Foto

Zvejošana netālu no Fukušimas atklāj ūdens piesārņojuma līmeni

Gunta Kursiša,03.06.2013

Jaunākais izdevums

Zvejniecība komerciālos nolūkos netālu no Fukušimas atomelektrostacijas ir aizliegta kopš avārijas, ko izraisīja zemestrīce un tai sekojošais cunami. Patlaban ūdeņos netālu no Fukušimas zvejošana atļauta vien mazajiem zvejniekiem, un zvejot ļauts, lai palīdzētu valdībai pētīt radioaktīvā piesārņojuma līmeni, ziņo Reuters, kas fotogrāfijās iemūžinājis zvejošanu netālu no avarējušās atomeletrostacijas un radioaktivitātes līmeņa pētījumus.

Lai saņemtu atļauju piedalīties radioaktivitātes līmeņa pētījumā un dotos līdzi vietējiem zvejniekiem netālu no Fukušimas Daiči atomelektrostacijas, Reuters fotogrāfam nācās izturēt «saspringtas diskusijas» ar zvejnieku kooperatīviem, vēsta fotogrāfa blogs vietnē blogs.reuters.com.

Patlaban zvejnieki dodas zvejā reizi divās nedēļās, atceroties laikus pirms katastrofas un cerot, ka nākotnē viņi atkal varēs atsākt zvejošanu ar pilnu jaudu. Daudziem vietējiem zvejniekiem šī nodarbe bija galvenais iztikas avots.

Vērtējiet, cik piesārņoti ir netālu no Fukušimas esošie ūdeņi, aplūkojot galeriju!

Dabas katastrofas izraisītā avārija Fukušimā notika 2011. gada 11. martā. Jau ziņots, ka pēc 8,9 balles spēcīgās zemestrīces atomelektrostacijā Japānā notika spēcīgs sprādziens. Atomelektrostacija atrodas apmēram 250 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Tokijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, Japāna piektdien pieņēmusi jaunu enerģētikas politiku, kas atbalsta kodolenerģiju un atjaunojamos enerģijas avotus.

Jaunais enerģētikas plāns, ko valdība pieņēmusi tieši pirms klimata samita novembra sākumā, aicina krasi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu nākamajā desmitgadē, Japānai cenšoties sasniegt savu vērienīgo oglekļa emisijas samazināšanas mērķi.

Kopš Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 2011.gadā, Japāna vilcinājās izlemt, ko iesākt ar valsts kodolenerģijas sektoru. Tagad Japāna paziņojusi, ka reaktoru darbības atjaunošana ir būtiska emisijas mērķu sasniegšanā.

Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas izveidotajā 128 lappušu plānā teikts, ka Japānai ir jānosaka vērienīgi mērķi ūdeņraža un amonjaka enerģijai, oglekļa utilizēšanai un kodolenerģijai. Plāns arī paredz popularizēt jūras vēja enerģiju un uzlādējamu bateriju izmantošanu, kurām ir izaugsmes potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Japānā rodas iespēja atsākt apturēto atomreaktoru darbību

BNS/AFP,07.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānā piektdien pirmoreiz radās iespēja atsākt pēc Fukusimas kodolkatastrofas apturēto atomreaktoru darbību, kad viens no prefektūru gubernatoriem deva atļauju atkal iedarbināt atomelektrostaciju (AES) šīs prefektūras teritorijā.

Kagosimas prefektūras gubernators Juičiro Ito preses konferencē paziņoja, ka varas iestādes ir «visaptveroši» apsvērušas «dažādas situācijas» un nolēmušas, ka divi reaktori Sendajas AES var atsākt darbību.

Gubernatora atļauja, kas dota pēc Kagosimas prefektūras likumdošanas sapulces piekrišanas, likvidē pēdējo šķērsli valdības centienos atsākt elektroenerģijas ražošanu AES, kas tika pārtraukta pēc 2011.gada Fukusimas kodolkatastrofas.

Ir gaidāms, ka atomreaktoru darbība tiks atsākta ne ātrāk par nākamo gadu. Kopš 2013.gada septembra, kad Japānā tika apturēti pēdējie vēl darbojošies reaktori, ko noteica sabiedrības bažas par drošību, šajā valstī nav notikusi elektroenerģijas ražošana AES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumiem un sevišķi Eiropai ieveļoties enerģijas krīzē, pamazām rodas izpratne - lai nosegtu savu enerģijas apetīti, būtu enerģijas drošībā un vēl pildītu ar klimatu saistītos mērķus, būs nepieciešama atomenerģija.

Šādas enerģijas attīstīšanu var vērtēt arī visas Eiropas un tās valstu nacionālās drošības interesēs. Jau pirms šīs enerģijas krīzes atsevišķi enerģijas eksperti brīdināja, ka daudzu Rietumvalstu atteikšanās no atomenerģijas ir neprātīga. Attiecīgi tagad varam daļēji novērot šī procesa sekas. Šķiet, vislabāk šajā ziņā izceļas Vācija, kura, atsakoties no savas atomenerģijas, kļuvusi atkarīgāka no Krievijas gāzes un pavisam netīrajām oglēm. Tās atomenerģiju lielā mērā nācies aizvietot tieši ar tām. Ticis arī pausts - ja Vācija klimata aizsardzības tēmu patiešām uztvertu nopietni, tad tās atomelektrostacijām būtu jādarbojas ilgāk. Citādi veidojas situācija, kad, piemēram, sabūvētās elektroauto flotes jādarbina ar ogļu un citu netīru enerģiju. Turklāt šim visam komplektā nāk arī ģeopolitikas komponents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija un Francija vienojušās, ka tām var būt atšķirīgi viedokļi par Eiropas Savienības (ES) lēmumu kodolenerģiju atzīt par videi draudzīgu, piektdien paziņojusi Vācijas Eiropas lietu ministre Anna Līrmane, noraidot runas par konfliktu abu Eiropas lielvaru starpā šajā jautājumā.

Francijā kodolenerģija ir galvenais enerģijas avots un tā aktīvi atbalsta ieceri iekļaut kodolenerģiju zaļo resursu investīciju sarakstā, savukārt Vācija, kura sākusi visu kodolspēkstaciju slēgšanu, asi iebilst pret tādu ierosinājumu.

"Mēs zinām Francijas pozīciju kodolenerģijas jautājumā, un Francijas puse ļoti labi zina, kāda ir Vācijas nostāja," ministre izteikusies intervijā ziņu aģentūrai AFP.

"Tādēļ varam teikt, ka esam vienojušies nevienoties šajā jautājumā un pievērsties jautājumiem, kuros varam virzīties uz priekšu," norādījusi Līrmane, kā piemēru minot cīņu pret klimata pārmaiņām, ilgtspējīgas investīcijas un Eiropas stratēģisko suverenitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunie plāni, kā klasificēt investīcijas enerģētikā, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju, izraisījuši asas diskusijas Vācijas jaunajā valdībā.

EK priekšlikums klasificēt dažus kodolenerģijas un gāzes enerģijas ražošanas veidus kā klimatam draudzīgus, kad runa ir par investīcijām, bija ilgi gaidīts un izpelnījies pretrunīgus vērtējumus. Ierosinājums jau izprovocējis tiesas prāvas draudus no Austrijas valdības puses.

Jautājums izraisījis arī asas debates Vācijā, kuras jaunajā valdībā ietilpst arī zaļie.

Vācijas vides ministre Štefija Lemke, kas pārstāv zaļos, laikrakstam "Rheinische Post" izteikusies, ka valdība ātri izskatīs ES priekšlikumu.

"Eiropas Komisija riskē bloķēt un sabojāt patiesi ilgtspējīgas investīcijas par labu bīstamai kodolenerģijai," norādījusi Lemke.

"Es arī domāju, ka dabasgāzes iekļaušana [klimatam draudzīgos enerģijas avotos] ir apšaubāma," viņa piebildusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atbalsta būtiskas izmaiņas Zvejniecības likumā

Žanete Hāka,29.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja būtiskas izmaiņas Zvejniecības likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Tās noteiks rūpnieciskās zvejas kārtību, zvejas limita apjomu, kā arī precizēs makšķerēšanas noteikumu deleģējuma saturu un prasības privāto ezeru izmantošanai.

Likuma grozījumi paredz atļaut rūpnieciskajā zvejā izmantot zivju vadu, izņemot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdenstilpēs, kurās šāda zveja pieļaujama tikai īpašos un zinātniskās izpētes nolūkos. Līdz šim zivju vada izmantošana rūpnieciskajā zvejā bija aizliegta.

Turpmāk zveja pašpatēriņam publiskajos ūdeņos varēs notikt tikai ar murdiem, nevis tīkliem. Šīs izmaiņas būs spēkā no nākamā gada 1.janvāra.

