«Šodien ir iespēja iegūt Latvijas tranzīta koridoram papildu 9 milj. tonnu kravu – tās ir kravas, kas pašlaik caur Baltkrieviju un Lietuvu iet uz Kaļiņingradu,» saka Euro Rail Trans valdes loceklis un līdzīpašnieks Ainārs Šlesers
Fragments no intervijas:
Sen neesat sniedzis intervijas presei, bet piekritāt sarunai tagad, kad jūsu pārstāvētais uzņēmums Euro Rail Trans ir viens no Baltijas Foruma konferences Krievija – ES: savstarpējās atkarības izaicinājumi un jaunā dienaskārtība galvenajiem atbalstītājiem. Kādēļ nolēmāt atbalstīt šo pasākumu?
Euro Rail Trans ir Latvijas un Krievijas kopuzņēmums, kurā mūsu partneris ir Krievijas dzelzceļa uzņēmums AS RŽD Logistika. Mūsu mērķis ir veicināt kravu plūsmas palielināšanu Latvijas virzienā. Šodien sankcijas starp Eiropas Savienību (ES), Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Krieviju ir radījušas ļoti sarežģītu situāciju Latvijai. Mēs redzam, ka ir aizvēries Liepājas metalurgs un cilvēki ir palikuši bez darba. Mēs redzam to, ka mūsu zivrūpnieki ir pazaudējuši nozīmīgus tirgus un nekādas kompensācijas viņi nesaņem. Mēs redzam to, ka mūsu piena pārstrāde tāpat ir nolikta fakta priekšā, ka nekādas kompensācijas par ieviestajām sankcijām viņi neredzēs. Visas šīs problēmas ir jārisina mums pašiem, bet mēs mēģinām cerēt, ka kaut kas atrisināsies Briselē un Amerikā. Skaidrs ir tas, ka pat mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir mūsu tiešie konkurenti. Mēs esam brāļu tautas, bet mūsu tirgotāji, ražotāji un ostas konkurē savā starpā. Diemžēl pēdējo 20 gadu laikā Lietuva ir izmantojusi situāciju, kurā Kaļiņingradas koridors tika izmantots veidā, lai subsidētu Klaipēdas ostu. Tas, protams, ir radījis problēmas gan Rīgas ostai, gan Liepājas ostai, gan Ventspils ostai. Ņemot vērā, ka es šodien esmu ne tikai Euro Rail Trans valdes pārstāvis, bet arī viens no īpašniekiem, esmu ieinteresēts palīdzēt Latvijai piesaistīt jaunas kravas laikā, kad cita daļa kravu iet projām no mums. Tādēļ arī mēs atbalstām Baltijas Forumu. Jo šajā forumā piedalās pārstāvji ne tikai no Latvijas un Krievijas, bet arī no ASV un daudzām Eiropas valstīm. Mums ir jāvienojas par pamatlietām. Pierobežā valstīm, kas ir kaimiņvalstis, ir jāspēj sadarboties visās tajās jomās, kurās ir iespējams sadarboties. Lai arī ir sankcijas starp lielvarām, mums tāpat ir jādomā, lai Latvijas iedzīvotāji nebrauktu prom. No valsts jau ir aizbraukuši vairāki simti tūkstošu cilvēku. Transporta nozarē ir nodarbināti aptuveni 100 tūkst., kas kopā ar ģimenes locekļiem ir 200 tūkst. cilvēku. Ja problēmas skars šo nozari, mēs pazaudēsim arī lielus nodokļu maksātājus, jo transporta nozarē algas ir krietni virs vidējā. Ja šie cilvēki aizbrauks prom, tā tiešām būs katastrofa. Lai to nepieļautu, mums jāsāk strādāt. Sadarboties ar Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ķīnu – ar visiem iespējamajiem partneriem, lai transporta nozare attīstītos.