Citas ziņas

Godmanis: lidojot uz Gruziju, lēmumu pieņēma pilots, nevis Kačiņskis

Agnese Margēviča,11.04.2010

Jaunākais izdevums

Ekspremjeram Ivaram Godmanim spilgtā atmiņā palicis 2008. gada 12. augusta lidojums Polijas prezidenta lidmašīnā uz kara plosīto Gruziju.

Ekspremjers DB noliedz, ka toreiz Lehs Kačiņskis pilotam licis riskēt un nosēsties Tbilisi. Vēlme simboliski ierasties Gruzijas galvaspilsētā un «pārtraukt karu» bijusi visiem valstu līderiem, kuri atradušies lidmašīnā, bet pilots pieņēmis gala lēmumu nosēsties drošākā lidlaukā Azerbaidžānā.

2008. gada augustā ar Polijas prezidenta lidmašīnu uz Gruziju devās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, kā arī I. Godmanis, jo prezidents Valdis Zatlers atradās olimpiskajās spēlēs Pekinā. Ceļā no Varšavas tā tā nolaidās Ukrainas pilsētā Simferopolē, kur uzņēma V. Juščenko un Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili sievu Sandru Rulofsu.

Aģentūra Reuters sestdien rakstīja, ka 2008. gada augustā, kad Krievijas-Gruzijas kara laikā L. Kačiņškis bijis ceļā uz Tbilisi, lidojuma kontroles dienesti pilotam likuši prezidenta lidmašīnai griezties atpakaļ, jo nosēsties Tbilisi lidlaukā bijis pārāk bīstami. «Bet prezidents, kurš saskaņā ar Polijas likumiem ir arī armijas virspavēlnieks, pilotam pavēlēja nosēsties tik un tā,» apgalvo Reuters. Jāatgādina, ka sestdien Polijas prezidents L. Kačiņskis, viņa dzīvesbiedre Marija un vēl vairāki desmiti Polijas politiķu un sabiedrības elites pārstāvju gāja bojā traģiskā aviokatastrofā Krievijā netālu no Smoļenskas, kad prezidenta lidmašīna biezā miglā nespēja nosēsties.

Vēl Krimas pussalā, Simferopolē, kur pa ceļam nolaidusies lidmašīna, ticis spriests, ka jānolaižas Tbilisi, nevis Azerbaidžānā. «Visi prezidenti, arī es apzinājāmies, ka tas ir riskants lēmums, ka neviens mums nevar garantēt drošību, tādēļ tika veikta aptauja un visi piekrita, visi bija drosmīgi, bezbailīgi cilvēki. Saprotiet, nolaisties Tbilisi, tas būtu bijis arī zināms politisks žests, ka mēs braucam, lai apturētu karu,» to stundu notikumus atminas I. Godmanis.

Tomēr Polijas prezidenta lidmašīnas pilots, kurš bijis armijas cilvēks un pakļāvies Polijas bruņoto spēku subordinācijai, beigu beigās pakļāvies vadībai un izlēmis nelidot uz Tbilisi, bet nosēsties netālu no Gruzijas robežas, kādā Azerbaidžānas lidlaukā. «Tā ir nopietna, subordinēta lēmumu pieņemšanas ķēde. Nav tā, ka prezidents vai premjers pilotam var pateikt: «Brauc tur vai nosēdies tur!»,» saka I. Godmanis.

Tādēļ pēc tam, kad lidmašīna ar četriem prezidentiem un vienu premjeru pacēlusies no Simferopoles, jau lidojuma laikā vairs nekādas diskusijas starp L. Kačiņski un pilotu nav notikušas. Ekspremjers arī nevar komentēt, vai Polijas prezidents mēģinājis pilotu pārliecināt lidot uz Tbilisi, kamēr vēl notikušas apspriedes Simferopolē. Ja arī tāda saruna notikusi, ne I. Godmanis, ne pārējie viesu statusā bijušie valstu līderi tām neesot bijuši liecinieki.

To pašu DB apliecināja kāds latviešu diplomāts, kurš šajā lidojumā pavadīja I. Godmani, bet nevēlas, ka uz viņu atsaucas. «Visi prezidenti gribēja lidot uz Tbilisi, bet Krievija nedeva atļauju pārlidot savai gaisa telpai un Polijas pusi brīdināja, ka karadarbības dēļ nevar garantēt līderiem drošu nolaišanos. Protams, ka krievi negribēja, lai šāds lidojums tajās dienās vispār notiek,» atminas DB avots. Viņš droši nevarēja apgalvot, vai Polijas prezidenta lidmašīnas pilotu brīdinājuši arī Tbilisi lidostas dispečeri. «Gruzīni tobrīd nekontrolēja savu gaisa telpu,» atzīst diplomāts.

«Stīvēšanās» drīzāk notikusi ar Polijas bruņoto spēku vadību, jo piecu valstu līderu vēlme lidot tieši uz Tbilisi bijusi ļoti liela, bet pilots to neesot gribējis. Vienlaikus DB avots aicina, ka nevajag «pārspīlēt prezidenta iespējas pavēlēt armijas pilotam – varbūt tas iespējams miera laikā, bet lidojot uz karadarbības zonu, pilots ir tas, kas pieņem lēmumu». Tajās stundās notikušo atminas kā lielu jucekli, vēl izlidojot no Varšavas neesot bijis skaidrs – nosēšanās būs Tbilisi vai Azerbaidžānas teritorijā.

