Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.
Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.
Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.
TB/LNNK ģenerālsekretārs Juris Saratovs Db uzsvēra, ka partijām ir jāiztiek ar saviem līdzekļiem, jo likums aizliedz tām, piemēram, aizņemties līdzekļus. Tāpat to biedri nedrīkst ziedot un maksāt partijai biedru naudā kopumā vairāk nekā 18 tūkst. Ls vienā gadā. «Mēs varam tērēt tikai tik, cik ir kontā,» viņš norāda. Viņš noliedz to, ka partija būtu pārtērējusi savus līdzekļus, jo lielos priekšvēlēšanu tēriņus papildus ziedojumiem kompensējušas biedru naudas un iepriekšējā gada uzkrājumi.
Tā kā datu par šogad līdz 7. februārim iemaksātajām biedru naudām nav pieejami, J. Saratova teikto pārbaudīt nevar. Turklāt viņš neslēpa, ka pirms vēlēšanām ar biedriem tiek rūpīgi strādāts - tie tiek motivēt, lūgti un aicināti maksāt biedru naudas un ziedot partijai.
Ar daļu no reklāmas aģentūrām un medijiem noslēgti līgumi par vēlāku samaksu par reklāmas izvietošanu, šobrīd TB/LNNK vēl jānomaksā aptuveni 50 tūkst. Ls, stāstīja J. Saratovs. Šis parāds pamazām tiek dzēsts, jo partijas kontā turpina ienākt līdzekļi. Arī priekšvēlēšanu kampaņas izdevumu ierobežojumus šis politiskais spēks neesot pārsniedzis. Pēc aptuvenām aplēsēm partija iekļāvusies atļautajās robežās ar aptuveni 36 tūkst. Ls rezervi. TB/LNNK noteiktie tēriņu limiti Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanām bija noteikti 401.1 tūkst. Ls apmērā.
Klusums pusgadu
Partijas vēlēšanās izdevumi var pārsniegt ieņēmumus, kas nav pārkāpums, ja partijai ir legāli gūti līdzekļi, ar ko tos segt, ir atlikumi budžetā no iepriekšējā gada, Db skaidroja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs. Par partiju pārkāpumiem priekšvēlēšanu laikā un lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz tiem, KNAB būs tiesīgs sniegt ziņas tikai pēc visu 44 politisko organizāciju un to apvienību, kas bija iesniegušas deputātu kandidātu sarakstus Eiropas Parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām 6. jūnijā, deklarāciju pārbaužu pabeigšanas. Tas jāizdara pusgada laikā, teica A. Vitenburgs.
Pirms pašām vēlēšanām KNAB, apkopojot plašsaziņas līdzekļu, vides reklāmas izvietotāju un lielāko interneta portālu sniegtos datus, kā arī veicot sākotnējās pārbaudes, nekonstatēja, ka kāds politiskais spēks priekšvēlēšanu aģitācijas laikā būtu pārsniedzis likumā noteikto pieļaujamo priekšvēlēšanu izdevumu apmēru. Līdz ar to KNAB arī nepārtrauca nevienas partijas priekšvēlēšanu aģitāciju. Tiesa, divas partijas bija ļoti tuvu atļauto tēriņu limitu maksimālajai robežai, iztērējot vismaz 90% no pieļaujamajiem finanšu resursiem. Vairāk kā 70% no pieļaujamā priekšvēlēšanu izdevumu apmēra iztērējušas vēl 4 partijas, bet kopumā vairāk nekā pusi no atļautā - 10 politiskie spēki, īsi pirms vēlēšanām ziņoja KNAB.
Netika arī konstatēts, ka kāda ar politiskajām partijām un to apvienībām nesaistīta persona (tā dēvētā trešā persona) būtu pārsniegusi tai noteiktos priekšvēlēšanu aģitācijas maksājumu ierobežojumus - 2700 Ls. Priekšvēlēšanu periodā KNAB gan ir saņēmis informāciju par vairāk nekā 40 ar partijām nesaistītu personu veikto aģitāciju, taču vēl tiek vērtēts, vai tomēr šīm personām nepastāv kāda saistība ar politiskajām partijām, un šādā gadījumā izdevumi tiks pieskaitīti attiecīgās politiskās partijas tēriņiem. Tiek vērtēti arī tie gadījumi, kad atsevišķi deputātu kandidāti priekšvēlēšanu aģitācijas periodā izvietoja reklāmu, izmantojot Eiropas Parlamenta finanšu līdzekļus, un vai šīs darbības atbilst Latvijas normatīvo aktu prasībām.
Db, salīdzinot partiju deklarācijās norādītos datus ar KNAB pirms vēlēšanām publiskotajiem partiju tēriņu limitiem, secināja, ka partijas gājušas līdz galam, taču summas nav pārkāpušas.
