Būve

DEPO projekts vadītājs: Pēc krīzes strādāt ir kļuvis patīkamāk

Linda Zalāne,14.02.2014

Jaunākais izdevums

«Galveno būvprojektā nepieciešamo spējam izdarīt paši – mums ir arhitektūra, būvprojektu vadība un ainavu arhitektūra. Pirms krīzes attīstījām būvkonstrukciju projektēšanas vienību. Šobrīd tajā strādā tikpat daudz cilvēku, cik birojā ir arhitektu. Ar to mēs esam spējuši noturēt savu nišu, tas bija viens no stratēģiski veiksmīgākajiem soļiem uzņēmuma attīstībā,» stāsta DEPO projekts valdes priekšsēdētājs Uldis Zanders. Uzņēmumam pēc krīzes ir izdevies palielināt apgrozījumu, tas pērn DB un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu – Gazeļu – sarakstā ierindojies 73. vietā.

Biroju pirms 15 gadiem izveidoja septiņi arhitekti. «Mēs visi esam partneri un lēmumus pieņemam sapulcēs, un mums visiem ir vienādas tiesības. Mums teica, ka šādi mēs ilgi nevilksim, jo ne jau septiņi cilvēki var pieņemt vienu lēmumu. Mums par laimi viņi kļūdījās,» stāsta U. Zanders. Pirms dažiem gadiem viens no partneriem savas daļas pārdevis un sācis biznesu, kurā koncentrējas uz energoefektīvo un pasīvo ēku projektēšanu, kļūdams par vienu no labākajiem speciālistiem šajā sfērā.

Kaujas gatavībā

«Krīze sākās ātri un tirgus nobruka visai strauji. Bijām savākuši labu komandu, tādēļ bija jāpieņem stratēģisks lēmums – vai mēs to izformējam vai mēģinām «izvilkt». Tas nebija viegli, – ja ir darbinieki, tiem ir jāmaksā alga, un, ja nav darba, vienā brīdī sāc investēt algās, neredzot nākotni,» stāsta U. Zanders. Turklāt uzņēmums pirms krīzes bija veicis ieguldījumus, paplašinot uzņēmuma darbības jomu, iegādājoties profesionālas un dārgas programmas. Šīs investīcijas uzņēmums nebija paguvis atpelnīt. «Nolēmām mēģināt izdzīvot, līdz krīze beigsies. Cilvēki ir mūsu galvenā vērtība, – bez profesionāla un lojāla kolektīva dārgas iekārtas, programmatūra un telpas ir bezjēdzīgas,» uzsver U. Zanders. Tā, viņaprāt, bijusi riskanti izspēlēta kārts, tomēr – veiksmīgi. «Varējām pilnībā noēst uzkrājumus un tad pazaudēt darbiniekus. Brīdī, kad tirgū atgriezās nopietnie spēlētāji, kas nāca ar lielākiem investīciju projektiem un vēlmi nopelnīt nevis šogad, bet pēc desmitiem gadu, viņi meklēja arhitektus, kas spētu šādus projektus «pacelt». Tādu biroju bija atlicis maz. Mēs bijām,» viņš turpina.

Šobrīd tirgus ir atdzīvojies un daudzi arhitektu biroji atkal ir noformējuši komandu. Konkurence ir kļuvusi sīvāka, taču pasūtījumu pietiekot visiem. DEPO projekts mēģina turēt savas pozīcijas tirgū, strādājot ar lieliem projektiem – tirdzniecības objektiem, dzīvojamām mājām un birojiem. Viens no pašlaik aktuālajiem projektiem ir Larix Property pasūtītais darījumu un dzīvojamais komplekss Mārupē. To DEPO projekts īsteno sadarbībā ar biroju Didrihsons arhitekti. Tā sākotnēji bija pasūtītāju vēlme – iesaistīt divus birojus, kura, pēc U. Zandera domām, ir pilnībā attaisnojusies. Mārupē 13 ha platībā iecerēts būvēt dzīvojamās mājas ar vairāk nekā 660 dzīvokļiem un piecas biroju ēkas ar kopējo platību 53 tūkst. m2.

Pievēršas ainavām

Ir atdzīvojusies dzīvojamā fonda attīstība, novērojis U. Zanders. «Daudzas ēkas, kas būvētas pirms krīzes, ir pārņēmušas bankas. Tās vairs neatbilst mūsdienu prasībām, jo būvētas ātri un nekvalitatīvi. Jaunu un kvalitatīvu dzīvojamo māju tirgū pietrūkst,» viņš uzskata. Pēc krīzes strādāt ir kļuvis patīkamāk. Pasūtītāji ir kļuvuši gudrāki un pievērš uzmanību lietām, par kurām pirms septiņiem gadiem neviens neinteresējās, proti, augstā vērtē ir energoefektivitāte un ilgmūžība. Tāpat lielāka uzmanība tiek pievērsta apkārtējai videi. Tas ļaujot cerēt, ka nozarē vairs nebūs lielākās peļņas raušanas un «gāze grīdā» pasākumi, kā dēļ cietīs kvalitāte, spriež arhitekts.

«Esam pievērsušies ainavu arhitektūrai. Tas ir interesants virziens, kur vēl ir ko darīt un attīstīties,» spriež U. Zanders.

