Ritot mazās Latvjzemes 666. gadskārtai, viedi ļaudis apstiprināja tās 666. valdību, izvēlēdamies visnotaļ tautisku, tēvzemiski zaļu un pat jaunlaicīgu sastāvu. Ļaudis saprata, ka, ņemot vērā grūtos laikus, pienācis brīdis atgriezties pie vēsturiski pārbaudītām vērtībām, tādēļ tika atrasts Laimes lācis — pie valdības stūres tika Dombītis-Lāčukiņš.

Arī viņa izveidotā komanda bija ne mazāk raiba: finanšu ministra portfeli saņēma latvju aviācijas tēvs Eino Repsis, ekonomikas — Artis Kampareļļiņš, zemkopības — alus speciālists Janka Dūkulītis, iekšlietu — Linda Mūrētāja utt. Nācienu pie varas jaunā valdība sāka ar drūmiem draudiem par to, ka būšot jāsamazina algas, jāpārstrukturē visa valsts iekārta, bet, kas pats briesmīgākais — ministriem jāpārsēžas uz lētākiem auto. «Nasing spešal!» pie sevis murrāja bijušais finanšu ministrs Atis Slaktētājs, priecādamies, ka tagad Repsis var lauzīt galvu — kā izrunāt sarežģīto vārdu «taupīgi» un kā skaidrot citām valstīm — aizdodiet mums bikiņ «kāpostu», jo šausmīgi gribas ēst.

Pasta sūtījumos, kas saņemti ASV bijušās valsts sekretāres Hilarijas Klintones un bijušā prezidenta Baraka Obamas birojos, atrasti spridzekļi, trešdien pavēstīja Savienoto Valstu Slepenais dienests.

Vienlaikus telekanāls CNN paziņoja, ka aizdomīga sūtījuma dēļ evakuēts tā Ņujorkas birojs.

Tāpat armijas bāzē Vašingtonā pārtverts Baltajam namam adresēts sūtījums, kurā atradusies cauruļbumba, kas ir līdzīga Klintonei un Obamam nosūtītajiem spridzekļiem, vēsta CNN.

Tomēr Slepenais dienests noraidījis ziņu par Baltajam namam adresēta spridzekļa pārtveršanu, norādot, ka tas pārtvēris tikai divus sūtījumus - vienu Obamam un otru Klintonei.

«Time Warner» centrā Ņujorkā, kur atrodas CNN birojs, pārtvertajā sūtījumā bijusi caurule un vadi un tiesībsargājošās iestādes to uzskata par reālu spridzekli.

Aizdomīgos sūtījumus Klintonei un Obmam pārtvēris Slepenais dienests, kas aizsargā pašreizējās un bijušās ASV valdības amatpersonas.

ASV prezidentam Barakam Obamam un Krievijas Federācijas līderim Vladimiram Putinam bijusi ilga telefonsaruna, kuras laikā B. Obama aicinājis V. Putinu Ukrainas krīzes risināšanā meklēt diplomātiskus risinājumus.

Baltā nama paziņojumā pausts, ka stundu ilgajā sarunā B. Obama uzsvēris, ka Krievijas rīcība Krimas pussalā ir Ukrainas suverenitātes un teritoriālās vienotības pārkāpums, kas rezultējies vairākos soļos no ASV un Eiropas partneru puses. Tāpat B. Obama pauda, ka ASV valsts sekretārs Džons Kerijs turpinās diskusijas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, ukrainas valdību un citiem staptautiskajiem partneriem.

Krievijas prezidents B. Obamam sacījis, ka Maskava nevar ignorēt krievvalodīgo «saucienus pēc palīdzības», taču tam nevajadzētu ietekmēt Krievijas attiecības ar ASV.

Tikmēr Kremļa oficiālajā mājaslapā norādīts, ka saruna notikusi pēc ASV iniciatīvas. Tajā tika turpināts pārspriest saasināto situāciju, kas izveidojusies Ukrainā. Diskusijā atklājušās atšķirīgās pieejas un atšķirīgais pašreizējās situācijas Ukrainā rašanās cēloņu skatījums, raksta Kremlis. V. Putins sarunā esot uzsvēris, ka Ukrainā noticis pretkonstitucionāls apvērsums, un pašreizējā valsts vadība Ukrainas Austrumu un Dienvidaustrumu reģioniem uzspiež «absolūti neleģitīmus lēmumus».

