Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.
Uz jautājumiem šonedēļ atbild mobilo sakaru operatora Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.
- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.
Pirmkārt, cilvēcīga komunikācija ir mūsu biznesa stūrakmens, mūsu filozofija. Tādēļ laiku pa laikam mēdzam klientiem sūtīt ar roku rakstītas kartītes, nu un tad, ka ārā 21.gadsimts. Tā ir personīgāk.
Otrkārt, esam ļoti mērķtiecīgi – ja ko nolemjam un apsolām, tad to arī darām. Piemēram, mēs esam solījuši klientiem, ka mērķtiecīgi attīstīsim 5G tīklu. Zinu, daudzi teiks – ko jūs runājat par 5G, ja 4G nav vēl visur. Un taisnība ir, tāpēc neatkarīgi no 5G, lielākā daļa mūsu resursu šobrīd tiek virzīta jaudīga, ātra 4G un 4G++ tīkla attīstībai. Nevis, lai kartē atzīmētu, ka mums šādi tīkli ir, bet, lai šie tīkli tiešām ir tādi, kādus mēs tos paši gribētu ikdienā – stabili, jaudīgi, droši! Tas ir tas, ar ko mēs mostamies un ar ko ejam gulēt.
Treškārt, mēs nebaidāmies attīstīt jaunus produktus un pakalpojumus. Piemēram, pirms pāris gadiem kā pirmie iekļāvām savos tarifu plānos mobilo aplikāciju Waze, ko tobrīd Latvijā lietoja vien retais.
- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?
Bitē savulaik nonācu gluži nejauši - pieteicos reģionālā pārdošanas menedžera vakancei tolaik vēl jaunajā un, kā mēdz sacīt, «citādajā» kompānijā. Un tā viss sākās. Es esmu audzis un attīstījies kopā ar šo kompāniju, tāpat kā daudzi citi Bites darbinieki. Es lepojos ar uzņēmumu, kuru vadu, mēs kopā esam sasnieguši daudz. Un pagājušā gada skaitļi to uzskatāmi parāda - izaugsme gan apgrozījumā, gan investīcijās un attīstībā. Mēs strādājam dinamiskā un interesantā nozarē, procesi ir tiešām aizraujoši - tehnoloģijas strauji mainās, datu produkti kļūst vērtīgāki, mēs – datu un mobilo ierīču lietotāji – prasīgāki. Vienlaikus notiek nozaru tuvināšanās, piemēram, saplūst finanšu, transporta, tehnoloģiju uzņēmumiem, radot jaunus, vērtīgus pakalpojumus utt.
Šis, nenoliedzami, nozarei ir lielu izaicinājumu laiks. Ir vairāk kā skaidrs, ka šis gads visiem mobilo sakaru operatoriem būs ļoti interesants, jo faktiski Eiropā tiek atvērts mobilo sakaru tirgus, līdzīgi kā tas savulaik notika ar pasta un banku pakalpojumiem. Tās ir būtiskas pārmaiņas gan uzņēmumiem, gan patērētājiem. Tā būs nenovērtējama pieredze – kā raudzīties uz lietām plašāk, domāt un darīt vairāk.
- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?
Man ir patiess prieks, ka sabiedrība, turklāt visdažādākajās vecuma grupās, ir atvērta tehnoloģijām un to radītājām iespējām. Mēs redzam, ka datu vidējais patēriņš pieaug, un to lielā mērā veicina seniori, kas aizvien aktīvāk sāk izmantot viedierīces un internetu. Manuprāt, mana mamma ir lielisks piemērs – viņa izmanto viedaproci, kas mēra sirdsdarbību un ļauj sekot līdzi rādītājiem un savam veselības stāvoklim, iegūtos mērījumus tā nodod tālāk ārstam. Un tas ir vienkāršs piemērs, kā tehnoloģijas uzlabo ikdienu.
Ja runājam plašāk, tad Latvijā ir ļoti augsta telekomunikāciju pakalpojumu kvalitātes latiņa un, skatoties plašāk Eiropas kontekstā, tā ir konkurences priekšrocība, esam priekšā daudzām ES valstīm ar produktiem, servisiem un datu risinājumiem. Uzlabot varētu nozares caurspīdīgumu, lai katram skaidrs kas ir kas šajā jomā, bet tad vairāk jāiesaistās valstij gan ar normatīvo aktu uzlabojumiem, gan labo gribu.
- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?
Pagājušo gadu noslēdzām ar 10 000 jauniem klientiem, tagad kopā mums ir vairāk nekā 550 000 klientu. Tieši tas, ka spējam piesaistīt aizvien jaunus klientus, man sniedz vislielāko gandarījumu, jo ir apliecinājums tam, ka attīstāmies pareizā virzienā.
Arī mūsu komanda aug – Bites darbinieku skaits jau pārsniedz 600. Mums visiem ir svarīgi neapstāties pie sasniegtā, saglabāt sparu, sasniegt jauns virsotnes.
Nozares galvenā problēma ir tā, ka reāli trūkst speciālistu, piemēram, tīkla inženieru. Izlēmām šogad uzsākt sadarbību ar Rīgas Tehnisko universitāti – iesaistāmies prakses programmās un apmācībās, lai dotu savu artavu jaunās speciālistu paaudzes veidošanā.
- Kas Jums ir šā brīža lielākā aktualitāte?
Es teiktu, ka mums ir trīs lielas aktualitātes. Viena ir turpmākā tīkla jaudas palielināšana, it sevišķi reģions, šogad plānojam uzstādīt 70 jaunas bāzes stacijas. Otrs – mērķtiecīga virzība uz 5G tīkla ieviešanu. Spersim šajā virzienā vairākus soļus, tostarp uzstādīsim 4,5G stacijas. Trešais – esam uzsākuši darbu pie savas TV (OTT) risinājuma, lai tas tiešām būtu klientiem ērts un ar vērtīgu saturu. Galvenais mērķis – lai klients, izmantojot aplikāciju, var skatīties TV saturu jebkurā savā ierīcē. Pats par sevi šāds risinājums nav nekas unikāls, taču es domāju, ka mēs izcelsimies ar saturu, jo tas klientam ir vissvarīgākais – mēs tam pieejam ļoti nopietni.
- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos? Kāpēc – jā vai nē?
Bite ir telekomunikāciju uzņēmums, kas attīsta un sniedz digitālus pakalpojumus. Šie pakalpojumi ir mūsu prioritāte, tāpēc komunikāciju ar klientiem uzturam visos iespējamajos kanālos, tostarp sociālajos tīklos. Vēl vairāk – Bite bija viens no pirmajiem uzņēmumiem Latvijā, kas izveidoja savus sociālo tīklu kontus. Ņemot vērā, cik strauji tehnoloģijas pārņem mūsu ikdienu, klienti pieprasa komunikāciju digitālajā vidē, tāpēc mēs jau no pašiem pirmsākumiem esam nopietni strādājuši pie sociālo tīklu satura, ko atzinīgi novērtēja un joprojām novērtē ne vien klienti, bet arī citi uzņēmumi.
- Atklājiet savu labāko un sliktāko īpašību?
Uzticēšanās ir mana labākā un sliktākā īpašība vienlaikus. No vienas puses tā uzlabo dzīves kvalitāti, jo uz godīguma pamatiem būvētas attiecības sniedz daudz pozitīvu emociju un tās ir ilgtermiņa attiecības. No otras puses, es uzticos cilvēkiem par daudz. Daudz par daudz. Tāpēc reizēm nākas vilties.
- Ko Jūs noteikti tuvāko piecu gadu laikā gribētu sasniegt/izdarīt?
Domāju, šis jautājums jādala divās daļās. Ja runājam profesionāli, tad nākamajos piecos gados vēlos nostiprināt Bites pozīciju telekomunikāciju tirgū, piedāvājot ērtus, inovatīvus digitālos risinājumus un vienlaikus saglabājot Bites stilu – klientu fokusu, draudzīgu un cilvēcisku pieeju.
