«Man-Tess ostu nepārdevu tikai tāpēc, ka pircējam tā nebija vajadzīga,» intervijā laikrakstam Dienas bizness, runājot par Man-Tess grupas uzņēmumu pārdošanu kompānijai Alandam Capital, saka J. Krūmiņš.
«Ja būs pircējs, pārdosim arī to. Taču vispirms novedīsim līdz beigām, ko esam sākuši: uzbūvēsim jaunu noliktavu granulām, jo ir vairāki līgumi ar jauniem klientiem,» viņš teicis.
Vaicāts, ar ko varam pelnīt, J. Krūmiņš stāsta: «Pelnīt varam ar trim četrām lietām. Pirmkārt, ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ ar tranzītu. Tad mums ir kokmateriāli. Un cilvēki, kas vēlas strādāt. Protams, Godmaņa laikā pazaudējām izskolotus cilvēkus un rūpnīcas, kas varēja VEF vēlāk ražot mobilos telefonus, līdzīgi kā somu Nokia. Tad ir bankas, un vasarā - Jūrmala, tūrisms, ar ko varam pelnīt. To visu vajadzētu izdevīgi un labi pārdot.»
Taču, atbildot uz jautājumu, kā to izdarīt, viņš saka: «Teorētiski to var, bet praktiski es neredzu iespēju. Teorētiski varētu pie viena galda nosēsties pie varas esošie un labi nopelnījušie (Lembergs, Šķēle, Šlesers un citi) un nolemt sākt visu no baltas lapas, valsti sakārtojot, lai cilvēki vēlāk nenāktu ar dakšām. Praktiski tas nav iespējams, jo nav vēlēšanās vienoties.Šlesers, protams, ir jauns un enerģisks, bet viņš neveido spēcīgu komandu. Viņš iet kā buldozers, bet viņam vajadzētu ieklausīties gudros cilvēkos. Ja viņš to darītu, viņš būtu neaizvietojams.Valdībai jābūt kā komandai, kur ir viens treneris, kas pasaka, kuros vārtos jāsit. Mums vienā komandā ir trīs grupējumi ar dažādām interesēm, kas no valdības taisa biznesu. Tagad, piemēram, jānoņem Kampars un jāieliek Lemberga pārstāvis, jo par sašķidrinātās gāzes termināli jālemj viņa cilvēkam.»