Latvijā pa šiem gadiem esam pieraduši pie tā, ka bez nodokļu celšanas neko nevar izdarīt, un, visticamāk, konsolidējot nākamā gada budžetu, valdība atkal mēģinās to darīt uz nodokļu ieņēmumu palielināšanas rēķina, atzina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

«Mums ir dziļas aizdomas, ka arī tagad nodokļi tiks celti vai arī tiks izdomātas kādas jaunas nodevas, kuras būs jāmaksā, bet cilvēkiem tiks teikts, ka nodokļi jau netiek celti, jo nodeva jau nav nodoklis. Tas, ka cilvēkam tāpat ir jāmaksā, tas nekas. Iespējams, ka tiks izdomāts kaut kas līdzīgs, kā notika ar Latvenergo tarifa palielināšanu. Tas pieaug, bet nauda tiek ielikta valsts budžetā. Un atkal cilvēkiem tiek stāstīts, ka tie jau nav nodokļi, bet tikai tarifs,» pavēstīja Krīgers un atzina, ka «tarifus vēl ļoti daudz kur var paaugstināt».

Viņaprāt, nākamā gada budžeta konsolidēšanā galvenie maksātāji atkal būs iedzīvotāji, jo strukturālās reformas pašlaik netiek organizētas profesionāli. «Tas ir diezgan haotisks un nepārliecinošs darbs,» sacīja Krīgers.

Arodbiedrības var kaut ko ietekmēt tikai tad, ja cilvēki nāk un pieprasa rīkoties. Taču cilvēki vairs neprasa neko, LTV 1 raidījumā Labrīt, Latvija! atzina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers.

Viņš uzsvēra, ka situācija tomēr ir pašu rokās, un arodbiedrība nevar sākt nekādas akcijas, ja iniciatīva nav nākusi no arodbiedrības biedriem. «Cilvēki kaut ko nogaida, uz kaut ko cer,» secināja P. Krīgers. Savukārt, komentējot valdības vēlmi ieviest autonodokli par dienesta mašīnām, arodbiedrību līderis sacīja «šausmas un neprāts», kas nebalstoties uz aprēķiniem, bet, iespējams, vispārīgiem CSDD datiem.

Latvietim ierastākas protesta formas ir parakstu vākšana vai aizbraukšana no valsts, neko radikālāku Latvijā nav pieņemts darīt, lai aizstāvētu savas tiesības. Tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) apsver iespēju par ierastāko protesta veidu - parakstu vākšanu par 11.Saeimas pirsmtermiņa atlaišanu, - intervijā Latvijas Radio šorīt sacīja LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Citas protesta akcijas formas, piemēram, ceļu bloķēšana, pēc Krīgera domām, ir bezjēdzīga. «Pa tādiem ceļiem jau vairs pabraukt nevar, ko tur vēl bloķēt. Tad jau drīzāk ir jāņem lāpstas un jāiet tos remontēt,» sacīja Krīgers, «esam jau nobloķēti no visām pusēm.»

Krīgers sacīja, ka valdības norādes uz minimālās darba algas palielināšanu, kad palielināsies darba ražīgums, ir nekorekts. «Ar darba ražīgumu strādājošajiem viss ir kārtībā, tā nav darba ņēmēju, bet gan darbu organizētāju problēma. Darba ražīgums ir zems tieši plānojošajās valsts iestādēs,» sacīja LBAS vadītājs.

Būs vai nebūs LBAS rīkotas protesta akcijas, pašlaik ir valdības ziņā, sacīja Krīgers.

Valdība visu laiku zinājusi, ka budžeta izdevumi būs jāapcērp par 500 miljoniem un «spēlējusi teātri», šorīt 900 sekundēs sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

«Tika tēlots labais un sliktais policists, lai novērstu sabiedrības uzmanību no skaitļiem,» uzsvēra J.Krīgers, piebilstot, ka mūsu valstī gan tas neesot nekas jauns, tā notiekot visu laiku.

P.Krīgers norāda, ka sociālie partneri valdībai devuši neskaitāmus priekšlikumus, kuros sistemātiski neviens neieklausoties. Arodbiedrību savienības vadītājs akcentē, ka bijuši ieteikumi gan par strukturālajām reformām, gan ierēdņu un ministriju skaita samazināšanu, kā arī citiem jautājumiem, tomēr valdība tos ignorējusi.

