Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.
Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.
Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis
Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.
Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.
Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram.
Spējas Vjačeslavam Dombrovskim ir, un ambīciju netrūkst. Dzimis 1977. gada 27. decembrī Rīgā. 1997. gadā naturalizācijas kārtībā ieguva Latvijas pilsonību. Vjačeslavs Dombrovskis 1999. gadā pabeidza Latvijas Universitāti ekonomikas specialitātē. Klarka Universitātē (Masačūsetsas štatā, ASV) 2001. gadā Vjačeslavs Dombrovskis ieguva maģistra grādu ekonomikā. No 2000. līdz 2002. gadam bija pasniedzēja palīgs šajā ASV universitātē, bet 2003. gadā Klarka Universitātē viņš ieguva doktora grādu ekonomikā. Ir bijis pasniedzējs Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā, viespētnieks Eiropas Ekonomisko pētījumu centrā (ZEW) Manheimā, Vācijā, viespētnieks Stokholmas Ekonomikas augstskolā, Stokholmas Pārejas ekonomiku institūtā un citur. Vjačeslavs Dombrovskis bija direktors domnīcā Certus, kas gatavo Latvijas konkurētspējas ziņojumus un ir tautsaimniecības pētījumu centrs.
Par ambīcijām liecina ekonomista Vjačeslava Dombrovska iesaistīšanās aktīvajā politikā sākotnēji Reformu partijā, tad Vienotībā un tagad Saskaņā ar reālu ambīciju uz premjera krēslu. Reformu partija, kuru tauta ārkārtas vēlēšanās ievēlēja, lai tā īstenotu pārmaiņas, nekādas sabiedrībai jūtamas pārmaiņas Latvijas politikā neienesa. Tagad Vjačeslavam Dombrovskim ir dota otrā lielā iespēja – kopā ar Saskaņu īstenot to, ko savulaik neizdarīja Zatlera Reformu partija.
Kāds mēģina pārmest Vjačeslavam Dombrovskim partiju maiņu, taču to īsti viņam pārmest nevar, jo Reformu partijas kodols savulaik Vienotības sarakstā ieplūda kolektīvi, bet Vienotībā viņš nestājās. Vienotības kā varas partijas laiks tagad ir beidzies, bet par jaunu varas partiju valsts līmenī veidojas jaunā Saskaņa, kas, neskatoties uz panākumiem vēlēšanās, tā arī vēl nekad nav iekļuvusi Latvijas valdībā.
Taču visam pienāk savs laiks. Daudzi saprātīgi domājoši cilvēki jau sen uzskata, ka Latvijas politikā ir vienreiz jāizbeidz cilvēku dalīšana pēc nacionālā principa, kas ir nepareizi, destruktīvi un, no drošības viedokļa, bīstami. Tā saucamās «sarkanās līnijas» ir mākslīgas, un nepastāv tik liela atšķirība politiskajās nostādnēs starp Saskaņu un vairumu citu partiju, kā tas nereti tiek iztēlots. Ir viena liela atšķirība – Saskaņa nav bijusi pie varas valsts līmenī.
Saskaņa gandrīz desmit gadus ir pie varas valsts galvaspilsētā, kad 2009. gadā par Rīgas mēru kļuva Nils Ušakovs. Kopš tā laika Saskaņa no tīras opozīcijas partijas ir izveidojusies par profesionālu partiju, kurā ir izauguši vai iekļāvušies spēcīgi kadri, kas var ieņemt arī ministru amatus. Tāpēc faktiski Saskaņas iekļaušanās valdībā ir iespējama dabiski un mierīgi, kā tas jau sen ir noticis Igaunijā ar Centra partiju.
Grūti spriest par Vjačeslava Dombrovska administratīvajām spējām premjera amatā, taču valdības vadītāja amats vispirms ir politisks un labi, ka tajā ir politisks līderis, kurš ir spējīgs līdzvērtīgi komunicēt ar citiem politiskajiem līderiem. Perfekti valodas un kultūras zinošais Vjačeslavs Dombrovskis ir spējīgs komunicēt gan ar esošajiem partneriem rietumos, gan ar kaimiņiem austrumos. Latvijas politikā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem ir izteikts vairāk proamerikānisks virziens, un Vjačeslavs Dombrovskis, pretēji stereotipiem, šajā ziņā nav izņēmums, kā mēs to redzam gan no viņa CV, gan iepriekšējās politiskās darbības. Kopš Certus domnīcas izveidošanas, Vjačeslava Dombrovska uzskatos ir parādījusies stingra nostāja par Latvijas interešu aizstāvību. Savukārt pievienošanās Saskaņai liecina, ka Vjačeslavs Dombrovskis ir par saskaņu un saticību gan Latvijas cilvēku starpā, gan attiecībās ar kaimiņiem ne tikai vārdos, bet arī darbos.