Šie divus gadus senie vērojumi I. Godmanim neļaujot ticēt spekulācijām ne par to, ka Polijas prezidents piespiedis pilotu riskēt, ne par to, ka pilots apzināti veicis pārgalvīgu nosēšanos. «Es neticu, ka armijas pilots pakļautos tādiem rīkojumiem – nosēsties biezā miglā. Es pat to gandrīz izslēgtu. Bet viss pārējais ir tikai spekulācijas,» saka ekspremjers. Viņš gan atzīst, ka toreiz 2008. gada augustā pilots pieņēmis lēmumu nenolaisties Tbilisi, nevis laika apstākļu, bet karadarbības radītu draudu dēļ.

Lidojuma laikā no Ukrainas uz Azerbaidžānu prezidenti izvietojušies lidmašīnas priekšgalā, kur izmantojuši laiku sarunām. I. Godmani un L. Kačiņški vienojušas pagātnes atmiņas par darbību atmodas kustībās – I. Godmani Latvijas Tautas frontē un L. Kačiņski poļu Soļidarnošč. Ekspremjeram L. Kačiņska traģiskā bojāeja radījusi personiska zaudējuma sajūtu, kā tas notiekot, kad «esat kopā lielās grūtībās».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas prezidenta Leha Kačiņska un daudzu ietekmīgu amatpersonu traģiskā bojāeja aviokatastrofā nemainīs šīs valsts ekonomisko politiku, ziņo Dienas bizness.

«Neredzu nekādu pamatu tam, ka, mainoties prezidentam, radikāli kaut kas mainītos Polijas ekonomiskajā politikā,» norāda KMM Metāls, kas uz Poliju eksportē bronzas lietņus un izstrādājumus, valdes priekšsēdētājs Māris Niedra. Šāda secinājuma pamatā ir fakts, ka Polijas valsts ekonomiskās sviras ir premjera Donalda Tuska rokās, kurš arī šobrīd tiek vērtēts, ka viens no spēcīgākajiem pretendentiem uz L. Kačiņska vietu, ja vien viņš kandidēšot ārkārtas prezidenta vēlēšanās.

«Šobrīd ir grūti ko prognozēt, jo arī darījumu partneri Polijā ir satriekti par notikušo,» atzīst mēbeļu ražotāja un tirgotāja SIA Geko īpašnieks Marts Zaharovs. Viņš gan uzsver, ka daudziem Latvijā šobrīd ir būtiski, kas notiks Polijā — vai notiks kādas pārmaiņas. «Pat tie, kuri agrāk neinteresējās par notikumiem Polijā, tagad ir spiesti sekot līdzi. Svarīgi, kā politisko amatpersonu pārmaiņas ietekmēs Polijas nacionālās valūtas — zlota — kursu pret eiro (latu),» saka M. Zaharovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lielos vilcienos es esmu absolūti pārliecināts, ka mēs [visu] darām pareizi», tā, runājot par Latvijas centieniem samazināt budžeta deficītu, intervijā Latvijas Radio sacīja ekspremjers Ivars Godmanis.

I. Godmanis min divas lietas, kas, pēc viņa domām, parāda, ka Latvija neiet nepareizo ceļu. Pirmkārt, tādu pašu rīcības plānu piekopj Igaunija un Lietuva, atšķirība vienīgi ir tā, ka abiem kaimiņiem nav starptautiskās aizņēmuma programmas. Ka otru lietu ekspremjers min Latvijas stingro budžeta politiku, kas paredz samazināt izdevumus. Viņš skaidro, ka citu valstu pieredze liecina, ka izejai no krīzes labākais variants nav nesamazināt izdevumus, jo šādā gadījumā krasi palielinās valsts parāds.

«Mums, par laimi, šāda parādu eskalācija nedraud. Mums ir garantēts aizdevums, bet tas nenozīmē, ka mums visa nauda ir jāņem un jātērē,» uzsver I. Godmanis, piebilstot, ka Latvijai ir jāiemācās sabalansēt savi ieņēmumi un izdevumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Godmanis: eirozonā Latviju sagaida zemūdens akmeņi

Jānis Rancāns,03.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties eirozonā, Latviju sagaida zemūdens akmeņi. Negatīvie aspekti ir saistīti ar to, ka situācijā, kad valsti piemeklē dziļa krīze, nav iespējams to risināt ar devalvāciju un gaidāma cenu celšanās, kādu pieredzējusi Igaunija, raidījumā Dienas rīts sacīja Eiropas parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

Raidījumā politiķis atzīmēja, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas valsti piemeklējušas trīs nozīmīgas problēmas – pārāk maza bagātu cilvēku līdzdalība sabiedrības dzīves līmeņa celšanā, Eiropas Savienības brīvā tirgus divējāda ietekme un nespēja konkurēt ar ārvalsu kompānijām.