Noteikts, ka turpmāk piekrastes nozvejas limita apjomu visām zivju sugām aprēķina procentuāli no Latvijas kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma. Paredzēta arī nozvejas limita pārdales iespēja konkrētajā gadā, ja tā apjoms netiek pilnībā izmantots.Tāpat grozījumi precizē deleģējumu Ministru kabinetam (MK) noteikt prasības privāto ezeru izmantošanai zivju mazuļu ielaišanai zivju pavairošanas vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijai nesamazinās mencu nozvejas limitu tāljūrā

Jānis Rancāns,20.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē apstiprinātas Latvijas zvejas kuģu nozvejas kvotas tāljūrā ārpus ES ūdeņiem.

Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka panākusi šādas nozvejas kvotas Latvijas zvejniekiem tāljūrā 2013. gadā Atlantijas okeāna ziemeļu daļā: makrele - 95 tonnas; menca - 157 tonnas; sarkanasaris - 1937 tonnas; īsspuru kalmārs - 128 tonnas; ziemeļu garnele - 96 tonnas; paltuss - 44 tonnas.

Ministrija norāda, ka Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padome respektējusi prasību par mencu nozvejas limita tāljūrā nesamazināšanu. «Nav pieļaujama Latvijas mencu nozvejas kvotas daļēja pārdale par labu Norvēģijai, jo Latvijai nav zvejas iespēju apmaiņa ar Norvēģiju. Pie tam kvotas samazinājums Latvijai būtu pretrunā ar Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā brīdī noteikto zvejas iespēju sadalījumu,» uzsvēra zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rīgas jūras līča austrumu piekrastē pilnībā apgūts reņģu nozvejas limits

Laura Mazbērziņa,15.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā sezonā, pateicoties labvēlīgiem zvejas apstākļiem, Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos bijusi ļoti laba reņģu zveja ar stāvvadiem, tādēļ šīs sugas nozvejas 2018. gada limits jau ir pilnībā apgūts līča Austrumu ģeogrāfiskajā rajonā (Limbažu un Salacgrīvas novadu administratīvo teritoriju piekraste), informē Zemkopības ministrija.

Šī iemesla dēļ šajos ūdeņos šogad ir nācies apturēt tālāko stāvvadu zveju. Tajā pašā laikā citos Rīgas jūras līča piekrastes rajonos zvejnieki turpina aktīvi zvejot reņģes ar stāvvadiem un, iespējams, pavisam drīz tiks apgūts arī tiem noteiktais nozvejas limits.

2018. gadā zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos tika noteiktas 2341 tonnas reņģu zvejas iespējas, no kurām 487 tonnas reņģu zvejas iespējas tika iedalītas Austrumu ģeogrāfiskajam rajonam - Limbažu un Salacgrīvas novadam. Kopējā Rīgas jūras līča reņģes nozvejas kvota 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, Latvijai bija par 7% mazāka, kas arī papildus veicināja ātrāku reņģei iedalītā nozvejas apjoma piekrastes ūdeņos apgūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Premjers: Ministri atbalsta tiesāšanos saistībā ar sniega krabju zvejas lietu

LETA,04.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministri atbalsta tiesāšanos saistībā ar sniega krabju zvejas lietu, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.

Premjers norādīja, ka valdība sēdē izskatīja aktuālo situāciju šajā jautājumā un turpinās atbalstīt Latvijas uzņēmumu intereses.

Premjers uzsvēra, ka zveja veikta legāli, ar Eiropas Komisijas akceptu.

Pēc viņa teiktā, ministri atbalsta tiesāšanos šajā jautājumā, vienlaikus Tieslietu ministrijai uzdots līdz septembrim izvērtēt un izstrādāt precīzus uzstādījums iespējamai prasībai Eiropas Savienības tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūras vēžu zveja ir «kaite», ar kuru amerikāņu zvejnieka Stīva Treina ģimene slimo jau vairākās paaudzēs, tā atzīst pats zvejnieks. Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfam bija iespēja pievienoties S. Treinam zvejā.

Fotogrāfa Braiena Snaidera (Brian Snyder) piedzīvojums sākās pulksten 4.45 no rīta piestātnē Portlandē. No turienes ar citu kuģi viņš nokļuva uz Stīvam piederošā Wild Irish Rose, kas savukārt jau atradās «kaut kur starp piekrastes salām».

No rīta Wild Irish Rose klāj jūras vēžu «slazdi», kas pēc tam tiek iemesti okeānā vietās, kur saskaņā ar Stīva rīcībā esošo informāciju varētu būt krabji. Krabju būri tiek izmesti līnijā.