Viņš gan atzina, ka ierēdņu skaits ir mazinājies, tomēr atlaisti esot darbinieki reģionos, kā arī zemākā ierēdniecība, kamēr ierēdņus augstos amatos reformas vispār neesot skārušas.

Dārzniecības foruma "Sapņu Dārzs" izveidotāja Linda Vorkule radījusi dārza dienasgrāmatu "Iestādi savus sapņus".

Dārza dienasgrāmatas tapšanā palīdzējuši "Sapņu Dārzs - dārznieku forums" grupas biedri, atļaujot publicēt attēlus no saviem dārziem, kā arī padaloties ar savām atziņām un ieteikumiem, veidojot dārza dienasgrāmatu personīgāku. Forumam ir vairāk nekā 35 tūkstoši dalībnieku un tieši iesūtīto foto attēlu apkopošana izrādījusies laikietilpīgākais plānotāja radīšanas posms, atklāj L.Vorkule.

Dienasgrāmatas "Iestādi savus sapņus" tapšana lielā mērā izdevusies, pateicoties paziņu atbalstam, pauž Linda Vorkule. "Maziem uzņēmējiem tieši tas visvairāk palīdz," viņa pauž. Pateicoties labai komunikācijai ar SIA "Jelgavas Tipogrāfiju" un kalendāru ražotāju SIA "BALTA eko", plānotāji tapuši vien četru nedēļu laikā.

Valdība, sakot, ka sociālajā budžetā nav naudas, kamdēļ nepieciešama nekavējoša pensionēšanās vecuma paaugstināšana, krāpj tautu, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers, norādot, ka arodbiedrības nesamierināsies ar valdības lēmumu celt pensionēšanās vecumu.

Krīgers LNT raidījumā 900 sekundes pauda cerību, ka situāciju vēl varētu glābt Saeimas deputāti. LBAS vadītājs vērsa uzmanību uz to, ka ir bijuši vairāki gadījumi, kad parlaments galu galā atzīst, ka valdība savos lēmumos ir kļūdījusies.

Runājot par sociālo budžetu, Krīgers sacīja, ka problēmas var risināt, piemēram, no tā izņemot kādus pabalstus. Pats Krīgers pieminēja māmiņu algas.

Db.lv jau ziņoja, ka, neskatoties uz iedzīvotāju un arodbiedrību iebildumiem, pensionēšanās vecums Latvijā pakāpeniski tiks paaugstināts no 2014. gada, nevis 2016. gada, kā tika plānots iepriekš.

Valdības atbalstītie grozījumi koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā paredz pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus – 2014. un 2015. gada 1. janvārī paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu pensionēšanās vecumu plānots paaugstināt par pusgadu līdz 2020. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Novembrī Ženēvā par rekordaugstu cenu iecerēts izsolīt 59,6 karātu rozā dimantu. Paredzēts, ka izsolē izdosies iegūt vairāk nekā 60 miljonus ASV dolāru, kas ir rekordsumma dārgakmeņu izsoļu vēsturē.

Dārgakmeņa ar nosaukumu Rozā zvaigzne (Pink Star) izsole paredzēta 13. novembrī, pavēstījis izsoļu nams Sotheby’s. Oktobrī minētais izsoļu nams iecerējis Honkongā izsolīt divus citus dimantus – vienu baltu, kura vērtība aplēsta 28 miljonu ASV dolāru apmērā, un otru zilu (19 miljoni ASV dolāru), raksta Bloomberg.

Analītiķi norāda, ka patlaban ir lielisks laiks dažādu dārgakmeņu izsolēm. Bagātnieki, kuru rīcībā ir ievērojami finanšu līdzekļi, jūtas apdraudēti un savu naudu pūlas ieguldīt vērtīgos priekšmetos. Krāsaini dimanti ir ārkārtīgi reti sastopami, tāpēc tiek ļoti augstu vērtēti.

Rozā dimantu Āfrikā izraka vairāku dimantu iegūšanas kompāniju apvienība De Beers, un plašāka publika ar to tika iepazīstināta 2003. gadā, kad tas tika izrādīts izstādē Monako. 2007. gadā dimants nonāca privātīpašumā, kad to iegādājās kāds anonīms pircējs.

