rīcībā esot tikai Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās nodokļu pamatnostādnes, kas nav apmierinošas. Tās nedodot iespēju sakārtot nodokļu jautājumus, nerisina darbaspēka atbrīvošanu no pārlieku lieliem nodokļiem, pārkārtojot nodokļu sistēmu. Arī sociālās apdrošināšanas nostādnes esot strīdīgas. Ja neizdošoties panākt vienotību ar valdību, tad arodbiedrības aicinās cilvēkus uz referendumu. Referendums varētu būt par sociālās adrošināšanas sistēmas izmaiņām, piemēram, pensionēšanās vecuma slieksni. P. Krīgers norādīja, ka ir skeptisks attiecībā uz politiķu teikto, ka ekonomika stabilizējas. Viņaprāt, sociālie protesti Latvijā izpaliek nevis tāpēc, ka cilvēki ir kļuvuši optimistiskāki, bet gan tāpēc, ka Latvijas iedzīvotāju protesta forma ir braukt prom no valsts. Bezdarba samazināšanās skaidrojama ar sezonas darbiem, kas ir īslaicīgs risinājums.ziņots, arī Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis paudis optimismu par ekonomikas atgūšanās ātrumu, pieļaujot, ka budžeta konsolidācija nākamgad būs mazāka par iepriekš prognozētajiem 500 milj. Ls.

Ņemot vērā bankas «ABLV Bank» lūgumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atbalstošo viedokli, Latvijas Bankas padome ir pieņēmusi lēmumu par aizdevuma piešķiršanu «ABLV Bank» 97.5 miljonu eiro apmērā pret drošu, augsti likvīdu vērtspapīru ķīlu, informē Latvijas Banka.

Šajā finanšu tirgus darījumā nekādā veidā netiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski pārsniedz aizdevuma apjomu.

Db.lv jau rakstīja, ka «ABLV Bank», lai stabilizētu situāciju, nolēmusi ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā.

ABLV Banka no valsts neprasa nevienu centu, bet lūdz nopirkt mūsu rīcībā esošos augstas kvalitātes vērtspapīrus, norāda ABLV bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

ABLV Banka uzsver, ka no valsts budžeta savas situācijas stabilizēšanai neprasa un neprasīs ieguldīt nevienu centu. Runa ir par bankas īpašumā esošo augstas kvalitātes vērtspapīru pārdošanu, lai banka varētu stabilizēt situāciju un īsā laika posmā normalizēt darbību. Tāpēc ABLV banka lūgusi Latvijas Bankai pretimnākšanu, nopērkot tās vērtspapīrus vai izsniedzot aizdevumu pret vērtspapīru ķīlu.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Vācijas autobūves uzņēmuma «Bayerische Motoren Werke» (BMW) vadītāja amatā Haraldu Krīgeru nomainīs Olivers Cipse, kompānija paziņoja pēc padomes sēdes.

55 gadus vecais Cipse darbu jaunajā amatā sāks 16.augustā. Pēdējos četrus gadus viņš bijis BMW valdes loceklis, kas atbildīgs par ražošanu kompānijas 31 rūpnīcā visā pasaulē.

BMW padomes sēde notika ceturtdien kompānijas lielākajā ASV rūpnīcā Dienvidkarolīnas štata Spartenburgā.

Kompānijas padomes priekšsēdētājs Norberts Reithofers Cipsi raksturoja kā «izlēmīgu, stratēģiski un analītiski domājošu līderi». «Viņš «BMW Group» sniegs jaunu pamudinājumu, veidojot nākotnes mobilitāti,» piebilda Reithofers.

Cipse, kurš pēc profesijas ir inženieris, kompānijā pazīstams kā mierīgs, patstāvīgs un ar labām spējām panākt savu prasību izpildi.

53 gadus vecais Krīgers atstāj kompāniju pēc četriem gadiem BMW vadītāja amatā.

Saeima pirmajā lasījumā nav atbalstījusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšlikumus saistībā ar pensionēšanās vecuma palielināšanu, taču, ja Saeima neieklausīsies LBAS priekšlikumos un ieteikumos arī turpmāk un gala lasījumā atbalstīs pensionēšanās vecuma palielināšanu esošajā kārtībā, LBAS rīkos referendumu.

Tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Labrīt, Latvija! norādīja LBAS vadītājs Pēteris Krīgers, skaidrojot, ka kopumā, ņemot vērā esošo situāciju, valsts, paaugstinot pensionēšanās vecumu, pārliek izdevumus uz citiem pleciem – konkrēti pašvaldību.

Ja cilvēks, kuram ir 62 gadi un līdz pensijai vēl jāgaida trīs gadi, zaudē darbu, viņš kļūst par bezdarbnieku, sākotnēji iztiekot no bezdarbnieku pabalsta, bet vēlāk jau dodoties uz pašvaldību pēc sociālā pabalsta, jo šādā vecumā darbu Latvijā atrast ir ļoti grūti, skaidro Krīgers.