Tautas partija ES struktūrfondu izlietojuma pārņemšanu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) kontrolē uzskata par principiāli svarīgu jautājumu.

Savukārt Jauno laiku pārstāvošais premjera amata kandidāts Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks), kurš līdzšinējā ES struktūrfondu izlietojuma kontrolētāja – Finanšu ministrijas – vadību plāno uzticēt savam partijas biedram Einaram Repšem, tam nepiekrīt, vēsta Diena.

Viņaprāt, Tautas partijas piedāvātais variants, saskaņā ar kuru RAPLM tiktu nodota ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadība, ko līdz šim veica Finanšu ministrija, to nodrošinātu.

Jau vēstīts, ka Tautas partija vēlas Centrālo finanšu un līgumu aģentūru nodot RAPLM padotībā un apvienot ar RAPLM pārraudzībā esošo Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA).

Ja reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija turpinās vilcināt lēmumu par īpaša režīma zonas statusa pagarināšanu Vecrīgai, 1. janvārī tur sāksies haoss.

Par to brīdina Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs.

«Šā gada 19.jūnijā Rīgas dome nosūtīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) lūgumu virzīt Ministru Kabinetā (MK) jautājumu par īpaša režīma zonas statusa termiņa pagarināšanu Vecrīgai. Piecu mēnešu laikā RAPLM joprojām nav atklājusi, vai tā ir gatava virzīt šo jautājumu izskatīšanai valdībā un nav pat atbildējusi, kad tā varētu pieņemt šādu lēmumu. Iekams nav saņemta oficiāla atbilde no RAPLM, Rīgas dome šajā jautājumā nav tiesīga veikt nekādas darbības,» teikts Rīgas domes izplatītā paziņojumā. Atbilstoši spēkā esošajiem MK noteikumiem īpaša režīma zonas statuss Vecrīgai piešķirts tikai līdz šā gada 31.decembrim. Tas paredz, ka iebraukšanai Vecrīgā pašvaldība var piemērot maksu, tādējādi regulējot automašīnu skaitu šajā zonā. Savukārt spēkā esošie MK noteikumi paredz, ka visām fiziskām personām, kurām Vecrīgas zonā ir pastāvīgā dzīvesvieta vai nekustamais īpašums, pašvaldība nedrīkst piemērot nodevu par transportlīdzekļa iebraukšanu. Tas nozīmē, ka pašvaldībai šīm personām ir jāizsniedz bezmaksas viedkartes iebraukšanai Vecrīgā. Tāpēc, lai vairāk atslogotu Vecrīgu no automašīnām, Rīgas dome nosūtīja ministrijai arī priekšlikumus par nepieciešamajiem MK noteikumu grozījumiem. Tāpat kopš šā gada jūnija Rīgas dome vairākkārt ir atbildējusi uz visiem jautājumiem, ko vēlējās noskaidrot ministrija, taču RAPLM joprojām nav atklājusi, kāds varētu būt tās lēmums.

Pērn gada nogalē Vides ministrija (VidM) no Eiropas Savienības (ES) fondiem bez pietiekama pamatojuma projektu īstenotājiem papildu avansos ir pārskaitījusi 35,32 miljonus latu, tādējādi, iespējams, mākslīgi palielinot ES fondu apguves rādītājus, secināts Valsts kontroles (VK) atzinumā par VidM darbu.

Ņemot vērā, ka no šā gada 1. janvāra Vides ministrijai (VidM) ir pievienota Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), VK veica finanšu revīzijas par abu reorganizēto ministriju slēguma bilancēm. Revīziju rezultātā VK sniedza atzinumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), norādot, ka VidM un RAPLM gada pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par iestāžu finansiālo stāvokli.

Vērtējot ES fondu aktivitāšu īstenošanu, VK konstatēja, ka abās ministrijās ES fondu apguves rādītāju izpilde ir īstenota ar ievērojamiem gada beigās veiktiem avansa pārskaitījumiem no valsts budžeta kontiem. Proti, VidM pērn gada nogalē projektu īstanotājiem bez pietiekama pamatojuma no ES fondiem pārskaitījusi kopā Ls 35,32 milj., tādējādi palielinot ES fondu apguves rādītājus VidM pārziņā esošajās aktivitātēs par 49 procentpunktiem, lai gan līdz 2010. gada 31. decembrim finansējuma saņēmēji bija izlietojuši tikai 4,75 % no iepriekš saņemtajiem avansiem.

