Apdrošināšanas kompānijas lielākoties atlīdzību pieteikumus saņēmušas par vētras laikā bojātiem jumtu segumiem un lūstošu koku radītiem postījumiem, kuros cietuši īpašumi - jumti, žogi, ēkas, taču pieteiktas arī atlīdzības par kaitējumu automašīnām, stāsta apdrošinātāji.

AAS Gjensidige Baltic Vispārējo atlīdzību nodaļas vadītājs Aleksejs Kozirs stāsta, ka apdrošinātājs saņēmis 65 īpašuma apdrošināšanas atlīdzības pieteikumus. Jau pirmajā dienā pēc vētras bija iesniegti gandrīz 30 pieteikumi, un joprojām katru dienu cilvēki no visiem Latvijas reģioniem piesaka jaunas atlīdzības. Prognozējams, ka klientiem kopumā par vētras radītajiem zaudējumiem atlīdzībās Gjensidige izmaksās aptuveni 150 – 200 tūkstošus latu.

Bojājumi, ko vētras nodara īpašumam, gadu no gada ir līdzīgi, tāpēc cilvēkiem vajadzētu arī savlaicīgi domāt par drošības pasākumiem, atgādina eksperts, piebilstot, ka lielākoties tie ir ēku jumtu bojājumi. Nereti stiprais vējš tos norauj vispār, kas īpaši raksturīgi runājot par piebūvēm vai verandām. Tāpat mājām tiek izsisti logi. Parasti tajos trāpa kāds zars vai vēja nests priekšmets. Bīstamākie ir tie gadījumi, kad vētra izgāž kokus, īpaši māju vai elektrolīniju tuvumā, jo tad zaudējumi var sasniegt ļoti lielus apmērus, kā arī tiek apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība.

Pēdējo gadu spēcīgākā viesuļvētra Sendija ASV austrumkrastā bez elektrības atstājusi vismaz piecus miljonus cilvēku un izraisījusi plūdus. ASV plašsaziņas līdzekļi ziņo par 11 cilvēku bojāeju.

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs pavēstījis, ka vēja ātrums vētras centrā ir ievērojami samazinājies un tā vairs nav uzskatāma par viesuļvētru.

Ņujorkā applūdusi daļa Manhetenas, kas licis varasiestādēm dot rīkojumu par 375 tūkstošu cilvēku evakuāciju. Plūdi Ņujorkā raisa bažas, ka ūdens varētu iekļūt arī metro sistēmā. Lielpilsētā traucēta arī elektroapgāde. Zem ūdens tik pat kā palikusi populāra kūrortpilsēta Atlantiksitija no kurienes evakuēti 30 tūkstoši cilvēku. Daudzviet izgāzti koki un pārrautas elektrolīnijas. Sendijas izraisītas sniega vētras apdraud ASV iekšzemes štatus. Vētras laikā vienā no Ņujorkas elektrostacijām nograndis sprādziens, kas izraisījis elektropadeves traucējumus pilsētā.

Viesuļvētra Sendija nodarījusi postījumus no desmit līdz 20 miljardiem ASV dolāru apmērā, no kuriem piecus līdz desmit miljardus būs jāsedz apdrošinātājiem, aplēsusi kompānija Eqecat, kas specializējas dabas katastrofu izraisīto zaudējumu aprēķināšanā.

Apdrošināšanas kompānijas parasti nemaksā kompensācijas par applūdušiem mājokļiem un uzņēmumiem, tāpēc atlikušo summu būs jāsedz ASV federālajai apdrošināšanas programmai, atsaucoties uz Eqecat datiem, vēsta laikraksts The New York Times.

ASV apdrošinātāji tikmēr norāda, ka līdzekļu kompensāciju izmaksām tiem būs pietiekami, jo aizvadītie gadi bijuši bez īpašiem satricinājumiem.

Kopumā viesuļvētras ietekme uz ASV ekonomiku tiek prognozēta neliela un, visticamāk, izzudīs, kad tiks uzsākti atjaunošanas darbi, pieļauj analītiķi. Lielākos zaudējumus cietīs aviosabiedrības un tirgotāji. Viesuļvētra likusi atcelt vairākus simtus lidojumu un tām nākas tērēt ievērojumus līdzekļus pasažieru izmitināšanai un ēdināšanai. Savukārt tirgotājiem nāksies pieciest zemākus pārdošanas apjomus kā arī veltīt ievērojamus finanšu līdzekļus savu uzņēmumu atjaunošanai, vēsta AP. Vētras ietekmi varētu just arī citas nozares. Iepriekš analītiķi prognozēja ka kopējā ietekme uz ASV ekonomiku varētu sasniegt 45 miljardus ASV dolāru.

Dažviet Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā, pauda graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols.

Viņš sacīja, ka pirmdienas, 7.augusta, negaiss ir skāris visu Latvijas teritoriju, tomēr krusa būtiskākos postījumus nodarījusi Zemgalei - Augstkalnei, Tērvetei, Tukuma novada Jaunpilij. "Atsevišķiem laukiem un diezgan lielās platībās postījumi ir pat 100%," atzina Ozols.

"Latraps" valdes loceklis, apsekojot virkni lauksaimniecības platību, konstatējis, ka šajās teritorijās cietuši gan zirņi, gan rapsis, gan kvieši un citas kultūras. "Visa raža mētājas zemē un tur vairs nav, ko vākt," piebilda Ozols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka zaudējumus vētra nodarījusi arī lopkopībai, jo ievērojami cietusi arī kukurūza, kas krusas rezultātā uz lauka sakapāta.

Ozols norādīja, ka līdztekus cietusi arī lauksaimniecībā izmantojamā tehnika, ēkas un uzglabāšanas infrastruktūra. Cita starpā pie vētras postījumiem pieskaitāma arī raža, kas samirkusi vēja un krusas iznīcinātajās uzglabāšanas novietnēs.

Vētra Sendija, kas nodarīja ASV austrumkrastam vismaz 50 miljardu ASV dolāru lielu postu, vētras skartās automašīnas pārvērtusi par vrakiem. Ņujorkā un citās Sendijas skartajās pilsētās un reģionos vēl aizvien redzamas vētras sabojātās automašīnas, ziņo Reuters.

Jau rakstīts, ka ASV vēl aizvien jūtamas vētras sekas – lai arī Sendijas nodarītie postījumi likuši valdībai novirzīt papildus līdzekļus cietušajiem apgabaliem, tomēr analītiķi neparedz, ka papildus finanšu «injekcija» liks uzplaukt reģionu ekonomikai. Neskatoties uz to, ir dažas nozares, kuru uzņēmumiem vētras laikā un pēc tās radies ārkārtīgi daudz darba – vieni no šīs nozares uzņēmumiem ir automašīnu «kapsētas». Sākoties vētras seku novēršanas un būvniecības darbiem, Sendijas skartajos reģionos nepieciešama vieta atlūzām un atkritumiem, tai skaitā plūdos cietušajām automašīnām, kurām jāatrod vieta.

Lielbritāniju naktī uz pirmdienu sasniegusi spēcīga vētra, un patlaban zināms, ka tā paņēmusi četru cilvēku dzīvības. Britu sinoptiķi norāda, ka situācija, vētrai pametot Lielbritāniju sāk normalizēties.

[Papildināta ar jaunāko informāciju]

Vētras laikā mirusi 17 gadus veca pusaudze un 50 gadus vecs vīrietis, ziņo BBC. Savukārt Londonā divi cilvēki gājuši bojā gāzes eksplozijā.

Pusaudze guvusi letālus ievainojumus, krītot kokam Idenbridžā (Edenbridge). Arī vīrieša nāvē vainojams krītošs koks – nelaimes gadījums noticis Hertfordšīrā (Hertfordshire), kokam uzgāžoties automašīnai. Londonā koks uzgāzies kādai ēkai, izraisot gāzes eksploziju, kurā gājis bojā vīrietis un sieviete.

Patlaban bez elektroapgādes palikušo mājsaimniecību skaits ir pārsniedzis 270 tūkstošus, tāpat kritušo koku dēļ vairāki dzelzceļa uzņēmumi, piemēram, First Capital Connect, Greater Anglia, Gatwick Express, paziņojuši, ka pasažieru pārvadājumi pagaidām nenotiks. Patlaban uz dzelzceļa līnijām atrodas aptuveni simts nokrituši koki. Lielbritānijas dzelzceļa uzņēmums Network Rail atklājis, ka vētras postījumi bijuši spēcīgāki nekā iepriekš prognozēts, bet šobrīd situācija sākusi uzlaboties.

Pēc jūlija beigās notikušās vētras “Vereinigte Hagel” (“VH Latvija”) uzsācis apdrošināšanas kompensāciju izmaksas lauksaimniekiem.

Kopumā “VH Latvija” saņēmis lauksaimnieku pieteikumus par bojātiem kultūraugu laukiem ap 18 500 hektāru platībā. No tiem 49 % ir graudaugu, 35 % rapša, 15 % pākšaugu un 1 % – kukurūzas sējumi.

Visvairāk cietušās platības ir Jelgavas, Dobeles un Bauskas novados. Būtiskākie lietusgāžu postījumi fiksēti rapša laukos, kur ražas zaudējumi ir vidēji 20 %, savukārt labības laukos 5 %, bet zirņiem – 10 %. Apdrošinātājs uzsver, ka spēcīgā lietus radīto postījumu apmērs pupu laukos tiks novērtēts vēlāk, jo līdz ražas novākšanas termiņam ir palikušas vēl līdz divām nedēļām.

"Lai gan pēc vētras situācija izskatījās patiešām dramatiska, tomēr kultūraugu stāvoklis galvenokārt ir atkarīgs no laikapstākļiem, kas seko vēlāk. Ņemot vērā, ka pirms lietusgāzes augsne bija izslāpusi, tā ātri uzsūca no 100 līdz 150 mm nokrišņu. Pēc tam uzspīdēja saule, pūta vējš, kā rezultātā kviešu ražas zudums bija salīdzinoši neliels - no 1 līdz 5 % lielākajā daļā lauku,” stāsta Vita Baumane, “LATRAPS” sējumu apdrošināšanas vadītāja.

Jelgavas pašvaldība ir apkopojusi plūdu un vētras radītos zaudējumus pilsētā - tie pārsniedz 13 miljonus eiro -, aģentūra LETA uzzināja pilsētas pašvaldībā.

Visapjomīgākie postījumi nodarīti pilsētas infrastruktūrai. Izskalojumi un iebrukumi reģistrēti daudzās pilsētas ielās - Stacijas, Pasta un Jāņa ielā, Rūpniecības un Veidenbauma ielas krustojumā, Rogu ceļā, Dobeles šosejā, Garozas ielā, Jāņa Čakstes bulvārī, uz Lietuvas šosejas pārvada, abās Lielupes pludmalēs un citviet. Vētrā nolauzti ielu apgaismojuma balsti, ceļa zīmes un norādzīmes. Apjomīgi darbi būs jāveic iebrukušajam Savienības ielas lietus ūdens kolektoram.

Vētra un vēlāk arī pārmitrinātā zeme pilsētā izgāzusi vairāk nekā 400 koku. Apjomīgs darba ieguldīts lietus ūdens atsūknēšanā no pilsētas ielām, notekgrāvjiem un privātīpašumiem, piesaistot papildu lieljaudas sūkņus un citu tehniku.

Lai atvieglotu glābšanas dienestu darbu un mazinātu satiksmes intensitāti galvaspilsētā, pirmdien, 29.jūlijā, gaidāmo ļoti stipro lietavu un vētras laikā, autovadītāji SIA "Rīgas satiksme" sabiedrisko transportu - autobusus, trolejbusus un tramvajus - varēs izmantot bez maksas.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Vilemsons, par tā saucamo "vētras biļešu" ieviešanu galvaspilsētā svētdien ārkārtas sēdē vienojusies pašvaldības Civilās aizsardzības komisija un tiks izdots attiecīgs pilsētas izpilddirektora rīkojums.

Šajā laikā par braukšanai sabiedriskajā transportā derīgu dokumentu tiks uzskatīta vieglā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība. Tā saucamā automašīnas tehniskā pase kā braukšanai derīgs dokuments jāuzrāda tikai kontroles laikā, tā nav jārāda transportlīdzekļa vadītājam. Šo iespēju var izmantot jebkura pilngadīga persona, autovadītāja apliecībai nav obligāti jābūt līdzi. Reģistrācijas apliecība apliecinās, ka konkrētais transportlīdzeklis tajā brīdī neatrodas satiksmē, kas ir pašvaldības mērķis, skaidroja Vilemsons.

