Nepārdomātas un sasteigtas reformas vienmēr noved pie reformējamās nozares krīzes, tajās nodarbināto cilvēku dzīves līmeņa krišanās, nodokļu ieņēmumu sarukuma valsts budžetā un kārtējā emigrācijas viļņa. Šobrīd uz šādas reformas sliekšņa stāv Latvijas trīs lielās ostas.
Šajās ostās strādā tūkstošiem darbinieku, un ikvienam no viņiem ļoti svarīga ir nākotnes prognozējamība, pārliecība, ka arī rīt viņiem būs darbs, un uzņēmums, kurā viņi strādā, jau tā strauji rūkošajos kravu apstākļos spēs turpināt darbu. Tas, kāda būs Latvijas ostu nākotne un kāds ir to ilgtermiņa attīstības plāns, ir viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuriem visi ostās strādājošie – gan stividori, gan celtņu operatori, noliktavu darbinieki, dokeri un citi, vēlas saņemt skaidru atbildi. Diemžēl atbildes vietā tik vien ir kā paziņojums, ka reforma būs, un 1. aprīlī grozījumi “Likumprojektā par ostām” tiks skatīti valdībā.
Jau tagad ir skaidrs, ka ostu reforma nav pienācīgi izdiskutēta, mēs neesam dzirdējuši, ka būtu veikts reformas ekonomiskais izvērtējums un skaidri pateikts, kādas sekas tā atstās uz ostās strādājošajiem cilvēkiem. Vai reformas rezultātā tiks piesaistītas jaunas investīcijas, attīstīti jauni pakalpojumi un darba vietu skaits palielināsies, vai arī tās ietekmē potenciālie investori un kravu īpašnieki izvēlēsies kaimiņvalstu ostu pakalpojumus? Ostu industriālajās zonās nav iespējams radīt tik daudz jaunu ražotņu, lai tās spētu nodrošināt ar darba vietām visus, kuri nepārdomātas valsts tranzīta politikas un arī ostu reformas ietekmē zaudēs darbu. Tikai viens piemērs.
Ostu reforma paredz iespēju jaunizveidotajām valsts kapitālsabiedrībām nodarboties ar tiem pašiem komercdarbības veidiem, kurus līdz šim īsteno privātais sektors. Taču valsts kapitālsabiedrība attiecībā pret privāto uzņēmēju vienmēr būs ievērojami labākās konkurences pozīcijās, kas, savukārt, novedīs pie privāto uzņēmēju izspiešanas no tirgus. Vai kāds ir ņēmis vērā, ka līdz ar viņiem tiks “izspiesti” arī tie darbinieki, kuri šajos uzņēmumos strādā? Ja darbavietu skaits ostās ievērojami saruks, kas notiks ar tajās strādājošajiem cilvēkiem?
Vai valdībā ir izstrādāts reāls darbības plāns šo cilvēku nodarbinātībai, vai arī viņu vienīgā cerība ir bezdarbnieku pabalsti un emigrācija? Kur palicis Artura Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā solītais par stingriem pamatiem un skaidru mērķi Latvijas attīstībai līdz 2030.gadam? Kur pazudis solījums par dialogu starp dažādām sabiedrības grupām un vienošanos par valsts attīstības prioritātēm un līdzekļiem to sasniegšanai? Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš, aicinot Saeimu apstiprināt viņa veidoto vadību, teica – ne viņš, ne viņa valdība neesot revolucionāri.
Arturs Krišjānis Kariņš solīja: “Es esmu un mēs esam un būsim evolucionāri – mēs meklējam, kā sakārtot valsti.” Diemžēl pagaidām ostu reformas īstenošana vairāk atgādina revolucionāru pārliecību un paštaisnumu, nevis patiesu vēlmi sakārtot nozari. Nekvalitatīva Ostu reforma nedrīkst likt ciest tūkstošiem Latvijas trīs lielajās ostās strādājošajiem nodokļu maksātājiem, kuri ar godprātīgu darbu pilda valsts budžetu un dod savu ieguldījumu ekonomikas apritē. Kariņa kungs! Valdības ministri, kungi un dāmas! Ostās strādājošie darbinieki tieši tāpat kā Jūs vēlas godīgi pelnīt iztiku, ir lepni par savu uzņēmumu sasniegumiem, uztraucas un bēdājas par tautsaimniecības lejupslīdi un par Covid-19 krīzi. Arī šie cilvēki tāpat kā Jūs sev un savām ģimenēm vēlas labklājību un atbilstošu dzīves kvalitāti.
Reforma, kuras centrā līdztekus valsts interesēm nav arī tās pilsoņu un iedzīvotāju intereses, ir lemta neveiksmei. Ņemot vērā, ka ostu reforma vistiešākajā veidā ietekmēs tūkstošiem Latvijas trīs lielajās ostās strādājošos darbiniekus, viņu ģimenes, kā arī ar ostu saistītajās pakalpojumu sfērā strādājošos, aicinām valdību un ministru prezidentu Arturu Krišjāni Kariņu neatbalstīt Satiksmes ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”.
Aicinām ostu reformas izstrādē ņemt vērā arī ostā strādājošo uzņēmēju un nozares ekspertu viedokļus, jo kurš gan labāk par cilvēkiem, kuri katru dienu nodarbojas ar kravu piesaisti, to transportēšanu un citām ar ostas darbu saistītām lietām zinās, kādas pārmaiņas ostās patiešām ir nepieciešamas, un kas ir tikai populistiskas politiskās retorikas “putas”.
Mēs lūdzam atcerēties, ka, lemjot par ostu pārvaldības modeļa maiņu, valdība un Saeima lems arī par šajās ostās strādājošo darbinieku un viņu ģimeņu likteņiem. Jā, ostu reforma ir vajadzīga, taču to īstenojot jāņem vērā latviešu tautas gudrība – septiņas reizes nomēri, un tikai tad nogriez. Ostas nevar funkcionēt bez valsts un pašvaldību iesaistīšanās, taču tieši tāpat tās nefunkcionēs bez uzņēmējiem, kuri uz ostām atved kravas un bez darbiniekiem, kuri tās pārkrauj un apstrādā. Lūdzam to atcerēties tad, kad valdībā un Saeimā izšķirsies Latvijas trīs lielo ostu liktenis.
Cerībā, ka valdība ieklausīsies ostās strādājošo viedoklī - Ventspils ostā strādājošo arodbiedrību konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Linards Gulbis, Ventspils ostas darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Olivers Kronbergs, AS “Kālija parks” darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Anna Marčaka, AS “Ventbunkers” arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Inese Caunīte.