Briljants «Rozā zvaigzne» izsolē Ženēvā pārdots par rekordaugstu summu, par kādu jebkad ir izsolīts dārgakmens – 83 miljoniem ASV dolāru jeb aptuveni 43,3 miljoniem latu, vēsta pasaules mediji.

Rozā briljanta izmēri ir 2,69 centimetri X 2,06 centimetri, un tas piestiprināts gredzenam.

«Rozā zvaigznes» izsole notika Ženēvā, un to vadīja izsoļu nama Soteheby's Eiropas un Tuvo Austurmu juvelierizstrādājumu nodaļas vadītājs Deivids Benets (David Bennett). Izsoles ilgums bija aptuveni piecas minūtes, un par «Rozā zvaigznes» jauno īpašnieku kļuva Ņujorkas dimantu apstrādātājs Īzaks Volfs (Isaac Wolf).

Šāda tipa dārgakmeņi tiek raksturoti kā ārkārtīgi reti, turklāt «tikai daži no tiem nonāk izsolēs», skaidroja D. Benets.

«Rozā zvaigzne» tika iegūta Āfrikā 1999. gadā. Dimanta apstrāde ilga divus gadus.

Šobrīd pelēkajai ekonomikai ļauj pastāvēt, lai apritē būtu vairāk naudas, turklāt ēnu ekonomika izdevīga gan iedzīvotājiem, gan valdībai, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

«Politiķiem izdevīgi izmantot ēnu ekonomiku veiksmes stāstam, jo īstermiņa ēnu ekonomika noder gan valdībai, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem. Valdība noņem no saviem pleciem rūpes par tiem cilvēkiem, kas ēnu ekonomikā ir iesaistīti. Pašvaldībām savukārt vajag, lai iedzīvotājiem būtu stabili ienākumi un cilvēki varētu samaksāt par īri, siltumu, pārtiku un nenāktu uz pašvaldību prasīt pabalstus, turklāt apritē esošā nauda palīdz attīstīties pašvaldības teritorijā esošajam biznesam,» intervijā laikrakstam Diena pauž P. Krīgers.

«Pierādījums tam, ka Latvijā ēnu ekonomika nav mazinājusies un joprojām Latvijā ir liels pelēkās naudas apjoms, ir iedzīvotāju rosība pie banku uzstādītajiem iemaksu bankomātiem,» norāda P. Krīgers.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild mobilo sakaru operatora Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Pirmkārt, cilvēcīga komunikācija ir mūsu biznesa stūrakmens, mūsu filozofija. Tādēļ laiku pa laikam mēdzam klientiem sūtīt ar roku rakstītas kartītes, nu un tad, ka ārā 21.gadsimts. Tā ir personīgāk.

Otrkārt, esam ļoti mērķtiecīgi – ja ko nolemjam un apsolām, tad to arī darām. Piemēram, mēs esam solījuši klientiem, ka mērķtiecīgi attīstīsim 5G tīklu. Zinu, daudzi teiks – ko jūs runājat par 5G, ja 4G nav vēl visur. Un taisnība ir, tāpēc neatkarīgi no 5G, lielākā daļa mūsu resursu šobrīd tiek virzīta jaudīga, ātra 4G un 4G++ tīkla attīstībai. Nevis, lai kartē atzīmētu, ka mums šādi tīkli ir, bet, lai šie tīkli tiešām ir tādi, kādus mēs tos paši gribētu ikdienā – stabili, jaudīgi, droši! Tas ir tas, ar ko mēs mostamies un ar ko ejam gulēt.

Valdības nevēlēšanās ieklausīties sadarbības partneru iebildumos par nodokļu celšanu un citiem konsolidācijas pasākumiem novedusi pie tā, ka gan arodbiedrības, gan rūpnieki, vīlušies dialogā, sāk gatavoties radikālākiem soļiem, tostarp aizsākot diskusiju par Saeimas atlaišanu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers sarunā ar laikrakstu atzinis, ka šomēnes arodbiedrības sāks iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par nodokļu celšanu. Šādi rīkoties arodbiedrības esot piespiedusi pati valdība, kura, veidojot budžeta grozījumus, nav ņēmusi vērā nevienu LBAS ieteikumu. «Jā, mēs neko nespējam ietekmēt,» neslēpis P. Krīgers. «Valdība aizbildinās ar to, ka arodbiedrības nepārstāvot visas sabiedrības noskaņojumu. Tāpēc aicinām Latvijas iedzīvotājus dažādās – karikatūru, ierosinājumu, diagrammu – formās paust vērtējumu par valdības politiku, lai mēs to darītu zināmu Ministru kabinetam. Ceru, ka valdība ņems vērā vismaz savu vēlētāju domas,» viņš sacījis.