Šis gads uzņēmumam būšot pozitīvs. Ar vairākiem attīstītājiem jau noslēgti līgumi, virkne darbu vēl ir procesā. «Ja izslēdzam apokalipses, marsiešu iebrukumu un vēl vienu ekonomisko kataklizmu, tad tuvākos divus gadus varam par darbu nesatraukties,» atzīst U. Zanders. Protams, lai iegūtu pasūtījumu, ir daudz jāstrādā. Ja pasūtītājs gatavojas ieguldīt vairākus desmitus miljonus eiro kāda objekta būvniecībā, tas apzinās vairākus birojus un vēl piesaistīšot projektētājus no Anglijas un Maskavas. «Līdz tiekam pie pasūtījuma, «jāvingro» diezgan daudz. Konkurence ir sīva – mūsu nišā apmēram pieci arhitektu biroji,» atzīst arhitekts. Runājot par bremzējošajiem faktoriem, U. Zanders min nepieciešamību pēc jaunas būvniecības likuma redakcijas. Būtiski ir kreditēšanas noteikumi un ārvalstu investīcijas – kā tās tiek atbalstītas un ierobežotas.

Jāsaglabā attiecības

Pirmajā sarunā ar pasūtītāju arhitektiem ir iespējams zīmēt un skicēt gaisa pilis, taču brīdī, kad projekts tiek attīstīts, sākoties melnais darbs. «Tās skaistās runas jāīsteno dzīvē. Ja esmu solījis, ka izdarīsim ātri, precīzi un laikā, tad tā arī jābūt,» uzsver U. Zanders. Svarīgi ir panākt, ka klients ir apmierināts un atgriežas, augstu jāvērtē cilvēcīgās attiecības un sadarbība. Pie DEPO projekta esot atgriezušies klienti, kuri krīzē bija palikuši parādā, bankrotēja. «Maksātnespējas procesā nostājāmies tālākajā rindas galā, aiz visām bankām. Iztērējām naudu juristiem, bet neko nedabūjām. Neskatoties uz to, centāmies nesabojāt attiecības ar šiem cilvēkiem, un daļa no viņiem ir atgriezušies – ar jauniem uzņēmumiem un iecerēm,» atklāj U. Zanders. Krīzes laikā šādi gadījumi, kad par darbu netiek samaksāts, bijuši ne viens vien, kas varēja beigties arī ar DEPO projekts maksātnespēju. Uzņēmums izdzīvoja, bet varēja arī būt citādi. «Grūti pateikt, vai tā bija veiksme vai likumsakarība, ka arī krīzes laikā uzradās projekti, kuri ļāva strādāt un pelnīt. Protams, par cenu, kas bija divas līdz trīs reizes zemāka nekā pirms krīzes. Līmenis, kas reiz bija, vairs nav un nebūs. Tā arī bija kļūda – ritenis griezās un cena kāpa,» atzīst arhitekts. Lai būtu konkurētspējīgi, birojam ir jāinvestē apdrošināšanā, sertificēšanā, tehnikas un programmatūru iegādē. Dators, kas nopirkts pirms pieciem gadiem un toreiz šķita kā kosmosa kuģis, tagad esot pielīdzināms kalkulatoram. Otra svarīgākā investīcija esot sevis un darbinieku izglītošana. «Darbinieki ir lielākā vērtība. Rotācijas gandrīz nav. Gādājam, lai visi varētu profesionāli attīstīties, justos labi. Darbā pavadām daudz laika, un ir svarīgi, lai to darām ar prieku,» pārliecināts ir U. Zanders.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala «Depo» būvniecībai, aģentūru LETA informēja tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētājs Mārtiņš Birkmanis.

Tiesa, skatot trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja, konstatējusi pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļaujas neatbilstību pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Proti, tiesa nav guvusi pārliecību, ka plānotā lielveikala būve, vadoties pēc arhitektoniskās risinājuma un izmantošanas funkcijas, atbilstoši saistošo noteikumu prasībām būs uztverama kā reprezentācijas objekts. Tiesa uzskatījusi, ka izceltā lielveikala fasādes arhitektūra veicinās pretēju efektu, radot nepamatotu konkurentu unikālam kultūras mantojuma objektam - Jelgavas pilij un parkam -, kā arī atstās negatīvu ietekmi uz Lielupes promenādi, kas izveidota kā rekreācijas zona. Tāpat veikals-noliktava, pēc tiesas domām, radīs teritorijai papildu logu, kas izpaudīsies kā papildu cilvēku un transportlīdzekļu plūsma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvaldes kompetence jautājumos par būvkonstrukciju drošību ir apšaubāma, apgalvo arhitektu biroja SIA Depo projekts līdzīpašnieks Uldis Zanders.

Uzņēmuma Depo projekts līdzīpašnieks U. Zanders, kurš kopā ar savu sertificēto būvinženieru komandu veic Rimi veikalu padziļinātās izpētes un ir iepazinies ar būvvaldes vēstulēm, kas adresētas SIA Rimi Latvia, norāda, ka viņam šo vēstuļu saturs rada šaubas par būvvaldes kompetenci.