Tautas partija topošās Valda Dombrovska valdības deklarācijai izstrādājusi ieteikumus, kuri būtībā paredz palielināt Tautas partiju pārstāvošā Edgara Zalāna vadītās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) ietekmi.

Tautas partijas priekšlikumi paredz RAPLM nodot ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību, ko līdz šim veica Finanšu ministrija, kuras politisko vadību V. Dombrovskis paredzējis uzticēt savam partijas biedram Einaram Repšem. Vienlaikus Tautas partija vēlas Centrālo finanšu un līgumu aģentūru nodot RAPLM padotībā un apvienot ar RAPLM pārraudzībā esošo Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA).

Arī Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūras funkcijas, kas saistītas ar ES fondu apguvi publiskajā sektorā, TP ierosina nodot RAPLM pārraudzībā esošajai VRAA.

Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) noraidījusi Rīgas domes iesniegtos priekšlikumus par transporta līdzekļa skaita ierobežošanu, tādējādi jāsecina, ka ministrija nemaz nevēlas ierobežot auto skaitu Vecrīgā. Šādu uzskatu pauž Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs.

30. oktobrī Rīgas dome RAPLM nosūtīja vēstuli, kurā izteica vairākus priekšlikumus par pasākumiem, kas ļautu samazināt automašīnu skaitu Vecrīgā. Viens no galvenajiem ierosinājumiem bija – maksimāli samazināt atbilstoši Ministru Kabineta 28.06.2005. noteikumiem izsniedzamo bezmaksas viedkaršu skaitu fiziskām personām, ja tām Vecrīgā ir deklarēta dzīvesvieta vai īpašums. Rīgas dome ierosināja ministrijai virzīt izskatīšanai šo noteikumu grozījumus, kuros būtu noteikts, ka vienam dzīvoklim izsniedzamo viedkaršu skaitu varētu ierobežot līdz vienai.

Dome ir saņēmusi ministrijas atbildi, kurā šie priekšlikumi ir noraidīti. RAPLM vēstulē raksta, ka "grozījumi paši par sevi nenodrošina transportlīdzekļu skaita ierobežošanu Vecrīgā", jo fiziskās personas, kurām Ministru Kabinets pašlaik piešķir tiesības iegūt bezmaksas viedkartes, "varēs iegādāties norēķinu vai abonementa viedkartes saskaņā ar Rīgas pilsētas domes noteikto maksu. Tādējādi piedāvātie grozījumi nesasniegšot to ierosināšanas mērķi, un ministrija nesaskata pamatojumu privātpersonu tiesību ierobežošanai."

Ja Ivars Godmanis nešķiet pietiekami cienīgs kandidāts satiksmes ministra amatam, tad LPP/LC nav ko darīt Valda Dombrovska veidotajā valdībā, tā Dienai norādījis LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers, kurš pats vairs uz šo amatu nepretendē.

A. Šlesers ir pilnīgi pārliecināts, ka pēc jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām kļūs par Rīgas mēru. Tāpat A. Šlesers uzskata, ka Rīgas domes vēlēšanu rezultāti ienesīs izmaiņas arī valdībā.

"Manuprāt, jaunam cilvēkam [V. Dombrovskim] nevajadzētu tā izturēties pret Godmani — piedāvāt stādīt kartupeļus un ganīt zirgus," Tautas partijas līderis Mareks Segliņš.

Demisionējušais premjers Ivars Godmanis un viņa vadītā valdība nepilna pusotra gada laikā saņēmusi vairāk nekā 3400 fizisko un juridisko personu vēstules par dažādām tēmām, liecina Valsts kancelejas apkopotā statistika.

Laikā no 2007.gada decembra līdz 2009.gada martam I. Godmanim un Ministru kabinetam kopumā adresētas vairāk nekā 3 400 vēstules, tajā skaitā 2008.gadā 2 888 vēstules, savukārt 2009.gadā – vairāk nekā 500 vēstules.