Padomju pēdējos gados dzīves līmenis bijis zināmā mērā vienāds. Pēc neatkarības atgūšanas daļa cilvēku stāvus kļuvuši bagāti, bet viņu iesaiste sabiedrības dzīves līmeņa celšanā bijusi maza, sacīja I. Godmanis. Viņš arī atzīmēja, ka personīgi uzskata, ka vispirms nepieciešams sasniegt zināmu dzīves līmeni un pēc tam varot pāriet uz sociāldemokrātisku sistēmu. Pašlaik, bagātajiem piemērojot lielus nodokļus, var panākt, ka tie aizies strādāt citur.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais premjers Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis uzskata, ka valsts budžeta deficītu vajadzētu mēģināt samazināt tiktāl, lai nebūtu vairs nepieciešams starptautiskais aizdevums. Intervijā laikrakstam Diena viņš klāsta, ka vajadzētu mēģināt nosacījumus, par kuriem saņemts aizdevums, taču vienlaicīgi brīdina, ka pastāvošos nodokļu atvieglojumus vajadzētu pārskatīt.

Viņš uzskata, ka par nodokļiem «ir jādomā». Kamēr Latvijā dividenžu nodoklis ir 10%, Igaunijā tas ir 26,6%, 20% ir Lietuvā. «Mums tas ir par mazu. Bet mums ir jāpaliek Baltijas līmenī. Tikko mēs sākam stūrēt tos nodokļus uz vienu vai otru pusi, jo īpaši akcīzes nodokli, tā beidzas ļoti slikti. Bet, kas attiecas uz tādu variantu kā pazeminātām PVN likmēm, lietuviešiem vispār tādu nav - ne elektrībai, ne siltumam, ne publiskajam transportam, ne zālēm. Igauņiem pazeminātā likme ir žurnāliem, avīzēm, zālēm un viesnīcām. Mums ir siltumam, elektrībai, zālēm, zīdaiņu pārtikai...to nevarēs,» ir pārliecināts I. Godmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Godmanis par ES tiešajiem maksājumiem: Latvijai jābūt gatavai rīkoties radikāli

Jānis Rancāns,18.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politika, kas Latvijai paredz nevienlīdzīgus tiešmaksājumus, ir politisks nevis ekonomisks lēmums un tāpēc Latvijai uz to jāatbild politiski, nevis racionāli un jābūt gataviem rīkoties radikāli, intervijā laikrakstam Diena uzsvēra Latvijas ES parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

I. Godmanis savu teikto ilustrēja ar piemēru no 1998. gada, kad lauksaimnieki vērsās valdībā ar lūgumu pēc palīdzības, jo valstī uz pārstrādi importēja cūkgaļu no Igaunijas un Somijas. Valdība uz simts dienām piemēroja pretdempinga mehānismu. «Tas bija liels troksnis, bet atstāja iespaidu,» norādīja I. Godmanis.

Lēmumu, kas ir jādara, jāpieņem tiem, kas cietīs visvairāk – ražotājiem un zemniekiem, stāstīja I. Godmanis, piebilstot, ka jāvienojas arī ar Lietuvu.

I. Godmanis laikrakstam arī norādīja, ka viņa rokās esot nonācis Eiropas Komisijas (EK) pētījums, kurā ļoti rūpīgi analizēti visi iespējamie varianti. Izvēlētajam variantam, kas Latvijai ir visnelabvēlīgākais un pašlaik tiek apspriests, neesot nekāda ekonomiskā pamatojuma – tā pamatā ir tīra politika, kas saistīta ar valstu lielumu un ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts depozītu noguldījumus Parex bankā ir jākapitalizē, tad banku varēšot pārdot pat dārgāk, nekā to nedarot, tā LNT raidījumā 900 sekundes teica ekspremjers Ivars Godmanis.

Viņš norādīja, ka valsts mērķis ir ieguldīto naudu atgūt un tas ir reāls, ja vien kapitalizēt depozītus. «Protams, šo naudu nevarēs dabūt atpakaļ uzreiz, tomēr tas ir reāli,» tā I. Godmanis.

Viņš teica, ka risinājums sadalīt banku «labajā» un «sliktajā» ir pareizs, jo tā tiek darīts arī citur pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajai daļai valsts un pašvaldību amatpersonu pērnais gads nesis mazākus ienākumus, kas nozīmējis arī taupīgāku dzīvošanu, tomēr izņēmumi ir arī krīzes laikos, vēsta Dienas bizness.

262,2 tūkst. Ls — tik lielu atalgojumu pērn saņēmusi visdāsnāk atalgotā valsts amatpersona, SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņa atalgojums, kas arī pērn bija lielākā starp valsts un pašvaldību amatpersonām, gada laikā pieaudzis par 85 tūkst. Ls, liecina Lattelecom vadītāja amatpersonas deklarācijas.

«Tā kā Jura Gulbja vadībā uzņēmums šogad ir veiksmīgi realizējis akcionāru uzstādītos mērķus un izpildījis smago uzdevumu — saglabāt Lattelecom konkurētspēju ekonomiskās krīzes apstākļos, valdes priekšsēdētājs saņēmis akcionāru noteikto prēmiju. Līdz šim gada prēmijas darbiniekiem tika maksātas nākamā gada martā, bet šogad padome lēma par to izmaksāšanu gada beigās, tāpēc arī J. Gulbis pagājušogad saņēma prēmiju par 2008. un arī 2009. gadu, no kā veidojas ieņēmumu deklarācijā redzamā atalgojuma summa,» DB skaidroja uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Ošlejs par Godmani: Āža ietiepīga valūtas kursa saglabāšana noved pie stagnācijas

LETA,17.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āža ietiepīga valūtas kursa saglabāšana krīzes laikā izraisa milzu bezdarbu un ciešanas, kas noved pie ekstremālām idejām, preses brīvības apdraudēšanas, nekārtībām un ekonomikas stagnācijas, tā, atbildot ekspremjera un Eiropas Parlamenta deputāta Ivara Godmaņa (LPP/LC) sacītajam, ka Latvijā nav iespējams īstenot kontrolētu lata devalvāciju, pauž ekonomists un SIA Primekss vadītājs Jānis Ošlejs.