Kampaņu līderes
Liela ienākumu un izdevumu starpība parādās arī vērienīgo reklāmas kampaņu izvērtušās LPP/LC atskaitēs, kuru, pēc Db aprēķiniem, nevar nosegt ar iepriekšējo gadu uzkrājumiem un šogad līdz priekšvēlēšanu laikam saņemtajiem ziedojumiem. Db gan neizdevās uzzināt partijas skaidrojumu situācijai.
LPP/LC ir absolūta līdere gan priekšvēlēšanu laika izdevumu - 632.9 tūkst. Ls -, gan ienākumu ziņā. Db jau pirms vēlēšanām publiskotajā pētījumā secināja, ka Aināra Šlesera kūrētajai partijai vislabāk veicies ziedojumu piesaistē - no šā gada sākuma līdz vēlēšanu dienai partija ziedojumos saņēmusi 302.9 tūkst. Ls.
Partija saņēmusi lielus uzņēmēju ziedojumus - partijai ziedojis ne vien tās līdera Aināra Šlesera ilggadējais cīņu biedrs, uzņēmējs Viesturs Koziols (18 tūkst. Ls - maksimālā iespējamā ziedojuma summa), azartspēļu celmlauzis Jānis Dāvis (18 tūkst. Ls), Latvijas Hokeja federācijas prezidents, miljonārs Kirovs Lipmans (18 tūkst. Ls), a/s Dienvidu tilts dalībnieka SIA Tilts līdzīpašnieki Sergejs Gridņevs un Andrejs Popovs (katrs 17.5 tūkst. Ls).
LPP/LC vēlēšanu ienākumu un izdevumu deklarācija apliecina TB/LNNK ģenerālsekretāra teikto par strādāšanu ar partijas biedriem. Priekšvēlēšanu laikā LPP/LC biedru naudās saņēmusi 215.8 tūkst. Ls, lai gan pērn visa gada laikā partijas biedri bija gatavi ziedot vien 105.2 tūkst. Ls. Vēl uzskatāmāka šī aina paveras Jaunā laika (JL) deklarācijā - priekšvēlēšanu laikā biedru naudās saņemti 182.6 tūkst. Ls, bet pērn kopumā 78.5 tūkst. Ls. Turklāt JL ienākumi no biedru naudām priekšvēlēšanu laikā bijuši tikai nedaudz mazāki par ziedojumiem (208.5 tūkst. Ls).
Vēl lielāka starpība starp ienākumiem un izdevumiem nekā TB/LNNK un LPP/LC ir Tautas partijai (TP) - 384. tūkst. Ls -, taču tos ļauj segt iepriekš veidoti uzkrājumi. Proti, kā Db jau ziņoja pirms vēlēšanām (22.05.) publicētā pētījumā, TP ir vienīgā partija, kas spējusi rezerves fondā uzkrāt milzu summas. Rezerves fonda atlikums uz pērnā gada beigām partijai bija 438.7 tūkst. Ls liels, kas ļauj nosegt visus vēlēšanu izdevumus.
TP arī ir vienīgā partija, kas iemanījusies 13.9 tūkst. Ls nopelnīt procentos no noguldījumiem. Turklāt vēl ņem vērā naudas atlikumu kontā uz pērnā gada beigām (31 tūkst. Ls) un summas, kas partijai ziedotas līdz 7. februārim (nepilni 10 tūkst. Ls), un samaksātās biedru naudās.
Noturas rāmjos
Izdevumus vairāk vai mazāk pārsniegušas lielākā daļa partiju un tikai dažām ir izdevies nepārtērēties un iztikt ar pirmsvēlēšanu laikā saziedotajiem līdzekļiem, tiesa, tas galvenokārt attiecas uz tiem politiskajiem spēkiem, kas vēlēšanām atlicinājuši salīdzinoši nelielas summas. Piemēram, Aigara Štokenberga vadītās Sabiedrības citai politikai kopējie vēlēšanu izdevumi - 57.3 tūkst. Ls - ir par 15.5 tūkst. Ls mazāki nekā ieņēmumi, kas gūti pirms vēlēšanām.
Iepriekšējos gados Saeimas, pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās partiju izdevumi bijuši mazāki un nav pārsnieguši ienākumus, liecina to deklarācijas.
Piemēram, pirms 2005. gada pašvaldību vēlēšanām JL kopējie vēlēšanu izdevumi (dati par laika periodu no 2004. gada 15. jūnija līdz vēlēšanu dienai 2005. gada 11. martā) bija 178.3 tūkst. Ls, no kuriem 90.6 tūkst. Ls veidoja samaksa par reklāmas izvietošanu. 2006. gadā notikušajās Saeimas vēlēšanās izdevumi jau bija lielāki - par reklamēšanos samaksāti 206.4 tūkst. Ls, bet kopumā priekšvēlēšanu maratons izmaksājis 281.7 tūkst. Ls.