Savukārt, ja runājam par mani pašu, es ļoti gribētu vēlreiz pieveikt ultramaratonu. Ultarmaratons ir 250 km gara distance, kuru pārvar skrienot vai ejot kājām, ja izsīkst spēki. Kopumā tas ilgst 5 dienas. Pirmajās četrās dienās jāveic 40 km distance, pēdējā – 90 km. Pirms 6 gadiem pieveicu ultramaratonu Sahāras tuksnesī. Kad devos distancē, biju diezgan drošs, ka man tas nav pa spēkam. Taču, esot jau procesā, sapratu, ka tas ir paveicams. Adrenalīna līmenis asinīs pieauga ar katru pārvarēto kilometru, tāpēc katrs solis, ko spēru tuvāk finiša taisnei, nostiprināja manu pārliecību, ka es to varu izdarīt. Vārdos aprakstīt to nav iespējams. Rokās man bija meitas foto un es asarām acīs gāju uz priekšu, kolēģu atbalstīts. Tajā mirklī es sapratu, cik svarīgi ir kolēģi un komanda. Un es finišēju! Gandarījums par paveikto ir tiešām milzīgs!
- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?
Visveiksmīgāk Bitē iedzīvojas nedaudz «trakie» jeb tie, kuri darbu uztver kā narkotikas – ir ļoti mērķtiecīgi un enerģiski, vienmēr grib un spēj paveikt visu iespējamo un nedaudz vairāk.
- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?
Mana pirmā darba pieredze bija visai skaudra, taču ļoti vērtīga, jo guvu labu rūdījumu turpmākajai dzīvei. Proti, kad man bija 13 gadi, mamma palika viena ar trim bērniem – mani un abiem jaunākajiem brāļiem, jo tēvs gāja bojā autoavārijā. Iztikas nodrošināšanai audzējām dārzeņus un vedām tos pārdot Rīgas Centrāltirgū. Mūsu mazajā saimniecībā ravēju burkānus, laistīju gurķus u.tml. – katru vasaru līdz pat brīdim, kad absolvēju vidusskolu. Ticis laukā no skolas sola, sajutos ļoti svarīgs – gan sev, gan citiem gribēju pierādīt, ka varu vairāk, tāpēc nolēmu atrast nopietnāku un ienesīgāku darbu. Tā par manu pirmo oficiālo darbavietu kļuva Kates mājas mēbeļu salons, kur strādāju par pārdevēju.
Bitē esmu jau 12 gadus – faktiski no uzņēmuma pirmsākumiem. Pats sevi jokojot mēdzu dēvēt par Bites dinozauru. Savu karjeru sāku kā reģionālais mazumtirdzniecības menedžeris, vēlāk kļuvu par pārdošanas direktoru, tad par klientu apkalpošanas direktoru. 2013.gads manā profesionālajā dzīvē nāca ar jaunu izaicinājumu – kļuvu par Bite Lietuva komercdirektoru. Pēc nepilniem trim gadiem, kad plānotie darbi Lietuvā bija veikti, atgriezos Latvijā, un kopš tā laika esmu Bites vadītājs Latvijā.
- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?
Pretēji vispārējam uzskatam, uzņēmuma nosaukumam nav nekāda sakara ar bitēm kā tādām. Bite IT «valodā» ir maza šūna lielā tīkla organismā. Savukārt, telekomunikāciju uzņēmuma pamats ir tīkls, kas sastāv no šūnām, kas kopā veido pārklājumu. Tieši to simbolizēja Bites iepriekšējais logo, kura centrālais elements – šūna – ir saglabāts arī jaunajā logo.
Mēs ejam līdzi laikam – kļūstam modernāki, digitālāki un tam ir jāatspoguļojas uzņēmuma vizuālajā identitātē. Tāpēc no 2016.gada septembra mums ir jauns logo. Tas mobilās aplikācijas ikonas formā simbolizē Biti kā digitālu uzņēmumu un atspoguļo digitālo saturu – to, ko klienti ikdienā redz un lieto savās viedierīcēs.
- Vai ir kas tāds, ko Jūs nepiedodat darbā vai dzīvē kopumā?
Nē, nav. Kļūdīties ir cilvēcīgi, tāpēc uzskatu, ka vienmēr ir jādod cilvēkam otra iespēja – iespēja mācīties no kļūdām un pierādīt savu varēšanu un gribēšanu mainīties. Esmu devis arī otro un pat trešo iespēju, jo arī pats neesmu balts un pūkains.
- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.
Bitei nav t.s. dresscode – ja darbinieks tā jūtas ērtāk, viņš birojā var staigāt ne vien plēstās džinsa biksēs, bet arī zeķēs vai basām kājām. Bieži viesi birojā ir darbinieku mājdzīvnieki un bērni. Vēl vairāk – tā kā vasarā daudzi bērnudārzi tiek slēgti, lai to personāls var izbaudīt tā dēvētās Bonifācija brīvdienas, domājot par darbiniekiem, kuriem ir pirmskolas vecuma bērni, katru gadu jūlijā Bites centrālajā birojā atveram savu bērnudārza grupiņu. Kamēr vecāki strādā, bērniem tiek nodrošināta pieskatīšana, kā arī aizraujoša un vienlaikus izzinoša izklaides programma. Apvienojam patīkamo ar lietderīgo.
Nesen ieviesām Bitē arī jaunu tradīciju – ja dzimšanas diena iekrīt darba dienā, darbinieks šajā dienā dāvanā no uzņēmuma saņem apmaksātu brīvdienu.
Mēs visu laiku meklējam veidus, kā pārsteigt darbiniekus, jo ticam, ja būs apmierināti viņi, būs apmierināti klienti..
- Vai jums ir kāda īpaša metode, kas palīdz saņemties sarežģītās situācijās? Kāda tā ir?
Es pieturos pie principa – rīts gudrāks par vakaru. Ja darbi nesokas un domās veidojas sastrēgumi, vakarā labāk dodos gulēt agrāk, jo no rītiem klusumā koncentrēties ir vieglāk, attiecīgi – gan svarīgus darbus var paveikt ātrāk, gan problēmjautājumi risinās vieglāk. Tāpat, ja ir iespēja, mēdzu staigāt pa mežu. Pastaiga svaigā gaisā un klusumā ir, manuprāt, efektīvākais veids, kā sakopot domas. Ja vēl paralēli var sēņot, tad tas ir izcili! Jāteic gan, ka pats sēnes neēdu – man tās negaršo. Taču sievasmāte vienmēr priecājas par pilnajiem groziem. Līdz brīdim, kad tās sēnes jāsāk tīrīt…
- Kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?
Kādā mazā autoservisā piedzīvoju tik akurātu un profesionālu apkalpošanu, kādu sen nebiju pieredzējis. Patīkami apzināties, ka vietējie uzņēmumi aizvien vairāk uzmanības pievērš detaļām un klientu servisam. Tas ir tas, pie kā mēs vienmēr esam strādājuši Bitē – mēs cenšamies saglabāt klientu fokusu un individuālu pieeju, un klienti to novērtē. Un ir tikai likumsakarīgi, ka vairums mazo un jaundibināto uzņēmumu izvēlas sadarboties ar mums, jo saskata līdzības mūsu filozofijā.
- Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?
Tas noteikti būtu pikniks brīvā dabā ar manu ģimeni un draugiem. Ar grillētiem gardumiem, aukstu alu un daudz jautrības.
- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?
Man ļoti patīk sērfot Vikipēdijā. Katru vakaru vismaz stundu pavadu, lasot par ģeogrāfiju, zinātni, vēsturi, tehnoloģijām, slaveniem cilvēkiem, lieliem uzņēmumiem un citām tēmām, kuras izvēlos pēc nejaušības principa. Jāatzīst, tā ir visnotaļ izzinoša nodarbe.
Tāpat ļoti tuva ir frāze «Rise and rise again untill Lambs becomes Lions!», šo aizguvu no Ridlija Skota piedzīvojumu filmas Robins Huds un kas nu ir kļuvusi par manu dzīves moto. Tas ir kā aicinājums nekad nepadoties – iet un darīt, līdz neiespējamais kļūst iespējams. Labprāt skatos arī filmas ar Tomu Henku galvenajās lomās. Piemēram, Zaļā jūdze un Forests Gamps ir īsta cilvēcības paraugstunda, bet Termināls pārsteidz ar savu vieglumu un pozitīvismu.
- Kas Jūs iedvesmo un motivē?
Panākumi. Neatlaidīgi cilvēki un lielas uzvaras. Joprojām spilgti atceros Klīvlendas Cavaliers pārsteidzošo sniegumu NBA finālsērijā pagājušajā sezonā. Atrodoties burtiski bezdibeņa malā, komanda parādīja neticamu neatlaidību, mērķtiecību, un ticību uzvarai. To, ar kādu apņēmību viņi cīnījās, lai atspēlētos un iegūtu kausu, vārdos grūti aprakstīt. Taču viņi uzskatāmi pierādīja – ja ir saliedēta komanda un mērķis, iespējams ir viss.
- Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?
Pēc dabas esmu azartisks cilvēks, taču loterijās man īpaši neveicas. Ja tomēr uzsmaidītu veiksme un es laimētu šādu summu, lielāko daļu noteikti ziedotu mūsu sabiedrības vismazāk aizsargātās daļas – bērnu un dzīvnieku – vajadzībām. Par atlikušo naudu aizsūtītu mazo brāli foreļu copē uz Jaunzēlandi. Zinu, ka viņš par to sapņo. Un zinu arī to, ka viņš pats diez vai šo sapni īstenos, jo ir citas prioritātes.
- Kam Jūs savā darba ikdienā pievēršat vislielāko uzmanību? Vai Jums ir savi īpašie rituāli darba dienu uzsākot, tās laikā vai to noslēdzot?
Mani rīti vienmēr sākas ar sporta ziņām. Noteikti apskatos NBA spēļu rezultātus, jo varētu teikt, ka basketbols man ir asinīs – spēlēju to no sešu gadu vecuma. Patiesībā, kļūt par basketbolistu bija mans mūža sapnis, kam nebija lemts īstenoties, jo uzskatu, ka man tomēr pietrūka uzņēmības un talanta. Tajā pašā laikā basketbolam joprojām ir nozīmīga loma manā dzīvē – cenšos vadīt saspēli gan laukumā, gan arī ikdienas darbā, jo biznesā, līdzīgi kā basketbolā, panākumu atslēga ir efektīvs komandas darbs. Lai gūtu panākumus, vienmēr ir jādomā vismaz divi soļi uz priekšu un maksimāli efektīvi jāizmanto komandas resursi – jāspēj savlaicīgi identificēt un pielietot komandas biedru stiprās puses, jāatrod labākā motivācija.
- Izstāstiet savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.
Runājot par jokiem – pats reiz kļuvu par kāda joka galveno varoni. Kolēģi mani «iznesa cauri». Atgriežoties darbā no atvaļinājuma, konstatēju, ka mans galds ir nokrāsots rozā krāsā un uz tā mani gaida rozā pierakstu klade, kancelejas piederumi u.tml. Pilnīgi viss bija rozā! Pat pūkainās čībiņas zem galda. Kolēģi bija parūpējušies par visu! Arī šī mirkļa iemūžināšanu ar slēptajām kamerām. Tagad es zinu, pateicoties kolēģiem, kaut kur ir kompromāts par manu rozā darba vietu. Bet tā jau pie mums Bitē notiek un jābūt tam gatavam.
- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.
Just keep it simple!
- Lūdzu, iesakiet kādu kultūras pasākumu, kuru būtu vērts apmeklēt.
Jāatzīst, es neesmu aktīvs kultūras pasākumu apmeklētājs. Mani vairāk uzrunā sporta pasākumi. Ar bērniem apmeklēju dažādas izzinošās vietas – zinātniskās izstādes un centrus. Piemēram, ieteiktu brīvdienās doties uz Zinoo Rīgā vai Cēsis vai aizbraukt uz AHHAA centru Tartu.
Informācija par rubriku: Jautājumi visiem šīs rubrikas dalībniekiem ir vienādi. Atbildes dalībnieki sniedz rakstiski.
#2/8
Makšķerēšana ir viens no Kaspara vaļaspriekiem. Šī bilde tapusi Norvēģijā pagājušā gada vasarā.
#3/8
Šobrīd Kaspars spēlē senioru līgā. Bilde tapusi Latvijas senioru čempionātā 2015.gadā. Kaspars pirmajā rindā pirmais no kreisās puses.
#5/8
Kasparam ar ģimeni ir tradīcija katru gadu braukt slēpot uz Itālijas kalniem. Šis foto tapis Itālijas dolomītos.
#6/8
Kaspars un viņa domubiedri pēc ultramaratona Sahāras tuksnesī 2011.gadā. Kopējais trases garums – 250km. Tas bija liels izaicinājums, jo parasti aptuveni puse dalībnieku nefinišē. Kaspars finišēja, tāpēc gandarījums par paveikto ir ļoti liels.
#7/8
Foto mirklis no ekstrēmi aktīvās atpūtas brauciena ar kolēģiem pa Zviedrijas kalniem šā gada martā. Esot bijis tiešām iespaidīgs pasākums. Liela jauda, skarba un vienlaikus arī sveša vide.