Ļoti iespējams, ka centrālajām bankām nāksies vairāk piedomāt par naudas drukājamās mašinērijas mehānismu eļļošanu, jo slikto kredītu masa pasaulē turpina pieaugt
Lai gan ir pagājuši astoņi gadi kopš iepriekšējās finanšu krīzes sākuma un situācijai vajadzētu kļūt labvēlīgākai gan valstu, gan korporatīvajās, gan mājsaimniecību finansēs, statistikas dati liecina, ka tas nenotiek un tā dēvēto slikto kredītu masa turpina palielināties, turklāt ir krietni vien augstāka nekā 2008. gadā, kad viens no finanšu krīzes iemesliem bija tieši neapdomīgi izsniegti aizdevumi. Slikto kredītu masa salīdzinājumā ar kopējo aizdevumu apmēru (nonperforming loans to total gross loans – ienākumus nenesoši kredīti, kuru atmaksa tiek kavēta 90 dienas un vairāk) pagājušajā gadā pasaulē sasniedza 4,3% salīdzinājumā ar nepilniem 3% 2008. gadā, liecina Pasaules Bankas informācija, kas apkopota uz Starptautiskā Valūtas fonda datu bāzes. Protams, šo rādītāju var uzskatīt par visai sausu, tomēr, no otras puses, šis ir visai uzskatāms ekonomiskās situācijas indikators un norāda uz to, cik veselīgas ir privātā sektora finanses kādā valstī vai pasaulē kopumā. Tādējādi, ja skaitļi palielinās, tas zināmā mērā norāda uz to, ka problēmām finansiālo saistību kārtošanā ir pieaugoša tendence, kas acīmredzami varētu būt skaidrojama ar faktu, ka gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem aizvien vairāk rodas grūtības nopelnīt, lai apmaksātu savas ieceres.
Eirozonā kopējā tendence pēdējos gados ir bijusi vērsta pozitīvi, dalībvalstīs slikto kredītu masai sarūkot no 7,9% 2013. gadā līdz 5,9% pērn. Salīdzinājumam – 2008. gadā šis skaitlis bija 2,8%. Tomēr šajā gadījumā var runāt par vidējās temperatūras mērīšanu siltumnīcā. Viena no valstīm, kura uzreiz nāk prātā, ir Grieķija. Tajā kopš iepriekšējās finanšu krīzes slikto kredītu masas procentuālā attiecība ir pieckāršojusies, pērn sasniedzot nepilnus 35% no kopējiem komercbanku izsniegtajiem aizdevumiem. Situācijas pasliktināšanos nevar skaidrot citādi kā vien ar valsts uz iekšējo tirgu vērstās ekonomikas saraušanos nemitīgo taupības pasākumu rezultātā. Vēl nepatīkamāka situācija ir Kiprā, kur problemātiskie aizdevumi pērn pārsnieguši 45%(!) no kopējās kredītu masas, tomēr pēdējā laikā vislielākās bažas ir saistītas ar Itāliju, kur skaitlis kopš krīzes ir aptuveni trīskāršojies, pēdējos gados svārstoties ap 18% atzīmi, turklāt Itāliju valūtas zonas mērogos var uzskatīt par finanšu lielvalsti.
Eiropas Centrālā banka (ECB) tuvākajos gados būs jaunu izaicinājumu priekšā. Aizvien vairāk rodas pārliecība, ka ar pašreizējām ekonomikas stimulēšanas metodēm Dienvideiropas problēmu risināšana īsti nevedas un tās nokļūst lielākā ECB un dažādu donoru atkarībā. Aizvien aktuālāka kļūst vajadzība pēc kāda mehānisma, kas nevis ļautu veģetēt, bet tiešām radītu pamatu ekonomiskajai izaugsmei perifērijas valstīs, citādi Eiropu var piemeklēt jauna finanšu krīze.