ASV austrumkrastā durvis vaļā vēruši vēlēšanu iecirkņi, sākoties balsošanai valsts prezidenta vēlēšanās.

[Papildināta ar 1. un 2. rindkopu]

Iecirkņi atvērti Ņūhempšīrā, Virdžīnijā, Konektikutā, Indianā, Ņūdžersijā, Ņujorkā, Luizianā, Menā, Rietumvirdžīnijā, Ziemeļkarolīnā un Ohaio. Aculiecinieki norāda, ka neskatoties uz agro rīta stundu (iecirkņi tika atvērti pukst. 6.00 pēc ASV laika), pie iecirkņiem jau bija izveidojušās rindas, vēsta BBC.

Saskaņā ar pēdējo sabiedrisko aptauju datiem – abi kandidāti var rēķināties ar praktiski vienādu vēlētāju atbalstu. B. Obamam ir neliels pārsvars svārstīgajos štatos. Gan B. Obama, gan M. Romnijs saņems 49% vēlētāju atbalstu, liecina CNN/ORC aptaujas. Savukārt NBC News/Wall Street Journal aptauja liecina, ka B. Obama saņemtu 48%, bet M. Romnijs 49% vēlētāju atbalstu.

Par ASV prezidentu atkārtoti ievēlēts Baraks Obama, citējot provizoriskos datus, vēsta Washington Post. Obamam būs jāturpina strādāt pie valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanas un milzīgo parādsistību atrisināšanas, kas joprojām ir ASV lielākā problēma. Baraka Obamas uzvara ASV prezidenta vēlēšanās pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības noskaņojumu Eiropā, pastiprinot nekustamā īpašuma īpašnieku un investoru pārliecību.

[Papildināta no 10. rindkopas]

Tiesa, oficiālie ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti pagaidām nav zināmi.

Premjers Valdis Dombrovskis šorīt LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka, neskatoties uz to, vai uzvar republikāņu vai demokrātu prezidenta kandidāts, kopumā ASV ārpolitiskais kurss attiecībā uz Latviju būtiski nemainīsies.

B. Obama saņēmis 303 elektoru balsis, bet viņa sāncensis – Mits Romnijs – 203 balsis. Zaudējumu vēlēšanās atzinis M. Romnijs, kurš Bostonā, uzrunājot savus atbalstītājus, novēlēja B. Obamam veiksmīgu prezidentūru.

«Šis mūsu nācijai ir lielu izaicinājumu laiks. Es ceru, ka prezidents būs veiksmīgs, vadot mūsu valsti,» uzrunājot savus atbalstītājus, sacīja M. Romnijs.

Ķīnā samērā lēti ražots pulkstenis Jorg Gray 6.500 ir sasniedzis jaunus pārdošanas apjomus ASV un vairākos citos reģionos, pēc tam, kad kļuva zināms, ka tāds ir arī ASV prezidentam Barakam Obamam, raksta newsru.com.

Pēc jaunajiem panākumiem uzņēmums sāka piesaistīt arvien vairāk jaunu pircēju, aktīvi veicinot pulksteņa modeļa popularitāti savā interneta vietnē www.barackswatch.com/the-watch/

Lai piesaistītu potenciālos pircējus tiek izmantoti saukļi: «Jā tu vari.. nēsā tādu pašu pulksteni kā Obamam.»

ASV prezidents Baraks Obama un viņa ģimene 2009.gadā saņēmuši simtiem tūkstošu dolāru vērtas dāvanas no pasaules līderiem, atsaucoties uz ASV publiskoto informāciju, ziņo BBC.

Starp dāsnākajiem dāvinātājiem bijis Saūda Arābijas karalis Abdulla, kurš par dāvanām Obamām iztērējis 190 tūkstošus ASV dolāru.

Bijušais Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns pasniedzis B. Obamam pildspalvu un turētāju, kā arī Vinstona Čērčila biogrāfijas 16 510 ASV dolāru vērtībā.

