Lielbritānijas, ASV un Kanādas geju bāri un klubi, protestējot pret homoseksuālas orientācijas cilvēku diskrimināciju Krievijā, izsludinājuši šīs valsts dzērienu, galvenokārt degvīna, tostarp Latvijā ražotā Stolichnaya, boikotu.

Lesbiešu, geju, biseksuālu un transpersonu (LGBT) kopienas pārstāvji, kas organizē boikotu, apsūdz Krievijas varasiestādes pieaugošā seksuālo minoritāšu diskriminācijā, kas izpaužas aktīvistu vajāšanā un likumprojekta pieņemšanā, ar kuru aizliegtas geju parādes, vēsta BBC. LGBT aktīvisti arī apsver Soču ziemas Olimpisko spēļu boikotu, lai tādējādi pievērstu uzmanību notiekošajam Krievijā saistībā ar seksuālo minoritāšu diskrimināciju.

Tikmēr kompānija SPI, kura izplata pazīstamo degvīna marku Stolichnaya, paudusi atbalstu geju tiesību aktīvistiem. SPI izpilddirektors Vels Mendeļejevs sarunā ar BBC sacījis, ka kompānija ir politiski neitrāla biznesa organizācija un atbalsta caurspīdīgumu, taisnīgumu, vienlīdzību un dažādību. SPI ar vēstuli vērsusies pie LGBT organizācijām, norādot, ka ir aktīvs seksuālo minoritāšu atbalstītājs un sabiedrotais.

Demisionējušajam premjeram Ivaram Godmanim nu piedāvāts aizsardzības ministra amats pēc tam, kad piedāvājums vadīt Zemkopības ministriju tika novērtēts kā ņirgāšanās un necieņas izrādīšana pret I. Godmani, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

LPP/LC valde pirmdienas vakarā vēl neizlēma, vai piekrīt Jaunā laika (JL) neformālās sarunās izteiktajam piedāvājumam vadīt Aizsardzības ministriju un Kultūras ministriju. LPP/LC gan uzsver, ka ir nošķiramas Aināra Šlesera domas par iesaistīšanos valdībā atkarību no tā, vai partijai tiek satiksmes ministra amats.

Pilsoniskās savienības (PS) līdere Sandra Kalniete un Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Mareks Segliņš uzsver, ka no nākamā premjera Valda Dombrovska vēlas skaidru piedāvājumu par atbildības jomu sadalījumu.

Ja Ivars Godmanis nešķiet pietiekami cienīgs kandidāts satiksmes ministra amatam, tad LPP/LC nav ko darīt Valda Dombrovska veidotajā valdībā, tā Dienai norādījis LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers, kurš pats vairs uz šo amatu nepretendē.

A. Šlesers ir pilnīgi pārliecināts, ka pēc jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām kļūs par Rīgas mēru. Tāpat A. Šlesers uzskata, ka Rīgas domes vēlēšanu rezultāti ienesīs izmaiņas arī valdībā.

"Manuprāt, jaunam cilvēkam [V. Dombrovskim] nevajadzētu tā izturēties pret Godmani — piedāvāt stādīt kartupeļus un ganīt zirgus," Tautas partijas līderis Mareks Segliņš.

Ja izrādīsies, ka izdevumi sociālajā budžetā jāapgriež vairāk, nav izslēgts, ka tiks pārskatītas pensiju piemaksas, daļai pensiju tās nemaksājot.

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) gan iesniegusi Labklājības ministrijā (LM) un Saeimā savu prasību – pensiju piemaksas diferencēt un pensijām līdz 300 latiem tās palielināt līdz vienam latam esošo 70 santīmu vietā par vienu darba stāža gadu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Politiskajā laukā aktualizējies ne tikai indeksācijas un priekšlaikus pensionēšanās jautājums, bet arī pensiju piemaksas. Pensiju piemaksa nav pensijas sastāvdaļa, tāpēc, piemēram, indeksējot pensijas, to noņem, indeksu attiecinot tikai uz pamatpensijas apmēru. To neaizsargā arī Satversmes tiesas spriedums. Pensiju piemaksu ieviesa 2006. gadā pensijām, kuras nepārsniedz 105 latus, un tās apmērs sākotnēji bija 6,63 lati. Tagad tas ir vidēji 23,80 latu un to saņem visi pensionāri. Nopietni neizvērtējot pensiju piemaksu nogriešanu, valdība var uzkāpt uz asa grābekļa un izraisīt pensionāru protestus. Lai iegūtu fiskālu efektu, piemaksas būtu jāapcērp arī pensijām zem divsimt latiem, jo tieši tās veido lielāko pensiju saņēmēju īpatsvaru, taču tas nozīmētu jau tā nelielo pensiju samazināšanos.

Pensiju pārrēķināšanu, lai novērstu negatīva kapitāla indeksa ietekmi uz to apmēru, varētu veikt no 2017.gada, nevis no nākamā gada, kā tika pieļauts iepriekš, šodien pēc koalīcijas partneru sanāksmes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Valdības vadītāja uzsvēra, ka šādu solījumu varētu iekļaut budžeta likumā, nevis likumā par Valsts pensijām. Pēc Straujumas teiktā, pensiju pārrēķinu varētu sākt ar 2017.gadu un veikt sešu gadu laikā.

Premjerministre atzina, ka par šo jautājumu šodien bijusi ļoti gara diskusija, tomēr būtu ļoti pareizi, ja visus budžeta pieprasījumus skatītu kopā.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK pārstāvis Einārs Cilinskis norādīja, ka vēl nav panākta vienošanās, vai pārrēķināšanu veikt dažādos gados piešķirtām pensijām, vai sākot no mazākajām pensijām. Par to varētu diskutēt atsevišķi.

Esmu atklausījies komentārus par to, cik Latvijai un Rīgai ir liels radošuma potenciāls. Vārds «potenciāls» pats ir aizdomīgs. Sevišķi, ja tas tiek lietots bieži vai ilgi, tad tikpat labi var kļūt par sinonīmu situācijas apzīmēšanai, ka vispār jau tā potenciālā padarīšana ir «dziļi dē».

Ar radošumu es šeit domāju lietišķas idejas, kas dažās pilsētās un reģionos rodas, virmo, attīstās un galu galā kļūst par inovatīviem produktiem un pakalpojumiem sekmīgāk, bet citos ne tik ļoti. Vai tāpēc, ka inovatīva vide kādā vietā nav sevišķi labi attīstīta, tai ir liels potenciāls šai jomā? Ne obligāti.

Tam, ka dažas pilsētas un ģeogrāfiskās vietas ir radošākas par citām, ir dažādi aspekti, un arī Rīgā ir pozitīvi iemesli, kāpēc šeit jau daudz kas notiek un notiks aizvien vairāk. Bet vai tik daudz, lai Rīgu sauktu par reģionālu radošuma un inovāciju centru? Kaut nu es kļūdītos, bet es tam neredzu iemeslu.

Radošums mūsdienīgā izpratnē ir ilgtspējīgs tikai atvērtā vidē un apstākļos, kas dažādību ne vien pieļauj, bet veicina un pat provocē. Inovācija ir nestandarta pieeja problēmai, iespējai, jautājumam, vecajam labajam kaut kam un jebkam, un ir gan loģiski saprotams, gan arī empīriski pamatojams, ka šādu nestandarta pieeju ļoti bieži rod un attiecīgi arī inovācijas rada nestandarta personības. Attiecīgi inovatīva ir tā vide un tā pilsēta, kas ļauj tajā dzīvot jebkuram un, kaut arī zināmos sociālajos rāmjos, tomēr lielā mērā arī dzīvot jebkā. Vai Rīga ir šāda vide? Nē.

Amerikas lesbiešu, geju un biseksuāļu organizāciju (LGBT) aicinājums boikotēt Krievijas preces, kas maldīgi skāris arī degvīna zīmolu Stolichnaya, ko ražo Latvijas balzams, degvīna ražošanas apjomu nav mazinājis, apstiprināja uzņēmuma Komunikācijas vadītāja Dana Hasana.

