Rīgas mērs Jānis Birks ir pārliecināts, ka bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers nekad nekļūs par galvaspilsētas galvu: "Šlesers drīzāk var būt Romas pāvests, nevis Rīgas mērs."

«Skaidri un gaiši vēlos pateikt, ka Šlesers nekad nebūs mērs. Tas ir biznesa projekts, nevis politisks aprēķins [..] To ko Šlesers izdarījis būdams satiksmes ministra amatā ir tiešs kaitējums Rīgas pilsētai,» ziņu raidījumā 900 sekundes pauda J. Birks.

Savukārt A. Šlesers ir pārliecināts, ka šobrīd gandrīz katrs politiķis labprāt paziņos, ka nestrādās komandā, ja viņš kļūs par mēru. «Bet viņi strādās,» teica A. Šlesers, piesaukdams demokrātijas pamatprincipus.

J. Birks bijušajam satiksmes ministram arī pārmeta populismu, kuru saskatījis A. Šlesera solījumos piesaistīt kravas no Krievijas un citām austrumu valstīm, kā arī palielināt darba vietu skaitu Rīgas ostā.

«Man rodas sajūta, ka mūsu valdībā strādā Lietuvas ministri. Lietuvā valdība strādā lietuviešu interesēs – tas skaidrs. Bet, ja arī Latvijas valdība strādā lietuviešu interesēs – tas ir absurds, ja ne klaja kaitniecība,» intervijā Latvijas Avīzei sacījis LPP/LC priekšsēdētājs, Rīgas domes vicemērs Ainārs Šlesers.

Uz jautājumu, kas būtu ārlietu ministrs, ja A. Šlesers kļūtu par premjeru, viņš atbildējis:

«Ja man būtu iespēja veidot kabinetu, tad, padarot ārlietas progresīvākas un dinamiskākas, es raudzītos pēc cilvēka, kam piemīt gan atbilstoša pieredze, gan sava veida šarms. Vēroju, cik ļoti pasaules uzmanību saista Hilarija Klintone, kura apbalvota ar šīm īpašībām. Es Latvijā kā tādu iespējamo ārlietu ministri redzu Karīnu Pētersoni – latvisku sievieti, kultūras cilvēku ar valodas zināšanām un spējām. Ministriju apvienošanā man šķiet loģiski veidot Izglītības un kultūras ministriju. Tur priekšgalā nepieciešams cilvēks, kurš ekonomiskāk un sistemātiskāk spēj paskatīties uz lietām. Spēcīgs kandidāts – bijušais premjers Andris Bērziņš. Viņš ir korists, bijis skolotājs un valdības galva.

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?

Kopš Saeimas vēlēšanām ir pagājušas teju divas nedēļas, bet valdības veidotāji nav tikuši tālāk par ķebli. Par ķebli un to, uz cik kājām tam labāk būt - trim vai četrām. DB ierosina vairāk runāt par darāmo. Jo mums ir sapnis kā teiktu Martins Luters Kings. Sapnis, lai ministru neizvēlētos kādu pirts sarunu laikā, un, cerams, ka augstāk par viņa vai viņas “politisko cenu”, tiktu vērtētas kompetences. Lai būtu analizēti (vai vismaz izlasīti) nacionālās attīstības plāni un tiktu saprasts, ka viss iepriekš uzrakstītais kara ekonomikā īsti neder. Ja Eiropas Komisāru (EK) kandidātus jau tradicionāli “cepina” ar sarežģītiem jautājumiem par nozari, kas tiks pārraudzīta, tad Latvijā pagaidām šāda prakse nav. Ministram jābūt nevis ērtam, bet vērtam. Vērtam ar pieredzi nozarē, zināšanām, izpratni un prasmi vadīt lielu kolektīvu, ne tikai belašu ēstuvi.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Ja valsts nolems pārtraukt lidostas apjoma atlaides starptautiskajai aviokompānijai Ryanair, tā no Rīgas neaizies, bet kā brīdinājumu varētu slēgt atsevišķus maršrutus.

To intervijā žurnālam Klubs atzīst Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers. Viņš norāda, ka nedz Ryanair, nedz AirBaltic nav bijušas piešķirtas atlaides, bet visām aviokompānijām bija lidostas apjoma atlaide - «jo kompānija vairāk pasažierus pārvadā, jo labāku cenu saņem». Motivācija bijusi piespiest kompānijas veikt pēc iespējas vairāk reisu uz Rīgu un no Rīgas. Kad Šlesers sācis strādāt, no Rīgas bijuši aptuveni 17 tiešie savienojumi, tagad to skaits ir ap 70, bet tuvāko gadu laikā tas sasniegs 100. Jau augustā Rīgā ielidošot pirmās lidmašīnas no Japānas. Šlesers atklāj, ka bijis uzstādījums gāzi grīdā. Šobrīd Latvija lielā mērā esot pārņēmusi arī Lietuvas un Igaunijas avio biznesu.

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" ar priekšlikumiem īstenot papildus pasākumus, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi - samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027.gadā par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu.

Papildu steidzami veicamie un ilgtermiņa pasākumi izstrādāti, balstoties uz pētījumu datiem un diskusijām ar nozares ekspertiem. Tāpat uz Saeimas otro lasījumu ir sagatavoti satiksmes ministra priekšlikumi Ceļu satiksmes likuma grozījumiem.

Ar Eiropas Komisijas piešķirto tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma SIA "Ernst & Young Baltics" ir veicis pētījumu "Ceļu satiksmes drošības uzlabošana mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem Latvijā", kurā ietverti priekšlikumi papildu pasākumiem, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi. Pētījumā analizēta situācija Latvijā, aplūkota citu valstu pieredze, izvērtējot drošas satiksmes pamata elementus: ceļus, ātrumu, transportlīdzekļus, satiksmes dalībniekus un aprūpi pēc negadījumiem. Pētījuma autori ir identificējuši virkni pasākumu, kuru ieviešana veicinātu situācijas uzlabošanu, kas ir iekļauti informatīvajā ziņojumā.

Vērojot notikumus Rīgā no Čikāgas, ar apbrīnu sekoju Rīgas mēra kandidātam Aināram Šleseram. Viņš atgādina čikāgieti prezidentu Baraku Obamu un Čikāgas mēru Ričardu Deiliju. Kas vieno Deiliju, Obamu un Šleseru? Man šķiet, nepārtraukta ideju ģenerēšana un darba spars.

Tomēr Latvijā ne visiem Šlesers patīk. Esmu dzirdējis kritiku, ka Šlesers atrodot vietas saviem draugiem valsts uzņēmumos. Jāsaka, ka Čikāgas mēra Deilija un ASV prezidenta Obama valdības ir pilnas ar veciem kolēģiem, draugiem, un pat radiniekiem. Tie ir viņu tuvākie padomdevēji, cilvēki, ar kuriem viņi visērtāk jūtas un var uzticēties. Nevienam nenāk prātā to pārmest, jo šie puiši raujas amerikāņu labā un mums ir pieņemts komandas darbs.

Deilijs neatlaidīgi mēģina piesaistīt jaunas kompānijas Čikāgai. Viņš veicina to, lai kompānijas dibinātu savas galvenās mītnes tieši Čikāgā, jo tas rada jaunas darba vietas čikāgiešiem. Deilijs ir mazinājis haotiskās un neefektīvās Čikāgas domes ietekmi. Viņš uzrauga arī Čikāgas skolu vadību, uzņemoties pilnu atbildību par skolēnu izaugsmi. Ostas piestātni Ričards Deilijs no tukšas ostas ēkas pārvērta par populārāko tūristu galamērķi pilsētā ar restorāniem, atrakcijām, teātriem un laivu izbraucieniem. Agrāk tuksnesīgā ostas piestātne tagad nes nodokļus Čikāgai. Deilijs pārrauga arī lidostu, kuras ienākumi palīdz noturēt zemu nodokļu nastu Čikāgas iedzīvotājiem. Deilijs rūpējas, lai Čikāga būtu zaļa pilsēta. Viņš ir pieņēmis lēmumu, ka uz Čikāgas ēku jumtiem tiek stādīta zāle un krūmi, lai taupītu enerģiju un attīrītu pilsētas gaisu.

«Nav jēgas pacelt nodokļus, ja tos nemaksā,» tā pēc ikmēneša sarunas ar uzņēmējiem atzina Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers, uzsverot, ka šī gada laikā uzņēmējiem būtu nepieciešams samazināt PVN vismaz līdz 10%, ja pat ne līdz 5%.

Pagaidām gan tās ir tikai vicemēra ieceres, kuras šobrīd reāli netiek īstenotas, jo LPP/LC šobrīd nav plāna par likumu grozījumu ierosināšanu Saeimā. Tajā pat laikā jāuzsver, ka brīdī, kad nodokļi tika paaugstināti, vicemērs darbojās Ministru kabinetā.

Kā atzīst A.Šlesers, valsts dara visu, lai attīstītu ēnu ekonomiku. Vicemērs piebilda, ka augstie nodokļi īpaši negatīvi ietekmē ēdināšanas un tūrisma biznesu.

Pagaidām gan A. Šlesers ir tikai izteicis aicinājumu, bet reālu ideju valdībai vicemērs nav piedāvājis. Kā atzīst A.Šlesera preses sekretārs Ģirts Dripe, PVN samazināšana uzņēmumiem ir akūti nepieciešama, jo pašreiz pastāvošais nodokļu slogs, veicina uzņēmumu bankrotēšanu vai aiziešanu ēnu ekonomikā, pēc Ģ.Dripes vārdiem, tāda ir arī A.Šlesera dziļākā pārliecība.

Paužot skarbu kritiku par banku bezatbildīgo rīcību iepriekšējos gados, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers prognozēja, ka valdība varētu pieņemt moratoriju, kas tuvāko trīs gadu laikā bankām liegtu parādniekus izlikt no mājām.

Šāda veida likums varētu tikt pieņemts tuvākā mēneša laikā, informēja Šlesers. Šādu viedokli A. Šlesers pauda LNT ziņu raidījumā 900 sekundes. Ministrs uzskata, ka bankām ir jāuzņemas atbildība par līdzšinējo bezatbildīgo politiku, kuras laikā kredīti tika izsniegti vieglprātīgi.

«Izskatās, ka bankas grūtajā laikā nolēmušas nopelnīt vēlreiz,» izliekot no mājām iedzīvotājus, «par sviestmaizi» pārņemot grūtībās nonākušus uzņēmumus, teicis A. Šlesers.

Viņš norāda, ka bankas, protams, būs neapmierinātas ar šāda veida likumu, taču tās nevarēs ignorēt Latvijas augstākās varas gribu. "Nevienai ģimenei nebūtu jāuztraucas tuvāko trīs gadu laikā zaudēt mājokli," paziņoja ministrs.

Bandītiskie grupējumi ir pārkāpuši «sarkanās līnijas», bet valdības politika, iespējams, ir pasūtījums, LTV 1 raidījumā Labrīt, Latvija! atzina Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.

Ainārs Šlesers. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Rīgā 80 taksometru kompāniju ir par daudz, un Rīgas pašvaldība ieteiks likumdošanas izmaiņas, lai ierobežotu licenču skaitu. Daudzu gadu garumā situācija nav risināta, visi zināja, ka bandītiskie grupējumi kontrolē taksometru biznesu, tomēr pēdējie notikumi liecina, ka bandītiskie grupējumi ir pārkāpuši «sarkanās līnijas», tāpēc laiks rīkoties radikālāk, atzina A. Šlesers. Pēc policijas nakts reida, kad pārbaudīti ap 300 taksometru, sūdzības par būtiskiem pārkāpumiem vairs neesot saņemtas. Tomēr vicemērs atzina, ka problēma nav atrisināta un jāveic izmaiņas likumdošanā, lai ierobežotu licenču skaitu. Balto «toyotu» lietā notiekot izmeklēšana, ja konstatēšot faktu, ka tiešām šauts no šīs kompānijas automašīnām, tad lemšot par iespējām atņemt licenci, klāstīja A. Šlesers.

Demisionējušajam premjeram Ivaram Godmanim nu piedāvāts aizsardzības ministra amats pēc tam, kad piedāvājums vadīt Zemkopības ministriju tika novērtēts kā ņirgāšanās un necieņas izrādīšana pret I. Godmani, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

LPP/LC valde pirmdienas vakarā vēl neizlēma, vai piekrīt Jaunā laika (JL) neformālās sarunās izteiktajam piedāvājumam vadīt Aizsardzības ministriju un Kultūras ministriju. LPP/LC gan uzsver, ka ir nošķiramas Aināra Šlesera domas par iesaistīšanos valdībā atkarību no tā, vai partijai tiek satiksmes ministra amats.

Pilsoniskās savienības (PS) līdere Sandra Kalniete un Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Mareks Segliņš uzsver, ka no nākamā premjera Valda Dombrovska vēlas skaidru piedāvājumu par atbildības jomu sadalījumu.

Demisionējušais premjers Ivars Godmanis un viņa vadītā valdība nepilna pusotra gada laikā saņēmusi vairāk nekā 3400 fizisko un juridisko personu vēstules par dažādām tēmām, liecina Valsts kancelejas apkopotā statistika.

Laikā no 2007.gada decembra līdz 2009.gada martam I. Godmanim un Ministru kabinetam kopumā adresētas vairāk nekā 3 400 vēstules, tajā skaitā 2008.gadā 2 888 vēstules, savukārt 2009.gadā – vairāk nekā 500 vēstules.

Vēstulēs premjeram iedzīvotāji informējuši par problēmām lauksaimniecībā un nepieciešamo atbalstu šai nozarei, kā arī aktīvi pauduši viedokli par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību un valsts pārvaldes reorganizāciju.

Saņemtas arī vairākas kolektīvās vēstules, piemēram, Salas pagasta padome un 915 pagasta iedzīvotāji lūguši atbalstīt Salas novada nosaukumu, bet vairāk nekā 100 iesniegumus iesūtījuši starptautiskās organizācijas Amnesty International dalībnieki par seksuālo minoritāšu tiesību ievērošanu.

Pēc ģimenes atvaļinājuma izbaudīšanas Dubaijā bijušais Satiksmes ministrs atgriezīsies Saeimā un sevi vēl arvien redz kā labāko Rīgas mēru.

«Rīgas mēra amatam neredzu sev konkurentus un noteikti neesmu aizbēdzis no atbildības, vienkārši izmantoju atvaļinājumu,» to laikrakstam Diena komentējis bijušais Satiksmes ministrs Ainars Šlesers, kura deputāta mandātu pagājušo ceturtdien Saeima atjaunoja Šleseram pašam klāt neesot. Lai gan Šlesers pats apgalvoja, ka pēc ministra posteņa atstāšanas parlamentā neatgriezīsies, bet visus spēkus veltīšot Rīgas pašvaldību vēlēšanām, tagad viņš savas domas ir mainījis, jo iepriekš neesot nojautis, ka LPP/LC paliks opozīcijā. «Ja kāds tagad gribēs sakarināt visus krupjus mums virs galvas, tad kādam tie būs jāatspēko un es to esmu gatavs darīt,» tā A. Šlesers par savu viedokļa maiņu.

"No politisko partiju puses nav nekāda uzstādījuma, kā izvest Latvijas Radio (LR) no krīzes. Par to atbild tikai un vienīgi LR vadība," Db norādīja Satiksmes ministrs Ainars Šlesers.

Viņš piebilda, ka tiklīdz būs skaidrs, kādā veidā LR zaudējumi radušies, varētu būt runa par 1.4 milj. Ls piešķiršanu radio. 'Uzsveru, ka tā varētu būt vienreizēja palīdzība, radio apraides nodrošināšanai un tā 2009.gada reformai nevis parādu segšanai. Tāpēc citi mediji var nesatraukties, radio netiks citu mediju priekšā atbalstīts, kas mums draudētu ar tiesvedību. Runa ir par vienu maksājumu konkrētam mērķim," piebilda Ainars Šlesers.

Vēl mēnesi pirms krīzes iestāšanās Parex bankā Valērijs Kargins vēl neesot nojautis, cik nopietna ir situācija bankā.

Par to paziņojis Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers, kurš norāda, ka mēnesi pirms Parex pārņemšanas bija ticies Satiksmes ministrijā ar toreizējo Parex bankas īpašnieku Karginu. Tikšanās laikā V. Kargins neesot izteicis ne mazākās aizdomas par to, ka banku varētu piemeklēt šāds liktenis. A. Šlesers to skaidro ar faktu, ka pirms tam Parex bankas vadītāji bija pārdzīvojuši gan smago Āzijas krīzi, gan Bankas Baltija krīzi.

Viņš arī noliedz, ka valdība centusies pasargāt Parex bankas akcionārus – mērķis Parex bankas pārņemšanai bijis vien stabilizēt banku un finanšu sistēmu Latvijā.

Pēc tikšanās ar Rīgas vicemēru Aināru Šleseru vairāki uzņēmēji pauda gandarījumu, ka uzlabojies dialogs ar pašvaldību un saņemti konkrēti solījumi.

Turpinot Rīgas domes vadības iesāktās tikšanās ar uzņēmējiem, Ainārs Šlesers solīja, ka būtiski tiks samazināti birokrātiskie šķēršļi būvniecības procesiem. Tiek strādāts, lai būvniecības atļauju iegūšanas laiks būtu divreiz īsāks nekā tagad, būvniecības ieceri varēs apstrīdēt mēneša, nevis kā tagad – gada laikā, celtnes arhitektūra tiks izvērtēta vairs tikai atsevišķos gadījumos.

Vicemērs arī informēja uzņēmējus, ka domē darbosies Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome. «Tas ir apaļais galds, ap kuru reizi mēnesī sasēdīsies departamentu un komiteju vadītāji. Būs prioritāro projektu saraksts un, ja atklāsies, ka kaut kas tiek apzināti bremzēts, tiks prasīti paskaidrojumi no atbildīgā darbinieka. Pirmajā reizē parādīsim «dzelteno kartīti», nākamajā var nākties zaudēt darbu,» izteicās A.Šlesers. Tiesa gan, Db rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka ne visas A.Šlesera iniciatīvas šobrīd rod atbalstu pastāvošo likumu normās.

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Pagājušajā mēnesī LPP/LC kasi par 18 000 latu papildināja afgāņu izcelsmes Latvijas uzņēmējs Gulams Mohammeds Gulami. Laikrakstam Diena kļuvis zināms, ka G. Gulami ir saistīts ar kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu. Pērn Valsts policijā saņemts DnB Nord bankas darbinieku iesniegums par G. Gulami izteiktiem draudiem nogalināt.

«Naudiņu no šī cienījamā uzņēmēja esam pieņēmuši. Par viņu ziņu mums nav, bet arī KNAB mūs nav informējis, ka ziedojums būtu nelikumīgs.» Piebilstot, ka šogad «mums daudzi uzņēmēji ziedojuši maksimāli atļauto summu», par Rīgas vicemēra vadītās LPP/LC naudas plūsmu partijas kasē atbildīgais Ervīns Straupe bijis izbrīnīts, kāpēc radusies interese par vienu no partijas atbalstītājiem - G. Gulami.

Oktobrī ar diviem naudas pārskaitījumiem viņš LPP/LC kasi papildināja par 18 000 latu - likumā maksimāli atļauto summu, kuru viena fiziska persona gadā var ziedot politiskai partijai.

Ainārs Šlesers ir gatavs veidot un vadīt valdību, ja prezidents apstiprinātu viņa kandidatūru, tā viņš norādīja LNT raidījumā 900 sekundes.

Pēc A.Šlesera teiktā, ja situācija nemainīsies, tad jau februārī viņš ir gatavs uzņemties iniciatīvu un sākt pārrunas ar partijām, kuras atrodas koalīcijā, par valdības maiņu un jaunas valdības izveidi. Kā labākos partnerus jaunas valdības izveidei A.Šlesers redz LPP/LC un Saskaņas centru (SC) ar kuru jau esot notikušas neformālas sarunas.

A.Šlesers arī norāda, ka viņa veidotā valdība varētu tikt veidota no septiņiem ministriem nevis 14, jo tad tā būtu maza un kompakta. Izveidot jaunu valdību varētu līdz marta beigām.

A.Šlesers norādīja, ka šā brīža situāciju var salīdzināt ar asins nodošanu, kad 300 mililitru vietā nolej divus, trīs litrus. Šādā situācijā ārsts jeb valdība ir jāmaina vai arī pacients var nomirt.

Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers esot viesojies Korupcijas Novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un sniedzis paskaidrojumus par pulksteņa iegādes darījumu, Db informēja A. Šlesers.

«Esmu šo lietu nokārtojis,» teica viņš, taču neprecizēja, kādā veidā un nepateica, vai pulksteni tomēr norādīs savā deklarācijā.

Šo vērtējumu nenoliedza arī A. Šlesers, kurš apliecināja, ka rokaspulksteni iegādājies par paša līdzekļiem. Taču Rīgas vicemēra aizpildītajās valsts amatpersonas deklarācijās šāds pulksteņa iegādes darījums nav uzrādīts, kaut gan saskaņā ar pastāvošo likumdošanu valsts amatpersonām jāuzrāda visi darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

Iedzimta inteliģence — tie ir pirmie vārdi, kas nāk prātā, dzirdot bijušā satiksmes ministra, LPP/LC līdera Aināra Šlesera izteikumus par to, ko tikai viņš visu nedarīs tad, kad būs pārņēmis varu Rīgā.

Vispirms jau jāteic, jēdziens pārņemt varu lielā mērā atgādina par tiem procesiem, kas Latvijā norisinājās 1934. gada 15. maijā, tomēr cerams, ka Šlesers to mēģinās darīt demokrātiskā ceļā.

Īpaši jāatzīmē eksministra pakratīšana ar pirkstu tēvzemiešiem — ja to biedrs Kaspars Gerhards mainīšot LPP/LC cilvēkus Satiksmes ministrijā, Šlesers, gadījumā, ja nonāks Rīgas domē, to pašu darīšot ar TB/LNNK biedriem.

Pirmām kārtām jau jāteic godīgi — ja Šlesers tiešām nonāks Rīgas mēra krēslā, viņš bez īpašām ceremonijām tēvzemiešu vietā saliks savējos, neatkarīgi no tā, ko tagad darīs vai nedarīs Gerhards. To Šlesers pats ir atzinis publiski. Otrkārt… Ko tad Gerhards līdz šim tādu ir izdarījis — vien panācis to, ka no valdes locekļa amata Pasažieru vilcienā aiziet Šlesera šofera dēls. Cilvēks, kurš pat nespēja pateikt, cik liela ir viņa alga, lai gan tā bija mērāma vairākos tūkstošos latu. (Neatbildēts paliek jautājums — priekš kam vispār Pasažieru vilcienam vajadzīgs mārketinga speciālists?!)

Laikraksts Diena šodien, 23.maijā, publicējis stāstu par to, ko Aināra Šlesera reklāmās nestāsta.

Ainārs Šlesers (Foto: AFP/SCANPIX)«Es jums nelikšu taupīt, bet ļaušu nopelnīt. Rīgai vajag saimnieku, kas saimnieko, nevis izsaimnieko. No LPP/LC Rīgas mēra kandidāta Aināra Šlesera reklāmām pretī raujas nepārprotams vēstījums - viņš ir labs saimnieks, kura rokās uzņēmumi zeļ un plaukst. Enerģijas vai lielu plānu trūkumu Šleseram pārmest tiešām nevar. Taču, izpētot viņa četru gadu darba mantojumu satiksmes nozarē, parādās ainava, kurā liela plānu daļa palikusi tikai solījumos. Turklāt Šlesera laikā Satiksmes ministrijas (SM) uzņēmumiem no valsts ievajadzējās 20.32 miljonu latu subsīdiju. To sauca par samaksu par pakalpojumiem, kas sniegti zem pašizmaksas vai vajadzīgi valstij. Pirms tam veiksmīgi strādājošajiem uzņēmumiem papildu piešprici no valsts nevajadzēja. Šlesera izveidotais astoņkājis, «sabīdot» SM uzņēmumu vadībā savējos, bieži bez kompetences un pat augstākās izglītības, bija nepieredzēta apjoma un nekaunības. Līdzīgi rīkojās arī citi, bet ar tādu vērienu - neviens,» vēsta laikraksts Diena.