Karaliene Elizabete II pasniegusi Obamiem ierāmētu fotogrāfiju, kurā redzama viņa pati un princis Filips. Tās vērtība esot 775 ASV dolāri.Savukārt Itālijas līderis Silvio Berluskoni uzdāvinājis B. Obamam kristāla galdu, zelta pulksteni un stikla ornamentus 26 845 ASV dolāru vērtībā.

Saskaņā ar likumu visām dāvanām jānonāk ASV Nacionālajā arhīvā.

ASV iedzīvotāji ir veiksmīgi cīnījušies ar ekonomisko krīzi un, lai gan darāmā vēl ir daudz, valsts nākotne izskatās cerību pilna, savā pirmajā uzrunā pēc atkārtotas ievēlēšanas amatā sacīja ASV prezidents Baraks Obama.

«Mums vēl ir daudz darāmā. Lai gan mūsu ceļojums ir bijis ilgs, mēs esam saņēmušies un cīnījušies, un savās sirdīs mēs zinām – labākais ASV vēl tikai sagaida,» sacīja B. Obama.

«Mūsu ekonomika atveseļojas. Desmitgadi ilgušais karš beidzas. Es nezinu vai esmu pelnījis jūsu balsis, bet es esmu jūsos klausījies un mācījies no jums,» sacīja B. Obama. Viņš norādīja, ka ASV vēlētāji izvēlējušies balsot par darbību, nevis par politiku, un viņš ir pilns cerību par ASV nākotni.

Tāpat B. Obama pateicās saviem vēlētājiem un norādīja, ka ASV dodas uz priekšu tikai pateicoties saviem iedzīvotājiem. Tomēr ASV vēl nepieciešams paveikt daudz darba. Uzrunājot savus atbalstītājus, B. Obama sacīja, ka gan demokrātiem, gan republikāņiem kopīgi būs jāpārvar nopietni izaicinājumi – budžeta deficīts, nodokļu un imigrācijas sistēmu reformas un atkarības no ārvalstu naftas pārtraukšana.

Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, (TB/LNNK), kas nesen iesaistījās reklāmas video karā ar kreisi orientēto Saskaņas centru, par sava jaunākā videorullīša «varoni» izvēlējušies Rīgas mēra amata kandidātu, bijušo satiksmes ministru Aināru Šleseru (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš).

«A.Šlesers par savu galveno mērķi šajās vēlēšanās izvēlējies TB/LNNK. Tas nepārsteidz, jo tieši TB/LNNK pārstāvji pieņem A. Šleseram nepatīkamus lēmumus Satiksmes ministrijā - izjauc Šlesera sistēmu un atlaiž viņa cilvēkus,» apgalvo tēvzemiešu preses sekretārs Rolands Pētersons.

Viņš atgādina, ka bijušais satiksmes ministrs A. Šlesers jau brīdinājis tēvzemiešus pārstāvošo satiksmes ministru Kasparu Gerhardu, «neķerties klāt A. Šlesera cilvēkiem» un piedraudējis atriebties, kad tiks ievēlēts Rīgas domē un kļūs par Rīgas mēru.

Kanādā apcietināti divi ārzemnieki, kas plānojuši veikt teroristisku uzbrukumu pasažieru vilcienam. Aizturētie tiek saistīti ar starptautisko teroristu grupējumu al-Qaeda, vēsta BBC.

Vietējās varasiestādes norāda, ka 30 gadus vecais Čihebs Esegaiers un 35 gadus vecais Raeds Džasers plānojuši no sliedēm nolaist kompānijas Via Rail pasažieru vilcienu Toronto apkaimē. Gadījumā, ja noziedzīgais plāns būtu izdevies, bojā būtu gājuši un ievainojumus guvuši daudzi cilvēki, norāda Karaliskā Kanādas jātnieku policija.

Iespējamos teroristus palīdzējušas aizturēt no vietējās musulmaņu kopienas saņemtās norādes, vēsta Reuters. Plašāku informāciju par aizturēšanas operāciju Kanādas policija nesniedz. Zināms arī, ka varasiestāžu uzmanības lokā ārzemnieki, viens no kuriem studējis Monreālas universitātē, nonākuši jau pirms gada.

Krīze nav garām, ir iestājies mānīgs «pamiers», uzskata nekustamo īpašumu kompānijas Interbaltija valdes priekšsēdētājs Ainārs Škapars. «Pašlaik nav zināms, ko darīs lielās bankas, kas ir pārņēmušas monopoltiesības tirgū. Droši vien 70% īpašumu ir nonākuši to rokās. Tādējādi tās spēs diktēt cenas un citus nosacījumus,» viņš saka.

Tomēr arī bankām ir problēmas – tās cīnīsies ar savām kļūdām. «50% īpašumu, kas «atnākuši» atpakaļ, ir sliktā kvalitātē un sliktā vietā. Vienīgā investīcija būtu «buldozers». Ja tas tiks izdarīts, tās pacels vērtību pārējam īpašumam, būs vieta jauniem, kvalitatīviem īpašumiem,» viņš turpina.

Vaicāts, kāda ir Interbaltijas vieta tirgū, viņš teic, ka vienmēr varot atrast nišu. Ar starpniecības pakalpojumu sniegšanu jau sen kompānija nenodarbojas, bet koncentrējas uz nekustamā īpašuma projektu attīstību, apsaimnieko tos, iznomā. Paralēls bizness ir nekustamā īpašuma vērtēšana. «Līdz ar to pārzinām, kas notiek blakus, aiz žoga. Zināmā mērā turam roku uz pulsa,» saka A. Škapars.

Ceturtdien, 12. novembrī Smiltenes tehnikumā tiks atklātas ERAF finansētā rekonstrukcijas un modernizācijas projektā atjaunotās ēkas un mācību programmas. Ieguldot 8,7 miljonus eiro un izveidojot vienotu tehnikuma mācību kompleksu, Smiltenes tehnikums uzskatāms par vienu no modernākajām profesionālās izglītības iestādēm Vidzemes reģionā, informē Izglītības un zinātnes ministrijā.

Projekta ietvaros tika rekonstruētas skolas ēkas, t.sk. veterinārmedicīnas mācību ēka, mazo dzīvnieku klīnika, dienesta viesnīca. Mācību ēkā uzstādītas jaunas ergonomiskas mēbeles, iegādātas iekārtas un aprīkojums prioritāro – ēdināšanas un lauku tūrisma pakalpojumu, veterinārmedicīnas, autotransporta un transporta - izglītības programmu mācību procesa nodrošināšanai atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām.

Izglītības programmu modernizācija norisinājās ciešā sadarbībā ar darba devēju organizācijām - tūrisma, metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību, pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības nozaru ekspertu padomēm.

«Man-Tess ostu nepārdevu tikai tāpēc, ka pircējam tā nebija vajadzīga,» intervijā laikrakstam Dienas bizness, runājot par Man-Tess grupas uzņēmumu pārdošanu kompānijai Alandam Capital, saka J. Krūmiņš.

«Ja būs pircējs, pārdosim arī to. Taču vispirms novedīsim līdz beigām, ko esam sākuši: uzbūvēsim jaunu noliktavu granulām, jo ir vairāki līgumi ar jauniem klientiem,» viņš teicis.

Vaicāts, ar ko varam pelnīt, J. Krūmiņš stāsta: «Pelnīt varam ar trim četrām lietām. Pirmkārt, ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ ar tranzītu. Tad mums ir kokmateriāli. Un cilvēki, kas vēlas strādāt. Protams, Godmaņa laikā pazaudējām izskolotus cilvēkus un rūpnīcas, kas varēja VEF vēlāk ražot mobilos telefonus, līdzīgi kā somu Nokia. Tad ir bankas, un vasarā - Jūrmala, tūrisms, ar ko varam pelnīt. To visu vajadzētu izdevīgi un labi pārdot.»

Valsts ar savu naudu tik vērienīgi un kvalitatīvi ir ienākusi tirgū, ka privātiem producentiem un reģionālajām koncertzālēm ir pamatīgi jāiespringst, lai pat labi profesionālās mākslas notikumi vienmēr būtu apmeklēti

Tā saka aktieris, uzņēmējs un Cēsu koncertzāles direktors Juris Žagars.

Viņaprāt, šobrīd ir jādomā, kā pieregulēt tirgu, lai reģionālās koncertzāles un visi citi kultūras infrastruktūras objekti būtu piepildīti, lai katrs to kvadrātmetrs tiktu maksimāli noslogots. J. Žagars apsver iespēju kandidēt uz Dailes teātra direktora amatu; ja vadības groži nonāks viņa rokās, tiks meklēti risinājumi, kā šis lielākais valsts dramatiskais teātris ar laiku varētu tikt arī pie tādas zāles un skatuves, kādu savulaik bija iecerējis tā dibinātājs Eduards Smiļģis.

Vēl viņš gaida ziemu, kad varēs kāpt uz slēpēm, un vairs tik ļoti nesatraucas par laika apstākļiem, jo Žagarkalnā sniegs būs – slēpotājiem no pērnās ziemas ir saglabāti teju pieci tūkstoši kubikmetru baltās substances.

Sociālā tīkla Facebook dibinātājs Marks Cukerbergs (Mark Zuckerberg) pavēstījis, ka telefonsarunā ASV prezidentam Barakam Obamam paudis bažas par ASV digitālās uzraudzības praksi, ziņo BBC.

Tāpat 29 gadus jaunais uzņēmējs savā blogā paudis, ka ASV valdībai «vajadzētu būt interneta kompanjonam nevis draudam».

M. Cukerberga paziņojumi nākuši klajā pēc ziņām, ka ASV Nacionālās drošības aģentūra (National Security Agency, NSA) esot imitējusi Facebook servera darbību, lai inficētu savas uzraudzības «mērķu» datorus. NSA gan norādīja, ka šīs ziņas esot «neprecīzas».

Medijs The Intercept publicēja rakstu, kurā tika pausts, ka NSA «dramatiski paplašina savas iespējas piekļūt datoros masveidā». Rakstā tika skaidrots, ka šādas iespējas NSA paver automatizētas sistēmas TURBINE izmantošana, kas samazina cilvēka klātbūtnes nepieciešamību. Viena no iespējām, kā piekļūt lietotāju datoriem, bija viltus Facebook servera izmantošana, lai pārtvertu savienojumus starp konta īpašniekiem un reāliem datoriem.

Francūzim, kurš saskaņā ar policijas sniegto informāciju uzlauzis ASV prezidentam Barakam Obamam (Barack Obama) un citām slavenībām piederošus Twitter profilus, draud cietumsods, vēsta BBC.

Bez darba esošais 25 gadus vecais francūzis arestēts otrdien pēc meklēšanas operācijas, kura ilgusi vairākus mēnešus un kurā bija iesaistīta Francijas policija un FIB aģenti.

Viņa «upuru» vidū bijusi arī tāda slavenība kā Britnija Spīrsa (Britney Spears).

Pēc nopratināšanas policijā hakerim likts ierasties uz tiesu 24.jūnijā.

Par šādu noziegumu izdarīšanu Francijā draud pat divus gadus ilgs cietumsods.

Kā vēsta BBC, profilu uzlaušana izpaudusies apbrīnojami vienkārši. Vīrietis piekļuvi Twitter profiliem ieguvis, uzminot atbildes uz jautājumiem, kas tiek uzdoti, lai atgādinātu, kāda ir parole. Aizdomās turētais izmantojis pseidonīmu Hacker Croll.

Par vienu no pasaulē labākajiem drošības dienestiem uzskatītā ASV Slepenā dienesta, kura galvenais uzdevums ir rūpēties par Savienoto Valstu prezidenta un viņa ģimenes locekļu drošību, reputāciju nopietni iedragājusi skandālu virkne, kas šonedēļ piespieda atkāpties aģentūras vadītāju Džūliju Pīrsoni. Pēdējā laikā izgaismoti vairāki gadījumi, kas liek nopietni apšaubīt Slepenā dienesta spēju aizsargāt ASV līderi, piektdien raksta laikraksts Diena.

Par galveno iemeslu Dž. Pīrsones aiziešanai kļuva 19. septembrī notikušais incidents, kad bijušais Irākas kara veterāns Omars Rodrigess netraucēti pārrāpās pāri metāla sētai, kas apjož ASV prezidenta Baraka Obamas rezidenci Balto namu, šķērsoja pagalmu un pa neaizslēgtām durvīm iekļuva ēkā, kur viņu notvēra kāds Slepenā dienesta aģents, kurš jau bija beidzis savu maiņu.

Sākotnēji dienests apgalvoja, ka vīrietis nav bijis bruņots un notverts tūlīt pēc iekļūšanas Baltajā namā. Tomēr vēlāk atklājās, ka pie psihiski slimā iebrucēja atrasts nazis un patiesībā viņam ir izdevies iekļūt dziļi Baltajā namā. Aģents viņu apturēja telpā, kas atrodas netālu no spārna, kurā dzīvo B. Obama ar ģimeni. Iebrukums notika tikai desmit minūtes pēc tam, kad Obamu ģimene bija pametusi Balto namu.

Eiropas Savienības (ES) informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Vivjena Redinga video vēstījumā, kas šorīt ievietots komisāres mājaslapā, aicinājusi no 2009. gada oktobra uzlabot interneta pārvaldes pārskatāmību un palielināt atbildību.

Kā norāda Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, galvenos ar interneta pārvaldi saistītos lēmumus (tādus kā augšējā līmeņa domēni un interneta galvenā direktorija pārvaldība) pašlaik pieņem Piešķirto nosaukumu un numuru interneta korporācija (ICANN) — privāta bezpeļņas korporācija, kas dibināta Kalifornijā. Līdz šim ICANN darbojās saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts ar ASV Tirdzniecības ministriju. Tomēr minētā nolīguma darbības laiks beidzas šā gada 30. septembrī. Turpmākajam laikposmam komisāre V. Redinga izklāstījusi jaunu interneta pārvaldes modeli. Atbilstīgi šim modelim paredzēta pilnīga ICANN privatizācija un ICANN pilnīga atbildība, kam līdztekus darbotos neatkarīga tiesu iestāde, kā arī «interneta pārvaldes G12» - daudzpusējs valdību forums, kurā tiktu apspriesti vispārējie interneta pārvaldes politikas un drošības jautājumi.

ASV prezidents Baraks Obama plāno ieguldīt 300 miljardus ASV dolāru bezdarba problēmas risināšanā, atsaucoties uz ASV ziņojumu, vēsta Reuters, atsaucoties uz CNN izplatīto informāciju.

Lēmums ieguldīt 300 miljonus ASV dolārus, lai veicinātu darba vietu rašanos, pieņemts pēc tam, kad klajā nāca dati par ASV patērētāju pārliecības ievērojamu kritumu.

B. Obamas pārstāvji norādīja, ka prezidenta iztrādātajam atbalstam jāsniedz «ātrs un pozitīvs» efekts ASV bezdarba problēmas risināšanā.

«Mums ir jārīkojas tā, lai darbībām būtu tiešs īss iespaids ekonomikas «audzēšanā» un darba vietu radīšanā,» pavēstīja Baltā Nama runasvīrs Džejs Karnejs (Jay Carney).

Republikāņi jau kritizējuši to, ka B. Obama pirms lēmuma pieņemšanas šo jautājumu ar viņiem neapsprieda. «Esmu pārliecināts, ka B. Obamas pieeja šinī jautājumā būs tikpat neveiksmīga, kā iepriekšējos,» ASV prezidenta 300 ASV dolāru atbalstu bezdarba risināšanā kritizēja republikāņu pārstāvis.

Prezidenta trešais gads akciju tirgiem parasti ir bijis ļoti veiksmīgs , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Platiem soļiem tuvojoties nākamajam gadam, tiek spriests par to, kāds tas varētu būt investoriem. Tiek meklētas dažādas sakarības saistībā ar pasaules akciju tirgus veikumu un kur nu vēl vairāk šādas sakarības atrast kā vēsturē.

Pēc atsevišķiem parametriem nākamajam gadam ASV akciju tirgū vajadzētu būt visai veiksmīgam. Jau ziņots, ka kopš 1945. gada tādos laika posmos, kad republikāņi pilnībā kontrolē Kongresu, bet demokrāti – Balto namu (tā tas ir šobrīd), ASV akcijas parasti piedzīvo izcilu sniegumu un nākamā gada laikā (pēc Kongresa vēlēšanām; tās notika šā gada rudenī) aug vidēji par 15,1%, liecina S&P Capital IQ dati.

Laimīgas beigas - tā it kā varētu teikt par ASV politiķu vienošanos palielināt parāda griestus. Tas ir lēmums, ko visa pasaule, tēlaini sakot, aizturējusi elpu, gaidīja vairākas pēdējās nedēļas, un tam ir ļoti būtisks iemesls.

Jāatgādina, ka lielāko daļu valstu, tostarp Latviju, skāra smaga krīze pēc tam, kad bankrotēja ASV otra lielākā banka Lehman Brothers. Mūsu valsts budžets tiek konsolidēts jau pēdējos trīs gadus un joprojām ir grūti pateikt, ko šis process maksāt Latvijas uzņēmējiem vēl nākamgad. Grūti prognozēt, ar cik smagu krīzi būtu jārēķinās pasaulei gadījumā, ja teju vēsturiskā vienošanās netiktu panākta un Ameriku piemeklētu defolta problēmas. Tomēr nevajag uzskatīt, ka līdz ar parāda griestu palielināšanu visas problēmas ir atrisinātas.

Pirmkārt, ASV prezidentam Barakam Obamam tieši šādu lēmumu vajadzēja panākt teju par katru cenu, jo pretējā gadījumā viņš vienkārši zaudētu cerības ieņemt šo augsto amatu vēl arī otro termiņu. Tādējādi tam faktiski ir politiska nokrāsa. Var pat teikt, ka amerikāņi lielā mērā ir izdarījuši to, ko bija veikuši jau vairākus gadus, un vienīgā atšķirība ir tā, ka šoreiz to visu pavadīja pamatīgs šovs.

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs aizvadījuši četras stundas «atklātās» sarunās, taču vērā ņemamu rezultātu tās nav nesušas, ziņo BBC.

Dž. Kerijs vēlāk atklāja, ka viņš esot S. Lavrovam paudis, ka ASV vēl joprojām uzskata, ka Krievija pārņēma Ukrainai piederošo Krimas reģionu «nelegāli un neleģitīmi». Viņš arī esot uzsvēris savam Krievijas kolēģim, ka neviens lēmums par Ukrainas nākotni nevar tikt pieņemts bez Kijevas iesaistīšanās.

«Mēs neakceptēsim ceļu uz to, lai leģitīmā Ukrainas valdība «nav pie galda»,» preses konferencē Parīzē pauda ASV pārstāvis. Jāatgādina, ka S. Lavrovs ieprekš Krievijā pauda, ka vēlas, lai Ukraina kļūst par federālu valsti.

«Princips ir skaidrs – nekādi lēmumi netiks pieņemti par Ukrainu bez Ukrainas piedalīšanās,» norādīja Dž. Kerijs. Tāpat ASV Valsts sekretārs norādīja, ka viņam «spēcīgas bažas» radījusi Krievijas militāro spēku klātbūtne pie Ukrainas austrumu robežas. Db.lv jau informēja, ka pie Austrumukrainas robežas koncentrējas Krievijas karavīri un militārā tehnika. ASV prezidents Baraks Obama aizvadītās darba nedēļas beigās aicināja Krieviju pārtraukt Ukrainas «iebiedēšanu» un samazināt militāro spēku skaitu pie Ukrainas austrumu robežas.

Zviedrijas arodbiedrība IF Metall uzrakstījusi vēstuli ASV prezidentam Barakam Obamam saistībā ar bankrotējušo Zviedrijas autoražotāju Saab, vēsta thelocal.se.

Vēstule mudina prezidentu piespiest bijušo Saab īpašnieku General Motors atbrīvot tehnoloģiju licences jebkuram potenciālajam Saab pircējam.

Cerība ir uz līdzīgu attieksmi no Obamas kā tas bija General Motors gadījumā 2009.gadā, kad kompānija tika izglābta no bankrota.

«Mūsu cerība ir, ka jūs sajutīsiet - Saab Automobile ir glābšanas vērts. Mēs - vairāk nekā 4500 auto darbinieki Zviedrijā, gaidām jūsu atbildi,» teikts vēstulē.

Arodbiedrības pārstāvis norādījis, ka vēstules pirmais mērķis ir sarunu uzsākšana.

Saab Automobile iesniedza bankrota pieteikumu Zviedrijas tiesā 2011.gada decembrī, jo neizdevās tā pārdošanas darījums. Tajā lielā mērā vainojama GM nevēlēšanās atbrīvot Saab tehnoloģiju licences, kas ir būtiskas, lai ražotu Saab 9-4X un Saab 9-5.