Milzīgās summas, kas šogad tērētas vēlētāju piesaistei, lielā mērā skaidrojamas ne vien ar uzticības krīzi politikā, bet arī ar vēlēšanu kampaņu finansēšanas nosacījumu maiņu - iepriekšējās vēlēšanās pieļaujamo tēriņu apmērs attiecās uz visām ar priekšvēlēšanu aģitāciju saistītajām izdevumu pozīcijām un tas bija 20 santīmu uz vienu vēlētāju. Sākot ar šī gada vēlēšanām, pieļaujamais izdevumu apmērs noteikts gandrīz divas reizes augstāks un attiecināts tikai uz dažiem ar vēlēšanu kampaņu saistītajiem izdevumiem - par reklāmas izvietošanu preses izdevumos, elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un publiskās vietās, pasta izdevumiem un labdarības pasākumu atbalstīšanu un sponsorēšanu.
Interneta loma aug
Sev vēlamu vēlēšanu iznākumu panākšanai partijas galvenokārt izmanto televīziju, kam tiek tērēta lauvas tiesa reklāmas izdevumu, kas savukārt veido lielāko daļu partiju izdevumu. Turklāt uzsvars tiek likts uz raidlaikiem komerctelevīzijās. Ir partijas, kas sabiedriskās televīzijas un sabiedriskā radio ēteru neizmanto vispār, piemēram, Rīgas domes vēlēšanu uzvarētāja Tautas saskaņas partija (TSP), kas kopumā par reklāmas izvietošanu izdevusi 226.2 Ls. Tāpat rīkojusies arī uz krievu auditoriju galvenokārt vērstā PCTVL.
Arvien pieaugot izdevumiem par reklāmu televīzijā, procentuāli samazinās izdevumi reklāmai laikrakstos, žurnālos, biļetenos un citos drukātos medijos. Tas saistīts ar to, ka partijām ir neefektīvi reklamēties drukātajā presē, ja tām nav nekā jauna, par ko informēt, jo sevišķi šis iemesls attiecas uz ilgāku laiku pastāvošām partijām, uzskata Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols. Tāpat svarīgi ir tas, ka lielākās daļas preses izdevumu auditorija arvien turpina samazināties.
Lai gan interneta vide šajās vēlēšanās tika dēvēta par jaunu platformu politiķiem, partiju sniegtie finanšu dati liecina, ka reklāmas kampaņas (vismaz oficiālās) tajos nemaz nav tikušas tik plaši izvērstas. Partijas reklāmām internetā (te netiek ņemta vērā politiskā spēka mājaslapa) atvēlējušas no dažiem simtiem līdz desmit tūkst. Ls, kas, salīdzinot ar kopējo priekšvēlēšanu reklāmas budžetu, ir nieks. Ir partijas, kas, spriežot pēc deklarācijām, internetu reklāmas izvietošanai nav izmantojušas vispār.
Izņēmums ir Jaunais laiks (JL), kurš interneta vides iekarošanai tērējis 33.7 tūkst. Ls, liecina partijas deklarācija. Jāatgādina, ka partija pirms vēlēšanām izmantoja arī bezmaksas reklamēšanās iespējas internetā, piemēram, JL līdere Solvita Āboltiņa portālā draugiem.lv lūdza politiskus padomus. JL izdevumi par reklāmu internetā pat pārsniedza izdevumus par reklamēšanos reģionālajos laikrakstos un bukletos, kas jau ierasti ir partiju iecienītākais drukātais reklāmas veids.
Pie interneta lietotājiem ar reklāmas starpniecību aktīvi vērsusies arī TSP un Saskaņas centrs.
Tiesa, salīdzinot summas, kas iepriekšējās vēlēšanās atvēlētas reklāmai globālajā tīmeklī, jāsecina, ka šī reklāmas vide arvien ieinteresētākus dara arī politiskos spēkus. Piemēram, tā paša JL izdevumi par reklāmu internetā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās 2006. gadā bijuši vien 1109 Ls (dati no partijas ieņēmumu un izdevumu deklarācijas par periodu no 2006. gada sākuma līdz vēlēšanu dienai 7. oktobrī).
Arī Ģ. Ozols norāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējām priekšvēlēšanu kampaņām šogad reklāmas skaita īpatsvars internetā bija būtiski lielāks. Taču partiju izdevumi reklāmai internetā ir krietni grūtāk monitorējami nekā jebkurā citā medijā, tādēļ ir iespējams, ka ne visas partijas uzrādījušas pilnīgi visus tēriņus, kas saistīti ar reklamēšanos globālajā tīmeklī. Reklāmu komunikācijas ziņā bijuši vairāki sekmīgi mēģinājumi izmantot internetu, no kuriem par visatzīstamākajām Ģ.Ozols vērtē Pilsoniskās savienības un TB/LNNK reklāmas kampaņas.