ABLV Bank likvidācija uz laiku apturēja AS AmberStone Group naudas darījumus, jo daļai no grupas uzņēmumiem bija vienīgā konta apkalpotāja un joprojām ir viena no holdingkompānijas akcionārēm.
Finanšu rādītāji liecina, ka AS AmberStone Group grūtākais šā gada posms ir aiz muguras. 2018. gada deviņos mēnešos akciju sabiedrības konsolidētais apgrozījums ir bijis 15 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā visa 2017. gada laikā, kad AmberStone Group konsolidētais grupas apgrozījums sasniedza 14,5 miljonus eiro. Grupas restartu turpinās arī Ministru kabineta sēdē pieņemtais lēmums par uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanu kokrūpniecības uzņēmumam AmberBirch. Lēmums paredz, ka pēc investīciju projekta pabeigšanas SIA AmberBirch saņems UIN atlaidi 25% apmērā no kopējās ieguldījumu summas. «Mēs šim projektam ļoti ticam, jo redzam, ka ir pieprasījums, un spēsim saražot produktu ar lielāku pievienoto vērtību,» intervijā Dienas Biznesam norāda AS AmberStone Group valdes loceklis Kārlis Kavass.
Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
Fragments no intervijas
Kā nonācāt līdz AmberStone Group?
Vēl pirms AmberStone Group 2010. gadā, kad tika izveidots ABLV Private Equity Fund 2010, kas bija pirmais ABLV Bank izveidotais investīciju fonds, izveidots ar mērķi uzsākt ABLV darbību arī tiešo kapitāla investīciju nozarē un attīstīt šo aktīvu pārvaldīšanas novirzienu. Tad arī sāku strādāt uzņēmumā, kas šo fondu pārvaldīja. Šī fonda pazīstamākais ieguldījums bija veikalu tīklu Depo pārvaldošajā uzņēmumā – palīdzējām vadītājiem izpirkt kapitāldaļas no iepriekšējā līdzīpašnieka. Šajā projektā bijām līdzīpašnieki salīdzinoši īsu laiku, jo vadības komandai radās iespēja izpirkt arī mūsu daļas un izmantojām iespēju izdevīgi savas daļas uzņēmumā pārdot.
Depo projektu uzskatāt par veiksmīgāko?
Jā, tas fondam bija veiksmīgākais projekts, bet arī bez šī ieguldījuma fonds darbību noslēdza ar nozarei ļoti labu atdevi, un Depo darījums bija viens no tiem, kas to ļāva nodrošināt.
Redzot fonda sekmes, tika pieņemts lēmums veidot jaunu instrumentu ar lielāku kapitālu un iespēju būt elastīgākam darbībā. Tas bija sākums AS AmberStone Group, un 2013. gadā uzņēmums varēja uzsākt darbību. Viens no mērķiem bija investēt naudu arī Latvijā, tās ekonomikā. Akciju sabiedrība tolaik tika izvēlēta kā darbības forma, jo šķita, ka tas ir piemērotākais veids mūsu akcionāriem. Investīciju fondiem ir ierobežots darbības termiņš, kas bieži vien rada nepamatotu spiedienu uz ieguldījumu veikšanas vai pārdošanas lēmumu pieņemšanu. Kad pienāk fonda darbības izbeigšanas termiņš, ne vienmēr ir labākais laiks, lai uzņēmumu realizētu, jo ekonomikā mēdz būt gan augšupeja, gan lejupslīde. Fonda darbības laiks beidzas, bet uzņēmumu, iespējams, būtu labāk pārdot vēlāk.
Ar akciju sabiedrību mums šādu laika ierobežojumu nav un nav spiediena, ka var nākties pārdot ieguldījumus, kurus būtu vēlams paturēt ilgāk. Otrs apsvērums par labu akciju sabiedrībai bija, kad mainījās investīciju uzsvars un bija vēlme vairāk attīstīt projektus, kas rada stabilu naudas plūsmu. Akciju sabiedrībai ir peļņa, un to izmaksā dividendēs akcionāriem katru gadu. Kopumā AS AmberStone Group ir nedaudz virs simts akcionāriem. Vairums ir Latvijas rezidenti. Mūsu pamatkapitāls pašlaik ir 35 miljoni eiro, bet nākamgad plānojam kapitālu palielināt, jo ir radusies nepieciešamība pēc papildu līdzekļiem un ir akcionāri, kuri ir izteikuši vēlmi iegādāties jaunemitētās AS akcijas.