Jau ziņots, ka Godmanis pagājušajā nedēļā intervijā laikraksta Vesti Segodņa pielikumam Delovije Vesti asi kritizēja devalvācijas piekritējus, piemēram, ekonomistu Ošleju, norādot, ka šie cilvēki nekad ne par ko nav atbildējuši, kā arī apgalvo, ka gandrīz visos gadījumos kontrolēta devalvācija izgāzusies, piemēram, Dienvidāzijā un daudzās Eiropas valstīs.

Ošlejs norādīja, ka valstis, kas nonākušas finansiālās grūtībās, bieži vien izvēlējušās devalvēt valūtu. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aplēsēm, pasaulē kopš 1970.gada devalvācija notikusi vairāk nekā 140 reižu. Ošlejs uzskata, ka arī Latvijai bija jādevalvē lats, tādējādi iegūstot iespēju veikt naudas emisiju. Viņš ir pārliecināts, ka Godmanis varēja pirms devalvācijas ar likumu pārvērst eiro kredītus latos, savukārt bankām radušos zaudējumus daļēji segt no starptautisko aizdevēju piešķirtā kredīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas locekļi savulaik Latvijā saņēmuši draudus un steigā pametuši valsti, vēstīja LTV raidījums de facto. To raidījumam apstiprinājusi gan Drošības policija, gan bijušais premjers Ivars Godmanis.

De facto informēja, ka starpgadījums noticis pirms diviem gadiem - laikā, kad valdība lēma par aizdevuma prasīšanu no starptautiskajām organizācijām. Valdība lēmumu pieņēma 2008.gada novembrī, un jau pēc dažām nedēļām Latvijā ieradās pirmā SVF ekspertu misija, lai vienotos par aizdevuma nosacījumiem. Tolaik amatpersonu izteikumi bijuši visai optimistiski, un ne ar vārdu nav ticis pieminēts, ka sarunas varēja izjaukt kāds nepatīkams incidents.

Kā zināms de facto, Latvijas valdības un aizdevēju sarunu pirmais raunds noslēdzies bez rezultāta, jo valūtas fonda eksperti misiju pēkšņi pārtraukuši un evakuēti no Latvijas. Darbs palicis nepabeigts, jo kāda no misijas loceklēm saņēmusi draudu īsziņu. Valūtas fonds nolēmis, ka jāreaģē tūlītēji, un ekspertiem Rīgu lika pamest. Sarunas ar Latvijas valdību nolēma turpināt no Varšavas. Turklāt, kā liecina de facto rīcībā esošā neoficiālā informācija, Latviju lielā steigā fonda cilvēki pameta ar auto un ceļu tālāk turpināja no Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir svarīgi pievienoties eirozonai vairāku apstākļu dēļ, piemēram, tādēļ, ka Latvijā regulāri notiek banku krīzes, un eirozona spēj nodzēst šādu banku «ugunsgrēku», intervijā norāda Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais premjers Ivars Godmanis.

Latvijā vēsturiski izveidojušos ekonomisku apstākļu dēļ regulāri notiek banku krīzes - reizi piecos līdz septiņos gados. Ja objektīvu vai subjektīvu apstākļu dēļ sākas kādas bankas klientu panika, cilvēki skrien izņemt no bankas savu naudu. Ja valsts ir eirozonā, tad tās komercbankām ir iespēja ieķīlāt savus aktīvus Eiropas Centrālajā bankā, no kuras pretī saņemot nepieciešamo daudzumu eiro, tās spētu nodzēst banku «ugunsgrēku» - tā tas notika gan Grieķijā, Spānijā, Portugālē, Īrijā, Itālijā u.c., pauž I. Godmanis.

Ja Latvija paliek ārpus eirozonas, tad tās bankām tādas iespējas nav. Un ja atkārtojas Parex tipa krīze, tad valstij atkal būs jāvēršas Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) un Eiropas Komisijā (EK) pēc palīdzības, kas atkal prasīs «griezt» budžeta izdevumus, samazināt algas utt. Latvijas bankās ap 50% no visiem noguldījumiem pieder nerezidentiem, kuri visdažādāko iemeslu dēļ var «sākt skriet pēc savas naudas», izsaucot kārtējo banku krīzi. Latvijas iestāšanās eirozonā pasargās no šāda tipa krīzēm, norāda I. Godmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze nav tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā, turklāt skaidrības, kāda ir recepte izejai no šīs situācijas, īsti nevienam nav, kaut arī ir daudz ideju.

