Jaunā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politika, kas Latvijai paredz nevienlīdzīgus tiešmaksājumus, ir politisks nevis ekonomisks lēmums un tāpēc Latvijai uz to jāatbild politiski, nevis racionāli un jābūt gataviem rīkoties radikāli, intervijā laikrakstam Diena uzsvēra Latvijas ES parlamenta deputāts Ivars Godmanis.
I. Godmanis savu teikto ilustrēja ar piemēru no 1998. gada, kad lauksaimnieki vērsās valdībā ar lūgumu pēc palīdzības, jo valstī uz pārstrādi importēja cūkgaļu no Igaunijas un Somijas. Valdība uz simts dienām piemēroja pretdempinga mehānismu. «Tas bija liels troksnis, bet atstāja iespaidu,» norādīja I. Godmanis.
Lēmumu, kas ir jādara, jāpieņem tiem, kas cietīs visvairāk – ražotājiem un zemniekiem, stāstīja I. Godmanis, piebilstot, ka jāvienojas arī ar Lietuvu.
I. Godmanis laikrakstam arī norādīja, ka viņa rokās esot nonācis Eiropas Komisijas (EK) pētījums, kurā ļoti rūpīgi analizēti visi iespējamie varianti. Izvēlētajam variantam, kas Latvijai ir visnelabvēlīgākais un pašlaik tiek apspriests, neesot nekāda ekonomiskā pamatojuma – tā pamatā ir tīra politika, kas saistīta ar valstu lielumu un ietekmi.
«Aplūkojamajā variantā lielākie ieguvēji ir Rumānija, Polija un Spānija, kur kopā ir aptuveni 100 miljoni iedzīvotāju. Ja paņem viņu deputātu skaitu un agrāro sektoru, šie ieguvēji Eiropai ir politiski ļoti svarīgi, daudz svarīgāki nekā mazās Baltijas valstis. Lai pievilktu mūs līdz tiem 80%, vajadzētu pārdalīt 847 miljonus eiro. Starpība ir 110 miljonu, kas nav milzīga nauda, bet ir politika. Ar ekonomiku šim priekšlikumam sakara nav,» laikrakstam norādīja I. Godmanis.
Db.lv jau vēstīja, ka ES izskata kopējās lauksaimniecības politikas reformas. Neoficiāli kļuvis zināms, ka tas būs nelabvēlīgs Latvijas lauksaimniekiem.
Paredzēts, ka Latvija turpmāk saņems vairāk nekā līdz šim, taču vienalga viszemākos tiešos maksājumus visā ES (ap 140 eiro uz hektāru). Latvijas puse uzskata, ka tiešie maksājumi nedrīkst būt zemāki par 140 latiem par hektāru.