"Lombarda industrija nav bijusi digitālas transformācijas fokusā, bet mēs vēlamies to mainīt. DelfinGroup vēlas attīstīt produktu digitālā vidē, piedāvājot lombarda aizdevumu mūsdienu klientu prasībām atbilstošā veidā. Mēs vēlamies ne tikai nostiprināt līderpozīcijas nozarē, bet arī kļūt par industrijas pārveidotājiem".

Tā intervijā norāda AS DelfinGroup valdes locekle Sanita Zitmane.

Kā jūs raksturotu pārstāvēto nozari, kāda ir šā brīža situācija un galvenās tendences?

Ir pagājis gads, kopš pandēmijas radītajām sekām, kas ietekmēja visas pasaules lombardu nozari. Lielākie tirgus spēlētāji ir stabilizējuši savu uzņēmējdarbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un piedāvājot elastīgus nosacījumus saviem produktiem. Vēsturiski lombardu nozarē ir bijis vērojams mērens, taču stabils pieaugums. Šo stabilitāti nodrošināja fakts, ka liela daļa klientu lombarda aizdevumu izmanto atkārtoti, kas norāda uz pakalpojuma ērtību un pieejamību.

Mūsdienās klienti arvien mazāk vēlas tērēt laiku, lai apmeklētu pakalpojuma sniedzēju klātienē, tādēļ digitalizācijas procesu ieviešana ir būtiskākais nozares virzītājs tuvākajos gados. Tieši digitālie risinājumi palīdzēs lombardu nozarei uzrunāt jaunus klientus un ieņemt stipras pozīcijas starp citiem aizdevumu veidiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti tiešsaistē.

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju uz pamatotu un datos balstītu grozījumu veikšanu Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Šobrīd diskusiju fokusā ir trīs galvenie temati: par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumiem, par alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā un par vecuma sliekšņa grozīšanu alkoholisko dzērienu iegādē. Īpaši svarīgi ir likumā vai to pavadošajos noteikumos iekļaut mērīšanas kritērijus, pēc kuriem vērtēt regulāru likumu grozījumu ietekmi uz pārmaiņām sabiedrības veselībā.

"Jautājumus raisa fakts, ka diskusijās par iespējamām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā nepiedalās vai netiek iesaistīta Finanšu ministrija. Tiek plānoti ierobežojumi, kas pēc VM un ārstu sacītā varētu mazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, bet vienlaikus valsts budžeta projektā plānots 14 milj. EUR nodokļu pieaugums pret pagājušo gadu. LANA vaicā, kā tas ir iespējams", vaicā LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Klientu iespēju uzvaras gājiens ir sācies. Finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nodrošina dalīto maksājumu preču iegādei bez papildu komisijas, un e-komercijā tā izdodas piesaistīt aizvien vairāk klientu. Tirgotāji, kuri izvēlas saviem klientiem piedāvāt ESTO dalītā maksājuma iespēju, palielina apgrozījumu un piesaista aizvien jaunus klientus.

To intervijā Dienas Biznesam pauda ESTO LV vadītājs Māris Vaivods.

Iesākumam pastāstiet, kas ir ESTO!

ESTO darbojas nebanku kreditēšanas nozarē. Mēs darbojamies patēriņu kreditēšanas segmentā visā Baltijā. Pirmsākums ir Igaunijā 2017. gadā, kur trīs jauni igauņu puiši iesāka šo biznesu ar vietējām investīcijām. Latvijas filiāle sāka darbību 2022. gadā. Proti, drīzumā būs pagājuši trīs darbības gadi. Esam pārstāvēti arī Lietuvā. Darbojamies augstas konkurences apstākļos, un pati kreditēšanas forma nav nekas unikāls. Mātes uzņēmums Igaunijas ESTO ir lielākais nebanku aizdevējs gan pēc pārdošanas, gan pēc portfeļa apmēra. Sešu gadu laikā igauņi ir paveikuši būtisku darbu tirgus iekarošanā pašu mājās. Latvija ir mērķis, un mēs uz to ejam.