Tā bijušo Latvijas valdības vadītāju Dienas mediju rīkotjā diskusijā atzina Ivars Godmanis. Viņš uzsvēra, ka Latvija nebūt nav pašā sliktākajā situācijā, jo, piemēram, Īrijai pie budžeta ienākumiem — 30 miljardi eiro, izdevumi ir aptuveni 50 miljardi eiro, un budžeta deficīts ir katastrofāls. «Šobrīd privātkompāniju dati nerāda, ka būtu sākusies izeja no krīzes, un diemžēl neviens nezina izejas mehānismu,» tā I. Godmanis dalās par Eiroparlamentā gūto informāciju. Arī, aplūkojot šā gada janvāra nodokļu ieņēmumus, ekspremjers secina, ka Latvija joprojām atrodas krīzes situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Godmanis: Latvijai vēl ir gads cīņai par taisnīgākiem atbalsta maksājumiem ES; pēc tam jāizmanto radikāli līdzekļi

BNS,11.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai vēl ir gads cīņai par taisnīgākiem atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem Eiropas Savienībā (ES), bet pēc tam jāizmanto radikāli līdzekļi, atzīst ekspremjers un eiroparlamentārietis Ivars Godmanis.

Latvijai ir jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, taču ja tie nelīdz, tad ir jāizmanto radikālākas metodes, piemēram, aizsargājot savu tirgu no citu valstu produkcijas, viņš uzsvēra LNT raidījumā 900 sekundes.

«Lēmums [par atbalsta apjomu] vēl nav pieņemts. Mums ir apmēram nepilns gads cīņai. Kāpēc mums šoreiz jācīnās ar visām metodēm? Tāpēc, ka šoreiz abi lēmumi - gan kohēzijas finansējuma, gan lauksaimniecības atbalsts - nav ekonomiski pamatoti, bet tīri politiski. Tostarp, politika, kas mainās no Eiropas Komisijas (EK) puses un politika, kas ir vērsta pret mazām valstīm un Baltijas valstīm,» klāstīja Godmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Godmanis: Latvijai šogad jādemonstrē efektīvāka fondu apguve nekā vidēji ES

Dienas Bizness,09.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 2010. gadā struktūrfondu īstenotājiem kopā izmaksāti 505,8 miljoni latu, kas ir 99,6% no ieplānotā, bet 2011.gadā ieplānots izmaksāt 686 miljonus latu, kas ir par 35% vairāk. «Šāds pieaugums ir ļoti ambiciozs - par 20% straujāks nekā ES kopumā. Lai varētu to īstenot, Latvijai 2011.gadā jādemonstrē daudz efektīvāka fondu apguve nekā vidēji ES,» laikrakstam Diena norāda ekspremjers Ivars Godmanis.

Pēc Godmaņa teiktā, 2011.gadā kohēzijai ES paredzētais pieaugums pret 2010.gadu ir 14,6% jeb 5,311 miljardi eiro. Pieaugums Reģionālās attīstības fondam (ERDF) un Eiropas Sociālajam fondam (ESF) ir par 15,3% jeb 4,527 miljardiem eiro. Kohēzijas fondam (ECF) - par 11,4% jeb 0,779 miljardiem eiro. «Šis arī ir vienīgais reālais pieaugums ES kopējā 2011. gada budžetā pret 2010. gadu, kas parāda, kādu nozīmi ES piešķir tieši šo fondu apgūšanai kā ekonomikas attīstības virzītājspēkam,» skaidro Godmanis.

Viņš norāda, ka vislabākā situācija Latvijai ir ar ESF apguvi - otrā vieta starp 27 dalībvalstīm; Igaunija ir trešā, Lietuva - septītā. Bet Kohēzijas fonda apguvē, kas pamatā aptver lielos infrastruktūras projektus - ceļus, tiltus utt., Latvija ir piektajā vietā starp 15 dalībvalstīm, kuras vispār saņem šos fondus, nedaudz apsteidzot Igauniju (sestā vieta), taču būtiski atpaliekot no Lietuvas otrās vietas. Vissliktāk Latvija apgūst EDRF līdzekļus (14. vieta, 22,75%), būtiski atpaliekot no Igaunijas (1. vieta, 41,1%) un Lietuvas (2. vieta, 37,32%). Tieši EDFR ir visvairāk saistīts ar jaunu darba vietu radīšanu, uzņēmējdarbības stimulēšanu un inovāciju ieviešanu. Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijai EDFR apguvē ir arī vismazākais temps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Godmanis: tiešmaksājumu starpību valdība tāpat nedrīkst piemaksāt

Dienas Bizness,19.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai lauksaimnieki no valsts saņemtu finansējuma starpību, ko, kā apgalvo paši lauksaimnieki, neesam saņēmuši no Eiropas Savienības (ES), lai tiešmaksājumi sasniegtu gaidītos 200 eiro uz hektāru, tam jāpiekrīt ne tikai Latvijas valdībai, bet jāsaņem vēl arī Eiropas Komisijas (EK) atļauja.

Tā, runājot par ES budžeta ieguvumiem un zaudējumiem, LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis.

Viņš skaidroja, ka gadījumā, ja ES valstīm nebūtu nepieciešama speciāla atļauja tiešmaksājumu palielināšanai, katra valsts varētu celt tiešmaksājumus, kā vēlas. Šogad Komisija esot pieļāvusi, ka valdība var piemaksāt lauksaimniekiem, lai tie uz hektāru saņemtu 120 eiro, nevis 96 eiro, taču tas, pēc Godmaņa teiktā, esot bijis īpašs lēmums

Godmanis gan arī sacīja, ka gadījumā, ja Komisija neļauj valdībai palielināt tiešmaksājumus līdz vēlamajam apjomam, «tad ir jācīnās, jo mēs tomēr esam pēdējie».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labāku nākamā gada budžetu valdība izstrādāt nevarēja, taču ekspremjers Ivars Godmanis uzskata, ka labāk būtu jāpaaugstina iedzīvotāju ienākumu nodoklis līdz 25%, nevis jāievieš progresīvais nodoklis.

To intervijā raidījumam 900 sekundes sacīja ekspremjers, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis (LPP/LC).

Godmanis atzīmēja, ka ieviests jaunus nodokļus nevajadzētu, «lai paliek tā, kā ir».Taču viņš uzskata, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstināšana no 23% uz 25% būtu vērtējama pozitīvāk nekā progresīvo nodokļu ieviešana.

Bijušais premjers uzskata, ka nekustamā īpašuma nodoklim ir jābūt ar mazu likmi un tam ir jāattiecas uz visiem. Šī nodokļa likmes diferencēšana radīs problēmas atmaksāt hipotekāros kredītus, intervijā sacīja premjers.

Godmanis intervijā sacīja, ka nākamā gada budžets atstās ietekmi arī uz 2011.gada budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Godmanis: Saeimas balsojums Šlesera lietā saistāms ar nepietiekamu informāciju

Līva Melbārzde,27.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Acīmredzot, Saeimas mandātu komisijai tāpat kā pārējiem Saeimas deputātiem ir pietrūkusi informācija, tāpēc viņi balsojumā par kratīšanas atļauju Aināra Šlesera dzīvesvietā tik daudzi atturējās.»

To LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis. «Ja deputātiem trūkst informācijas, viņi nevar nobalsot. Varbūt šādā gadījumā vajadzēja rīkot slēgto Saeimas sēdi, kurā ģenerālprokuroram visu deputātiem izskaidrot,» prāto I. Godmanis, piebilstot, ka arī Eiropas Parlamentam reizēm nākoties lemt par kāda deputāta imunitātes noņemšanu un eiropiešu lēmums šādos gadījumos parasti ir pozitīvs. «Taču es nevaru būt Latvijas deputātu vietā. Skatoties no loģikas viedokļa, varbūt arī nav prātīgi 24 stundas iepriekš paziņot par kratīšanu pie kādas personas, jo tad tai ir laiks noslēpt visas «sliktās» lietas, ja tādas ir, no otras puses, ja nenotiek pat mēģinājums veikt kratīšanu personas dzīvesvietā, tiesa var atteikt tālāku procesa virzību,» analizē I. Godmanis. «Pie mums vienmēr šādām lietām sākums ir graujošs- roku dzelži un tamlīdzīgi- atceramies kaut vai Latvenergo prezidenta Miķelsona vai Jūrmalas mēra lietas, bet pēc tam- nekā. Protams, kriminālprocesa virzība var būt ļoti ilga, taču tādas pretrunas šajās darbībās varēja atstāt ietekmi uz deputātu balsojumu,» tā I. Godmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais premjers, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis marta sākumā gribējis doties uz Baltkrieviju, taču nav varējis to izdarīt. To viņš pastāstīja šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes.

Šajā valstī Godmanis gribējis tikties gan ar opozīcijas pārstāvjiem, gan valdošo varu, taču viņš neesot varējis saņemt vīzu.

Pēc politiķa domām, nevajadzētu vērsties ar plašām sankcijām pret Baltkrievijas tautu, jo tādā veidā šie cilvēki tiktu noskaņoti pret Eiropas Savienību.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs šodien Briselē piedalīsies Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē, kurā paredzēta ministru diskusija par aktuālo situāciju Baltkrievijā. Ārlietu padomē ministri apspriedīs papildu ierobežojošo pasākumu piemērošanu pret Baltkrievijas režīmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Godmanis: nevienošanās par ES budžetu var audzēt budžeta deficītu

Jānis Šķupelis,15.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) attiecīgās varas institūcijas tā arī pagaidām nav spējušas vienoties par ES šā gada budžeta grozījumiem. Strīds pamatā notiek par papildus deviņu miljardu eiro piešķiršanu Erasmus un Sociālā fonda programmām, kur lauvas tiesu no strīdīgajiem deviņiem miljardiem aizņem Kohēzijas un Reģionālās attīstības fonda maksājumi (aptuveni septiņi miljardi EUR). Tā kā šī otrdiena bija pēdējā samierināšanas procedūras diena, tagad Eiropas Komisijai būs jānāk klajā ar jaunu ES 2013. gada budžeta projektu. Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis skaidroa, ka šāda situācija Latvijai var nozīmēt budžeta deficīta pieaugumu.

