Gada pirmajam mēnesim jau redzamas beigas, un interesanti, ka vismaz pagaidām akciju tirgiem padevies viens no pašiem veiksmīgākajiem gada startiem vēsturē. Tas noticis, neskatoties uz pamatā arvien spēcīgākiem pieņēmumiem, ka globālajai ekonomikai izaugsmes ziņā jau klājas un pārskatāmā nākotnē turpinās klāties grūtāk.
Tam it kā būtu jānozīmē lielāks pesimisms finanšu tirgos, lai gan no tā tos šoreiz, šķiet, vismaz daļēji paglābusi centrālo banku retorika. Janvāra sākumā ASV Federālo rezervju sistēma deva mājienus, ka savā likmju paaugstināšanās ceļā tā droši vien būs uzmanīgāka (ASV CB atšķirībā no citiem jau kādu laiku paaugstina likmes). Par to, ka šogad varētu izpalikt eiro likmju paaugstināšana, pagājušonedēļ lika domāt arī Eiropas Centrālās bankas teiktais. Iestāde pamatā uzsvēra lielākus riskus ekonomikai, lai gan oficiālais ziņojums ietver tikai to, ka likmes netiks kustinātas vismaz līdz rudenim. Tikmēr tirgū tiek runāts, ka reālistiskāk eiro likmes varētu tikt skartas vien 2020. gada vidū. Iespējams, varēs teikt, ka centrālās bankas finanšu tirgu atkal būs ievadījušas mērenā «Risk On» stadijā. Turklāt nav pat izslēgts, ka tas, galu galā, materializēsies labākos efektos arī ekonomikai.
Varbūt ne gluži procentlikmju brīvdienas, bet skaidrs ir tas, ka varenākie pasaules monetārās politikas noteicēji negrasās pārskatāmā nākotnē likt kādus šķēršļus ekonomikas aktivitātei. Par šādu nepieciešamību ticis daudz runāts, jo būtībā šīs iestādes pēc iepriekšējās finanšu krīzes vēl joprojām ir ekonomikas stimulēšanas stadijā. Proti, nepieciešama kāda bāze, no kuras sākt atkal stimulēt, piemēram, cirpt likmes (eiro refinansēšanas likme atrodas pie apaļas nulles). Sliktāk šoreiz ir tas, ka nākamie ekonomikas sarežģījumi draud pienākt laikā, kad centrālās bankas savu ekonomikas balstīšanas munīciju pamatā ir izšāvušas. Likmes ir ļoti zemas, un to bilances aktīvu uzpirkšanas rezultātā ir gigantiskas. ECB vēl tikai decembrī izbeidza savu 2,6 triljonu eiro drukāšanas programmu, kas kā reiz sakrita ar pieņēmumiem par vājāku tautsaimniecību.
Vēl nesen likās, ka jāsāk brīdināt, ka zemo procentu likmju laiki mūžīgi eiro frontē nebūs. Un, centrālajām bankām «normalizējot politiku», pasaules finanšu tirgiem, biznesam, daudzām valdībām un patērētājiem būs jāsāk pierast dzīvot augošu likmju laikos. Tas, domājams, daudziem ir aizmirsies un, esot aktuāliem spriedumiem par jaunu recesiju, vēl kādu laiku var nebūt aktuāli. Kopumā zemās likmes ir labvēlīgas kredītu ņēmējiem (Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valstij kā aizņēmējam starptautiskajos tirgos), bet šī rīcība var apbēdināt krājējus, ja tie izvēlas kādus drošus ieguldījumus (piem., liesos depozītus). Vēl labāk būtu, ja ECB izdotos sagrozīt svaru kausus valūtu sacensībā. Ja kopējā valūta saglabāsies vāja vai pat kļūs vājāka, tas būs atbalsts eksportētājiem.
Visu rakstu Redakcijas komentārs: Likmju brīvdienas var būt ilgākas lasiet 29. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