Kučinskis – pēdējo 20 gadu simbols
Uzdodot jautājumu – kāpēc Māris Kučinskis varētu būt labākais premjera kandidāts arī nākamajai valdībai – atbilde ir acīmredzama. Māris Kučinskis jau ir premjers.
Neviens no citiem premjera kandidātiem no populāro partiju trijnieka – ne Vjačeslavs Dombrovskis no Saskaņas, ne Aldis Gobzems no KPV LV – iepriekš nekad nav ieņēmuši valdības vadītāja amatu. Turpretī Mārim Kučinskim jau ir pietiekama premjera darba pieredze, jo kopš 2016. gada 11. februāra viņš vada to Latvijas valdību, kurā ietilpst Zaļo un Zemnieku savienība, Vienotība un Nacionālā apvienība. Māris Kučinskis ir bijis arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs no 2004. līdz 2006. gadam, kad premjers bija Aigars Kalvītis. Savukārt no 1996. līdz 2002.gadam Māris Kučinskis bija Valmieras pilsētas mērs.
Ar lielu varbūtību var sacīt – lieciet Māri Kučinski par premjeru, un viss būs, kā bijis
Māris Kučinskis ir Tautas partijas vec- biedrs, kurš 1998. gada maijā ir parakstījis šīs partijas dibināšanas manifestu un ir uzticīgi bijis Tautas partijā līdz pat tās pašlikvidācijai 2011. gadā. Lai arī jau 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās Māris Kučinskis kandidēja no ZZS saraksta, ZZS ietilpstošajā Liepājas partijā Māris Kučinskis iestājās tikai pēc 12. Saeimas vēlēšanām 2014. gadā, kad no ZZS tika ievēlēts Saeimā. Savukārt daudzus gadus Māris Kučinskis ir bijis Tautas partijas frakcijas vadītājs Saeimā.
Mārim Kučinskim tātad ir milzīga politiskā un administratīvā darba pieredze – sešus gadus ir bijis Valmieras mērs, daudzus gadus ir bijis ietekmīgās Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs, pietiekami ilgu laiku ir bijis ministrs un premjers.
Māris Kučinskis ir profesionāls politiķis šī vārda tiešajā nozīmē. Dzimis 1961. gada 28. novembrī, viņš ievērojamāko savas dzīves daļu ir darbojies aktīvajā politikā valsts un pašvaldības sektorā. Viņš ir nācis no publiskā sektora un darbojies publiskajā sektorā.
Māris Kučinskis ir valsts darbinieks un politiķis un lieliski pārzina šo valsti un tās politiku no iekšienes, kāda tā ir, tātad jau vismaz kopš deviņdesmito gadu vidus. Ar lielu varbūtību var sacīt – lieciet Māri Kučinski par premjeru, un viss būs, kā bijis! Māris Kučinskis ir garantija tam, ka nekādas straujas pārmaiņas nenotiks, nekādu pārsteigumu nebūs, turpināsies tāda Latvijas politika, kādu mēs pazīstam vismaz pēdējos divdesmit gadus.
Māris Kučinskis nebūs autoritārs premjers. Visi lēmumi būs kolektīvi, apspriesti un saskaņoti. Ņemot vērā, ka Latvijā valda koalīcijas valdības, lielākoties kopīgi saskaņoti ir visi svarīgākie valdības un Saeimas lēmumi, neskatoties uz to, kā partijas sevi izrāda publiski. Ņemot vērā, ka Māris Kučinskis šajā ziņā ir profesionālis, viņa gadījumā tas ir izteikti. Nav jāuztraucas, ka būs kaut kāda sava premjera līnija politikā – būs partijas un koalīcijas politika.
Ārpolitikā – pilnīga sekošana ģeopolitisko partneru norādēm, ko var sarežģīt vienīgi situācijas, kad Eiropas Savienības un ASV viedokļi atšķiras vai Eiropas Savienībā kādā jautājumā vispār parādās dažādi viedokļi, kā tas aizvien biežāk notiek. Māris Kučinskis šajos jautājumos pilnībā uzticas citiem – varbūt tāpēc, ka ne pārāk labi zina angļu valodu –, vai tas ir ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vai finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Tāpēc Mārim Kučinskim nevar pārmest, ka viņš, piemēram, neaizstāvēja Latvijas intereses laikā, kad ASV uzraugu pārmetumus saņēma mūsu valsts kapitālam piederošā ABLV Bank. Viņš noteikti pilnībā uzticējās Danas Reiznieces-Ozolas viedoklim. Turklāt – kuram premjeram pēdējo desmit gadu laikā vispār ir bijis tāds uzstādījums – aizstāvēt Latvijas intereses? Šāda uzstādījuma jautājumos, kad saskaras Latvijas un lielāko ģeopolitisko partneru intereses, mums nekad nav bijis. Tāpēc, ja premjers būs Māris Kučinskis, Latvija nekad nesaņems no Eiropas Savienības tādus pārmetumus, kādus saņem Ungārija vai Polija, kuru valdības aizstāv savu valstu intereses.
Māris Kučinskis ir izpildītājs, un kā tāds ir ideāls izpildītāju valdības vadītājs. Jautājums tikai – kādus rīkojumus valdība izpilda? Vai tie ir Latvijas vēlētāju uzdevumi, kas primāri tiek izpildīti no valdības puses? Vai varbūt primāri ir koalīcijas gaiteņos pieņemti lēmumi, ģeopolitisku partneru lūgumi un ierēdņu tulkojumi tam, kādu politiku no mums sagaida Eiropas Savienībā?
Neslavējot un arī neko daudz nekritizējot, Māris Kučinskis ir īsts Latvijas politikas simbols, viņš ir tieši tāds, kāda – ar visu labo un visu slikto – pēdējos divdesmit gados ir bijusi Latvijas politika.
Līderis un harizmāts Gobzems
Aldim Gobzemam nav nekādas pieredzes ne politikā, ne valdībā. Toties, salīdzinot ar Māri Kučinski un Vjačeslavu Dombrovski, viņš ir līderis un harizmāts. Grūti nepamanīt, ka pašreizējais KPV LV panākumu gājiens sākās ar Alda Gobzema pievienošanos, bez «Gobzema faktora» KPV LV, visticamāk, būtu nevis līderu trijniekā, bet cīnītos par 5% barjeras pārvarēšanu.
Tieši advokāta Alda Gobzema iznāciens bija tas, kas opozicionārajai «Kaimiņa partijai» deva jaunu impulsu, bez Gobzema šajā partijā nebūtu arī Didža Šmita un virknes citu spēcīgu kadru, kuri vairs neļauj teikt, ka šajā partijā bez populisma nekā nav. Jo tā vienkārši nav taisnība. Aldis Gobzems ne tikai runā par nopietnām lietām, viņš runā par vēl nopietnākām lietām nekā citi. Aldis Gozbems ne tikai min skaitļus un faktus, viņš tajos orientējas nesalīdzināmi labāk kā daži patiešām tukši populisti no partijām, kuras nav pieņemts saukt par populistiskām.
Atšķirībā no politiķa Kučinska un ekonomista Dombrovska, advokāts Gobzems nāk no tās «reālās pasaules», kurā notiek gan bizness, gan afēras, nelaimes un katastrofas, kas skar konkrētus cilvēkus un uzņēmumus
Alda Gobzema Facebook profils ir Latvijas mēroga sensācija. Tāpat kā Artuss Kaimiņš ar savu raidījumu Suņu būda no nelielas radiostacijas platformas caur sociālajiem tīkliem spēja sasniegt auditoriju, kas līdzinās populārākajām TV pārraidēm, tāpat ar Alda Gobzema Facebook ierakstiem dalās simti un tūkstoši cilvēku, kas liecina par ļoti lielu personības jaudu, iespējams, harizmu. Gobzems patīk, un Gobzems riebjas, bet viņš neatstāj vienaldzīgus. Viņam ir tādas īpašības, kuras nevar mākslīgi radīt tikai ar PR paņēmienu palīdzību, jo tās nāk no paša personības.
Atšķirībā no politiķa Kučinska un ekonomista Dombrovska, advokāts Gob- zems nāk no tās «reālās pasaules», kurā notiek gan uzņēmējdarbība un bizness, gan afēras, nelaimes un katastrofas, kas skar konkrētus cilvēkus un konkrētus uzņēmumus, nevis budžeta posteņus un makroekonomiskus skaitļus.
Kopš 2013. gada nogales Aldis Gobzems ir Zolitūdes traģēdijā cietušo advokāts. Un tie ir reāli cilvēki, kuri palikuši bez vīra vai sievas, bērni, kuri palikuši bez vecākiem.
1978. gada 10. oktobrī dzimušais Aldis Gobzems ir bijis SEB bankas advokāts, DnB bankas un DnB līzings advokāts, Revertas advokāts, Bindera, Arčera un Latvijas Valsts ceļu advokāts, LEC advokāts, Talsu traģēdijā cietušo advokāts, žurnālistes Ilzes Jaunalksnes advokāts, Domenikss advokāts, Tukuma Straumes advokāts, Stigas RM advokāts, Delve 2 advokāts, Latvijas gaisa satiksmes advokāts, Civilās aviācijas aģentūras advokāts.
Viņš ir redzējis reālas uzņēmumu problēmas. Reālu maizes cepšanu, koku zāģēšanu, reālu gaisa dispečeru problēmu, reālu kredītu problēmu, reālus bandītus, reālu korupciju tiesās un policijā, reālu pieredzi, kā ieņēmumu dienests pēc pasūtījuma «paņem priekšā» vietējo, lai atdotu vietu ārzemniekam.
Aldis Gobzems ir bijis arī Privatizācijas aģentūras priekšsēdētaja vietnieks, Maksātnespējas administrācijas direktors, pasniedzējs Latvijas Universitātē un Biznesa augstskolā Turība. Tomēr kā personība un profesionālis viņš ir izveidojies tieši advokāta darbā. Kā advokāts parasti viņš ir ticis piesaistīts tieši tad, kad ir reālas krīzes, nevis vienkārši ikdienišķs uzņēmuma darbs. Var ironizēt par veiksmīgu vai mazāk veiksmīgu advokāta karjeru, tomēr nav noliedzams, ka Aldis Gobzems ir piedalījies vairāku ražojošu uzņēmumu atjaunošanā, no kuriem pazīstamākais ir viena no lielākajām zāģētavām Latvijā SIA AKZ.
Ko Aldis Gobzems ienesīs valdības darbā, var tikai zīlēt, jo, atšķirībā no Māra Kučinska un Vjačeslava Dombrovska, viņš nav bijis ne politikā, ne valdībā. Skaidrs, ka viņš var būt labs tieslietu ministrs. Vai varbūt uzreiz labs premjers bez valdības pieredzes? Tomēr aspekts, ka viņš nekad nav bijis valdībā, var būt gan mīnuss, gan arī pluss. Īpaši gadījumā, ja mēs gaidām pārmaiņas. Ja cilvēks nav bijis ministrs kādā no pagātnes valdībām, viņam nav arī jau izveidojušos stereotipu par to, kā «ir jābūt» un kā «ir jādara», bet ļauj paskatīties uz sistēmu ar svaigu skatu.
Latvijas valdībai svaigs gaiss ir vajadzīgs, kā ēst, jo virknē valsts dzīvībai svarīgu jautājumu valda ne tikai inerce, bet tajos ir strupceļš. Mēs gadiem runājam par Latgales attīstību. Vai nekļūst smieklīgi par to runāt jau divdesmit gadus no vietas? Ārvalstu tautieši, emigrācija, reemigrācija. Nekādu reālu risinājumu. Bez diskusijas likvidējam vietējās bankas. Patiešām? Uzlabojam kaimiņattiecības. Ar kādām metodēm? Izglītības kvalitāte. Runājam par uzlabošanu, notiek kritums. Medicīnas pakalpojumu pieejamība. Tikai investējam. Atdeve – rindas un dārgākas zāles nekā Eiropā. Latvijai nav pamata atpalikt no Lietuvas un Igaunijas. Nopietnas pārmaiņas bez līdera ir maz ticamas, bet līderis bez tautas atbalsta ar šo purvu, kas ir izveidojies valsts augšgalā, galā netiks. Līderis un harizmāts – tāds, ko nelabvēļi mēdz saukt par «populistu».