«Man kā projektētājam, lasot šīs vēstules, rodas jautājumi par Rīgas būvvaldes darbinieku kompetenci. Piemēram, ir vizuāli apsekots objekts, nekas nav konstatēts, bet būvvalde uzdod veikt tehnisko apsekošanu. Tas ir pozitīvi preventīvs pasākums, bet kāpēc būvvalde medijos paziņo, ka veikals ir to ēku skaitā, kurās konstatētas nedrošības pazīmes,» jautā U. Zanders.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir daudz projektu, kas tiek finansēti, piesaistot ES atbalstu, turklāt šo projektu vidū ir arī lieli infrastruktūras objekti. Man patiešām ir prieks, ka daudz jaunu objektu top tieši Latvijas reģionos. Tur ir mazāk jaunu projektu nekā, teiksim, Rīgā, un tāpēc reģionos jaunie objekti ir labāk pamanāmi, intervijā laikrakstam Diena saka Latvijas Arhitektu savienības prezidente, arhitekte Gunta Grikmane.

«Piemēram, mūzikas un mākslas skola Saldū vai augstskola Rēzeknē ir ļoti labi projekti, kas dod lielu pievienoto vērtību videi. Prieks arī, ka mums ir jaunas kultūras celtnes – koncertzāle Cēsīs, Latgales vēstniecība Gors un Austrumlatvijas Radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs Rēzeknē. Drīzumā jau būs pilnībā gatava koncertzāle Lielais dzintars Liepājā. Veiksmīgas rekonstrukcijas piemērs ir Marka Rotko Mākslas centrs Daugavpilī. Reizēm dzirdu apgalvojumu: «reģionos nekas nenotiek», bet tā nav taisnība,» saka G.Grikmane.

Fragments no intervijas

Daudzi būvniecības nozares pārstāvji teikuši, ka Zolitūdes traģēdija, pirmkārt, iedragāja būvniecības nozares prestižu, otrkārt, nozarē strādājošajiem pašiem iekšēji lika pārvērtēt attieksmi pret savu darbu. Vai var teikt, ka arī arhitektu prestižu šī traģēdija apēnoja un ka daudzi arhitekti iekšēji pārvērtēja attieksmi pret darbu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AmberStone Group restartējas un saņem valsts atbalstu

Anita Kantāne,21.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABLV Bank likvidācija uz laiku apturēja AS AmberStone Group naudas darījumus, jo daļai no grupas uzņēmumiem bija vienīgā konta apkalpotāja un joprojām ir viena no holdingkompānijas akcionārēm.

Finanšu rādītāji liecina, ka AS AmberStone Group grūtākais šā gada posms ir aiz muguras. 2018. gada deviņos mēnešos akciju sabiedrības konsolidētais apgrozījums ir bijis 15 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā visa 2017. gada laikā, kad AmberStone Group konsolidētais grupas apgrozījums sasniedza 14,5 miljonus eiro. Grupas restartu turpinās arī Ministru kabineta sēdē pieņemtais lēmums par uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanu kokrūpniecības uzņēmumam AmberBirch. Lēmums paredz, ka pēc investīciju projekta pabeigšanas SIA AmberBirch saņems UIN atlaidi 25% apmērā no kopējās ieguldījumu summas. «Mēs šim projektam ļoti ticam, jo redzam, ka ir pieprasījums, un spēsim saražot produktu ar lielāku pievienoto vērtību,» intervijā Dienas Biznesam norāda AS AmberStone Group valdes loceklis Kārlis Kavass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta fotogalerija - Starptautiskie nekustamā īpašuma izcilnieki novērtēti

Ingrīda Drazdovska,17.03.2014

Labākā inovatīvā zaļā ēka, Žūrijas speciālbalva

Singapūras līča Dārzi

Arhitekti: Grant Associates, Wilkinson Eyre Architects; piedaloties inženieriem no Atelier Ten Ltd

Attīstītājs: Singapūras Nacionālā parku padome

2006. gadā Singapūrā noticis konkurss, kura mērķis bija atrast inovatīvu, bet arī realizējamu Dārzu attīstības plānu. Dienvidu līča konkursā uzvarēja Endrjū Granta komanda no Grant Associates, kurai bija iesaistīti Wilkinson Eyre arhitekti, inženieri no Atelier One, Atelier Ten. Priekšlikums cita starpā ietvēra divu milzīgu (ap 20 tūkst. m2) stiklotu «vēso» dārzu – «biomu» un astoņpadsmit «superkoku» (25–50 m) izveidi.

Avots: MIPIM

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Singapūrā, Zviedrijā un Vācijā realizētie projekti šogad ieņēmuši «olimpisko» pjedestālu globālajā nekustamā īpašuma tirgus arēnā.