Katrs jūras vēžu zvejnieks savu krabju slazdu līniju atšķir pēc dažādas krāsas bojām, piemēram, Stīva bojas krāsa ir oranža ar zilu līniju. Tāpat zvejnieks pieraksta, kur viņš ir izmetis slazdus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gandrīz izpildītas kvotas dēļ apturēta reņģu zveja Rīgas jūras līča Dienvidu rajona piekrastes ūdeņos

LETA,13.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz izpildītas kvotas dēļ apturēta reņģu zveja Rīgas jūras līča Dienvidu rajona piekrastes ūdeņos, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

ZM šogad zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos noteica 3131 tonnas reņģu zvejas iespējas, no kurām 809 tonnas reņģu zvejas iespējas tika noteiktas Dienvidu ģeogrāfiskajam rajonam Saulkrastu novadam, Carnikavas novadam, Rīgas pilsētai, Jūrmalas pilsētai.

Saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo informāciju, kas iegūta Latvijas zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā un operatīvo informāciju, kas saņemta no Valsts vides dienesta, reņģu nozveja Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā šī gada 6.jūlijā sasniedza 790 tonnas.

Tādējādi ministrija konstatē, ka zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā noteiktās 809 tonnas reņģu zvejas iespējas ir gandrīz pilnībā izmantotas. Tāpēc, ņemot vērā stāvvadu zvejas aktivitāti, ministrija secina, ka šīs sugas zveja Rīgas jūras līča piekrastē ir pārtraucama, lai noteiktais nozvejas apjoms netiktu pārsniegts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas zvejniekiem 2016.gadam panāktas labākas zvejas iespējas Baltijas jūrā nekā cerēts

Dienas Bizness,23.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2016.gadam. Lēmums par kvotām, līdzīgi kā iepriekšējos divos gados, tika pieņemts, balstoties uz Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma BALTFISH kompromisa priekšlikumiem, kas vairumam krājumu atšķīrās no Eiropas Komisijas (EK) sākotnējā piedāvājuma par būtisku zvejas iespējas samazinājumu, informē Zemkopības ministrijas pārstāvis Kaspars Funts.

Saskaņā ar ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 22.oktobra lēmumu, Latvijas zvejniekus interesējošiem zivju krājumiem 2016.gadam tika provizoriski (pirms regulas publikācijas) noteiktas šādas nozvejas kvotas, salīdzinājumā ar 2015.gadu:

- Brētliņu zvejas iespējas samazinātas par 5,3%, kaut arī Eiropas Komisija (EK) priekšlikumā tika paredzēts 13,7% samazinājums. Šī 8,4% starpība Latvijas zvejniekiem nozīmē papildus 2490 tonnas zvejas iespējas 2016.gadā. Nozvejas kvota - 27 990 tonnas.

- Reņģu nozvejas kvotai Rīgas jūras līcī, salīdzinot ar 2015.gadu, ir samazinājums par 10%. Nozvejas kvota - 18 791 tonnas. EK priekšlikumā bija paredzēts 21% samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sniega krabju zvejas kuģa lietu Latvija cer atrisināt diplomātiskā ceļā

Zane Atlāce - Bistere,16.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijā arestētā sniega krabju zvejas kuģa no Latvijas lietā mūsu valsts cer rast risinājumu diplomātiskā ceļā. informē Saeimas Preses dienestā.

Taču iespējama arī starptautiska tiesvedība - as izskanēja Saeimas Ārlietu komisijas 16.februāra sēdē, kurā Norvēģijā arestētā Latvijas zvejas kuģa jautājumu deputāti pārrunāja ar Zemkopības ministrijas (ZM), Ārlietu ministrijas (ĀM) un Eiropas Savienības (ES) Krabju zvejas asociācijas pārstāvjiem.

Ārlietu komisija jau tuvākajā laikā uz sarunu plāno aicināt Norvēģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Steinaru Ēgilu Hāgenu (Steinar Egil Hagen), informē komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

ZM pārstāvji deputātiem sacīja, ka situācija ar arestēto kuģi nav mainījusies, proti, tas ir arestēts kopš 16.janvāra un tam ir uzlikta soda nauda, kuru īpašnieki atsakās maksāt. Latvija Norvēģijai ir nosūtījusi divas notas ar lūgumu kuģi atbrīvot, jo tas Svalbāras ūdeņos zvejojis saskaņā ar 1920.gada Parīzes līgumu un decembrī pieņemtu ES regulu. Tāpat Latvijas Zemkopības ministrs nosūtījis vēstuli ES zvejniecības komisāram ar aicinājumu iesaistīties. Patlaban tiek gatavota Eiropas Komisijas nota, un Latvija cer, ka arī tajā tiks iekļauta prasība kuģi nekavējoties atbrīvot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

"Sniega krabju" lieta noslēgusies ar Latvijas uzņēmumam nelabvēlīgu rezultātu

LETA,08.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID) pēc trīs gadu ilga tiesas procesa nolēmis noraidīt SIA "North Star LTD" un īpašnieka Pētera Pildegoviča prasību atzīt Norvēģijas nodarītos zaudējumus uzņēmumam sniega krabju zvejā, liecina ICSID publicētā informācija.

Pildegovičs un "North Star LTD" prasību ICSID iesniedza 2020.gada martā pēc tam, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja "North Star LTD" zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras ūdeņos.

Prasītājs norādīja, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un zaudējumos no Norvēģijas pieprasīja 388 miljonus eiro.

Strīdu izšķiršanas centrs lēmis Pildegoviča un "North Star LTD" prasības noraidīt pilnībā.

Tāpat ICSID lēmis, ka prasītājam pilnībā jāsedz atbildētāja jeb Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas. Kopumā "North Star LTD" jāsedz Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas 597 307,04 dolāru apmērā, kā arī jākompensē Norvēģijai izmaksas, kas saistītas ar pārstāvniecību, 809 724,07 dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arestētā Latvijas sniega krabju zvejas kuģa Senator lietā rit jau trešais mēnesis, taču lietas risinājums vēl nav saredzams

Lai arī Latvijas amatpersonas līdz šim cerēja uz diplomātisku noregulējumu, nupat jau šķiet, ka tas tomēr nenotiks. Proti, kuģis joprojām arestēts atrodas Kirkeneses ostā Norvēģijā, kuģa apkalpe zvejā nedrīkst doties, un dīkstāves radītie zaudējumi, pēc ekspertu aplēsēm, visu iesaistīto kuģu saimniekiem ir teju miljons eiro mēnesī.

Lai arī Latvijas puse jau iesniegusi notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot sniega krabju zvejas kuģi, tas joprojām nav noticis.

Jāatgādina, ka 1920. gada Parīzes līgums paredz nediskriminējošu pieeju zvejas resursiem, taču jāatceras, ka pērn, 14. decembrī, Eiropas Savienībā pieņēma regulu, kas nosaka, ka 20 ES kuģi, to vidū 11 zem Latvijas karogiem zvejojošie, ir tiesīgi veikt sniega krabju zveju Svalbārā. Līdz ar to nav nekāda pamata apšaubīt pašmāju zvejnieku likumīgās tiesības zvejot šos pasaulē tik pieprasītos un, ko tur slēpt, salīdzinoši dārgos jūras zvejas produktus. Tomēr Norvēģijas puse uzskata, ka Latvijas kuģis ir pārkāpis zvejas noteikumus un zveja bijusi nelikumīga. Tam gan nepiekrīt Latvijas pārstāvji, atsaucoties uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos. Turklāt Norvēģijas puse arī norāda, ka visām pusēm dotās tiesības uz zvejniecību un medībām attiecas tikai uz sauszemi un teritoriālajiem ūdeņiem, kas ir 12 jūras jūdzes no Svalbāras krastiem. Bet sniega krabju gadījumā runa ir par kontinentālo šelfu. Arī Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens norādījis – Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvejnieki šogad stiprā vēja dēļ nevar regulāri doties jūrā, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas Zivsaimnieku asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits.

«Nozveja šogad ir sliktāka laika apstākļu dēļ, pagājušogad nozvejai bija labāki laika apstākļi. Ļoti daudz tomēr ir pūtis vējš un zveja notiek epizodiski. Tagad arī kuģi kādu nedēļu nebija jūrā, vienu dienu izgāja,» sacīja Voits.

Pēc viņa teiktā, līdz šim mencu kvota līdzīgi kā citus gadus ir apgūta sliktāk - arī pērn kopumā Latvijas zvejnieki mencu kvotu apguva tikai 30% apmērā. «Es domāju, ka šogad nekas labāks nebūs, tāpat ap 30%, 40%,» prognozēja LZA prezidents.

Savukārt reņģu un brētliņu kvotas Latvijas zvejniekiem līdzīgi kā citus gadus izdosies apgūt pilnā apmērā, prognozēja Voits. «Mēs apgūsim, protams, ka apgūsim bez problēmām. Gada sākums neko šobrīd neiespaido. Martā, aprīlī, maijā būs intensīva zveja, kad arī apgūsim. Ja tirgū būs mazāks pieprasījums nekā spēsim nozvejot, veiksim intervenci, iesaldēsim, uzglabāsim zivis līdz vasaras mēnešiem,» sacīja LZA prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas jūras līča piekrastē apturēta reņģu zveja

Žanete Hāka,13.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada reņģu nozvejas kvota stāvvadu zvejā Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskā rajonā ir pilnībā izmantota, tāpēc pieņemts lēmums apturēt reņģu zveju ar stāvvadiem 2016. gadā šajā rajonā, informē Zemkopības ministrija.

Jau vairākus gadus pēc kārtas pilnībā tiek apgūts Rīgas jūras līča Dienvidu ģeogrāfiskajam rajonam noteiktais stāvvadu reņģu nozvejas limits. 2016. gadā zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos tika noteikti 2705 tonnas reņģu zvejas iespējas, no kurām 949 tonnas reņģu zvejas iespējas tika noteiktas Dienvidu ģeogrāfiskajam rajonam – Saulkrastu novadam, Carnikavas novadam, Rīgas pilsētai un Jūrmalas pilsētai.

Arī šogad piekrastes zvejnieki turpina veiksmīgi zvejot reņģes ar stāvvadiem un apgūt tiem noteiktos nozvejas limitus. Saskaņā ar jaunāko informāciju, kas saņemta no Valsts vides dienesta, reņģu nozveja Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā 2016. gada 7. jūnijā sasniedza 945 tonnas. Tādejādi tika konstatēts, ka zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā noteiktās 949 tonnas reņģu zvejas iespējas ir gandrīz pilnībā izmantotas. Ņemot vērā stāvvadu zvejas aktivitāti, reņģu zveja Rīgas jūras līča piekrastē Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā ir pārtraucama, lai noteiktais nozvejas apjoms netiktu pārsniegts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) sarunas ar Norvēģiju saistībā ar šajā valstī arestēto Latvijas sniega krabju kuģi virzās ļoti lēni, žurnālistiem šodien sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Zvejas kuģis ir arestēts un sarunas, kas būtu jāvada EK, notiek lēni, sacīja Dūklavs. Viņš vēlreiz uzsvēra, ka sarunas ar Norvēģiju var veikt tikai EK, jo šis jautājums skar arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu intereses un nostājas.

Vienlaikus Dūklavs teica, ka Latvijas valdība ir pieņēmusi savu nostāju šajā jautājumā, un nepiekrīt Norvēģijas izvirzītajām pretenzijām par zvejas noteikumu pārkāpumu.

Ir pieprasīta diezgan liela nauda, kas sniega krabju zvejas kuģa īpašniekam būtu jāmaksā. Mūsu skatījumā viņi neko nav pārkāpuši, bet pilnībā ir izpildījuši visus noteikumus un normas, kas ir ES līgumā ar Norvēģiju, teica Dūklavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Stiprā vēja dēļ Latvijas zvejnieki regulāri nevar doties zvejā

BNS,20.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvejnieki šogad stiprā vēja dēļ nevar regulāri doties jūrā, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas Zivsaimnieku asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits.

«Nozveja šogad ir sliktāka laika apstākļu dēļ, pagājušogad nozvejai bija labāki laika apstākļi. Ļoti daudz tomēr ir pūtis vējš un zveja notiek epizodiski. Tagad arī kuģi kādu nedēļu nebija jūrā, vienu dienu izgāja,» sacīja Voits.

Pēc viņa teiktā, līdz šim mencu kvota līdzīgi kā citus gadus ir apgūta sliktāk - arī pērn kopumā Latvijas zvejnieki mencu kvotu apguva tikai 30% apmērā. «Es domāju, ka šogad nekas labāks nebūs, tāpat ap 30%, 40%,» prognozēja LZA prezidents.

Savukārt reņģu un brētliņu kvotas Latvijas zvejniekiem līdzīgi kā citus gadus izdosies apgūt pilnā apmērā, prognozēja Voits. «Mēs apgūsim, protams, ka apgūsim bez problēmām. Gada sākums neko šobrīd neiespaido. Martā, aprīlī, maijā būs intensīva zveja, kad arī apgūsim. Ja tirgū būs mazāks pieprasījums nekā spēsim nozvejot, veiksim intervenci, iesaldēsim, uzglabāsim zivis līdz vasaras mēnešiem,» sacīja LZA prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Šmits: Latvijai jāvēršas tiesā pret Norvēģiju sniega krabju lietā

Sandra Dieziņa,28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdībai jāpieņem lēmums vērsties pret Norvēģijas Karalisti Starptautiskajā tiesā Hāgā, uzskata Eiropas krabju zvejas asociācijas vadītājs Didzis Šmits.

«Ņemot vērā faktu, ka Norvēģija turpina klaji ignorēt starptautiskos līgumus un konvencijas, kas tai nosaka par pienākumu dalīties ar sniega krabja resursiem Bārenca jūrā, lai panāktu taisnīgu risinājumu Latvijas valdībai neatliek citas iespējas kā vērsties Starptautiskajā tiesā, uzskata Eiropas krabju zvejas associācija. Latvijas valdība lēmumus par tālakajiem soļiem gatavojas pieņemt š.g. 4.jūlija sēdē,» informē Šmits.

Latvijas, Lietuvas un Spānijas kompānijas sniega krabju zveju Barenca jūrā uzsāka pilnīgā saderībā ar starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, ko apliecina gan saņemtās licenses, gan Eiropas Komisijas veiktās kuģu notifikācijas Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecības komisijai (NEAFC), gan pieņemtā ES regula par zvejas iespējām Svalbāras ūdeņos un virkne citu darbību un nolēmumu NEAFC un ES līmenī. «Kopš Latvijas flote ir uzsākusi zveju neviens starptautiskais līgums vai konvencija, kas regulētu sniega krabju zveju Barenca jūras starptautiskajos ūdeņos, nav grozīta, apturēta vai stājusies spēkā, citiem vārdiem – pastāv identisks tiesiskais ietvars. Nevar būt tā, ka šodien visi atzīst kāda tiesības, bet rīt, ievērojami pieaugot resursa vērtībai, atļaujās tās ignorēt, klaji pārkāpjot starptautiskās tiesības. Šis ir nedraudzīgs solis no Norvēģijas puses uz kuru Latvijas valdībai ir adekvāti jāreaģē,» uzsver asociācijas vadītājs Didzis Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zvejnieki piekrastes ūdeņos varēs mainīties ar mencu limitiem

Dienas Bizness,24.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību, kuru mērķis ir noteikt nomas maksu par zivju vada izmantošanu zvejā ezeros un ūdenskrātuvēs, kā arī rast iespēju zvejniekiem piekrastes ūdeņos mainīties ar mencu limitiem, informē ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Grozījumi noteikumos paredz zvejai ar zivju vadu ezeros un ūdenskrātuvēs piemērot aprēķinu, aizstājot zivju vada limitu ar atbilstoši konkrētajām ūdenstilpēm paredzētajiem zvejas rīku limitiem un tiem noteiktām maksām par limita vienību. ZM skaidro, ka vienotu limita maksu par zivju vada izmantošanu ezeros un ūdenskrātuvēs nav iespējams piemērot, jo katrā konkrētā ūdenstilpē ir savs zvejas rīku limits ar tam noteikto limita maksu, līdz ar to tas būtu aizstājams, uzsākot zveju ar zivju vadu. Piemēram, Engures ezerā ir paredzēts kopējais tīklu limits 5980 tīkli un viena tīklu limita cena ir 2,85 eiro. Ja vēlētos uzsākt zveju ar zivju vadu, maksa par šo zvejas limita vienību veidotu 3408,60 eiro, kas ir visu tīklu limitu maksa Engures ezerā. Savukārt ir publiskie ezeri, kuros šī maksas sasniegtu pat 15 000 eiro, jo tajos ir noteikti lielāki zvejas rīku limiti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprina vairākas būtiskas izmaiņas zvejas noteikumos

Dienas Bizness,12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 12.maijā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotās izmaiņas noteikumos par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos. Izmaiņas noteikumos paredz vairākus būtiskus jauninājumus zvejniekiem, informē ZM.

Izmaiņas noteikumos nosaka, ka reņģu zvejas periodā zvejā ar stāvvadiem Rīgas jūras līcī zvejniekiem par savu nozveju jāziņo Valsts vides dienestam (VVD) ik pēc 5 dienām ar elektroniskās saziņas līdzekļiem. Lai mazinātu zvejniekiem administratīvo slogu, izmaiņas noteikumos paredz iespēju piekrastes zvejas žurnālus iesniegt VVD līdz nākamā mēneša15. datumam.

Lai veicinātu invazīvās sugas - jūrasgrunduļa - zveju ar grunts tīkliem, noteikumi paredz iespēju zvejā izmantot grunts tīklus ar acs izmēru 60-70 mm un tīkla augstumu ne vairāk kā 1,5 m. Savukārt, lai mazinātu zvejnieku un valsts institūciju administratīvo slogu, izmaiņas noteikumos paredz, ka papildu pilnvarojums (īpaša atļauja) un zvejas atļauja (licence) tiek apvienoti vienā dokumentā un to turpmāk izsniegs Zemkopības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

No 1.februāra spēkā nēģu zvejas liegums

Žanete Hāka,25.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) informē, ka, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 295 Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos, no 1.februāra Gaujā, Ventā, Salacā, Braslā, Irbē, Sakā, Svētupē, Užavā un Lielupē aizliegta nēģu zveja. Liegums ir spēkā līdz 31.jūlijam.