«Eiropas Komisijas dati uz 31. oktobri parāda, ka struktūrfondos Latvija ir jau iesniegusi Komisijai apmaksai rēķinus par 105 miljoniem eiro (no kuriem: 41,4 miljoni eiro Eiropas Sociālajam fondam, 38,8 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fondam un 25,7 miljoni eiro Eiropas Kohēzijas fondam). Kopumā ES dalībvalstis uz 31.oktobri ir iesniegušas Komisijai rēķinus struktūrfondu apmaksai par 9, 7 miljardiem eiro. Taču Komisijas rīcībā ir tikai 3,7 miljardi eiro šiem maksājumiem. Tas nozīmē, ka uz šodienu Komisija var apmaksāt tikai 30% no iesniegtiem rēķiniem. Latvijai šī 30 % apmaksa nozīmē šogad nesaņemtus 70 miljonus eiro struktūrfondu naudas. Savukārt lauku attīstības programmas izpildei Latvija ir iesniegusi rēķinu par 48 miljoniem eiro. Kopā dalībvalstis ir šeit iesniegušas Komisijai rēķinus apmaksai par 3,4 miljardiem eiro. Komisijas rīcība ir šiem izdevumiem tikai 2,2 miljardi eiro. Ja nepieņem papildus budžetu, tad Komisija var apmaksāt tikai 65% no rēķiniem. Latvija tad nesaņems 16,8 miljonus eiro. Kopā nesaņemtā nauda Latvijai būtu : 70+16,8=86,8 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka par šādu summu automātiski pieaugtu Latvijas valdības budžeta deficīts , jo struktūrfondu un lauku attīstības projektu izpildītāji pēc likuma nevar ciest no tā, ka Komisija nespēj norēķināties ar dalībvalstu (t.sk. Latvijas) valdībām,» skaidro I. Godmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs esam pelnījuši pārmetumus, ka esam tik tālu nonākuši. Tas ir sāpīgs ceļš, bet tas ir labāk nekā atlikt visu vēl uz priekšu un gaidīt, kad parāds uzsprāgs, raidījumā 100. pants norādīja bijušais premjers Ivars Godmanis.

Viņš uzsvēra, ka tādas valstis kā Grieķija un Īrija, kuras nonākušas tikpat neapskaužamā finansiālajā situācijā izvēlējušās citu ceļu – nesaistīties ar Starptautisko valūtas fondu (SVF), lai nebūtu jāpakļaujas tā stingrajām prasībām, kā tas ir noticis Latvijas gadījumā.

Viņš kritizēja SVF prasību pēdējo sarunu laikā pirms budžeta apstiprināšanas, kad fonds prasīja vēl papildu 60 miljonu latu konsolidāciju laikā, kad budžets tiks samazināts jau par 500 miljoniem latu.

I. Godmanis arī teica, ka būtu izvēlējies sociālā nodokļa palielināšanu par 0.8 % nevis strādājošo pensionāru pensiju samazināšanu par 70 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nekā personīga: Slakteris un Godmanis būtu jāsauc pie atbildības

Vēsma Lēvalde, Db,04.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesas spriedums netieši norāda uz I. Godmaņa un A. Slaktera vainu Satversmes pārkāpšanā, un nākamais solis būtu saukt viņus pie atbildības par Satversmes pārkāpšanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu, vēstī TV3 raidījums Nekā personīga.

Godmanis un Slakteris ar saviem parakstiem parlamenta vietā apsolīja aizdevējiem kā tiks celti nodokļi, iesaldētas pensijas, samazinātas algas un kāds būs budžeta deficīts. To drīkstēja darīt vienīgi Saeima, un Satversmes tiesa tagad to apstiprinājusi, norāda raidījuma autori. Neviens no abiem gan savu vainu neatzīst. Viņus attaisno arī koalīcijas politiķi, norādot uz lielo steigu lēmuma pieņemšanā, nepieciešamību «glābt valsti» un juridiskajiem padomdevējiem. Lai turpmāk novērstu Satversmes pārkāpšanu, visas vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem – gan bijušās, gan nākamās, būtu jāsaskaņo ar parlamentu, atzinuši raidījuma veidotāju aptaujātie politiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sapnis ir dabūt ES fondus, lai palielinātu IKP, taču, ņemot vērā, ka esam tik slikti finansējuma absorbcijā, pastāv jautājums, cik lielā mērā iespējams ar šī finansējuma palīdzību audzēt izaugsmi, Dienas Bizness rīkotajā Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā sacīja bijušais premjerministrs Ivars Godmanis.

Viņš uzsvēra, ka šī ir vienīgā garantētā investīcija, ko saņems Latvija, un nākotnē var palielināt IKP pieaugumu, turklāt ES fondi palielina valdības izdevumus, jo valdībai ir jāpiedalās ar līdzfinansējumu projektu realizācijā, līdz ar to var teikt, ka daļēji IKP izaugsmi veicinās arī pašas valdības tēriņi.

ES prognozē, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā augs par 3,4%. I. Godmanis norādīja, ka patlaban tirgū nav krīzes pazīmju un 3% ekonomikas pieaugums nākotnē veidosies no eksporta un investīcijām.

I. Godmanis savas prezentācijas laikā norādīja uz atšķirībām starp Baltijas valstu IKP uz vienu iedzīvotāju rādītāju, un izteica viedokli, ka visdrīzāk atšķirības rada ēnu ekonomikas apmērs. Igaunijai un Latvijai šis rādītājs atšķiras par aptuveni 27%, taču privātais patēriņš – par 6%. Kādēļ tāda atšķirība? Vai tās iemesls nav ēnu ekonomikas apjoms, viņš vaicāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Godmanis: valdības uzdevums nav tikai «griezt»

Dienas Bizness,13.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības uzdevums nav tikai «griezt un griezt», bet tai ir uzdevums arī skatīties, vai tajā brīdī, kad eksports, kas patlaban ir ekonomikas lielākais dzinējspēks, samazinās, saglabātos iekšējais patēriņš.