Jau 25.reizi Kannās Francijā norisinājies viens no lielākajiem starptautiskiem nekustamā īpašuma biznesa pasākumiem – MIPIM. Jau 24 reizi profesionāļi no visas pasaules balso par tikko īstenotajiem labākajiem, augstvērtīgākajiem nekustamā īpašuma projektiem. Šā gada sākumā kompetenta žūrija, kuru vadīja Maikls Strongs (Michael Strong), kompānijas CBRE vadītājs Eiropas un Tuvējo austrumu reģionā (EMEA) no Apvienotās Karalistes, atlasīja 28 nekustamā īpašuma projektus – finālistus vairākās kateforijās. Laiku pa laikam konkursā tiek izcelta un ieviesta kāda jauna kategorija. Šogad šāds jaunievedums bija kategorija Labākais pilsētvides atjaunošanas projekts un Labākā inovatīvā «zaļā» ēka. Forumam MIPIM šoreiz goda «viesi» jeb valstis bija Krievija, Brazīlija, Turcija, tādēļ atsevišķi novērtēti veiksmīgākie projekti arī šajos pasaules reģionos. Labākie projekti tiek noteikti summējot gan žūrijas, gan MIPIM apmeklētāju balsis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Eften Capital par 7,5 miljoniem eiro Jelgavā būvēs jaunu Depo

Žanete Hāka,12.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eften nekustamā īpašuma fonds palielinājis savu īpašumu portfeli Latvijā, iegādājoties zemes gabalu Jelgavas centrā, kur tiks būvēts jauns iepirkšanās centrs Depo DIY, informē uzņēmuma pārstāvji.

Kā norāda EfTen Capital Latvia vadītājs Viktors Savins, centram būs viens apakšnomnieks – Depo, ar kuru jau parakstīta vienošanās.

Fonds jau ir saņēmis visas nepieciešamās atļaujas, un paredzams, ka būvniecība tiks sākta dažu mēnešu laikā.

Kopējās iegādātās teritorijas lielums ir 36 tūkstoši kvadrātmetru – ēkas lielums būs 16 tūkstoši kvadrātmetru un pie tirdzniecības centra būs stāvvieta 280 automašīnām.

EfTen fonda vadītājs Viljars Arakas norāda, ka investīciju paplašināšana Latvijā ir fonda stratēģiskais mērķis, un šis ir piektais tā projekts Latvijā. Paredzamais investīciju apjoms ir 7,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Zolitūdē iepretim sabrukušajai Maxima atklāts jauns tirdzniecības centrs

Dienas Bizness,28.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Imantas 15. līnijā 7 šodien tiek atvērts jauns, 4000kvm plašs tirdzniecības centrs, kurā darbosies 12 veikali un kas nodrošinās kopumā ap 130 jaunas darba vietas apkārtējā rajona iedzīvotājiem, informē SIA Nekustamo īpašumu projekti pārstāvji.

Līdztekus enkurnomniekam – Rimi hipermārketam – šajā tirdzniecības centrā darbosies Lāču maizes un Iļģuciema kvasa specializētie veikali, Vinotēka, zoo preču veikals Dino Zoo, Mēness aptieka, Pasaules optika, grāmatnīca Mnogo Knig, ziedu veikals Palete, kosmētikas, parfimērijas un sadzīves ķīmijas preču veikals Multilukss. T/c apmeklētājiem būs iespēja izmantot arī finanšu pakalpojuma centra un ķīmiskās tīrītavas sniegtos pakalpojumus.

«Iecere par tirdzniecības centra izveidi šajā vietā radās jau pirms astoņiem gadiem, taču projekta īstenošanu uz laiku aizkavēja ekonomiskā krīze. 2012. gadā tika sākta ēkas projektēšana, kurai tika piesaistīti labākie arhitekti un būvnieki,» stāsta SIA Nekustamo īpašumu projekti valdes loceklis Vladislavs Balaņenkovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par Rīgas dzelzceļa stacijas pārbūvi turpinās sarunas ar Latvijas un Dānijas arhitektiem

LETA,28.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žūrija metu konkursā par Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksu apbūvi piešķīrusi divas otrās vietas.

Divas otrās vietas piešķirtas tāpēc, ka neviens no darbiem neatbilda visām pasūtītāja prasībām, šodien informēja konkursa žūrija.

Uzvarētāji konkursā ir arhitekti no Dānijas (PLH Arkitekter A/S sadarbībā ar COWI A/S), kā arī Latvijas SIA Outofbox (sadarbībā ar SIA RUUME arhitekti, SIA Vektors T, SIA E.Daniševska birojs un SIA Landshape). Abi otrās vietas ieguvēji atlīdzībā saņems 45 000 eiro.

Dānijas arhitekti iesniedza darbu ar devīzi R210G1A6, bet Latvijas arhitekti ar devīzi - SMXL2022. Darbus var aplūkot tīmekļa vietnē edzl.lv/lv/aktualitates/metu-konkurss.

Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe uzsvēra, ka Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla apbūve ir sarežģīta gan no arhitektūras un publiskās ārtelpas viedokļa, gan transporta organizācijas un dzelzceļa specifisko tehnoloģiju viedokļa, tāpēc iesniegto darbu skaits - 15 - vērtējams ļoti atzīstami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 laureāti

Db.lv,09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023" (LAGB 2023) laureāti.

Lielo gada balvu 2023 jeb Grand Prix saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Arhitektu birojam šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva, kad 2012.gadā birojs saņēma Grand Prix par objektu - Saldus mūzikas un mākslas skola.

Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvs dzīvoklis labā vietā un ar izdevīgiem kredītnosacījumiem – ja būtu nepieciešams vienā teikumā aprakstīt pašlaik pieprasītāko mājokļu veidu, to, iespējams, varētu noformulēt tieši šādi. Un - lai gan nekustamo īpašumu un kreditēšanas tirgus šā gada pirmajos mēnešos ir īpaši aktīvs, kvalitatīvu piedāvājumu nav daudz.