Pārējās upēs, kurās ir atļauta nēģu zveja, lieguma darbības termiņš ir no 1.februāra līdz 31.oktobrim. Daugavā nēģu zvejas liegums – no 1.maija līdz 31.jūlijam.

Ar šiem Ministru kabineta noteikumiem zvejniekiem par obligātu pienākumu uzlikts izņemt zvejas rīkus no ūdenstilpnes lieguma laikā. Izņēmuma gadījumi aprakstīti 26.4.2.punktā,paredzot, ka par pārkāpumu netiek uzskatīti gadījumi, kad pēc zvejai atļautā laika beigām zvejas rīki zvejas atļaujā (licencē) norādītajā ūdenstilpē palikuši neizņemti nepārvaramu ārkārtēju apstākļu dēļ, ko nevar iepriekš paredzēt un novērst (stihiskas dabas parādības, avārijas, nepiemēroti hidroloģiskie apstākļi – vižņi, ledus šķelšanās un iešana, krasas ūdenslīmeņa svārstības hidroelektrostaciju darbības vai plūdu ietekmē). Par šiem gadījumiem jāinformē VVD reģionālās vides pārvaldes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniega krabju zvejas kuģu dīkstāve Svalbārā ik dienas nes sešus tūkstošus eiro zaudējumus katram kuģim, tāpēc Latvijas valdībai steidzami jālemj par rīcību šajā lietā, uzskata ES Krabju zvejas asociācijas valdes loceklis, Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājs Didzis Šmits

Fragments no intervijas:

No 20 kuģiem lielākā daļa - 11 - ar Latvijas karogu var zvejot šajā reģionā. Šāda pārstāvniecība ir ļoti liela. Kā to izdevās panākt?

Tās ir divas kompānijas – SIA North Star Ltd un SIA Baltjūra serviss, kas, ieraugot šo resursu, izteica vēlmi zvejot šajā apgabalā. Attiecīgi viņi izgāja visu procedūru un saņēma nepieciešamās atļaujas.

Kādai jābūt Latvijas valdības rīcībai? Kas notiks tālāk?

Latvijas rīcībai ir trīs elementi. Pirmais – es tomēr ceru, ka līdz tiesai nenonāks, bet izdosies vienoties. Norvēģijai sliktākais variants ir Hāgas tiesas lēmums, ka viņiem jālaiž iekšā ES flote. Vai vēl sliktāk – ka suverenitāte attiecas tikai uz sauszemi un teritoriālajiem ūdeņiem un pārējais ir brīvs. Tas nav pirmais strīds par Svalbāru, un līdz šim vienmēr panākta vienošanās. Šobrīd nav redzama norvēģu vēlme šo problēmu risināt. Viņi cer, ka mēs būsim vāji un nebūsim gatavi iet līdz tiesai, ja tas būs vajadzīgs. Jāatgādina, ka stāvēt un gaidīt risinājumu ir ļoti dārgi. Viena kuģa ar visu apkalpi dīkstāves izmaksas dienā ir seši tūkstoši eiro. Četri kuģi nozīmē 30 tūkstošus eiro dienā vai miljonu eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvija sniega krabju lietā tuvākajās dienās vērsīsies ES tiesā ar prasību pret EK

LETA,08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija lietā par Norvēģijā arestēto Latvijas zvejas kuģi «Senator» tuvākajās dienās vērsīsies Eiropas Savienības (ES) tiesā ar prasību pret Eiropas Komisiju (EK), šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Ministru kabinets šā gada 24.aprīlī uzdeva Tieslietu ministrijai (TM) sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Ārlietu ministriju sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā pieteikumu prasības celšanai pret EK. Šāds lēmums tika pieņemts, lai aizstāvētu Latvijas uzņēmēju intereses.

Šodien ministri aiz slēgtām durvīm uzklausīja TM sagatavoto prasību un lēma to iesniegt ES tiesā.

Iepriekš Kučinskis skaidroja, ka prasība pret EK tiks iesniegta saistībā ar to, ka EK nerīkojās, lai aizsargātu Latvijas zvejnieku intereses. «Atļauju, zvejot mūsu zvejniekiem, izsniedz EK, tāpēc arī tai bija jāveic pasākumi, lai palīdzētu risināt šo jautājumu,» uzsvēra Ministru prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru