Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala «Depo» būvniecībai, aģentūru LETA informēja tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētājs Mārtiņš Birkmanis.
Tiesa, skatot trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja, konstatējusi pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļaujas neatbilstību pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
Proti, tiesa nav guvusi pārliecību, ka plānotā lielveikala būve, vadoties pēc arhitektoniskās risinājuma un izmantošanas funkcijas, atbilstoši saistošo noteikumu prasībām būs uztverama kā reprezentācijas objekts. Tiesa uzskatījusi, ka izceltā lielveikala fasādes arhitektūra veicinās pretēju efektu, radot nepamatotu konkurentu unikālam kultūras mantojuma objektam - Jelgavas pilij un parkam -, kā arī atstās negatīvu ietekmi uz Lielupes promenādi, kas izveidota kā rekreācijas zona. Tāpat veikals-noliktava, pēc tiesas domām, radīs teritorijai papildu logu, kas izpaudīsies kā papildu cilvēku un transportlīdzekļu plūsma.
Tiesa arī secinājusi, ka būvprojekts tā minimālajā sastāvā neatbilda izvirzītajai prasībai, ka ēkas būvapjoms veidojams ar dažādu stāvu augstumu. Tāpat tiesa konstatējusi, ka būvniecībā vienlaidus tiks izmantoti «sendviča» tipa paneļi, la gan sasitošajos noteikumos norādīts, ka būvniecībā konkrētajā vietā nav pieļaujama šādu paneļu izmantošana vienlaidus.
Tāpēc tiesa apmierinājusi pieteicēju pieteikumus un atcēlusi SIA «Auras centrs» izsniegto būvatļauju «Depo» būvniecībai. Tiesas spriedumu varēs pārsūdzēt mēneša laikā.
Jau vēstīts, ka iepriekš, izskatot lietu pēc būtības, uzklausīti tika prasītāju un atbildētāja argumenti, kā arī speciālistu skaidrojumi. Vislielākās diskusijas raisīja lokālplānojumā minētais termins «reprezentatīva celtne», ko katra puse skaidroja citādi. Pēc prasītāju domām, Lielupes krastā būtu jāatrodas celtnei, kas reprezentē visu pilsētu, savukārt atbildētāja - Jelgavas pilsētas dome - norādīja, ka tas attiecināms tikai uz konkrēto zemes gabalu. «Vēlos norādīt, ka būvatļauja tika izsniegta, pamatojoties uz tajā brīdī spēkā esošo regulējumi, tādēļ ir nekorekti, ka prasītāju puse tiesā piesauc dokumentus, kuri tapuši pēc tam,» viedokli pauda Jelgavas pilsētas Būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe.
Tāpat Dzalbe uzsvēra, ka izsniegtā būvatļauja neparedz būvniecības sākumu, bet tikai «zaļo gaismu» projekta izstrādei, kas pēc tam tiks vērtēts un analizēt attiecībā uz atbilstību lokālplānojumam un citiem normatīvajiem dokumentiem.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvji, paužot viedokli par iecerēto veikala būvniecību Lielupes krastā, skaidroja, ka pēc viņu domām vieta izvēlēta nepareizi un nav savienojama ar Jelgavas pils tuvumu. Tajā pašā laikā pārvaldes darbinieki arī norādīja, ka viņi var paust tikai viedokli, bet tas nav saistošs būvniekam.
«Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze tiesas sēdē uzsvēra, ka, iegādājoties zemes īpašumu Lielupes krastā, tika vērtēti visi aspekti un likuma normas. Piemēram, arī tas, ka kultūrvēsturiskajam piemineklim - Jelgavas pilij - ir noteikta 100 metru aizsargjosla, kas beidzas Lielupes vidū. «Nezinu, kāpēc vairāk nekā desmit gadu laikā ne pieminekļus aizsargājoša institūcija, ne pašvaldība nav noteikusi individuālās aizsargjoslas, taču tas nedod tiesības šobrīd manipulēt ar viedokli, ka būvējamais objekts aizsegs skatu, bojās vidi vai tamlīdzīgi,» sacīja Damroze.
Latvijas Arhitektu savienības (LAS) pārstāvis nevēlējās komentēt, vai iecerētais «Depo» projekts ir vērtējams kā reprezentatīva celtne, uzsverot, ka viss risināms vienojoties. «Priekš «Depo» šis arī ir reprezentatīvs objekts, salīdzinājumā ar citiem veikaliem. Un, kādēļ gan veikals nevar būt reprezentatīvs objekts? Ir bijuši vairāki veikali, kas saņēmuši arhitektūras balvas,» norādīja eksperts.
Pēc tiesas sēdes Damroze aģentūrai LETA atzina, ka zemes īpašnieks pie jebkura tiesas iznākuma no «Depo» būvniecības projekta atteikties negrasās. «Ja spriedumi visās instancēs būs negatīvi, tad meklēsim projektam citu vizuālo izskatu, taču šobrīd gan pozitīvam, gan negatīvam tiesas spriedumam ir līdzvērtīgas iespējas - es teiktu - 50 pret 50,» piebilda Damroze. Tiesvedības dēļ projekta īstenotāji katru mēnesi cieš vairākus desmitus tūkstošu eiro zaudējumu, taču no cīņas atteikties viņi negrasās.
Tāpat Damroze norādīja, ka LAS pausto viedokli vērtē ļoti pozitīvi, jo arī veikals varot būs reprezentatīva celtne, it īpaši tāds kā Jelgavā iecerētais «Depo», kurā plānots izmantot kvalitatīvus materiālus, un kurš būšot trīsreiz dārgāks būvniecības izmaksu ziņā, salīdzinot ar citiem «Depo».
Jau ziņots, ka gan Administratīvā rajona tiesa Jelgavā, gan Administratīvā apgabaltiesa, izskatot «Auras centra» blakussūdzību, neatjaunoja būvatļauju veikala «Depo» būvniecībai Jelgavā, Cukura ielā.
Ņemot vērā, ka domes lēmums ir apstrīdēts, lielveikala būvatļauja ir apturēta.