Viens no projektiem, kas atbilst šiem kritērijiem – kvalitatīvs, labā vietā un ar izdevīgiem kredītnosacījumiem – ir "Liepu nams" Graudu ielā Rīgā.

Desmit dzīvokļu projekts "Liepu nams" atrodas Ziepniekkalnā, klusā un zaļā kvartālā starp Basu un Blīdenes ielām. Šis projekts atrodas vietā ar ļoti labu infrastruktūru, un netālu ir Ēbelmuižas parks. Projekta "Liepu nams" autors ir arhitektūras birojs "Depo Projekts".

DNB bankas meitas uzņēmuma SIA Salvus vecākais aktīvu pārvaldnieks Ģirts Zālītis stāsta: "Vienmēr vēlamies radīt pievienoto vērtību mūsu īpašumu pircējiem, tādējādi, veidojot iekšējo apdari projektā "Liepu nams", mēs kopā ar arhitektūras biroju "Depo Projekts" pielikām īpašas pūles, lai topošie dzīvokļu īpašnieki savos mājokļos justos ērti un droši, izbaudot visas kvalitatīvas dzīves vietas mājokļu sniegtās priekšrocības".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Dailes teātra apkārtnes labiekārtošanas izmaksas nepatīkami pārsteidz

Laura Mazbērziņa/LETA,26.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa žūrija Dailes teātra teritorijas labiekārtošanai vienbalsīgi izvēlējusies arhitektūras projektēšanas uzņēmuma SIA Made arhitekti iesniegto metu, taču vēl gaidāmas diskusijas par projekta izmaksām un realizēšanas laiku.

SIA Made arhitekti valdes locekle, arhitekte Linda Krūmiņa stāstīja, ka meta projektā respektēti līdzšinējie teritorijas elementi, kurus projektējusi arhitekte Marta Staņa. Tajā pašā laikā mets izstrādāts, ņemot vērā personu ar īpašām vajadzībām, velosipēdistu un jauno māmiņu intereses - laukuma segums tiks pilnībā mainīts, simboliski atstājot Staņas projektētās ķieģeļu joslas, kas būs jārestaurē. Arhitekti izplānojuši priekšlaukumu, kas iedalīts divās daļās - Šarlotes ielai pietuvinātā zona projektēta ar apzaļumojumiem un soliem, savukārt no otra laukuma daļa projektēta bez apzaļumojumiem, vienlaikus likvidējot līdzšinējās autostāvvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbalvošanas ceremonijā, kas pulcēja ap 600 arhitektūras nozares profesionāļu un interesentu, Rīgas cirkā tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 laureāti.

Lielo gada balvu 2024 jeb Grand Prix saņēma Jaunais Rīgas teātris ("Zaigas Gailes birojs", "Sarma & Norde arhitekti"). Tika pasniegtas arī trīs Gada balvas, īpašā fināla žūrijas atzinība un citi apbalvojumi. Šogad pirmoreiz tika sumināts Jaunā Eiropas Bauhaus atzinības ieguvējs.

“Jaunā Rīgas teātra ansambļa galvenā ēka būvēta 1902. gadā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams. Drīz pēc tam biedrība lielo zāli sāka izīrēt teātriem. Ēkā darbojušies pieci dažādi teātri, kas viens otru dažādos laikos nomainījuši. Veicot pārbūvi, arhitektu uzdevums bija palielināt telpu platību no 5145 m² līdz 9767 m², izbūvēt trīs teātra zāles ar 840 vietām (pirms rekonstrukcijas — 400), trīs jaunas mēģinājumu zāles, aktieru spārnu un pazemes apjomu, vienlaikus saglabājot vecās teātra mājas sajūtu," par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 (LAGB 2024) Grand Prix ieguvēju, Jauno Rīgas teātri, stāsta "Zaigas Gailes biroja" arhitekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - FOTO: Rīgas lidostas gaisa satiksmes vadības torņa nākotnes vizuālais tēls

Zane Atlāce - Bistere,26.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā arhitektūras konkursā par Latvijas gaisa satiksmes (LGS) vadības torņa nākotnes vizuālo tēlu lidostā Rīga uzvarējuši ARHIS Arhitekti, sadarbībā ar Leo A Daly, liecina arhitektu biroja paziņojums Facebook profilā.

Arhitektu birojs ar paziņojumu par uzvaru metu konkursā gan apsteidzis iepirkumu komisijas ziņojumu. Proti, LGS pārstāvis Arnis Lapiņš apstiprina, ka metu konkursā par uzvarētāju atzīts ARHIS Arhitekti piedāvājums, taču gala lēmumu pēc visu pretendentu atbilstības izvērtējuma pieņems iepirkuma komisija. Lēmums, ar kuru biroju tiks slēgts līgums, varētu būt zināms pēc Lieldienām.

Jau vēstīts, ka Latvijas Gaisa Satiksme plāno modernizēt esošo infrastruktūru, paredzot jaunu gaisa satiksmes kontroles torni, paplašinot un atjaunojot tehnoloģisko aprīkojumu un biroja telpas, nodrošinot kvalitatīvu gaisa telpas uzraudzību un savu darbinieku darba vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Kaamos" tuvāko divu gadu laikā plāno aizņemt 10% Latvijas tirgus, kas patlaban Rīgas gadījumā ir apmēram 200 jaunu dzīvokļu gadā, sacīja "Kaamos" valdes loceklis Armands Buks-Vaivads.

