Šo vēlēšanu nepatīkamākais pārsteigums, kas ir spilgta liecība tam, cik mūsu valstī tomēr neattīstīta ir pilsoniskā sabiedrība, ir zemā vēlētāju aktivitāte. Uz 13. Saeimas vēlēšanām neaizgāja 46% vēlētāju, kas ir ārkārtīgi daudz.
Protams, vairumā demokrātisku valstu dalība vēlēšanās ir brīvprātīga un tiek uzskatīta primāri par pilsoņa tiesībām, nevis pienākumu. Kādēļ teju puse Latvijas pilsoņu nevēlējās izmantot savas tiesības un faktiski ar šo soli nodemonstrēja, ka Latvijas nākotne tiem ir samērā vienaldzīga?
Skaidrojumi ir tradicionāli un labi zināmi: vilšanās valstī un valdošajā elitē, nespēja izvēlēties partiju, par kuru atdot savu balsi, un neticība, ka vēlēšanas var kaut ko izmainīt. Jāteic, ka šādi argumenti no vēlētāju puses tomēr neiztur kritiku, jo šajās vēlēšanās tiešām bija izvēles iespējas – varēja paust atbalstu valdošajiem, varēja protestēt un balsot par pilnīgi jauniem spēkiem, kas sola, ka “līdz pašiem pamats jauns viss tiks”, varēja izvēlēties starp konservatīvām un liberālām vērtībām. Kā gan pietrūka vēlēt neaizgājušajiem? Iespējams, ka ticības pārmaiņām, ticības uz labāku dzīvi trūkums un pārliecība, ka visi politiķi jau ir vienādi, tāpat neviens par tautu nedomās, visi tik zags un kamps utt.
No vienas puses, var teikt, ka valdošā elite pēdējos 20 gadus ir darījusi visu, lai cilvēkiem šāds iespaids rastos, lai plaisa starp varu un tautu būtu gana dziļa. No otras puses, ne bez vainas ir paši neticīgie. Jo parasti ar tādiem saukļiem kā visi ir vienādi, visi ir zagļi, balso par ko gribi, tāpat nekas nemainīsies tomēr operē cilvēki ar samērā zemu izglītības līmeni, kas īpaši par politiku neinteresējas un paši nav iesaistījušies nekādās pilsoniskās aktivitātēs vai nevalstiskās organizācijās. Jāteic, ka Latvija šajā ziņā nav kāds izņēmums. Zema vēlētāju aktivitāte diemžēl ir trends visā pasaulē.
Kā liecina Pasaules Bankas 2017. gada ziņojums, pēdējo 25 gadu laikā vēlētāju aktivitāte valstīs, kurās ir brīvas vēlēšanas, ir samazinājusies par 10%. 2017. gadā, kad Francija par savu prezidentu ievēlēja Emanuelu Makronu, franču prese rakstīja, ka moderno laiku Francija ir piedzīvojusi zemāko vēlētāju aktivitāti vēsturē. Lai man piedod visi Latvijā vēlēt neaizgājušie, bet attīstīto valstu prese un politologi, analizējot zemo vēlētāju aktivitāti pēdējā desmitgadē, norāda, ka tie, kas nebalso, lielajā vairumā pieder pie tā dēvētājām sociāli izstumtajām sabiedrības grupām vai arī ir jauni cilvēki ar zemu izglītības līmeni.
Pašlaik 26 valstīs pasaulē piedalīšanās vēlēšanās ir obligāta. Tā tas ir vairumā Latīņamerikas valstu, Austrālijā, Luksemburgā, Beļģijā utt. Viens no iemesliem - obligāta dalība nodrošina to, ka vēlēt aiziet sabiedrības neaizsargātākās grupas, kuras parasti ir pasīvas, un tādējādi arī to intereses ir pārstāvētas. Es nedomāju, ka Latvijā būtu nepieciešams ieviest obligātu dalību vēlēšanās, tomēr valstij būtu vērts tērēt līdzekļus un pasūtīt pētījumu, lai noskaidrotu, kas bija tās vēlētāju grupas, kas neaizgāja vēlēt, un kāda bija to motivācija.
Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
