Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām visvairāk iztērējusi Tautas partija, liecina Db veikta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam partiju iesniegto deklarāciju izpēte.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēl gaida deklarācijas, kas nosūtītas pa pastu, tādēļ visu partiju tēriņi pagaidām nav zināmi, piemēram, šobrīd nav pieejamas ziņas par partiju LPP/LC. Deklarācijas par priekšvēlēšanu tēriņiem bija jāiesniedz līdz 6. jūlijam, bet tas var būt arī vēstules izsūtīšanas datums, norādīja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Apvienība TB/LNNK priekšvēlēšanu kampaņai izlietojusi 406.7 tūkstošus latu. Par reklāmas kampaņas sagatavošanu un plānošanu apvienība samaksājusi 26.99 tūkstošus latu, bet 346.3 tūkst. Ls izlietoti reklāmas izvietošanai, lielākoties (205.5 tūkst. Ls) komerciālajā TV.

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.

«Man bija liels gods strādāt kopā ar Tautas partijas biedriem. Partija dzima no bezpartejiska premjera Andra Šķēles, kuram nācās izvest valsti no dziļas politiskās, ekonomiskās krīzes un Bankas Baltija bankrota. Toreiz Latvijai neviens nepiedāvāja aizdot naudu. Tā laika politiskā sistēma bija bezspēcīga šo krīzi pārvarēt. Šķēle paveica brīnumu,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis kādreizējais Tautas partijas vecbiedrs, šobrīd zemnieks un politikas konsultants Gundars Bērziņš.

«Par 1995.–1996. gada krīzes pārvarēšanu un valsts nostādīšanu uz ilgtermiņa strauja attīstības ceļa viņam pienākas atzinība visaugstākā valsts apbalvojuma formā,» viņš turpina.

«Tautas partija vienmēr bija oranža, stipra. Mīlēta un nemīlēta, bet redzama. Partijas beigām bija dažādi iemesli. Sabiedrības vairākums uzskatīja, ka 2008.–2009. gada krīzi izraisīja Tautas partija, jo tā bija varas partija. Tā oponentiem pārvērtās par galveno uzbrukuma mērķi. Mēģinot iet vieglāko ceļu, Tautas partija izvēlējās konformismu, izdabāšanu oponentiem un beigu posmā, kad manis partijā jau vairs nebija, tā kļuva par primitīvas, neizlēmīgas politikas partiju – par tādas politikas pārstāvi, pret kādu sākotnēji partija pati cīnījās. Taču mūsu partijai vienalga bija spilgts un skaists mūžs,» stāstījis Bērziņš.

Tautas partijai nav pieņemama ultimatīvā steiga, ar kādu Valdis Dombrovskis un Einārs Repše vēlas iegūt piekrišanu valdībā akceptējamai nodomu vēstulei ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Tādēļ Tautas partija pagaidām neatbalstīs nodomu vēstules parakstīšanu.

Par to žurnālistus informēja Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš. «Tautas partija uzskata, lai spertu tik nopietnus soļus gan valsts izdevumu samazināšanā, nodokļu ieviešanā, gan valsts pārvaldes samazināšanā, nepieciešams plašs sabiedrības un sociālo partneru atbalsts,» teikts Tautas partijas valdes paziņojumā.

Iepriekš pret vēstules parakstīšanu iebilda arī ZZS, taču, kā teica ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, pirms koalīcijas padomes sēdes šī politiskā spēka valde tomēr nolēmusi nodomu vēstuli atbalstīt.

Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš nevēlas atklāt, kādu ministriju vadību Tautas partija vēlas uzņemties jaunajā valdībā.

Pēc tikšanās ar premjera amatam izvirzīto Valdi Dombrovski un viņa pārstāvēto Jauno laiku M.Segliņš paziņoja, ka ministru amatu sadalījums esot detaļas.

V. Dombrovskis respektē Tautas partijas vēlmi neatklāt, kuru ministriju vadība ir piedāvāta Tautas partijai, taču atzina, ka tai piedāvāts uzņemties četru ministriju vadīšanu.

Iespējams, kādu ministra amatu V. Dombrovska valdībā varētu ieņemt līdzšinējais pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, kurš bija galvenais V. Dombrovska konkurents cīņā par nomināciju uz premjera amatu. Vēlmi jaunajā valdībā redzēt E. Zalānu vakar izteica Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Tautas partija topošās Valda Dombrovska valdības deklarācijai izstrādājusi ieteikumus, kuri būtībā paredz palielināt Tautas partiju pārstāvošā Edgara Zalāna vadītās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) ietekmi.