Vēstulēs premjeram iedzīvotāji informējuši par problēmām lauksaimniecībā un nepieciešamo atbalstu šai nozarei, kā arī aktīvi pauduši viedokli par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību un valsts pārvaldes reorganizāciju.

Saņemtas arī vairākas kolektīvās vēstules, piemēram, Salas pagasta padome un 915 pagasta iedzīvotāji lūguši atbalstīt Salas novada nosaukumu, bet vairāk nekā 100 iesniegumus iesūtījuši starptautiskās organizācijas Amnesty International dalībnieki par seksuālo minoritāšu tiesību ievērošanu.

Demisionējušajam premjeram Ivaram Godmanim nu piedāvāts aizsardzības ministra amats pēc tam, kad piedāvājums vadīt Zemkopības ministriju tika novērtēts kā ņirgāšanās un necieņas izrādīšana pret I. Godmani, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

LPP/LC valde pirmdienas vakarā vēl neizlēma, vai piekrīt Jaunā laika (JL) neformālās sarunās izteiktajam piedāvājumam vadīt Aizsardzības ministriju un Kultūras ministriju. LPP/LC gan uzsver, ka ir nošķiramas Aināra Šlesera domas par iesaistīšanos valdībā atkarību no tā, vai partijai tiek satiksmes ministra amats.

Pilsoniskās savienības (PS) līdere Sandra Kalniete un Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Mareks Segliņš uzsver, ka no nākamā premjera Valda Dombrovska vēlas skaidru piedāvājumu par atbildības jomu sadalījumu.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Lai arī kādi laiki būtu, galvenais ir prasmīga un sev izdevīga ietekmes sfēru pārdalīšana. Šāds iespaids rodas, vērojot pēdējā laika Tautas partijas (TP) un Jaunā laika (JL) cīņas par to, kam tad būtu jāpārvalda ES fondu līdzekļi Valda Dombrovska valdības apstiprināšanas gadījumā - Finanšu ministrijai vai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM).

Vispirms jau jāteic, ka no uzņēmēju viedokļa varētu būt pilnīgi vienalga, kura ministrija šo jautājumu kūrē.

Galvenais, lai tas notiktu objektīvi, caurspīdīgi, pietiekamo operatīvi utt. Īpaši būtiski tas ir pašreizējā situācijā, kad ir nepieciešams sildīt ekonomiku, tam izmantojot Eiropas fondu naudu (citas naudas tās sildīšanai mums nemaz nav). Citiem vārdiem sakot, būtiska ir nevis institūcija, bet gan tas, ka notiek šis naudas apguves process.

Teiksim jel godīgi: politiķus neinteresē tas, kura institūcija ar šo fondu apguvi tiktu galā efektīvāk — Finanšu ministrija Einara Repšes (JL) vai RAPLM Edgara Zalāna (TP) vadībā: vistiešākajā mērā šeit cīņas ir notikušas par to, kuram no politiskajiem spēkiem būs iespēja kontrolēt ES naudas podu - JL vai TP. Turklāt šajā kontekstā jāatgādina vēl kāds interesants apstāklis - vēl salīdzinoši nesen, saistībā ar pārējo līdzšinējās koalīcijas partneru noraidīto Ivara Godmaņa valsts aparāta samazināšanas plānu, RAPLM vietas valdībā nebūtu vispār.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) aprēķinājusi, ka kopumā vētras radīto zaudējumu novēršanai pašvaldībām nepieciešami 1,04 milj. Ls.

Četrpadsmit pašvaldību dažādiem objektiem vētra radījusi zaudējumus kopumā 506,4 tūkst. Ls apmērā, bet privātajam sektoram – 541,8 tūkst. Ls apmērā, no tiem 188,7 tūkst. Ls nepieciešami privātā dzīvojamā fonda atjaunošanai.