Tā, komentējot valdības lēmumu par šā gada valsts budžeta grozījumu griestiem 70 miljonu latu apmērā, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja ekspremjers un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

«Valdības uzdevums ir, protams, izpildīt to, kādas ir saistības gan valdības vadītājam, gan arī tagad Saeimai, kas nobalsoja par finanšu stabilitātes paktu, kas nosaka, ka neatkarīgi ne no kā mums strukturālais budžeta deficīts ir jāsamazina līdz 0,5% 2015. gadā. Man šeit ir skats priekšā, kā mēs ejam šajā plānā 12., 13., 14., 15. gadā. Patlaban mums centrālās valdības budžets ir daudz labākā stāvoklī, nekā tam vajadzētu būt, ja mēs šo plānu pildām. Un tā rezerve, kas mums ir, kā vakar [Latvijas Bankas prezidents Ilmārs] Rimšēvičs teica, ir 175 miljoni, tāpēc tie 70 miljoni ir mazāk nekā puse,» sacīja Godmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Godmanis: atšķirībā no citām ES dalībvalstīm Latvija godīgi pildījusi savas saistības

Gunta Kursiša,10.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējais priekšlikums par tiešmaksājumiem lauksaimniekiem pēc 2013. gada ir neracionāls un nepamatots, turklāt ir balstīts vienīgi uz Eiropas Komisijas (EK) politiskiem apsvērumiem, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis norādīja zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai.

Saskaņā ar EK izteikto priekšlikumu Latvijas lauksaimniekiem vēl joprojām būs viszemākie tiešie maksājumi.

Viens no būtiskiem argumentiem par labu Latvijas prasībai palielināt valsts lauksaimniekiem tiešos maksājumus ir apstāklis, ka Latvija, atšķirībā no citām ES dalībvalstīm, visu laiku ir godīgi pildījusi savas saistības, norādīja I. Godmanis. «Tāpat kritiku neiztur citu ES dalībvalstu bažas, ka, palielinot Latvijas lauksaimniekiem tiešos maksājumus, Latvijas lauksaimniecība ar konkurenci apdraudēs dalībvalstu lauksaimniekus,» piebilda I. Godmanis.

Zemkopības ministrija sarunās par ES daudzgadu budžetu nākamajam plānošanas periodam uzsver un prasa, ka tiešo maksājumu aprēķināšanas sistēmai ir jābalstās uz objektīviem, pašreizējo situāciju raksturojošiem kritērijiem - lauksaimniecībā izmantojamo zemi, iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, izmaksām lauksaimniecības zemes saglabāšanai (darba spēka izmaksas, lauksaimniecības tehnikas izmaksas un amortizācija, degvielas izmaksas), informēja L. Straujuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Putnu fabrikai Ķekava – jauna valde

Sandra Dieziņa,10.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu fabrika Ķekava (PFĶ) padome apstiprinājusi jaunu valdi, kuras sastāvā turpmāk darbosies Edgars Godmanis un Tommi Olavi Saksala.

DB jau vēstīja, ka a/s Putnu fabrika Ķekava maijā panāca mierizlīgumu ar tās maksātnespējas administratoru Olafu Švanku, ar kuru pirms tam uzņēmumam bijušas domstarpības – Putnu fabrika Ķekava pauda viedokli, ka administrators, iespējams, veic darbības, kas vērstas uz uzņēmuma mākslīgu pārņemšanu, tādēļ putnu gaļas ražotājs prasīja maksātnespējas administratora atkāpšanos. Maijā konflikts tika novērsts «ilgu un sarežģītu diskusiju» rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Godmanis uzskaita trīs, viņaprāt, būtiskākos ieguvumus, Latvijai esot ES

Dienas Bizness,29.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palīdzība krīzē, ceļu būve un iespēja iedzīvotājiem ceļot un izvēlēties strādāt tur, kur vairāk maksā - tos kā svarīgākos ieguvumus, Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), uzskaitīja ekspremjers, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma Godmanis norādīja, ka 10 gadi Eiropas Savienībā neapšaubāmi devuši vairāk plusu nekā mīnusu.

Godmanis kā pirmo no lielākajiem ieguvumiem Latvijai minēja palīdzību krīzes laikā, uzsverot, ka bez tās diezvai Latvija būtu tikusi galā.

Kā otru būtiskāko ieguvumu ekspremjers minēja vairāk nekā 300 km jaunu ceļu pēdējo 7 gadu laikā, tostarp tranzītielas un ceļus reģionos, kur tie nereti, pēc Godmaņa teiktā, ir labāki nekā galvaspilsētā.

Trešais būtiskākais Latvijas ieguvumus no ES, pēc Godmaņa domām, ir iedzīvotāju brīva iespēja izvēlēties strādāt tur, kur vairāk maksā. Ekspremjers gan atzina, ka šim ieguvumam ir arī negatīvā puse.

Komentāri

Pievienot komentāru