Zīmola Stolichnaya® īpašnieki - SPI Group, kas atrodas Luksemburgā, informē, ka degvīna pārdošanas apjomus minētie notikumi nav ietekmējuši.

LGBT sabiedrība ASV un citur pasaulē ir būtiska patērētāju auditorija. Pašlaik notiek aktīvs skaidrojošs darbs, lai novērstu radušos pārpratumu par degvīna Stolichnaya® izcelsmi, norādījuši zīmola īpašnieki.

«Esam pārliecināti, ka zīmola īpašnieks SPI Group ir paskaidrojis sabiedrībai, ka viens no populārākajiem pasaulē degvīniem Stolichnaya netiek ražots Krievijā, bet gan kopš 1948. gada tiek ražots šeit, a/s Latvijas balzams. Degvīns Stolichnaya un SPI Group ir pauduši publisku atbalstu starptautiskai LGBT sabiedrībai cīņā ar Krievijas valdības ieņemto pozīciju pret seksuālajām minoritātēm un to tiesībām, izplatot oficiālu vēstuli no grupas vārda un uzsverot, ka Stolichnaya nekad nav pretnostatījusi sevi LGBT kustībai un ir realizējusi virkni atbalsta kampaņu,» norādīja D. Hasana.

Vācijas prezidents Joahims Gauks tiek apbērts gan ar uzslavām, gan kritiku pēc tam, kad paziņojis Krievijai, ka viņš boikotēs Ziemas Olimpiskās spēles Sočos februārī, vēsta thelocal.de.

Gauks pagājušajā nedēļā Kremli informējis, ka sporta pasākumu neapmeklēs, ziņojis žurnāls Der Spiegel.

Taču prezidenta pārstāve medijam norādījusi, ka Gauka nedošanos uz Sočiem nevajadzētu pārspīlēt, jo neesot noteikumu, kas liktu Vācijas prezidentiem vienmēr apmeklēt Olimpiskās spēles.

Krievijas parlaments nesen pieņēma likumu aizliedzot homoseksuālisma propagandu, kas izraisīja starptautisku sašutumu un bažas par arvien pieaugošām represijām pret seksuālajām minoritātēm.

Polijas policijai pirmdienas vakarā nācās izmantot gumijas lodes un asaru gāzi, lai nomierinātu satrakojušos pūli. Sākotnēji mierīgais neatkarības dienas gājiens Varšavā rezultējās automašīnu dedzināšanā un uzbrukumā Krievijas vēstniecībai, vēsta BBC.

Ikgadējo gājienu organizēja galēji labējās un nacionālistu organizācijas, un šogad tā gaitā vairāki cilvēki, tostarp likumsargi, guva traumas.

Vardarbība sākās, kad no gājiena atdalījās jauniešu grupas, kas sāka dedzināt automašīnas, kā arī pielaida uguni Varšavā uzstādītajai varavīksnei, kas pazīstams kā tolerances pret seksuālajām minoritātēm simbols. Nemiernieki arī mēģināja uzbrukt Krievijas vēstniecībai, raidot tās virzienā «plaukšķenes», tāpat daži no jauniešiem mēģināja pārrāpties pāri vēstniecības žogam, taču policija viņus apturēja. Daudzi no protestētājiem slēpās aiz maskām.

«Huligānisms nav attaisnojams,» nemierus komentēja Polijas Ārlietu ministrijas runasvīrs Marcins Vojciečovskis (Marcin Wojciechowski).

Pēc uzņēmēju priekšlikumiem sagatavotais ekonomikas sildīšanas plāns tuvāko divu nedēļu laikā tiks koriģēts un pieslīpēts, tā atzina LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme — Grende.

Viņa norādīja, ka galīgā šī dokumenta redakcija tiks publicēta pēc divām nedēļām un līdz tam uzņēmēji vēl var iesniegt savus priekšlikumus un galu galā šis plāns tiks iesniegts valdībā. Sagatavotais plāns skar uzņēmumu likviditāti, eksporta veicināšanu, ES fondu apguvi, inovāciju veicināšanu un pārvaldes efektivitāti. Šodien ar šo plānu tika iepazīstināts Ministru prezidents Ivars Godmanis, kā arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.

Uzņēmēji piedāvā būtiski mainīt esošo nodokļu sistēmu — atsakoties no avansa maksājumiem nodokļos, kā arī mainīt esošo PVN iekasēšanas kārtību, būtiski samazināt valsts pārvaldes izdevumus, mainīt ES struktūrfondu apguvi, kā arī pasākumus eksporta veicināšanai.

Latvijai, kas savā zīmolā veiksmīgi nes zaļas valsts tēlu, ir jāpanāk arī rīcībpolitika, kas mudina Latvijas lauksaimniecību pakāpeniski pārorientēties uz bioloģisku lauksaimniecību, uzskata Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāju Gustavu Norkārkli, Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītāju Viesturu Ķerus un Latvijas Dabas fonda vadītāju Andreju Briedi, pārrunājot Latvijas vides ilgtspēju un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

"Latvijas zīmols ir zaļums, un mums vajag šo zaļumu arī īstenot mūsu politikā. Latvija jau iet šajā virzienā, šis pagrieziens notiek, bet šim kursam ir jābūt pilnīgi skaidram, lai mēs zināmā laika posmā tomēr "pagriežam kuģi" zaļās lauksaimniecības virzienā," uzsvēra Levits, vēršot uzmanību, ka bioloģisku lauksaimniecību savā nākotnes attīstībā iekļauj arī Eiropas Komisijas izvirzītais tā saucamais "Zaļais kurss".

"Mazākais ļaunums var izrādīties lielākais ļaunums, kā mēs tagad redzam. Vājas koalīcijas sastiķēšana kopā, kur visiem ir viena cerība – pārvarēt 5% barjeru, nozīmē pēc būtības pilnīgi citu interešu kopu nākotnē nekā lielākai apvienībai, kura, lai sasniegtu mērogu, integrē, balansējot, disciplinējot nišu strāvojumus".

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Fragments no intervijas

Lielā apvienībā svarīga arī prioritāšu izvēle – tu nevari būt tikai urbāns vai tikai reģionāls, vai tikai zaļš, vai tikai par minoritātēm domājošs, nevari būt tikai lielpilsētas politiķis vai tikai mazpilsētas politiķis – tā ir atbildība par nāciju daudz, daudz plašākā līmenī. Un es neesmu zaudējis ticību tam, ka jebkurš revolucionārs izaicinājums pretī sev jau definitīvi rada pretstāvēšanas idejas, jebkurai aktīvai rīcībai ir pretrīcība. Mēs šobrīd esam pārspīlēti grāvja vienā pusē ar populismu, bet tas ļoti īsā laikā, man liekas, stabilizēs arī otru pusi. Beidzamais brīdis ir apdomāties, beidzamais brīdis ir savākt spēkus kopā tādā veidā, lai mēs varētu noturēties uz galvenā ceļa, lai mēs varētu būt sabiedrības attīstību virzoši uz daudz labākiem, jēgpilniem rezultātiem.

Lielbritānijas policija atzinusi, ka pagājušā gada vasarā pašnāvībā dzīvi beigusī britu pusaudze Hanna Smita vairumu naidīgo komentāru savā profilā sociālo komunikāciju vietnē ask.fm, visticamāk, rakstījusi pati, vēsta britu mediji.

Smitas vecāki 14 gadus vecās meitenes novešanā līdz pašnāvībai vaino pazemojošos un naidīgos komentārus viņas profilā Latvijā tapušajā sociālo komunikāciju portālā ask.fm.

Kaut arī ask.fm jau sākotnēji pavēstīja, ka teju visus naidīgos komentārus savā profilā Smita anonīmi rakstījusi pati, britu prese uzkurināja pamatīgu skandālu, kura iespaidā pat Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons aicināja interneta lietotājus boikotēt «tādas zemiskas tīmekļa vietnes», kā ask.fm, kurās ļaudis tiek pazemoti.

Meitenes tēvs Deivids Smits noraidīja iespēju, ka pusaudze naidīgos komentārus rakstījusi pati, apsūdzot ask.fm vadību mēģinājumā izvairīties no atbildības.

Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir daudz sasniegusi. Piemēram, ja deviņdesmito gadu vidū Latvijā ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija ap 30% no Eiropas vidējā līmeņa, tad pagājušajā gadā tie jau sasniedza 67%.

Pie noteiktas iedzīvotāju skaita attīstības augstāku ienākumu uz iedzīvotāju sasniegšanā nozīme ir tikai ekonomiskajai izaugsmei. Taču, lai gan izaugsme neapšaubāmi ir nepieciešams nosacījums iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai, ar to vien nepietiek. Ir skaidrs, ka pie vienāda iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju kopējie tautsaimniecības ienākumi var būt salīdzinoši vienmērīgi sadalīti starp iedzīvotājiem vai arī koncentrēties nelielas cilvēku grupas rokās.

Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā ienākumu un bagātības koncentrācija šauras iedzīvotāju grupas rokās ir izteiktāka nekā citās Eiropas valstīs. Lai dzīves līmeņa uzlabojumu justu pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks un tādējādi visa sabiedrība kopumā būtu ieguvēja no izaugsmes, ir svarīgi izvairīties no augstas nevienlīdzības (gan iespēju, gan rezultātu nevienlīdzības, jo pirmā ir nesaraujami saistīta ar otro). Šajā rakstā apskatīsim ienākumu un bagātības nevienlīdzību Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, identificēsim atsevišķas apdraudētākās iedzīvotāju grupas un ar pieejamo modeļu palīdzību vētīsim, kāda veida politikas lēmumi varētu padarīt Latvijas sabiedrību vienlīdzīgāku. Viens no veidiem, kā mēra nevienlīdzību, ir ar Džini indeksa palīdzību.

Pagājušajā gadā būtiski palielinājies valstij un pašvaldībām izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apmērs par Latvijā notikušiem ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg), liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Salīdzinājumā ar 2012.gadu pieaugums veido gandrīz 50%, izmaksu apjomam sasniedzot gandrīz 2,7 miljonus eiro.

Saskaņā ar OCTA likumu, apdrošinātāji un LTAB atlīdzina zaudējumus ne tikai ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) rezultātā cietušajām personām, bet arī valstij un pašvaldībai par cietušo ārstēšanu un rehabilitāciju. Tāpat tiek atlīdzināti valsts un pašvaldību izdevumi, kuri saistīti ar pensijām un pabalstiem invalīdiem un apgādājamiem, kā arī apbedīšanas pabalsti.

Kā liecina LTAB dati, saistībā ar pērnā un iepriekšējo gadu CSNg, 2013.gadā par zaudējumu atlīdzināšanu valsts un pašvaldības institūcijām kopsummā ir pieņemti 2853 lēmumi, kas ir par 31% vairāk kā 2012.gadā. Vislielākais lēmumu skaits ir pieņemts saistībā ar cietušo ārstēšanu un rehabilitāciju, pensijām un pabalstiem invalīdiem un apgādājamiem, kā arī personu pārejošu darbnespēju. Lēmumu skaita palielinājums ir gandrīz visās vadošajās pozīcijās, no kā izrietoši ir vērojams arī palielinājums atlīdzību izmaksu summās.

Pensionāri ir satraukti par gaidāmo pensiju indeksāciju, pavēstīja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Paredzēts, ka 1.oktobrī visām valsts pensijām - vecuma, izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām - tiks piemērots indekss 1,064. Tas nozīmē, ka šogad pilnībā indeksējamās pensijas pieaugs vidēji par 6,4%.

Labklājības ministrija (LM) iepriekš skaidroja, ka atbilstoši normatīvajam regulējumam pensiju indeksu veido faktiskais patēriņa cenu indekss jeb inflācija par 12 mēnešu laika posmu un daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas, kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, pozitīva reālā pieauguma procentiem.

LM skaidroja, ka šogad situācija ir atšķirīgāka no iepriekšējiem gadiem. Pagājušā gada augstās inflācijas rezultātā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums 2022.gadā bijis mazāks par nulli jeb negatīvs, tādēļ tas nav ietverts indeksa aprēķinā, un šogad indeksu veido tikai faktiskais patēriņa cenu indekss, kas noteikts par laikposmu no 2022.gada 1.augusta līdz 2023.gada 31.jūlijam. Tādējādi arī vecuma pensiju indeksācijā, neatkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža, tiks piemērots viens indekss - faktiskais patēriņa cenu indekss.

Latvijas valdībai darbā pie 2011.gada valsts budžeta izdevumu mazināšanas būs jāizšķiras, vai īstenot Pasaules Bankas (PB) sagatavotos ieteikumus sociālajā, veselības un izglītības jomā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie, iespējams, PB gala ziņojuma dokumenti, kas iesniegti valdībai.

Apjomīgajā dokumentā PB norāda, ka iespējas gūt plānotos ietaupījumus saistītas ar izdevumu samazināšanu pensijām, nodrošinot valsts administrācijas reformas.

PB norāda, ka tūlītējus ietaupījumus varētu gūt, veicot plānotus pasākumus, lai atgūtu vismaz daļu no izmaksātajām lielajām pensijām, aizsargājot vismazākās pensijas.

Viens no variantiem paredz no 165 latiem uz 80 latiem samazināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu pensijām, kas dotu 85 miljonu latu ietaupījumu budžetā. Otrs variants paredz samazinājumu līdz 140 latiem, kas dotu 24 miljonu latu ietaupījumu.

Tādējādi šie ierosinātie pasākumi būtu pretēji pērn valdības pieņemtajam lēmumam samazināt pensijas neatkarīgi no to apjoma un iedzīvotāju vecuma, netīši sodot pensionārus, kuri izvēlējās strādāt, norāda PB.

Lai arī valdības amatpersonas vēl nedēļas nogalē taisnojās, ka Pasaules Bankas (PB) ieteikumiem 2011.gada budžeta konsolidācijai, ir tikai priekšlikumi, kurus vēl analizē nozaru ministrijas un kurus saskaņos ar sociālajiem partneriem, portāls Pietiek.com norāda, ka tieši tie ir reālākie budžeta stūrakmeņi.

Kā portālam atzinušas vairākas valdošai koalīcijai tuvas amatpersonas, jaunajai premjera Valda Dombrovska (Vienotība) valdībai nāksies ņemt vērā gandrīz visus PB ieteikumus, veidojot nākamā gada budžetu. Turklāt tiek cerēts, ka V.Dombrovskis to arī spēs izdarīt un sabiedrībai varēs izskaidrot, kāpēc PB ieteikumi tiek īstenoti.

Ja topošā valdībā vēloties nodrošināt ilgtspējīgu budžetu, samazinot budžeta tēriņus, tad V.Dombrovskim nekas cits neatliekot, kā turēties pie vairuma PB ieteikumu kā īstenojamo reformu un budžeta veidošanas mugurkaula, atzinis kāds valdībai tuvs avots.

Tas, vai jaunajai valdībai izdosies to panākt, būšot tieši atkarīgs no politiķu spējām pieņemt nepopulārus, bet valsts pārvaldes un budžeta reformām vajadzīgus lēmumus. Problēma esot nevis PB ieteikumos, bet gan tajā, vai Latvijas politiķi ir spējīgi tos ieviest un pieņemt lēmumus, kā arī tos izskaidrot sabiedrībai.

Izdienas pensiju politika Latvijā nav sakārtota, tā neatbilst pensiju politikas būtībai un ir netaisnīga pret vecuma pensiju saņēmējiem.

Tā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu secinājusi Valsts kontrole (VK), kas aplēsusi, ka desmit gadu laikā izdienas pensijām izmaksājamā summa gandrīz dubultojusies un augusi par 32,5 miljoniem eiro.

Revidenti informēja, ka Latvijā pastāv izdienas pensiju politika, kas dod tiesības vairākās profesijās strādājošajiem, piemēram, militārpersonām, diplomātiem, prokuroriem, tiesnešiem, iekšlietu nozares darbiniekiem, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem un citu profesiju pārstāvjiem, saņemt izdienas pensiju pirms vispārējā pensionēšanās vecuma.

"Izdienas pensiju politika ir netaisnīga pret vecuma pensijas saņēmējiem, jo dod iespēju saņemt lielāku pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla, un ļauj turpināt strādāt profesijā, no kuras darbaspēju mazināšanās un sociālās bīstamības dēļ darbinieks ir pensionējies. Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis," uzsvēruši VK revidenti.

Saeima ceturtdien otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā «Par valsts pensijām», kas paredz jaunu kārtību pensiju indeksācijai, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar piedāvātajām izmaiņām šī gada 1.oktobra indeksācijai tiks pakļauta tā pensijas daļa, kas nepārsniedz 285 eiro. Savukārt politiski represētajām personām, cilvēkiem ar pirmās grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem valsts pensijas tiks pārskatītas pilnā apmērā.

Iepriekš pensijas indeksēja 2013.gada 1.septembrī, pensijām, kas nepārsniedza 200 latus, piemērojot indeksu 1,04.

Saskaņā ar likuma grozījumiem turpmāk indeksāciju piemēros noteiktai pensijas daļai, ņemot vērā gan patēriņa cenu indeksu, gan arī daļu no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.

Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.

Pensionēšanās vecuma paaugstināšana, priekšlaicīgās pensionēšanās atcelšana, pensiju indeksācijas iesaldēšana vēl uz vairākiem gadiem, tāpat pensiju piemaksu pārcelšana uz pamatbudžetu, kas var apdraudēt to izmaksu vispār – šādus un citus nepopulārus pasākumus ziņojumā valdībai pirmdien piedāvāja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Turklāt vienlaikus Labklājības ministrija (LM) atzīst, ka pat veicot visus šos pasākumus, speciālā budžeta finansiālo stabilitāti varētu sasniegt tikai 17 gadu laikā, tas ir, sākot ar 2027. gadu.

Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) valde šodien sēdē nolēma atbalstīt Labklājības ministrijas (LM) piedāvāto pensiju indeksācijas modeli 2014.gadam.

Vienlaikus LPF valde vienojās lūgt LM izskatīt iespēju ieviest diferencētu pensiju indeksācijas koeficientu atkarībā no pensijas apmēra, lai mazajām pensijām nodrošinātu lielāku pieaugumu.

LM priekšlikums paredz indeksēt visas pensijas līdz noteiktam līmenim ar vienu koeficientu, ko veido patēriņa cenu izmaiņu indekss un darba algas pieauguma indekss. Visām pensijām tiktu indeksēta viena bāzes summa jeb 50% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas algas.

Siliņš sēdē norādīja, ka šāds pensiju indeksācijas modelis nodrošinātu lielāku pieaugumu lielajām pensijām. Piemēram, 200 latu un lielākas pensijas pieaugtu par apmēram pieciem latiem, 150 latu lielas pensijas - par 3,75 latiem, bet 100 latu lielas pensijas - par 2,50 latiem.

Ekonomisti norādot, ka pensijas jāsamazina, jo tās esot būtiski augušas pēdējos gados, tomēr neviens nepiedāvājot aprēķinus, cik miljonus var iegūt, samazinot tā sauktās lielās pensijas jeb atceļot šīm pensijām piemaksas.

Pensiju virs 300 Ls saņēmēju skaits nav pat 5% no visiem pensionāriem, tas nozīmē, ka pret nākamā gada iespējamā sociālā budžeta deficītu pusmiljarda apmērā šo pensiju samazinājumā iegūtie līdzekļi varētu būt ūdens pile glāzē, izpētījusi Neatkarīgā. Ja visiem pensionāriem atņemtu piemaksas, pat tas dotu vien 147 milj. Ls ietaupījumu.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem šā gada sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi plānoti 1,19 miljrd. Ls, no tiem sociālās iemaksas 1,17 miljrd. Ls, savukārt izmaksas – 1,5 miljrd. Ls. Šāda nevēlama situācija no budžeta viedokļa veidojas pēdējos divos gados, jo iepriekš ieņēmumi pārsniedza izdevumus un sociālajā budžetā veidojās uzkrājums.