Saskaņā ar iesniegto informāciju vislielākie zaudējumi 436,6 tūkst. Ls apmērā radīti Daugavpils novadam, nedaudz mazāki – 215,9 tūkst. Ls – Madonas novadam, bet trešie lielākie zaudējumi 189 tūkst Ls apmērā nodarīti Daugavpils pilsētai.

Lieli zaudējumi radīti arī Līvānu un Preiļu novadiem. Tāpat pieprasījumus līdzekļu piešķiršanai iesniegusi Rīgas pilsēta, Krustpils novads, Smiltenes novads, Jēkabpils novads, Ventspils pilsēta, Valkas novads, Jēkabpils pilsēta, Beverīnas novads un Strenču novads.

Ja tiks panākta politiska vienošanās, ka opozīcija līdz Saeimas vēlēšanām pārtrauc diskusiju par ministriju skaita samazināšanu, premjers Valdis Dombrovskis (JL) ir gatavs pārtraukt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) reorganizācijas sagatavošanu.

«Es esmu no savas puses gatavs šo darbu apturēt,» trešdienas rītā premjers paziņoja diskusijā ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputātiem.

Lai gan deputāts Jānis Lagzdiņš (TP) to ierosināja un Māris Kučinskis (TP) atbalstīja, komisija šodien vēl nebija gatava nobalsot par lēmumu līdz Saeimas vēlēšanām nenākt ar priekšlikumiem ministriju skaita samazināšanai. Pēc komisijas priekšsēdētāja Oskara Spurdziņa (TP) priekšlikuma, šis jautājums vispirms tiks izdiskutēts Saeimas frakcijās, lai deputāti rīkotos saskaņā ar savu partiju nostāju. «Uz emocijām balstīti balsojumi nav labi,» teica O. Spurdziņš.

Nav noslēpums, ka Latvijā valsts institūcijas darbam pārsvarā izmanto IT giganta Microsoft biroja programmatūras produktus, tāpat arī daļa no informācijas sistēmām ir veidotas, izmantojot šīs kompānijas risinājumus.

Tiesa, pēdējā laikā Latvijā ir sākušās diskusijas par bezmaksas programmatūras lietošanas iespējām valsts pārvaldē, tāpēc Db intervijā izvaicā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāres vietnieku informācijas sabiedrības un elektroniskās pārvaldes jautājumos Juri Jansonu par licencēšanas jautājumiem.

Kādu informāciju Valsts sekretāru sanāksmē ministrija sniedza par Microsoft programmatūras licencēšanas situāciju valsts pārvaldē?

RAPLM sniedza informāciju, lai valsts institūcijas precīzāk varētu novērtēt savas vajadzības: mēs piedāvājām vadlīnijas, kā iestādēm būtu jāvērtē kāda biroja programmatūra tai ir nepieciešama. Tāpat tika apkopota informācija par pieprasījumiem valsts iestādēs, kurām ir nepieciešamas papildu licences.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) uzskata, ka optimizācijas ietvaros izformējot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM), nedrīkst pazaudēt tās funkcijas.

Pretējā gadījumā apstāsies e-pārvaldes ieviešana, kā arī ievērojami aizkavēsies ES fondu apgūšana, kurā Latvija jau šobrīd atpaliek no kaimiņvalstīm.

«Lai izveidotu mazu, rīcībspējīgu un kvalitatīvu valsts pārvaldi, šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi pabeigt darbu pie e-pārvaldes ieviešanas un attīstības. Tieši tas ir atslēgas instruments turpmākajai valsts resursu ietaupīšanai, taču nepārdomāti un sasteigti lēmumi par RAPLM likvidāciju var šo procesu negatīvi ietekmēt,» uzsver LIKTA prezidente Signe Bāliņa, piebilstot, ka jebkādām strukturālām reformām ir jābūt savstarpēji koordinētām ar IKT risinājumiem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) uzsāktie darbi uzņēmējdarbības vide pilnveidošanā ir jāturpina, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvētie uzņēmēji.

Organizācija nosūtījusi uzņēmēju vēstuli premjerministram Valdim Dombrovskim (JL), aicinot tuvākajā Reformu vadības grupā skaidrot to, kā tiks nodrošināta RAPLM aizsākto darbu īstenošana.