Vācijas autobūves uzņēmums BMW piektdien paziņoja, ka tā vadītājs Haralds Krīgers atstās šo amatu, kad noslēgsies viņa pašreizējais līgums nākamā gada aprīlī.

«Uzraudzības padome jautājumu par nākamā vadītāja izraudzīšanos izskatīs nākamajā sanāksmē 18.jūlijā,» norāda autoražotājs.

Vācijas mediji vēsta, ka 53 gadus vecais Krīgers saņēmis kritiku par nespēju nodrošināt pietiekami ātru kompānijas pārslēgšanos no iekšdedzes uz elektrisko dzinēju ražošanu.

Krīgers BMW vadītāja amatā stājās 2015.gada maijā neilgi pirms tā dēvētā dīzeļgeitas skandāla autoražotājā «Volkswagen», kas negatīvi ietekmēja visu Vācijas autobūves nozari kopumā.

#1/3

Haralds Krīgers

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#2/3

Haralds Krīgers

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#3/3

Haralds Krīgers

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Skatīties pārējos attēlus

Vēlēšanās milzīgi pārsteigumi nesagaida un tie paši, kas pašreiz nosaka valsts attīstības kursu, arī paliks pie kloķiem. Jautājums ir tikai – kādā izkārtojumā, raidījuma 900.sekundes norādīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle norādīja, ka patlaban ekonomika mēģina dzīvot savu dzīvi un piemēroties tām izmaiņām, kas notikušas. Katrā gadījumā recesija esot beigusies, bet jautājums esot, cik ātrā tempā spēsim no krīzes situācijas iziet. Svarīgi esot, lai valdība neiztērējot sevi sīkumos.

E.Egle skaidroja, ka nākamā gada budžetā sadarbības partneri ar valdību plāno vienoties par nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu un neapliekamā minimuma samazināšanu, lai kompensētu cilvēkiem tos ieņēmumu, kas samazinājušies.

Sociālā tīkla «Instagram» līdzdibinātāji Kevins Saistroms un Maiks Krīgers paziņojuši, ka pametīs uzņēmumu, ko pirms sešiem gadiem iegādājās ASV sociālās komunikācijas gigants «Facebook».

«Mēs ar Maiku esam pateicīgi par pēdējiem astoņiem gadiem, kas pavadīti «Instagram», un sešiem gadiem kopā ar «Facebook»,» pirmdienas vakarā publiskotajā paziņojumā norādīja Saistroms. «Mēs plānojam kādu laiku atpūsties, lai no jauna atklātu mūsu ziņkārību un radošumu.»

34 gadus vecais Saistroms kopīgi ar 32 gadus veco Krīgeru «Instagram» aplikāciju izveidoja 2012.gadā, kad viņi bija Stenforda universitātes studenti.

Saistroms bija «Instagram» vadītājs, bet Krīgers - tehnoloģiju direktors.

«Instagram» jūnijā paziņoja, ka lietotnes aktīvo izmantotāju skaits pārsniedzis viena miljarda robežu un ieviesa jaunu garāka formāta video izvietošanas iespēju, tādējādi cenšoties piesaistīt vietnei «Youtube» līdzīgus satura veidotājus.

«Cilvēki kopumā diemžēl ir iedzīti nabadzības strupceļā, un paradoksāli ir tas, ka mēs pagājušā gada nogalē runājām par to, ka par apgādībā esošu personu vajadzētu palielināt atvieglojumus par 10 latiem no 1. janvāra. Tad valdība mums izmisīgi stāstīja, ka nav naudas un ka to nevar izdarīt, un ka to varēs izdarīt tikai no 1. jūlija. Tātad reāli no 1. jūlija cilvēki saņems divus latus un 40 santīmus klāt savai algai par apgādājamo personu.»

Tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, piebilstot, ka vēlāk šie paši cilvēki redz «visus tos soļus ar dažādām prēmijām, ar dažādiem algu palielinājumiem dažādām amatpersonu kategorijām». «Tas vienkārši ir ciniski,» tā viņš.

«Katrā sēdē, kurā ir runāts gan par neapliekamo minimumu, gan par minimālo algu, gan par citiem rādītājiem, mēs esam teikuši, ka uzskatām, ka ir vesela rinda ļoti stratēģiski svarīgas profesijas valstī, kurām ir steidzīgi jāpalielina algas. Pirmkārt, tie ir skolotāji, tie ir medicīnas darbinieki, tie ir kultūras darbinieki, tie bija arī sociālie darbinieki, policisti... Mēs redzam, ka šeit vienkārši vairs nav cilvēku, kas strādā, un, ja mēs gribam mūsu valsti normāli attīstīt, tad bez izglītotas, bez veselīgas tautas mēs to nekad nevarēsim izdarīt. Mēs redzam, ka ir šie biklie mēģinājumi, kad tiek paaugstinātas algas lielajām kaut kādām amatpersonām vai deputātiem, un tas mūs no krīzes droši vien neizvedīs,» sacīja LBAS priekšsēdētājs.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) līderis Pēteris Krīgers ieradies vizītē Liepājā, lai klātienē iepazīstu situāciju a/s Liepājas metalurgs.

P.Krīgers ticies ar Liepājas mēru Uldi Sesku, lai noskaidrotu, ko pašvaldība ir darījusi un kā plāno rīkoties, kā arī - vai ir domāts par kādām īpašām atbalsta programmām, ja situācija kļūs dramatiska.

Arodbiedrības pārstāvji tikušies arī ar Liepājas metalurga valdes priekšsēdētāju Valēriju Terentjevu, lai gūtu skaidrāku priekšstatu par to, kas sagaida uzņēmuma darbiniekus. Savukārt Liepājas metalurgu arodbiedrība rīko darbinieku sanāksmi, kurā piedalīsies arī P. Krīgers un Industriālo nozaru arodbiedrības priekšsēdētāja Rita Pfeifere. Tikšanās gaitā gan izskanējis maz konkrētas informācijas,db.lv atzina LM preses sekretāre S.Laiveniece.

Maxima strādājošo darbinieku verdziskā pakļautība ir jāizbeidz, darbiniekiem ir jāmeklē palīdzība arodbiedrību savienībā un vairāk jādarbojas uzņēmumā izveidotajai arodbiedrībai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers.

Šobrīd Maxima darbinieku arodbiedrībā darbojas tikai 60 cilvēki, kurus P. Krīgers šī iemesla dēļ raksturoja kā drosmīgus.

P. Krīgers pauda, ka situācija Maximā tiekot pārrunāta ar Lietuvas kolēģiem.

Tāpat Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs atzina, ka nereti vietējie iedzīvotāji, kas iecelti kādā ārzemju uzņēmumā par Latvijas daļas vadītāju, mēdz pārcensties un savā darbā pret darbiniekiem var būt nežēlīgi un izkalpinoši.

Jau ziņots, ka jautājums par darba apstākļiem un darba devēja attieksmi mazumtirdzniecības veikalu tīklā Maxima aktualizējās pēc Zolitūdes Maxima notikušās traģēdijas. Atklājies, ka pirms sabruka nama jumts, signalizācija ieslēgusies vismaz desmit reizes, taču cilvēki netika evakutēti.

«Pie tā budžeta projekta, kas ir šobrīd, naudu viņiem neredzēt kā savas ausis, jo uzņēmējdarbību, kas dod nodokļus un naudu valstij, mēs esam faktiski nogremdējuši,» uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers.

Publisko debašu raidījumā Kas notiek Latvijā? viņš norādīja, ka sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem vajadzētu mainīt līdzšinējo nostāju. «Starptautiskajam Valūtas fondam ir jāpaskaidro, pie kādas nodokļu politikas viņi no mums saņems atpakaļ savu naudu,» atzīmēja P. Krīgers, norādot, ka pēc esošā scenārija viņi aizdotos miljardus atpakaļ nesaņems. Ja premjers uzskata, ka 2012. gadā atsāksies ekonomikas izaugsme, es neredzu, uz kā pamata tas notiks, skeptisks bija LBAS vadītājs.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Brīvo arodbiedrību apvienība (LBA), Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Pašvaldību savienība (LPS) neatbalstīs otrajam lasījumam sagatavoto 2010.gada valsts budžeta paketi, jo tajā paredzēti daudzi kaitīgi pasākumi. Tā kopīgā publiskā paziņojumā pauž organizācijas.