Viņš stāstīja, ka "Kaamos" ir bijuši projekti gan Somijā, gan Gruzijā, no kuriem gan tagad uzņēmums ir izgājis ārā, veiksmīgi pārdodot biznesu. Uz Latvijas tirgu "Kaamos" bija skatījies jau 15 gadus, taču uzņēmums līdz šim nebija saticis pietiekami aktīvu vietējo partneri, lai savus mērķus realizētu un spertu galējo soli.

"Latvijas tirgus ir ļoti perspektīvs, jo no Tallinas un Viļņas tirgus tas atpaliek par apmēram pieciem gadiem gan cenu, gan apjoma ziņā. Turklāt Latvijā ir mazāka konkurence attīstītāju starpā, kā arī ir zemākas zemes cenas. Igaunijas tirgū lielākā konkurence ir pat ne par dzīvokļu pārdošanas iespējām, bet zemes iegādes iespējām. Latvijā ir diezgan plašas iespējas iegādāties zemi," stāstīja Buks-Vaivads.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstītāju grupa Baltic Investment Group ir iegādājusies ēkas Rīgā, Dzirnavu ielā 128. Šajā adresē savulaik ir bijis gan zirgu tramvaja depo, gan noliktavu telpas un garāžas.

«Šobrīd Baltic Investment Group rēķinās ar 3 miljonu eiro lielām sakotnējām investīcijām, bet summa realizācijas gaitā varētu krietni palielināties,» teica Baltic Investment Group valdes loceklis Ļevs Golands.

Pēdējos gados telpas ir bijušas pamestas un pussagruvušas, un bojāja ielas kopējo skatu. Ļ. Golands uzskata, ka tagad šis rajons kļūs vizuāli pievilcīgāks - tiks atjaunotas ēkas un sakārtots iekšpagalms, ēkās tiks iekārtotas biroju telpas, tirdzniecības vietas un kafejnīcas.

Pēc Baltic Investment Group valdes locekļa Ļ. Golanda teiktā, objekts Dzirnavu ielā 128 sastāv no divām ēkām - viena atrodas pie Dzirnavu ielas, bet otra - tieši aiz tās, pagalmā. Šīs ēkas sākotnēji piederēja Rīgas zirgu tramvaja uzturētājiem, un tajās atradās tramvaju vagoni, kā arī tajās bija ierīkoti zirgu stendi. Laika gaitā šajā adresē ir bijušas arī noliktavu telpas un garāžas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO, VIDEO: 72 miljonus eiro vērtie Origo būvdarbi tuvojas finišam

Monta Glumane,22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties tirdzniecības centra Origo piebūves celtniecības darbu noslēgumam, Linstow Center Management atklāj, kādi nomnieki atradīsies topošajā sešstāvu iepirkšanās un biroju centrā.

Video skatāms raksta beigās!

Db.lv jau vēstīja, ka jauno piebūvi apmeklētājiem paredzēts atklāt nākamā gada pavasarī. Ēkas pirmajos trīs stāvos plānots izvietot tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu sniedzēju telpas, bet ēkas augšējos trīs stāvos A klases birojus - Origo One.

Paredzēts, ka ēkas pirmajā stāvā atradīsies pirmās nepieciešamības preces. Tajā tiks izvietoti tādi veikali kā Drogas, Euronics, Douglas, Jāņa Rozes grāmatnīca, Mēness Aptieka, Pasaules Optika, kā arī tehnoloģiju un mobilo sakaru operatori – LMT, Bite, Tele 2, Lattelekom, Samsung, kā arī kafejnīcas un ātrās ēdināšanas pakalpojumi – Blender, Lage Gastranome, Costa Coffee u.c. Tāpat pirmajā stāvā atradīsies lielākais Rimi pilsētas centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Mārtiņš Pīlēns par Latvijas arhitektiem: vairumā esam tādi vidējā lauka spēlētāji

NOZARE.LV,24.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemēs Latvijas arhitektiem pieprasa specifiskākas lietas, jo Latvijas arhitektūras lielākā kvalitāte ir tieši atturīgajā, mazliet necilajā arhitektūrā, ko vairāk novērtē ārzemēs, stāsta arhitektu biroja 1 plus 1 vadītājs arhitekts Mārtiņš Pīlēns.

«Latvijā ir daudz vidējas ambiciozitātes līmeņa arhitektūras - mēs neesam ne slikti arhitekti, ne arī pārāk labi arhitekti, vairumā esam tādi vidējā lauka spēlētāji. Ir pāris ļoti labi speciālisti uz koka māju rekonstrukcijām, kuriem ir drosme saskatīt izaicinājumu pārbūvē, tas piemīt tieši Latvijas arhitektiem. Tādēļ mums tirgus vienmēr ir un būs gan šeit, gan arī ārpusē,» sacīja Pīlēns.

Arhitekts norādīja, ka ārzemēs Latvijas arhitektiem pieprasa specifiskākas lietas - Latvijas arhitekti jau sen starptautiskos konkursos ir sevi pierādījuši ar dažādiem interesantiem objektiem.