Nepieļaujama ir RAPLM pārziņā esošo valsts attīstības plānošanas dokumentu, kā arī strukturālo reformu projektu iesaldēšana vai ieviešanas atlikšana pēc rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, skaidro LTRK.

Organizācijas vadītāja Žaneta Jaunzeme-Grende norāda, ka RAPLM uzraudzījis citām nozaru ministrijām neraksturīgus valsts attīstības plānošanas un koordinācijas jautājumus - Latvijas Stratēģisko attīstības plānu 2010. – 2013. gadam, Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2030. gadam, kā arī citas politikas plānošanas iniciatīvas.

Pēc uzņēmēju priekšlikumiem sagatavotais ekonomikas sildīšanas plāns tuvāko divu nedēļu laikā tiks koriģēts un pieslīpēts, tā atzina LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme — Grende.

Viņa norādīja, ka galīgā šī dokumenta redakcija tiks publicēta pēc divām nedēļām un līdz tam uzņēmēji vēl var iesniegt savus priekšlikumus un galu galā šis plāns tiks iesniegts valdībā. Sagatavotais plāns skar uzņēmumu likviditāti, eksporta veicināšanu, ES fondu apguvi, inovāciju veicināšanu un pārvaldes efektivitāti. Šodien ar šo plānu tika iepazīstināts Ministru prezidents Ivars Godmanis, kā arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.

Uzņēmēji piedāvā būtiski mainīt esošo nodokļu sistēmu — atsakoties no avansa maksājumiem nodokļos, kā arī mainīt esošo PVN iekasēšanas kārtību, būtiski samazināt valsts pārvaldes izdevumus, mainīt ES struktūrfondu apguvi, kā arī pasākumus eksporta veicināšanai.

Rīgas dome, apejot likumdošanu un pieņemot konkrētiem uzņēmumiem labvēlīgus grozījumus saistošajos noteikumos, piešķīruši tiesības atsevišķiem uzņēmumiem pārņemt vairākumu vides reklāmu tirgus Rīgā. Uz vienlīdzīgas konkurences pārkāpumiem saistībā ar šo situāciju jau 2012. un 2014.gadā norādījusi Konkurences padome (KP), taču Rīgas dome joprojām nav ņēmusi vērā KP norādījumus un tirgū vienlīdzīga konkurence nav nodrošināta, norāda KP.

Savulaik LTV vēstīja, ka Rīgas pašvaldības uzņēmumi bez konkursa atbalsta vides reklāmas uzņēmumu - ar Rīgas domes politisko vadību saistīto kompāniju Baltic Media Line, kas simtprocentīgi pieder uzņēmumam Pilsētas līnijas.

Rīgas dome ir deleģējusi tiesības pārvaldīt reklāmas izvietošanu trim kapitālsabiedrībām - pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kas pārvalda reklāmas izvietošanu sabiedriskajā transportā un pieturvietās, pašvaldības aģentūrai Rīgas gaisma - reklāmas izvietošana uz apgaismes stabiem, un pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) - reklāmu izvietošana uz apsaimniekojamo namu sienām. Sabiedriskajā transportā reklāmu izvieto Pilsētas līnijas, bet uz apgaismes stabiem un RNP namiem, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju stendos - tās meitasuzņēmums Baltic Media Line. Minētie līgumi noslēgti bez atklātu konkursu izsludināšanas.

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Piektdien tiesa atzina par vainīgu bijušo Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā. Tāpat no Ēķa valsts labā piedzīti vairāk nekā 184 000 eiro.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Ministru Kabinets (MK) panākuši vienošanos, ka pašvaldību budžetos 2009.gadā tiks ieskaitīti 82% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, jo pašvaldības piekrita, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamais minimums no 2009.gada 1.janvāra tiek paaugstināts ne tikai no 80 uz 90, bet gan no 80 uz 100 latiem, informē LPS.