Aizvadītajās brīvdienās Liepājā vētras laikā konstatēti dažādi postījumi – lielākoties, lūstot kokiem vai koku zariem, bojāti transportlīdzekļi, taču iespaidīgākais vētras postījums Liepājā bijis ostas kravu pārkraušanas krāna apgāšana. Vētras dēļ cilvēki nav cietuši.

Spēcīgās vētras rezultātā Liepājas Ostas teritorijā apgāzies kravu pārkraušanas krāns, daļēji iekrītot kanālā.

Tāpat bojātas vairākas automašīnas - Liepājā, Reiņu Meža ielā, laika apstākļu dēļ automašīna Hyndai Terracan ir uzripojusi gružu konteineram. Saskrāpēts transportlīdzekļa bagāžas nodalījuma vāks. Savukārt Zemnieku ielā automašīnai VW Golf uzkrita nolūzis koka zars, bojājot transportlīdzekli. Vaiņodes ielā, Liepājā, laika apstākļu dēļ nolūzis koks un uzkritis uz automašīnas Sang Yong Musso, bojājot to.

Liepājā, M. Ķempes ielā, mājas pagalmā sautomašīnai Renault Megane Scenic vējš uzpūtis gružu tvertni, bet Aldaru ielā kāda vīrieša automašīnai VW Golf Variant uzgāzies koks, kā rezultātā bojāts transportlīdzekļa priekšējais vējstikls.

Otrdien rimstoties spēcīgajai vētrai, AS "Latvijas valsts meži" (LVM) nekavējoties sāka meža ceļu atbrīvošanu, lai varētu apsekot LVM dabas parka Tērvetē teritoriju un apjaust vētras nodarītos postījumus.

Vētras radītais posts ir vēl lielāks, nekā sākotnēji prognozēts - nogāzti vismaz 4000 koki un nopietni bojāta tūrisma infrastruktūra. Parkā šobrīd atrasties ir bīstami, tāpēc apmeklētāji aicināti uz slēgto parku nedoties.

"Apsekojot parka teritoriju, diemžēl jāsecina, ka šī vētra nesusi vislielākos postījumus parka pastāvēšanas vēsturē. Ja pērn lielākoties bija sagāzti tikai koki, tad šogad ievērojami bojājumi nodarīti arī parka infrastruktūras objektiem - tiltiem, laipām, mazajiem namiņiem, skulptūrām un žodziņiem. Cietusi visa rekreācijas zona 400 ha platībā. Veicot teritorijas apsekošanu, LVM plānotājs konstatējis, ka bojāti un nogāzti ir vismaz 4 tūkstoši koku. Šobrīd tiek gatavots ciršanas apliecinājuma pieprasījums Valsts meža dienestam," skaidro LVM rekreācijas vadītājs Kristaps Didže.

Vētra naktī uz pirmdienu, 2. decembri, izraisīja bojājumus a/s Sadales tīkls elektrolīnijās, bez elektrības atstājot aptuveni 20 tūkstošus mājsaimniecību. Lielākie postījumi ir Ziemeļaustrumu Latvijā un Piejūras teritorijās, informēja a/s Sadales tīkls pārstāve Ilze Rubene.

Neņemot vērā ievērojamo darba apjomu, kas paveikts elektrotīklā nakts laikā, šorīt lielākie elektroapgādes traucējumi ir Vidzemē - Kokneses, Gulbenes, Skrīveru, Ogres un Aizkraukles novadā. Zemgalē - Bauskas, Olaines novadā. Piejūras reģionā - Carnikavas un Saulkrastu novadā.

Visaktīvāk a/s Sadales tīkls elektromontieru brigādes šorīt strādās Ziemeļaustrumu un Centrālajā valsts daļā.

Jau vakar a/s Sadales tīkls strādāja pastiprinātā režīmā, mobilizējot speciālās tehnikas vienības, apzinot materiāltehnisko bāzi, mobilizējot papildus elektromontieru brigādes, kas iesaistīsies vētras izraisīto bojājumu likvidēšanā. Šodien darbi turpināsies pastiprinātā režīmā, visas dienas garumā sekojot līdzi vētras virzībai.

Lai daļēji mazinātu meža īpašniekiem radītos zaudējumus, Zemkopības ministrija aicina Finanšu ministriju (FM) atbalstīt un atbrīvot vētrā cietušo mežu īpašniekus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas par vētras rezultātā radīto kokmateriālu realizāciju.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs nosūtījis vēstuli FM ar lūgumu veikt grozījumus likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», lai varētu to realizēt.

J.Dūklavs vēstulē norādījis, ka 8.augustā spēcīgais vējš ir nodarījis ievērojamus postījumus Latvijas mežaudzēm. Pēc Valsts meža dienesta un a/s Latvijas valsts meži apkopotās informācijas mežs nopostīts apmēram 1,6 tūkst. hektāru platībā, no tiem privātajos mežos nopostīti vismaz tūkstoš hektāri. Kopā tas veidojot apmēram 300 tūkst. kubikmetru koksnes.

«Lauztas koksnes kvalitāte un cena ir ievērojami zemāka par nebojātas koksnes cenu, turklāt vētras seku likvidēšana tik ievērojamās platībās nav iespējama divās nedēļās. Tieši tagad lietkoksne pilnībā zaudē savu kvalitāti un vējgāzēs iegūto koksni varēs realizēt tikai par malkas cenu», uzsver zemkopības ministrs.

Aizvadītās nedēļas nogalē pāri Baltijai brāzās spēcīga vētra, kas īpaši lielus postījumus nodarīja Lietuvā. Kaimiņvalsts apdrošinātāja Lietuvos Draudimas dati liecina, ka vētra uzņēmuma klientiem radījusi zaudējumus vairāk nekā 2,2 miljonu litu (436 tūkstošu latu) apmērā.

Latvijā vētras postījumi bijuši salīdzinoši nelieli, informē apdrošināšanas sabiedrība Balta. Apdrošinātāja aplēses liecina, ka Latvijā vētra uzņēmuma klientiem radījusi zaudējumus piecu tūkstošu latu apmērā. Tomēr, tā kā pēc dabas stihijām pieteikumi parasti turpina ienākt ilgākā laika posmā, Balta eksperti prognozē, ka zaudējumu apmērs vēl palielināsies.

Vētra Latvijā skārusi lielākoties Latgales daļu – Daugavpilī apdrošinātājs saņēmis vairākus pieteikumus par kritušiem kokiem, kas sabojājuši automašīnas un ēkas. Krāslavā ticis bojāts saimniecības ēkas jumts. Saņemts arī pieteikums par privātīpašumam uzkritušu koku Jelgavā, kā arī par līdzīgiem zaudējumiem Rīgā, liecina Balta atlīdzību pieteikumu dati.

Zemkopības ministrija vērsusies Eiropas Komisijā (EK) ar pieteikumu par finansiālas palīdzības saņemšanu no ES Solidaritātes fonda plūdu seku novēršanai, ko izraisīja ilgstošās spēcīgās lietavas 2017. gada vasaras otrajā pusē un rudenī, informē ZM.

«ES Solidaritātes fonds paredzēts, lai reaģētu lielu dabas katastrofu gadījumā un izrādītu solidaritāti katastrofās cietušajiem Eiropas reģioniem. Saskaņā ar nosacījumiem uz palīdzību no ES Solidaritātes fonda var pretendēt valsts, kurā dabas katastrofas izraisītie tiešie zaudējumi pārsniedz 3 miljardus eiro vai arī 0,6 procentus no tās nacionālā kopienākuma, kas mūsu valsts gadījumā ir 145,74 miljoni eiro. Tā kā Latvijai radītie plūdu zaudējumi pārsniedz 145,74 miljonu eiro slieksni, esmu iesniedzis pieteikumu ar lūgumu sniegt Latvijai finansiālu palīdzību no Solidaritātes fonda,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

ES Solidaritātes fonda saņemtie līdzekļi ir izmantojami infrastruktūras atjaunošanai tādā stāvoklī, kādā tā bija pirms attiecīgajiem postījumiem, un piešķirtais finansējums jāizmanto 18 mēnešu laikā no tā piešķiršanas brīža. Ja EK, izskatot ZM iesniegto informāciju, nolems piešķirt finansējumu, to varēs izmantot, piemēram, meliorācijas sistēmu atjaunošanai.

Apritējis gads kopš ASV austrumu piekrasti piemeklēja postošā viesuļvētra Sendija. Viesuļvētra prasīja 159 cilvēku dzīvības un iznīcināja 650 tūkstošus mājokļu ASV Ņujorkas, Ņūdžersijas un citos štatos.

Sendija bija pēdējo gadu stiprākā viesuļvētra, kas piemeklēja ASV austrumkrastu, un tika nodēvēta par «Frankenšteina vētru». Viesuļvētra smagi skāra Ņujorku, kur ūdens pārklāja daļu Manhetenas un appludināja metro. Vētras izraisītie zaudējumi ASV aplēsti 65 miljardu dolāru apmērā.

Lai atminētos pirmo gadadienu kopš viesuļvētras Sendijas, ASV austrumkrastā daudzviet notiek piemiņas pasākumi. Pirmo reizi kopš viesuļvētras, pēc radīto postījumu likvidēšanas apmeklētājiem atvērta Elisa sala.

Vētras postījumi vērienīgi bija Ņujorkas Steitenailendas apgabalā. Varasiestādes uzsākušas īpašumu atpirkšanas programmu no privātīpašniekiem, lai zemākās teritorijas Steitenailendas piekrastē padarītu par dabas rezervātu un izvairītos no vētru postījumiem nākotnē.

Viesuļvētra Irma Francijai piederošajās salās Karību jūrā nodarījusi postījumus vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā, piektdien paziņojusi Francijas nacionālā apdrošināšanas kompānija CCR.

Parasti viesuļvētru nodarītie postījumi naudas izteiksmē ir no 100 miljoniem līdz 200 miljoniem, norādīja CCR vadītājs, uzsverot, ka Irmas radītais kaitējums būs daudz lielāks.

Taču vēl ir pāragri nosaukt precīzu skaitli, viņš piebilda.

«Lielākie postījumi no Irmas vēl tikai gaidāmi, sevišķi Floridā, kur apdrošināts īpašums par aptuveni 100 miljardiem eiro,» sacīja CCR vadītājs.

Jau ziņots, ka Irma, kas ir pēdējās desmitgades spēcīgākā Atlantijas vētra, šonedēļ traucās pāri Karību jūras salām, nodarot tur plašus postījumus, bet nedēļas nogalē varētu sasniegt arī ASV Floridas štatu.

Viesuļvētrā Irma cietuši aptuveni 1,2 miljoni cilvēku, bet šis skaitlis var pieaugt līdz 26 miljoniem, ceturtdien brīdināja Sarkanais Krusts. Vairāki cilvēki vētras dēļ zaudējuši dzīvību.

Ņemot vērā šīs nedēļas vētras un stipro lietusgāžu radītos postījumus, Latvijas Banka ir regulārā un ciešā saziņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, lai gūtu pārliecību, ka apdrošinātāji nodrošina taisnīgu un ātru atlīdzību izmaksu cietušajiem klientiem atbilstoši individuālo līgumu nosacījumiem.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile uzsver: "Šīs nedēļas notikumi izgaismo vairākus segmenta izaicinājumus. Pirmkārt, dabas spēku radīti postījumi kļūst arvien biežāki, tāpēc šādiem riskiem nepārprotami un bez interpretācijas iespējām jāatspoguļojas arī piedāvātajos apdrošināšanas produktos. Otrkārt, iegādājoties mājokļa apdrošināšanu, klientam jāiepazīstas ar visiem līguma nosacījumiem, savukārt apdrošinātājiem skaidrojošais darbs par līguma nosacījumiem aktīvāk ir jāveic tieši līguma slēgšanas, nevis atlīdzību pieteikšanas posmā. Latvijā darbojas vairāki apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā dažādus un individuāli pielāgotus apdrošināšanas produktus, un tiem līguma nosacījumi klientiem ir nepārprotami jāizskaidro jau līguma slēgšanas posmā, lai klienti pilnībā izprot apdrošināto risku apjomu."

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta Dr.geol. Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni – pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju.

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, pagājušajā nedēļā sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas - erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta . Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni - pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju. Arī jau šī, 2015. gada, vētra janvāra sākumā ir veicinājusi degradētās kāpu zonas noskalojumu.

Lielākajā daļā Latvijas vētras postījumi jau novērsti. Šobrīd turpinās tehniski sarežģītāko bojājumu novēršana vētras visvairāk skartajos novados Ziemeļkurzemē: Kuldīgas, Talsu un Tukuma novadā, kur elektroapgādes atjaunošana turpināsies arī rīt, informē a/s Sadales tīkls.

Uzņēmuma tehniskais personāls trešdien atjaunojis elektroapgādi Vidzemē - Madonas, Aizkraukles novadā, Latgalē - Rēzeknes novadā, Kurzemē - Liepājas, Zemgalē - Bauskas, Jelgavas novadā. Sadales tīkls norāda, ka šīs dienas beigās ir izdevies novērst lielāko daļu no atlikušajiem bojājumiem. Agri no rīta to klientu objektu skaits, kur nebija elektrības bija septiņi tūkstoši, bet trešdienas vakarā tas ir samazināts līdz trīs tūkstošiem. Darbs turpinoties pie atlikušajiem tehniski sarežģītākajiem bojājumiem.

A/s Sadales tīkls norāda, ka šobrīd, iesaistot brigādes ar vairāk nekā tūkstoš darbiniekiem, aktīvākais elektroatslēgumu novēršanas darbs norisinoties Ziemeļkurzemes elektrolīnijās, kur atsevišķās līnijās stsevišķās līnijās ir vairāki tehniski sarežģīti bojājumi, tā kā šīs līnijas ir arī ļoti garas.

Lietuvas Finanšu ministrijas priekšlikums ieviest nodokli atsevišķiem apdrošināšanas līgumiem nebūs nodoklis "mistiskajiem apdrošinātājiem", bet gan cilvēkiem, kuri atbildīgi apdrošina savu īpašumu, paziņoja ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

Ierakstā platformā "Facebook" ministre pauda, ka, ņemot vērā neseno vētru un tās sekas, cilvēki būtu jāmudina apdrošināties, nevis jāierobežo.

"Nesenie vētras postījumi, maksājumi, ko saņēma Viļņā sabrukušās daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji, ir spilgts pierādījums tam, ka lēmums apdrošināties var kļūt ārkārtīgi svarīgs ārkārtas situācijās," savā Armonaite.

"Šādu nodokli maksātu iedzīvotāji un uzņēmumi, kas apdrošina savu īpašumu, lai to pasargātu un dabas katastrofu gadījumā negaidītu palīdzību no valsts vai pašvaldības. Maksās arī tie iedzīvotāji, kuriem ir kredīti un kuriem ir pienākums apdrošināties, un tagad tieši viņi saskaras ar nopietnām grūtībām, jo ir palielinājušies kredītu procentu maksājumi," viņa norādīja.

Dabas katastrofām ļoti ilgstošas ietekmes uz finanšu tirgiem nemēdz būt

ASV plosoties viesuļvētrai Hārvijs, ekonomisti un finanšu tirgus dalībnieki jau tagad mēģina izrēķināt šīs katastrofas postījumu izmaksas un ietekmi uz dažādu vērtspapīru cenām. Vismaz pašlaik Hārvija prognozēto postījumu diapazons ir visai plašs un svārstās 30 līdz 100 miljardu ASV dolāru robežās. Jebkurā gadījumā – pašlaik skaidrs ir tas, ka Hārvija postījumu izmaksas būs visai lielas.

Daudzu ASV apdrošinātāju bilances pašlaik gan ir visai labāk stāvoklī – pieejamā informācija liecina, ka tiem ir pietiekams kapitāls, lai tie varētu veikt nepieciešamos maksājumus. ASV vairākus gadus iztikusi bez ļoti nopietnām dabas katastrofām, kas nozīmējis, ka apdrošinātājiem mazākā mērā nācies izmaksāt atlīdzības. Valdot šādam fonam, arī The Wall Street Journal aptaujātie eksperti norāda, ka Hārvijs, visticamāk, nebūs ļoti liels drauds šīs nozares finansiālajam spēkam. Šajā pašā laikā notiekošajam būšot negatīva ietekme uz vairāku individuālu apdrošinātāju, kuriem ir bizness katastrofas skartajos reģionos (tie, piem., ASV Teksasas štatā apdrošinājuši mājokļus, automašīnas un uzņēmumus), ceturkšņa rezultātiem. Kā pirmie rindā tiek izcelti tādi apdrošinātāji kā Travelers, Progressive (auto apdrošinātājs), State Farm, Allstate un Farmers Insurance. Nozīmīgs auto apdrošinātājs Teksasā ir arī Geico, kas pieder slavenā investora Vorena Bafeta stūrētajai Berkshire Hathaway. Tāpat cietēju vidū pēdējā laikā ir arī vairāku pārapdrošinātāju akcijas, kas pārdod lielu risku apdrošināšanu pašām apdrošināšanas kompānijām. Šīs nedēļas sākumā straujāk saruka, piemēram, tādu uzņēmumu kā Axis Capital Holdings, Aspen Insurance Holdings un XL Group akciju vērtības.

Šovasar Latviju satricināja vētra un stipras lietusgāzes, un to radītie postījumi bija mērāmi miljonos eiro. Sekoja turbulence un spriedze apdrošinātāju un to klientu attiecībās, apdrošinātājiem sākotnēji diskutējot par līguma nosacījumu definīcijām un negribīgi sedzot klientu īpašumam nodarīto kaitējumu.

Situācijā nācās iejaukties gan valdībai, gan Latvijas Bankai, neapmierinātību ar situāciju pauda arī Valsts prezidents. Lai gan apdrošinātāji operatīvi pārskatīja savu attieksmi un lielā daļā apdrošināšanas gadījumu panākts kompromiss, tomēr mieles pēc šīs situācijas palikušas. No kļūdām parasti gūstam mācību, tāpēc vienu no aspektiem, par ko līdz šim diskutēts mazāk, vēlētos izcelt īpaši – finanšu pakalpojumu dokumentu un piedāvājumu juridiski sarežģītā valoda. Krīzes situācijā top skaidrs, ka līguma nosacījumi ir ļoti būtiski noregulējuma panākšanai, tāpēc šiem dokumentiem jākļūst cilvēcīgākiem, saprotamākiem un salīdzināmiem.

Šajā laikā daudz runāts, cik lielā mērā iedzīvotāji izprot, kādus sava īpašuma riskus ir apdrošinājuši, kur izvēlējušies ietaupīt, un kāpēc, sastopoties ar apdrošināšanas gadījumu, piedzīvo vilšanos. Vēlme ietaupīt un izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu ir izprotama un cilvēciska rīcība. Saņemot piedāvājumu no dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, tas tiek salīdzināts lielās līnijās, nepievēršot uzmanību detaļām. Diemžēl tieši šīs nianses var izrādīties izšķirošas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam. Protams, sabiedrībai kopumā vajadzētu daudz rūpīgāk pievērst uzmanību finanšu pakalpojumu dokumentiem un dažādu līgumu nosacījumiem, bet šoreiz ne par to. Lai iedzīvotāji un finanšu pakalpojumu sniedzēji saprastos labāk, ir jāmazina barjeras. Pretējā gadījumā veidojas "sabojātie telefoni", kad viena līgumslēdzēja puse gaida kaut ko citu, nekā otra puse piedāvā.

Trešdien, 2.janvārī, Latvijas rietumu un centrālajos novados būtiski pastiprināsies ziemeļu vējš, tādēļ sinoptiķi izsludinājuši oranžās krāsas brīdinājumu.

Piekrastē vēja ātrums brāzmās sasniegs 23-28 metrus sekundē (m/s), lielākās brāzmas skars Kurzemes rietumkrastu - Ventspili, Pāvilostu un Liepājas jūrmalu.

Tālāk no jūras ziemeļu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 16-22 m/s, bet ciklona centrā Latgalē, Sēlijā un Vidzemes austrumos līdz vakaram gaidāms lēns vējš.

Tā kā stiprākais vējš paliks jūrā un uz Latvijas zemes atbilstoši Boforta skalai tas nesasniegs vētras spēku, nav gaidāmi būtiski vēja postījumi.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izplatījis arī dzeltenās krāsas brīdinājumu par ilgstošu sniegputeni, kas izraisīs redzamības pasliktināšanos un sniega sanesumu veidošanos atsevišķos ceļa posmos. Sniega segas vidējais biezums dienas laikā vietām pieaugs par sešiem centimetriem.