Tautas partijas priekšlikumi paredz RAPLM nodot ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību, ko līdz šim veica Finanšu ministrija, kuras politisko vadību V. Dombrovskis paredzējis uzticēt savam partijas biedram Einaram Repšem. Vienlaikus Tautas partija vēlas Centrālo finanšu un līgumu aģentūru nodot RAPLM padotībā un apvienot ar RAPLM pārraudzībā esošo Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA).

Arī Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūras funkcijas, kas saistītas ar ES fondu apguvi publiskajā sektorā, TP ierosina nodot RAPLM pārraudzībā esošajai VRAA.

Pēc pēdējām aplēsēm tautas skaitīšanā ir apkopota informācija par 1,8 miljoniem Latvijas iedzīvotāju, ieskaitot tos, kas jau ir «saskaitījušies» internetā, raidījumā 900 sekundes norādīja Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja Aija Žīgure.

Viņa arī atzīmēja, ka tautas skaitīšana patlaban noritot saskaņā ar grafiku un galvenais datu vākšanas veids – tautas skaitītājs – darbosies līdz 31.maijam. Tās dienas vakarā būs pēdējais laiks, kad tautas skaitītājs varēs ierasties pie iedzīvotājiem.

Tomēr ir arī tādi cilvēki, kuri atteikušies sniegt atbildes un nevēlas būt pieskaitīti, Pēc pārvaldes aplēsēm tādi varētu būt aptuveni 20 tūkstoši. Tautas skaitītāji gan mēģinot šādus cilvēkus pārliecināt un aicina uz sadarbību. Tomēr kopumā cilvēki esot atsaucīgi.

Lai gan tautas skaitīšana beigsies maija beigās, ir pieņemts lēmums pagarināt «saskaitīšanās» iespēju internetā. A.Žigure atzīmē, ka CSP ir lūgusi Tautas skaitīšanas komisijai pagarināt internetskaitīšanu līdz desmit dienām. Šāds lēmums pieņemts analizējot esoši situāciju un arī praksi citās valstīs. Kā arī tas ir orientēts uz tiem iedzīvotājiem, kas kādu objektīvu iemeslu dēļ nav saskaitīti.

«Esmu iepazinies ar dienesta pārbaudes komisijas veikto tautas skaitīšanas elektroniskās sistēmas izstrādes procesa analīzi un rīkošos atbilstoši komisijas ierosinājumam – uzsākt disciplinārlietu pret tām Centrālās statistikas pārvaldes amatpersonām, kuras bija tieši atbildīgas par visu risku adekvātu novērtēšanu un novēršanu,» norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars saņēmis ziņojumu par Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP) veikto dienesta pārbaudi, kas tika ierosināta pēc informācijas par to, ka trešajām personām ir iespējams piekļūt elektroniski aizpildītajām tautas skaitīšanas anketām, ziņo Ekonomikas ministrija.

Komisija ziņojumā norāda, ka tautas skaitīšanas elektroniskās sistēmas plānošana un izstrāde sākta jau 2008.gadā, savukārt šī gada sākumā sistēmai ir bijis drošības audits, kur norādītas sistēmas nepilnības. Norādīts, ka personas kodu un pases datu izmantošana tautas skaitīšanas elektroniskajās anketās varēja tikt izmantota, tomēr, ieviešot šādu autorizācijas veidu, CSP bija nepieciešams veikt papildus drošības pasākumus, piemēram, ieviest papildus paroles vai citus risinājumus.

Tautas skaitīšanas otrā posma pirmajās dienās tautas skaitītāji visā Latvijā saskaitījuši vairāk nekā 90 tūkst. iedzīvotāju.

Centrālā Statistikas pārvalde (CSP) prognozē, ka nākamajās nedēļās tautas skaitītāju darba intensitāte pieaugs. Tautas skaitīšanas otrais posms ilgs līdz 31.maijam. Tā laikā tautas skaitītājiem jāapmeklē vairāk nekā 870 tūkst. mājokļu. Savukārt pirmajā posmā internetā saskaitījās vairāk nekā 650 tūkst. cilvēku.

Tautas skaitīšana Latvijā tiek veikta ANO vispārīgās pasaules valstu iedzīvotāju skaitīšanas ietvaros un tiek organizēta saskaņā ar Tautas skaitīšanas likumu.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktora vietnieks Pēteris Veģis norāda: «Tautas skaitīšanā ir svarīgi iegūt datus par pēc iespējas vairāk iedzīvotājiem. Tāpēc būs situācijas, kad tautas skaitītāja uzdevums ir apmeklēt mājsaimniecību arī klātienē, lai saskaitītu kādu ģimenes locekli, par kuru elektroniski nav sniegti dati, vai arī lūgt atkārtoti sniegt informāciju tos iedzīvotājus, kas acīmredzami kļūdaini aizpildījuši anketas.»