Trešdien, 1.oktobrī, LPS dome apstiprināja Ministru kabineta (MK) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 2009.gada domstarpību un vienošanās protokolu un pilnvaroja LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini to parakstīt. Protokolu parakstīs Ministru prezidents Ivars Godmanis un LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. MK un LPS domstarpību un vienošanās protokols ir valsts budžeta likumprojekta paketes neatņemama sastāvdaļa. Pēc parakstīšanas tas tiks iesniegts Saeimā kopā ar 2009.gada valsts budžeta likumprojektu. LPS domes 1.oktobra sēdē Ministru prezidents Ivars Godmanis izteica priekšlikumu: ja LPS piekrīt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamais minimums no 2009.gada 1.janvāra tiek paaugstināts ne tikai no 80 uz 90, bet gan no 80 uz 100 latiem, tad MK piekrīt palielināt maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā ieskaitāmo IIN ieņēmumu daļu no 80 uz 82%. LPS dome atbalstīja šo Ministru prezidenta priekšlikumu un puses vienojās, ka 2009.gadā pašvaldību budžetos tiks ieskaitīti 82% no IIN, bet valsts budžetā – 18%.

Drīzumā gaidāmas apsūdzības Covid-19 vakcīnu iepirkuma kriminālprocesā, intervijā laikrakstam "Diena" sacījis ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Kriminālprocesā tuvākajā laikā vajadzētu būt rezultātam, sacījis Stukāns, skaidrojot, ka vairākām amatpersonām tiks izvirzītas apsūdzības, visticamāk, pēc Krimināllikuma 319.panta par amatpersonu bezdarbību.

Lūgts skaidrots, vai apsūdzības gaidāmas arī politiķiem, piemēram, bijušajai veselības ministrei Ilzei Viņķelei, Stukāns atzinis, ka Viņķele procesā nopratināta, "attiecīgi ir saņemta informācija un izvērtēta". "Visi tika vērtēti. Es neprecizēšu, jo drīzumā, es domāju, janvārī, rezultātam vajadzētu būt, jo laiks bija pietiekošs. Lai nebūtu pēc tam atkal kaut kādu pārmetumu. Bet, apspriežoties ar procesa virzītāju, ar prokuroriem, viņi lietā saskata šo te bezdarbību," sacījis Stukāns.

Rīgas domei nāksies sniegt papildus paskaidrojumus par maksas stāvvietu ieviešanu Vecrīgā, teikts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) vēstulē.

Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Artis Stucka Rīgas pašvaldībai norāda, ka domes izstrādātais saistošo noteikumu projekts satur neprecizitātes, ko nepieciešams novērst. Jau ziņots, ka Rīgas dome pēc īpašā režīma zonas statusa nepagarināšanas Vecrīgā izstrādāja saistošo noteikumu grozījumus, paredzot paaugstinātu maksu par stāvvietām Vecrīgā – 5 latus par pirmo stāvēšanas stundu un 8 latus par katru nākamo. Kamēr noteikumi nav stājušies spēkā, Vecrīgā automašīnas var novietot bez maksas. Rīgas domei jāsakārto atsauces uz likumu pantiem, kā arī jāievieš skaidrība ceļazīmju izvietojumā. "Jānorāda, ka ceļu satiksmes noteikumi neparedz tādas ceļa zīmes, kas paredz noteiktu satiksmes kārtību un ierobežojumus tikai sestdienās. Normatīvie akti neparedz pašvaldībām tiesības uzstādīt savā administratīvajā teritorijā tādas satiksmi regulējošas ceļa zīmes, kas atšķirtos no normatīvajos aktos paredzētām, vai nebūtu noteiktas ar normatīvajiem aktiem," norāda A. Stucka.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) pieprasot Rīgas domei atcelt aizliegumu nepilngadīgajiem smēķēt publiskās vietās, lietot uz ielas alkoholu un aizliegumu trokšņot.

Šāds iespaids galvaspilsētas Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputātiem radies, izskatot RAPLM atbildi uz nosūtītajiem labojumiem Rīgas pašvaldības saistošajos noteikumos «Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā».

Komitejas deputāti secinājuši, ka konsekventi sekojot RAPLM norādēm, būtu jāatceļ arī aizliegums vest pastaigā suņus bērnu rotaļu laukumos, aizliegums peldēt aiz bojām, uzbraukt uz ledus un tamlīdzīgi, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.