«Bieži vien šie objekti vietējā tirgū nemaz netiek atpazīti vai augsti vērtēti tieši savas atturības dēļ, necilības dēļ, jo Latvijā joprojām tiek augsti vērtēts košums un krāšņums. Taču mūsu lielākās kvalitātes ir tieši šajā atturīgajā, mazliet necilajā arhitektūrā - smalka vienkāršība ir mūsu nācijas vērtība. Mazliet vairāk to novērtē ārzemēs,» skaidroja Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Arhitektu piedāvātie gaisa satiksmes vadības torņa risinājumi

Zane Atlāce - Bistere,25.04.2018

Par ideju veidot gaisa satiksmes vadības torni koka konstrukcijās balvu ieguva apvienība AREP-SETEC-REM PRO (Francija un Latvija)

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) trešdien, 25. aprīlī godināja metu konkursa Rīgas lidostas gaisa satiksmes vadības torņa nākotnes vizuālais tēls uzvarētājus un dalībniekus, informē LGS pārstāvis Arnis Lapiņš.

Db.lv jau vēstīja, ka starptautiskā arhitektūras konkursā par LGS vadības torņa nākotnes vizuālo tēlu lidostā Rīga uzvarējuši ARHIS Arhitekti, sadarbībā ar vienu no lielākajām arhitektu, inženieru un interjera dizaina kompānijām Amerikas Savienotajās Valstīs un pasaulē Leo A Daly.

Svinīgā pasākumā LGS valdes un konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš ARHIS ARHITEKTI vadītājam Andrim Kronbergam pasniedza simbolisku čeku par galveno balvu – 35 000 eiro. Prēmija tiks pārskaitīta uz biroja kontu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Fotogalerija - Lidostas infrastruktūras attīstībā investēti 81,5 miljoni eiro

Žanete Hāka,14.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban turpinās projekts Starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstība, kas uzsākts laika posmā no 2013.gada līdz 2014.gadam, informē lidostas pārstāvji.

Kopējās būvdarbu izmaksas sasniedz aptuveni 81,5 miljonus eiro un šis ir vērienīgākais lidostas rekonstrukcijas projekts kopš tās uzcelšanas 1974.gadā, kā arī viens no apjomīgākajiem rekonstrukcijas projektiem Latvijā pēdējo gadu laikā.

Pirmā perona rekonstrukcija, kas vēl tiks veikta, izmaksās vēl aptuveni 10 miljoni eiro.

Projekta realizācijas rezultātā uzlabota lidojumu drošība sarežģītos meteoroloģiskos apstākļos, ievērojami samazināta lidostas darbības negatīvā ietekme uz vidi, kā arī paaugstināta skrejceļa kapacitāte un gaisa kuģu stāvvietu skaits peronos par 16 stāvvietām.

Pērn pabeigta skrejceļa segas virskārtas renovācija, skrejceļa lidjoslas pastiprināšana, papildus manevrēšanas ceļu E un D izbūves darbi, peronu nr.2 un nr.3 rekonstrukcija, ugunsdzēsēju depo izbūve un citi darbi. Patlaban darbi turpinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā lidostā Rīga realizēts ES Kohēzijas fonda projekts Starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstība, kura ietvaros pēdējos divos gados paveikti nozīmīgi infrastruktūras rekonstrukcijas darbi. Tā rezultātā paaugstināta lidojumu drošība, uzlaboti vides apstākļi un palielināta lidlauka kapacitāte.

«Lidlauka infrastruktūras rekonstrukcijas rezultātā varam piedāvāt drošākus un kvalitatīvākus pakalpojumus aviokompānijām un pasažieriem, tādejādi palielinot lidostas konkurētspēju reģionā,» norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Projektā veikti šādi darbi – skrejceļa seguma virskārtas renovācija, skrejceļa lidjoslas pastiprināšana, divu jaunu manevrēšanas ceļu izbūve, lidlauka uguņu sistēmas rekonstrukcija atbilstoši II kategorijas prasībām, peronu Nr.1, Nr.2 un Nr.3 rekonstrukcija, divu pretapledošanas apstrādes laukumu izbūve, lietus notekūdeņu atvades sistēmas un lidlauka drenāžas izbūve, transportlīdzekļu mazgāšanas angāra izbūve, atkritumu savākšanas angāra izbūve, manevrēšanas ceļu C un G vienkāršotā renovācija, jauna ugunsdzēsēju depo izbūve, iegādātas iekārtas drošības pasākumiem un aviācijas glābšanas un ugunsdzēšanas specializētā automašīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notika tirdzniecības centra «Origo» un biznesa centra «Origo One» būvdarbu atklāšana, kuras laikā tika iemūrēta kapsula, kā arī pasākuma apmeklētāji tika iepazīstināti ar būvniecības ieceres vīziju, tās ieguldījumu apkārtējās pilsētvides sakārtošanā un attīstībā, kā arī projektā paredzētajām investīcijām un būvdarbu realizācijas termiņiem.

Projekta investīcijas sasniedz 70 miljonus eiro, no tiem 34 miljonu eiro ilgtermiņa sindicēto aizdevumu piešķīrušas SEB un Danske Bank.