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

13. oktobris tiek dēvēts par «Day for Failure» jeb kļūdu atzīšanas vai pat svinēšanas dienu; par neveiksmēm biznesā arvien atvērtāk runā arī pie mums, pagaidām visaktīvākie šajā jomā ir jaunuzņēmumi

«Jebkurš uzņēmējs nemitīgi pieļauj kļūdas, tāpēc man ir ļoti grūti izcelt vienu īpašu neveiksmi. Prātā nāk gan neveiksmīgi izvērtēti un izvēlēti biznesa modeļi, nespēja izvēlēties virzienu vai klientu tipu, fokusa trūkums, nerūpēšanās par uzņēmuma reputāciju, ilgstoša uzņēmuma produkta neattīstīšana, nepareizs «taimings» u.c. Tāpat kā programmēšanā – lielās kļūdas parasti ir vairāku mazu kļūdu un neveiksmju kopums,» saka Artis Kehris, apdrukas platformas «Printify» līdzdibinātājs. Arī fotoizglītības platformas «iPhone Photography School» līdzīpašnieks Uģis Balmaks norāda, ka kļūdas ir normāla darba sastāvdaļa un būtu naivi sagaidīt, ka kaut kas ievērības cienīgs var tikt sasniegts, procesā nepieļaujot kļūdas. «Visas lielākās kļūdas mūsu biznesā ir reducējamas uz sliktiem lēmumiem par darbinieku pieņemšanu darbā. Sekas bijušas dažādas, bet vienmēr ļoti nepatīkamas: no darbinieka, kas no mums zaga naudu, līdz tam, ka visa komanda gadu no vietas strādā pie nepareizā projekta,» viņš dalās pieredzē. No tā uzņēmums ir mācījies un darbinieku atlases process kļuvis daudz stingrāks. Pirms atrast īsto darbinieku, šobrīd katrai vakancei «iPhone Photography School» izskata aptuveni 500 pieteikumus. Lai to varētu atļauties, tiek pieņemti darba pieteikumi no visas pasaules.

Mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijā ir uzlabojusi konkurences situāciju mazumtirdzniecībā, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Taujāts par pašreizējo konkurences raksturojumu mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, Strautiņš minēja, ka atbildēt uz šādu jautājumu var palīdzēt pārtikas cenu salīdzinājums ar Lietuvu, jo pārtikas cenas Latvijā ilgstoši ir bijušas apmēram par desmito daļu augstākas nekā attiecīgajā kaimiņvalstī. Piemēram, 2021.gadā pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 97,6% no ES vidējā, bet Lietuvā 88,7% no ES vidējā līmeņa.

Viņš uzsvēra, ka to nevar izskaidrot algu izmaksu līmenis - tas ir ļoti līdzīgs, arī ne nodokļi, to dēļ pārtika Latvijā varētu būt pat nedaudz lētāka, jo Latvijā ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme augļiem un dārzeņiem, kamēr Lietuvā tādas nav.

«Aplūkojot Baltijas reģionu, varam teikt, ka elektroenerģijas tirgus integrācija norisinās visnotaļ labi. Baltijas Enerģijas tirgus starpsavienojumu plānā uzstādītie mērķi lielā mērā ir izpildīti,» pauž SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers

Stabils un tehnoloģiskiem jaunievedumiem atvērts enerģijas tirgus ir pamats ekonomikas attīstībai. Enerģētiskā politika nosaka katra uzņēmuma izaugsmes diapazonu: inovāciju ieviešana un pakalpojumu saskaņošana ar klientu vēlmēm ietekmē uzņēmēju iespēju spektru konkrētā valstī, kā arī investīciju piesaistīšanu.

Dienas Bizness sarunā ar lielākā elektrības ražotāja Baltijā Eesti Energia meitas uzņēmuma SIA Enefit valdes priekšsēdētāju Jāni Betheru apsprieda pašreizējo situāciju enerģijas tirgū, atvērtā tirgus priekšrocības un tā attīstības perspektīvas.

Enefit jau vairāk nekā desmit gadu garumā uzrāda stabilitāti, mērķtiecību un, pats galvenais, klientu uzticību. Kas sekmēja ienākšanu Latvijas enerģētikas tirgū un tik veiksmīgu klientu piesaistīšanu?

Latvija, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, pēdējos gados ir piedzīvojusi dažādas ekonomiskās nestabilitātes, jo būt daļai no Eiropas Savienības nozīmē arī iesaistīties tās sociāli-politiskajās norisēs un sadalīt riskus no to īstenošanas. Globālo tirgu dinamiskais raksturs apvienojumā ar iekšējām problēmām ir radījis svārstīgu vidi, kurā uzņēmējiem ir nepieciešama rūpīga orientēšanās.

Stabilitātes sasniegšana un līdzsvara atrašana Latvijas nestabilajā ekonomiskajā ainavā ir gan izaicinājums, gan iespēja, kas prasa no uzņēmējiem nemitīgi eksaminēties, pilnveidoties un proaktīvi īstenot arvien jaunas risku pārvaldības stratēģijas.

Kreditēšanas nozare vienmēr ir bijusi ne tikai svarīgs tautsaimniecības elements, bet arī valsts ekonomikas “lakmusa papīrs”. Kredītu pieejamība ir rādītājs, kas liecina par vispārējo ekonomikas veselību, bet pieprasījums pēc kreditēšanas pakalpojumiem norāda uz aizņēmēju pārliecinātības līmeni par savu finanšu stabilitāti un uzticēšanos ekonomikas sistēmai kopumā. Tāpēc kreditēšanas sektors būtībā kalpo kā agrīna brīdinājuma sistēma par iespējamām tirgus svārstībām vai ekonomikas lejupslīdi.

Putnu gaļas ražotājs AS «Putnu fabrika Ķekava» līdz 2020.gada beigām investēs 2,3 miljonus eiro paaugstinātas kvalitātes gaļas ražošanā bez antibiotikām.

«Putnu fabrika Ķekava» trīs galvenās darbības prioritātes būs putnu labturības un veselības veicināšana, augstākās kvalitātes produkcijas «Audzēts bez antibiotikām» ražošanas attīstīšana un sortimenta paplašināšana, kā arī pieredzes apmaiņa un sadarbības veicināšana starp nozarēm cīņā pret augošo antibiotiku rezistenci.

«Putnu fabrika Ķekava» konsolidētais apgrozījums 2018./2019.finanšu gadā ir pieaudzis par 12% un sasniedz 74 miljonus eiro. Uzņēmuma eksporta apjoms ir pieaudzis par 17%. Galvenais uzņēmuma produkcijas eksporta tirgus ir Zviedrija, uz kuru «Ķekava» eksportē 49% no eksporta produkcijas.

«Šogad «Ķekava» kļuva par ekspertu EIP-AGRI fokusa grupā, kas saistīta ar antibiotiku samazināšanu Eiropas Savienībā. Šajā grupā «Ķekava» ir viens no retajiem ražotājiem universitāšu, Eiropas Komisijas pārstāvju un citu ekspertu vidū. Uzņēmuma pieredzes apmaiņa mērķtiecīgi tiks turpināta un attīstīta arī 2020.gadā, sadarbojoties arī ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un pētniekiem,» stāsta AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Energokompānija Enefit šogad mājsaimniecību segmentā strauji palielinājusi mājsaimniecību klientu portfeli, kas sasniedz jau 100 000 klientu un izstrādā jaunus pakalpojumus.

Uzņēmuma apgrozījums pirmajos deviņos mēnešos sasniedzis 140 miljonus eiro, savukārt EBITDA jeb peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas šajā periodā bija 2,1 miljons eiro. Uzņēmuma turpmākās attīstības fokusā ir elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumu jeb bateriju piedāvājums gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, kā arī elektroauto uzlādes tīkla izveide.

Klientu skaita pieaugums par 56% nepilna gada laikā un sekmīgie finanšu rezultāti panākti, efektīvi īstenojot uzņēmuma stratēģiju – strauji palielināt vēja un saules elektrostaciju skaitu Baltijā, kā arī aktīvi izstrādāt jaunus produktus un pakalpojumus. Arvien lielāku interesi gūst enerģijas uzkrāšanas risinājumi.

Devītā konference "TechChill" šajās dienās pulcēs vairāk nekā 2000 dalībnieku, piedāvājot vairāk nekā 20 satelītpasākumus.

Šogad konferences fokusā ir tādas tēmas kā zaļās tehnoloģijas, blokķēde un 5G, kā arī Baltijas reģionā aktuāli temati - mārketings un dibinātāju pieredzes stāsti.

Šogad divu dienu skatuves programma piedāvā runas no vairāk nekā 70 runātājiem. Viņu vidū ir "Bolt" līdzdibinātājs un izpilddirektors Martins Villigs, ēdienu piegādes platformas "Wolt" līdzdibinātājs un attīstības vadītājs Juhani Mikanens (Juhani Mykkänen), "Google" zīmola un reputācijas tirgvedības vadītāja Ivana Gribavaca (Ivana Grbavac) un daudzi citi. Skatuves programma ietvers runas un diskusijas par jaunākajām tehnoloģiju tendencēm, galveno uzmanību pievēršot idejām, kurām ir potenciāls mainīt pasauli un padarīt to ilgtspējīgāku.

Kopš šī gada ieviestā Valsts ieņēmumu dienesta izveidotā jaunā nodokļu maksātāju reitingu sistēma ar pieciem līmeņiem vērsta uz godprātīgu nodokļu nomaksu, un pašlaik ikvienam uzņēmuma noteiktajam reitinga līmenim ir tikai informatīva nozīme, taču iespējams, ka perspektīvā tam būs nozīme arī iepirkumu konkursos gan publiskajam, gan arī privātajam sektoram, un tieši tāpēc ir būtiski jautājumi par piešķirto reitinga kategoriju un tās paaugstināšanas iespējām.

Vairāki uzņēmumi, kuri ieraudzījuši sevi jaunās reitingu sistēmas B līmenī, jau ir pauduši savu neizpratni un arī neapmierinātību, uzskatot, ka līmenis pazemināts nepamatoti. Aptaujātie nodokļu eksperti grāmatveži, kā arī nelielo uzņēmumu vadītāji norāda, ka vēl pāragri vērtēt jaunās reitingu sistēmas ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, kā arī godprātīgu nodokļu nomaksu un godprātīgo kompāniju spējām izvairīties no darījumiem — iekrišanas ar šaubīgajiem uzņēmumiem, kuri jau nonākuši nodokļu administrācijas uzmanības fokusā. Tāpat uzņēmumi varot detalizēti redzēt paši savu nodokļu nomaksas disciplīnu, kas ietekmē un no kuras atkarīga tālākā sadarbība ar nodokļu administrāciju.

Mantojumā no Covidkrīzes nākamās pasaules valstu valdības un tautas saņems parādu, kas radies, lai glābtu valstu ekonomikas.

"Dienas Biznesa" aptaujātie eksperti norāda, ka palīdzībā saņemtie finanšu līdzekļi ir jāizmanto pārdomāti, lai veicinātu ekonomikas straujāku attīstību ilgtermiņā.

Otrs ieteikums – samazināt budžeta izdevumus jau šodien, lai nebūtu jāveic pārmērīga izdevumu samazināšana nākotnē.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 11. augusta numurā:

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Latvijas Arhitektūras gada balvas atlases žūrija izziņojusi darbus - ēkas un procesus -, kas turpinās cīņu par augstāko apbalvojumu Latvijas arhitektūrā, informē Latvijas Arhitektu savienība.

Par Latvijas Arhitektūras gada balvu sacentīsies 9 žūrijas izvirzīti nominanti (skatīt galerijā). Nākamajā posmā darbu vērtēšana tiek nodota fināla žūrijai, kas izraudzīs galveno balvu ieguvējus. Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 svinīgā ceremonija un balvu pasniegšana norisināsies 30. oktobrī, H2O 6 kvartāla Aisteres zālē.

Šogad Latvijas Arhitektūras gada balvai tika saņemti 50 pieteikumi, kuru vidū ir gan ar īpašu uzmanību celtas privātmājas, gan sabiedriski nozīmīgi objekti, kā arī ar arhitektūru saistīti notikumi. Konkursa atlases žūrija tālākai darbu izvērtēšanai ir izvirzījusi 9 nominantus.

"Globālajos procesos mēs piedalāmies ne tik daudz ar sekošanu modīgiem trendiem, vai būdami spējīgi prasmīgi likt lietā visas jaunākās būvniecības tehnoloģijas, bet ar to, kāda ir mūsu attieksme pret vidi, klimata izmaiņām, resursu izmantojumu un patēriņa kultūru. Tādās krīzēs, kādu pasaule piedzīvo šogad, drīzāk rodas nevis jauni, revolucionāri telpas lietošanas veidi, bet daudz straujāk notiek tie procesi, kas sabiedrībā pamazām bija attīstījušies jau pirms tam. Ir funkcijas un priekšstati par telpas lietošanu, kas jau bija sākuši transformēties vai pat kļuvuši apšaubāmi, un šī gada pieredze to vēl vairāk izgaismoja. Šie aspekti bija šī gada žūrijas uzmanības fokusā," izvēli komentē Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 atlases žūrijas pārstāvis Vents Vinbergs.

IT uzņēmums Atea Global Services un nekustamo īpašumu attīstītājs Vastint Latvia šī gada septembrī parakstījis līgumu, kas paredz, ka Atea Global Services turpmāk nomās visas Antonijas ielā 17 pieejamās biroja platības Magdelēnas kvartālā, tādejādi kļūstot par šī brīža lielāko kvartāla biroju nomnieku.

Plānots, ka jaunā ēka tiks nodota ekspluatācijā nākamā gada sākumā, lai jau nākamajā pavasarī, pēc telpu izbūves, vairāk nekā 550 Atea Global Services darbinieki pārvāktos uz jauno biroju klusajā centrā.

Šis kļūst ne tikai par līdz šim lielāko biroja nomas darījumu Vastint Latvia vēsturē, bet arī par šī gada lielāko biroja nomas darījumu Latvijā.

Magdelēnas kvartālā pašlaik tiek būvētas divas biroja ēkas Antonijas ielā 17 un 21, kur ēku pirmajos stāvos ir paredzētas telpas arī restorāniem un veikaliem. Pirms sešiem gadiem šajā kvartālā tika pabeigta kvartāla pirmā kārta ar 116 dzīvokļiem un komerctelpām pirmajā stāvā pret gājēju pasāžu.

Romāns Astahovs, Vastint Latvia rīkotājdirektors, komentējot sadarbību ar Atea Global Services, norāda: “Parakstot šo nomas līgumu, Magdelēniešu skaits uzreiz palielinājās apmēram 3 reizes – mirklis, ko esam ilgi gaidījuši, un kas notiks pat ātrāk nekā esam plānojuši.”

Pašmāju zīmols "Rō" piedāvā krāsaina un rotaļīga dizaina zeķes, kas radītas tepat Latvijā no dabīgi audzētas kokvilnas. Uzņēmuma plānos ir radīt jaunas kolekcijas, paplašināt piedāvājumu, atvērt veikalus citās Eiropas valstīs un kļūt par starptautiska līmeņa uzņēmumu.

"Rō" zīmols ar savu pirmo kolekciju plašākai auditorijai sevi pieteica 2019. gada decembrī.

Ideja par dizaina zeķu zīmolu "Rō" radusies aptuveni 2016. gadā. "Tas nebija pavisam nejauši, bet drīzāk likumsakarīgi, jo uzņēmējdarbība un mode mani vienmēr ir piesaistījusi. Uzskatu, ka katram projektam vai idejai ir jāspēj pieiet stratēģiski un izvērtēt tā potenciālu, tādēļ izvēlējos studēt finanses Banku augstskolā un uzņēmējdarbību Šveices Biznesa skolā," stāsta zīmola "Rō" izveidotājs Rodžers Dzintars.

Šobrīd, jau vairāk nekā 8 gadus viņš saistījis savu profesionālo darbību ar Latvijas Modes industriju, kur līdzdarbojies dažādu projektu izstrādē, organizēšanā un vadīšanā. Tas devis lielisku iespēju iepazīt to, kā darbojas modes industrija. Līdz ar to uzsākt uzņēmējdarbību tieši šajā jomā R.Dzintaram likās pavisam dabisks nākamais solis.

Digitalizācijas laikmetā, no kura Covid-19 pandēmijas ietekmē izvairīties varējis vien retais, ierastos risinājumus arvien biežāk nomaina jauni inovatīvu tehnoloģiju produkti.

Tirdzniecības nozarē dabisks attīstības solis ir digitālie čeki, ko šobrīd jau ievieš Igaunijā, kamēr Latvija un Lietuva tam vēl tikai gatavojas. Vienlaikus tas ir atgādinājums – šis ir arī ilgtspējības laikmets, kurā drukātie čeki, kam vajadzīgi bezgalīgi termālā papīra ruļļi, neskaitāmi printeri un nebeidzami loģistikas resursi, lai to visu nogādātu veikaliem, apēd ievērojamus dabas resursus. Kaut arī sabiedrība Latvijā pieprasījumu pēc digitālajiem čekiem pagaidām vēl neveido, tas būtu vērtīgs ieguvums visiem.

Drukātie čeki ir daļa no milzīgas industrijas. Visvairāk datu pieejams par ASV, kur termālā papīra ražošana un tirdzniecība ik gadu ienes apmēram 4 miljardus dolāru. Drukāto čeku ietekmi uz vidi nevar vērtēt tikai papīra izteiksmē – tās ir arī loģistikas izmaksas, lai šo papīru piegādātu veikaliem, tam nepieciešamā degviela, izmeši, kas rodas šajā procesā, resursi printeru ražošanai, tintes un regulāras apkopes izmaksas utt. Apmēram 13% pasaulē nocirsto koku nonāk papīra ražošanā, taču vēl krietni vairāk iet bojā, lai saražotu degvielu, kas padara šo papīru pieejamu. Tikmēr digitālie čeki krājas attiecīgā tirgotāja mobilās lietotnes kontā vai klienta e-pastā, ievērojami samazinot nepieciešamo resursu patēriņu.

Mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvia" e-veikala piegādes un "Rimi Drive" pakalpojums no 7.decembra ir pieejami arī Liepājā, informē uzņēmumā.

Rimi e-veikalā iespējams iegādāties gan pārtiku, gan sadzīves preces, saņemot sagatavoto pirkumu grozu Rimi Drive pat pēc 2h vai ar piegādi mājās jau tajā pašā dienā. Iepirkties e-veikalā iespējams arī ar Rimi mobilās lietotnes palīdzību. Liepājā par e-veikala pirkumu komplektēšanu rūpēsies līdz 20 Rimi e-komercijas darbinieku.

“Kaut arī vissvarīgākā preču grupa e-veikalā ir ikdienas pārtikas produkti, vienlaikus redzam arvien pieaugošu pircēju pieprasījumu pēc jauniem, interesantiem produktiem gan pārtikas, gan nepārtikas segmentā. Tāpēc Rimi e-veikala sortiments tiek pastāvīgi paplašināts, uzturot nemainīgi augstu kvalitāti no preču komplektācijas līdz nodošanai pircējam, lai katrs pircējs varētu ērti iegādāties pašu labāko un savam dzīvesstilam nepieciešamo. Ne velti Rimi e-veikalā atgriežas vairāk nekā 80% pircēju, kas to kaut reizi ir izmēģinājuši,” stāsta Rimi Latvia e-komercijas direktors Didzis Kirstuks.

Vēja turbīnu apkopes un diagnostikas robotu ražošanas un servisa pakalpojumu sniedzējs Aerones grupa izstrādā tehnoloģiju, lai varētu apkalpot vēja stacijas ne tikai sauszemē, bet arī tās, kuras izvietotas jūrā, tādējādi būtiski palielinot savu konkurētspēju un vienlaikus kāpinot savus ienākumus.

Vējš ir viens no energoresursiem, kam tiek prognozēts straujš pieaugums, un, tā kā vēja turbīnu izvietošana sauszemē ir ierobežota, tad tās arvien vairāk tiks izvietotas jūrās, tāpēc arī Aerones ir saņēmusi grantu, kura rezultātā tiks izstrādāta tehnoloģija, lai kompānija savus turbīnu servisa pakalpojumus varētu sniegt vēja turbīnām, kuras izvietotas jūrās,” stāsta SIA Aerones Engineering valdes loceklis un līdzīpašnieks Jānis Putrāms.

Viņš norāda, ka vēju turbīnu, kuras izvietotas jūrā, apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai atbilstoši peldlīdzekļi – peldošas platformas –, bet ir arī daudz augstākas drošības prasības darbu (pakalpojumu) veikšanai. “Apmēram sešas reizes dārgāk nekā sauszemē esošajām vēja turbīnām,” tā uz jautājumu par ekonomiskā ieguvuma apmēru atbild J. Putrāms. Viņš norāda, ka, sekmīgi īstenojot šo ieceri, būtiski tiktu paplašināts potenciālo uzņēmuma pakalpojuma saņēmēju loks.

Ar šī gada 1. februāri Coca-Cola HBC vadību Baltijas valstīs un Polijā pārņem Ruža Tomiča Fontana (Ruža Tomić Fontana).

Jaunā ģenerāldirektore amatā nomainījusi Jāku Mikelu, kurš pēc četrarpus gadiem šajā pozīcijā, turpinās darbu kā Coca-Cola HBC Grupas Jaunā biznesa vadītājs premium klases stipro alkoholisko dzērienu, alus un uzkodu segmentā. R. T. Fontana Coca-Cola HBC komandai pievienojās pirms vairāk nekā 20 gadiem un kopš tā laika ir ieņēmusi vairākus nozīmīgus amatus uzņēmuma ietvaros.

Pēdējos piecarpus gadus R. T. Fontanas pārvaldībā atradās Adrijas valstu biznesa vienība, kas apvieno Horvātijas, Bosnijas un Hercegovinas, kā arī Slovēnijas noieta tirgus. Ģenerāldirektores vadībā šajos tirgos tika ieviesta 24/7 portfolio stratēģija, kas, liekot uzsvaru uz organizēto tirdzniecību un pārdošanas rezultātiem HORECA (Viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozares) segmentā, ir vainagojusies ar panākumiem, palielinot gan ienākumus, gan tirgus daļas. Ekspertes apņēmība un atvērtība inovācijām ir rezultējusies atzītos pieredzes izpildes risinājumos — transformējot iekšējo organizāciju un sadarbojoties ar partneriem, ir izveidota efektīva vienas komandas kultūra.

Mušļu un putru ražotāja SIA Felici (zīmols Graci) arī šogad piedāvā Ziemassvētku musli. Tāds tiek ražots jau vairākus gadus, tomēr šogad ir pilnveidots sastāvs un - līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu – produktam ir arī jauns iepakojums un dizains. Iepakojuma dizains gan sniedzis jaunu mācību uzņēmumam, biznesa portālam db.lv pastāstīja Graci idejas autore un vadītāja Alise Balgalve.

Viņa stāsta, ka Ziemassvētku muslis ir ikgadējs produkts, ko klienti gaida. Par to sāk interesēties jau rudenī. Katru gadu svētku produkta pārdošanas apjoms pieaug. Plānots, ka šogad veikalu plauktos muslis varētu būt līdz janvārim.

«Ziemeļeiropas cilvēkam Ziemassvētki saistās ar upenēm, āboliem, dzērvenēm – vietējām dabas veltēm. Tie ir svētki, kas smaržo pēc kanēļa, kardamona un muskatrieksta. Vēlējāmies radīt produktu, kas gan sastāva, gan dizaina ziņā atbilst ziemeļnieku izjūtai par Ziemassvētkiem,» skaidro A. Balgalve. «Dizainu uzticam latviešu dizaineriem, tā autori ir SIA Diena Pirms Jāņu Nakts (DPJN) dizainere Aija Matuzele un dizaina aģentūras vadītājs Kārlis Krieķis,» viņa stāsta.