Kāds ir šā brīža vērienīgākais un nozīmīgākais projekts?
Mums ir vairāki darbības virzieni. Virziens, kurā esam visvairāk līdzekļu ieguldījuši, ir viesmīlības pakalpojumu segments. Piedalāmies sešos ar viesnīcām saistītos projektos, kuri ir gan attīstības stadijā, gan strādājoši. Lielākie strādājošie projekti ir SIA Kalēju iela 9/11, kas apsaimnieko Vecrīgas viesnīcu Konventa sēta. Pērn konkursa kārtībā ieguvām nomas tiesības uz 30 gadiem šim objektam. Tā ir viena no pirmajām Rīgā, kas atbilda nepieciešamajiem standartiem, bet kopš tās rekonstrukcijas ir pagājuši daudz gadi, tāpēc plānojam veikt apjomīgu ēkas kompleksa restaurāciju, kas ir jau uzsākta. Otrs strādājošais objekts mums ir viesnīca Rixwell Old Town Hotel Tallinas vecpilsētā Igaunijā.
Vēl mums pieder divi īpašumi Vecrīgā. Viens ir Pils iela 13, kuru iegādājāmies izsolē no VAS Valsts nekustamie īpašumi. Objektam tiek izstrādāts tehniskais projekts rekonstrukcijai par 5 zvaigžņu viesnīcu, kas tiks pabeigts tuvāko mēnešu laikā. Tad precīzāk zināsim projekta izmaksas. Tirgoņu ielā grupai pieder Doma laukumā esošā alus dārza teritorija un tai piegulošās divas ēkas – arī šeit ir paredzēta viesnīca.
AmberStone Group otrs finansiāli ietilpīgākais virziens ir lauksaimniecība un atjaunojamā enerģētika. Esam 75% kapitāla īpašnieki uzņēmumā Vaiņode Agro Holding, kas Vaiņodes novadā apsaimnieko gandrīz 1000 hektārus zemes. Lauksaimniecības grupas uzņēmumam Vaiņodes bekons pieder viena no trim Latvijas lielākajām cūku fermām. Tās darbībā ir integrētas arī divas biogāzes stacijas, kurās tiek pārstrādāti visi fermas saražotie cūku mēsli un dažādi citi lauksaimniecības atlikumprodukti.
Starp mūsu projektiem noteikti jāpiemin arī Orto klīnika, kas ir privāta traumatoloģijas, mugurkaula ķirurģijas klīnika un atrodas Rīgā. Orto klīnika turpina strauji attīstīties. Tuvākajā laikā plānojam uzsākt projektēšanu ēkas Bukultu ielā 1a paplašināšanai, kam esam jau iepriekš iegādājušies blakus esošo zemes gabalu. Klīnikā gadā notiek vairāk nekā 20 tūkstoši konsultāciju, un šogad jau ir veiktas vairāk nekā 2 tūkstoši operācijas.
Starp savām priekšrocībām uzskatām arī iespēju ieguldīt projektos, kuri jāsāk no nulles. Viens no šādiem projektiem ir AmberBirch. Projekts ir četrus gadus lolots, pašlaik būvniecība aktīvi tuvojas noslēgumam, un paredzam, ka aprīlī varēsim sākt izmēģināt uzstādītās iekārtas. Ražotne atrodas Krustpils novadā, un tajā ražos bērza finieri. Pirmajā posmā investīcijas tiek lēstas ap 10 miljonu eiro apjomā, radot gandrīz 100 jaunas darbavietas. Projektu līdzfinansē attīstības finanšu institūcija Altum, bez kuras atbalsta projekts visdrīzāk netiktu realizēts, vismaz ne šajā laikā. Komercbankas ļoti konservatīvi skatās uz projektiem, kas tiek radīti no nulles, un intereses gadījumā ir gatavas finansēt nelielu proporciju no perspektīvās aktīva vērtības.
Visu rakstu Restartējas un saņem valsts atbalstu lasiet piektdienas, 21.decembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!