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Visvairāk uzņēmēju starp prāvākajiem 11.Saeimas vēlēšanām iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem atrodams nacionālās apvienības Visu Latvijai! -Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sarakstā – 39 uzņēmēji no 115 kandidātiem. Otro vietu šajā ziņā ieņem Zatlera Reformu partija, bet trešo - Šlesera Reformu partija LPP/LC, liecina sarakstu analīze.

11.Saeimas vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus kopumā iesniegušas 13 partijas un to apvienības: Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Par prezidentālu republiku, Šlesera reformu partija LPP/LC, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Tautas kontrole, Pēdējā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Zatlera reformu partija un partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām.

Uzņēmēju netrūkst

Zatlera Reformu partijas sarakstā no kopumā 114 kandidātiem 36 kandidāti norādījuši, ka darbojas dažādos uzņēmumos kā valdes priekšsēdētāji, valdes locekļi, direktori, īpašnieki un tamlīdzīgi, Šlesera Reformu partijā LPP/LC - 35 no 115, Zaļo un Zemnieku savienībā - 33 no 115, bet politisko partiju apvienībā Saskaņas Centrs - 32 no 115. Savukārt starp Vienotības 115 kandidātiem ir 26 uzņēmējdarbības vidē strādājošie.

Tautas partijā noteicoša ietekme svarīgu politisku lēmumu pieņemšanā pieder tiem biedriem, kuri aizgājuši no politikas vai grasās to pamest, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze atzinis Tautas partijas Saeimas frakcijas deputāts Jānis Lagzdiņš.

Kā ietekmīgākos cilvēkus tautas partijā (TP) J.Lagzdiņš nosaucis bijušo ministru Gundaru Bērziņu, bijušo premjerministru Andri Šķēli, kuri vairs nav politikā, Kristiānu Lībani-Šķēli, kura nav atgriezusies politikā, Rīgas domnieku Edmundu Krastiņu, kurš esot nolēmis aiziet no politikas, un Aigaru Kalvīti, kurš arī esot promgājējs, kaut vēl saglabājis deputāta mandātu. J.Lagzdiņš norādījis, ka TP priekšsēdētājs Mareks Segliņš ieņem atbildīgo iekšlietu ministra amatu un stipri vien aizņemts ar darba pienākumu veikšanu. Savukārt citi valdības vai Saeimas amatos esošie ir ar samērā mazu ietekmi pie lemšanas.

Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.

Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.

Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Trešdien, 6. jūlijā, Bauskā notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas ikgadējā izbraukuma sēde, kurā tika izskatīti aktuālie ES fondu ieviešanas jautājumi. Līdz šim ir apstiprināti 75 jeb gandrīz 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu. Turpat ceturtdien, 7. jūlijā, notiks arī 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu Uzraudzības komitejas sēde, informē Finanšu ministrijā.

«Katrs solis pretī ES fondu investīciju ieviešanai ir būtisks iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai un ekonomikas izaugsmei kopumā. Lai pēc iespējas ātri un kvalitatīvi ES fondu atbalsts sniegtu savu ieguldījumu, svarīgi visām nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām sekmīgi sadarboties, jo mums visiem ir viens mērķis – efektīvas ES fondu investīcijas,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Lai veicinātu ātrāku un efektīvu ES fondu investīciju ieguldīšanu ekonomikā, ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi. Tāpat gada laikā notikušas regulāras Uzraudzības komitejas apakškomiteju sēdes, kuru ietvaros ar partneriem sagatavoti lēmumi par investīciju nosacījumiem, kas pieņemti Uzraudzības komitejas rakstisko procedūru laikā. Tādējādi līdz 2016. gada 30. jūnijam jau ir izsludinātas 54 projektu iesniegumu atlases.

Konstatēti ļoti augsti riski jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027.gada perioda finansējuma ieguldīšanā Latvijas ekonomikā atbilstoši plānotajam, secināts ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka otrdien FM finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vadībā visu ES fondu ieviešanā iesaistīto ministriju ministri tikās ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē, lai apspriestu ES fondu ieviešanas statusu, konstatētos ieviešanas riskus un iespējamos risinājumus.

ES fondu ieviešanā iesaistītajām institūcijām 2023.gads bija īpaši intensīvs, kad paralēli jaunā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīciju nosacījumu izstrādei bija jāveic virkne pasākumu sekmīgai ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda pabeigšanai, kā arī jāstrādā pie Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas, pauž ministrijā.

Latvijas sekmes ES fondu ieviešanā pēdējā gada laikā ir vērtējamas kā ļoti augstas, ņemot vērā, cik šis ir bijis izaicinājumiem bagāts gads, atzīst Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas un Latvijas nodaļas vadītāja Angela Martinesa Sarasola.

Ceturtdien, 24.novembrī, notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014.-2020.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēde, kurā tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi.

«Latvija var lepoties ar visu 30 Eiropas Komisijas izvirzīto priekšnosacījumu ES fondu ieviešanai izpildi, Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanu par vairāk nekā 80% ES fondu finansējuma un sasniegto ES fondu ieviešanas progresu, Latvijai ieņemot trešo vietu ES pēc saņemtajiem starpposmu maksājumiem. Nākamie soļi un izaicinājumi ir projektu ieviešanas apjoma un kvalitātes kāpināšana, slēdzot arvien jaunus projektu līgumus un nodrošinot ES fondu veiksmīgai ieviešanai nepieciešamo naudas plūsmu,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Otrdien, 22. martā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) regulārais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas investīciju progresu līdz 2015. gada 31.decembrim, informē FM.

ES fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda slēguma posmā prognozējams, ka Latvija būs spējusi pilnībā izmantot visas plānošanas periodā pieejamās ES fondu atbalsta investīciju iespējas.

Līdz ar 2015. gada 31. decembri noslēdzies 2007. – 2013. gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības periods. Šobrīd vēl tiek vērtēti atsevišķu projektu īstenotāju iesniegtie maksājumu pieprasījumi, tomēr paredzams, ka plānošanas periodā Latvija būs spējusi pilnībā izmantot pieejamo ES fondu finansējumu. Kopumā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā līdz šī gada 29. februārim finansējuma saņēmējiem veikti maksājumi 4,45 miljardu eiro apmērā, kas ir 98,4% no kopējā pieejamā ES fondu finansējuma šajā periodā. Savukārt noslēgto līgumu apjoms ir 4,68 miljardi eiro jeb 103,5% no pieejamā ES fondu finansējuma. Tas nozīmē, ka līgumi ir slēgti par valsts piešķirto virssaistību apjomu.

Šorīt plkst.7 Latvijā sākušās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas un durvis vēruši 952 iecirkņi, kuri strādās līdz plkst.20.

Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā un par kuriem ziņas ir iekļautas Iedzīvotāju reģistrā. Balsstiesības Latvijā ir no 18 gadu vecuma, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā publicētā informācija.

Balsot drīkst tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts. Nobalsot iespējams gan ar pasi, gan ar eID karti, jo balsošana notiek pēc vēlētāju sarakstiem.

Noskaidrot vēlēšanu iecirkni, kurā jābalso, var paziņojumos, kuri vēlētājiem tika izsūtīti pa pastu šā gada martā, vai arī tiešsaistē, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā pmlp.gov.lv. Tāpat to var uzzināt CVK mājaslapā cvk.lv vai zvanot pa CVK uzziņu tālruni 67049999. Tālrunis šodien strādās no plkst.7 līdz plkst.24.

Rīgā sestdien nodibināta partija Par prezidentālu republiku, aģentūra BNS uzzināja partijas dibināšanas kongresā.

Partijā ir 287 biedri un par tās dibināšanu tika nolemts vienbalsīgi.

Partijas pamatnostādnes paredz Saeimas deputātu skaita samazināšanu līdz 71 deputātam, ieviest saprātīgu nodokļu politikas sistēmu, kas stimulētu ražošanu, lauku saimniecību un eksporta attīstību. Tāpat plānots noteikt, ka nodokļi netiek paaugstināti turpmākos 15 gadus, bet izmaiņas nodokļos tiek veiktas tikai tos samazinot.

Pamatnostādnēs arī sacīts, ka partijai ir ilgtermiņa valsts tautsaimnniecības attīstības plāns, kuru plānots nostiprināt ar Saeimas balsojumu, piešķirot tam likuma spēku. Lai plānu realizētu, tautas vēlēts prezidents iecels profesionālus, nepolitiskus ministrus. Par Saeimā apstiprināta Tautas dzīves līmeņa uzlabošanas kalendāra (plāna) izpildi personīgi atbildīgs būtu tautas vēlēts valsts prezidents.