Austrālijas kalnrūpniecības kompānija paziņojusi, ka atradusi 12,76 karātu rozā dimantu, lielāko neapstrādāto rozā dimantu, kāds atrasts valstī, ziņo BBC.

Retais dimants atrasts Rio Tinto dimantu raktuvē Austrālijas rietumos.

Dimants, kura vērtība tiek lēsta miljonos, tiek apstrādāts Austrālijas pilsētā Pērtā.

Tas tiks pārdots vēlāk šajā gadā, kad būs izrādīts citviet pasaulē, tostarp Ņujorkā un Honkongā.

Dimanta apstrādes process, kas sākts otrdien, varētu aizņemt aptuveni 10 dienas.

Vairāk nekā 90% no pasaulē sastopamajiem rozā dimantiem nāk no tās pašas raktuves, kur atrasts šis dimants, liecina Rio Tinto paziņojums.

Tehnoloģiju pārsvars pār mārketinga vēsti ignorē reklāmas industrijas ētiku un labākās tradīcijas

Reklāmistam nav jābūt pirmām kārtām lojālam savam klientam, bet gan patērētājam, savas industrijas maksimu atgādina mārketinga autoritāte Stīvs Herisons (Steve Harrison). 18 Kannu Lauvu godalgu un vairāku grāmatu autors Rīgā viesojās, lai piedalītos meistarklasē un savas filmas Vienīgais pieauguša cilvēka cienīgais darbs ir pasaules mainīšana pirmizrādē. Filma un tāpat nosauktā S. Herisona grāmata ir par XX gadsimta ietekmīgāko un inovatīvāko reklāmas un komunikācijas meistaru Hovardu Laku Gosāžu.

Par latviešiem saka, ka mēs esam slikti pārdevēji, taču esam ļoti radoši. Kas mārketingā ir būtiskāk?

Ir jāsaprot, ka mēs kā reklāmisti esam komerciāli mākslinieki, tāpēc ir jālieto savi talanti komercijai. Radošie cilvēki mēdz par to domāt kā par kaut ko zem viņu līmeņa. Tieši tāda pati problēma mums ir Lielbritānijā, un mēs to saucam par entuziastisku amatieru kultu.

SIA GIZA Plus ražo foto gleznas un foto tapetes telpu interjera pilnveidei. Ražošanas procesā tiek izmantota tehnoloģija, kas ļauj drukāt ar krāsām uz ūdens bāzes, atsaucoties uz Kurzemes Biznesa inkubatora sniegto informāciju, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Uzņēmuma valdes locekle Gita Zanriba skaidro: «Realizējam cilvēku sapņus, piedāvājot nofotografēto puķi vai citu attēlu nodrukāt vajadzīgajā izmērā. Uzlīmēt foto tapeti uz sienas var klients pats, bet mēs sniedzam arī uzlīmēšanas pakalpojumu. Ir arī dažāda izmēra kanvas – foto gleznas, kas ir apdrukāts un uz rāmja uzstiepts audekls. Produkts var tikt sadalīts trijās gleznās, veidots arī kā raksts uz sienas. Tā kā pati nāku no mākslas pasaules, man ir tuva ideja par mājas – savas pasaules – uzpošanu pēc savas gaumes.»

Uzņēmuma attīstības plāna konsultante, arī eksporta plāna izstrādātāja Andra Jākobsone piebilst, ka paša fotografētu attēlu, kaut no telefona, var izveidot kā dāvanu, kas ļoti aktuāla privātpersonām. Šāds pakalpojums Latvijas tirgū esot piedāvāts salīdzinoši maz.

Pēdējos mēnešos aizvien biežāk izskan informācija, ka vairākas kompetentas valsts institūcijas izstrādājušas vadlīnijas un skaidrojumus par to, kādos gadījumos ir pieļaujams grozīt publisko būvdarbu līgumus sakarā ar būvmateriālu izmaksu sadārdzinājumu.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi “Vadlīnijas būvmateriālu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību”, turpmāk – Vadlīnijas. Tāpat skaidrojumus saistībā ar publisko iepirkumu līgumu grozījumiem ir sniegusi arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Iepirkumu uzraudzības birojs. Šādu materiālu izstrāde un publiska pieejamība bez šaubām ir atbalstāma un nepieciešama prakse, jo nereti pasūtītājiem (Publisko iepirkumu likuma, turpmāk – PIL, izpratnē) ir sarežģīti izvērtēt, cik lielu rīcības brīvību publisko būvdarbu līgumu grozījumu izstrādē tiem piešķir normatīvie akti, un kā to sabalansēt, piemēram, ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma u.c. normatīvo aktu prasībām.

Saldējuma ražotāji meklē aizvien jaunas garšas, lai piesaistītu patērētāju uzmanību kā vietējā, tā eksporta tirgū

Viens no šīs sezonas jaunumiem – melnais saldējums. Kā redzams lielāko veikalu plauktos, to piedāvā gan pašmāju ražotājs SIA Saltums 2, gan arī starptautiski zināmais Unilever. Saltums 2 pārdošanas un mārketinga daļas vadītāja Agija Trokša stāsta, ka ideja par melno saldējumu radusies kādā no darba dienām, intensīvi domājot par iespējamajiem jaunumiem – kāds varētu būt aktuāls produkts? «Novērojām, ka ārzemēs cieņā ir melnā krāsa, un arī Latvijā sāka ienākt šī tendence – melnā krāsa neierastos produktos, piemēram, kosmētikā – lūpu krāsas, sejas maskas. Pamanījām arī cilvēku sajūsmu par melnu saldējumu ārzemēs, cilvēki fotografējās ar melno saldējumiem kā ar aksesuāru. Pie mums Latvijā nekā tāda nebija, steidzāmies pamēģināt,» viņa atzīst.

Cilvēki jau tūkstošiem gadu viens otram ir dāvinājuši ziedus, sākot ar mīlestības apliecinājumiem, līdz pat līdzjūtības izteikšanai. Dāvinot kādam ziedus, mēs varam izteikt dažādas emocijas, atkarībā no pareizas ziedu izvēles un to noformējuma, kas piemērots konkrētam notikumam. Ziedi vienkārši ir dabisks, skaists un smaržīgs veids, kā izteikt savas emocijas. Ziedu izvēli galvenokārt nosaka tradīcijas un etiķete, tāpēc ir svarīgi zināt dažas pamata lietas, kas labāk palīdzēs izvēlēties pušķi, kas būs konkrētam pasākumam atbilstošs. Mūsdienās plaši izplatīta ir ziedu piegāde, tāpēc, veicot pasūtījumu, par skādi nenāks veikala darbiniekam pateikt, kādam notikumam ziedi būs paredzēti. Ziedu veikalu darbinieki vislabāk spēs ieteikt, kādi ziedi būs piemēroti konkrētai situācijai.

Dzimšanas diena

Dzimšanas dienu svinībām noderēs jebkas, kas ir košs un krāsains. Ja jubilāram ir savi iecienītie ziedi, tad laba doma noteikti būs dāvināt veselu klēpi tikai ar tiem. Vēl viens veids ir izvēlēties tādus ziedus, kas ir raksturīgi katram gada mēnesim: janvārī neļķes, februārī vijolītes vai narcises, martā un aprīlī puķzirnīši vai narcises, maijā maijpuķītes, jūnijā un jūlijā rozes, no augusta līdz oktobrim gladiolas, asteres un klinģerītes un novembrī un decembrī – krizantēmas un krāšņās eiforbijas.

Valentīndiena

Ziedu piegāde Valentīndienā daudziem ir kļuvusi par tradīciju. Domājot par šiem svētkiem, rozes ir pirmie ziedi, kas ienāk prātā. To spilgtie sarkanās un rozā krāsas toņi ideāli raksturo romantiku un kaisli attiecībās. Rozes labi izskatās gan pa vienai, gan kuplā pušķī. Paralēli tam, gaišu un mīlošu sajūtu spēj radīt arī tādas puķes kā tulpes, hiacintes, orhidejas un neļķes.