Jaunais komplekss iekļausies Rīgas jaunā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla projektā. «Origo» jaunbūve būs energoefektīva ēka, kas ir draudzīga videi un cilvēkiem, atbilstoši BREEAM sertifikācijai. Līdz ar šī kompleksa uzbūvēšanu tiks sakārtots posms no Stacijas laukuma līdz pat Dzirnavu ielai.

Pirms projekta realizācijas tirdzniecības un biroju centra kopējā platība bija 35 500 kvadrātmetri, taču pēc projekta realizācijas tie būs 80 000 kvadrātmetri.

Iznomājamā mazumtirdzniecības platība bija 18 300 kvadrātmetri, bet būs 34 800 kvadrātmetri. Iznomājamā biroju platība bija 900 kvadrātmetri, taču pēc projekta realizācija tie būs 11 500 kvadrātmetri. Autostāvietas platība arī ir augusi no 124 uz 250.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Topošie arhitekti: koncertzāles novietne Elizabetes ielā nav optimāla

Db.lv,10.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teritorija Elizabetes ielā 2, Rīgā, nav piemērota nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei tādā apjomā, kā to iecerējusi Kultūras ministrija - tā Baltijas arhitektūras skolu un profesūras akadēmiskajā forumā secinājuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes topošie arhitekti un mācībspēki.

Pētījumā pārbaudīti trīs iespējamie attīstības scenāriji – izbūvēt koncertzāli, nojaucot esošo modernisma ēku, daļēji to saglabājot un saglabājot pilnībā. Telpiskā analīze rāda, ka šajā vietā nav iespējams izbūvēt koncertzāli atbilstoši pilnai telpu programmai, iegūstot kvalitatīvu publisko ārtelpu. Novietnē nepietiek vietas reprezentablam priekšlaukumam un palīgfunkcijām, piemēram, autostāvvietai u.c. Būs nepieciešams izcirst kokus Kronvalda parkā, ievērojami tiks palielināts ēkas būvapjoms, vēl vairāk tiks deformētas vēsturiskās vides telpiskās proporcijas, kas ir raksturīgas Rīgas vēsturiskajam centram. Netiks nodrošināta arī iespēja nākotnē paplašināt koncertzāles kompleksu bez tālākas parka apbūvēšanas, secināts pētījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Kā izskatīsies jaunais Valmieras ielas kvartāls Rīgā, kurā investēs 40 miljonus eiro

Db.lv,26.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “VPH” parakstījis nomas līgumu ar “Rimi Latvia” par Rimi hipermārketa veikala atvēršanu topošajā multifunkcionālajā tirdzniecības parkā “FABRIKA” Rīgā, Valmieras ielā.

Agrākā Rīgas Piena kombināta teritorijā top jauns komplekss ar tirdzniecības, biroja, sporta, nelielas ražošanas un rekreācijas centriem. Arhitekti aktīvi strādā pie tehniskā projekta. Plānots, ka jaunais multifunkcionālais tirdzniecības parks durvis apmeklētājiem vērs 2024.gada beigās.

Attīstītāja pārstāvis “VPH Latvia” direktors Juris Barkāns stāsta: “Ar “Rimi Latvia” jau iepriekš ir izveidojusies veiksmīga sadarbība, tāpēc esam gandarīti, ka arī projektā FABRIKA mūsu galvenais enkurnomnieks pārtikas nišā būs viens no vadošajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem Baltijā. Ņemot vērā FABRIKA atrašanos vietu un tās potenciālu, ticam, ka šī projekta attīstīšana ir liels pienesums vietējai apkaimei un Rīgai kopumā. ”

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvai 2021 pieteiktie darbi

Zane Atlāce-Bistere,14.07.2021

Sabiedriskas ēkas. Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolas "Saules skola" apbūves komplekss. MARK arhitekti: Mārtiņš Ošāns, Alīna Kļava, Jānis Gertmanis, Līga Rutka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskoti pieteiktie darbi Latvijas prestižākajam apbalvojumam arhitektūrā, kurš šogad norisināsies jau 26. reizi.

Ir uzsākts žūrijas darbs, izvērtējot iesniegtos darbus un izvēlētie nominanti tiks publiski paziņoti jūlija pēdējā nedēļā.

Konkursam pieteiktos darbus skatiet galerijā!

Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteikto darbu klāsts atspoguļo pašreizējo Latvijas arhitektūras vidi, galvenās tendences un nozīmīgākos procesus. Gluži kā iepriekšējos gados, arī šogad tiek vērtēti ne tikai objekti - ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, - bet arī procesi - notikumi, izdevumi, izstādes un projekti. Papildu tam, 2020. gadā tika veiktas izmaiņas konkursa nolikumā, kas arī procesiem ļauj pretendēt uz galvenās balvas iegūšanu.

Latvijas Arhitektūras gada balvai 2021 pieteikto darbu vērtēšanu ir uzsākusi atlases žūrija - arhitekts Andris Kronbergs (ARHIS arhitekti, LAGB 2020 Grand Prix saņēmējs), 2020. gadā godalgoto objektu autori – Ilze Liepiņa (Sudraba Arhitektūra) un Oskars Vāvere (RUUME arhitekti), arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, mākslinieks Ēriks Božis, rakstniece un dzejniece Inga Gaile un režisors Uģis Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru