Uzņēmums SIA Rīgas Brīvostas Flote 2022. gada novembrī mainīja nosaukumu uz SIA LVR Flote, tā parādot gatavību sniegt pakalpojumus visām Latvijas ostām, paaugstinot to konkurētspēju, darbības efektivitāti un atbrīvojot resursus to tiešās darbības attīstībai.
Kādi ir uzņēmuma plāni un ieceres jaunajā veidolā, to Dienas Bizness jautāja LVR Flote valdes loceklim Kasparam Ozoliņam.
Kas ir uzņēmums LVR Flote, ko tas dara un kā radies?
LVR Flote ir ostu tehnisko pakalpojumu sniedzējs. No 2010.gada līdz šā gada novembrim LVR Flote nosaukums bija Rīgas Brīvostas Flote. Savulaik Rīgas Brīvostas pārvalde nolēma, ka tehniskos pakalpojumus ostā, kas Rīgas brīvostai ir nepieciešami, varētu nodrošināt Brīvostas pārvaldei piederoša kapitālsabiedrība. To nodibināja 2010.gadā, ar laiku uzticot visus ostas tehniskos pakalpojumus šim uzņēmumam. 2010.gadā LVR Flote sāka ar ledus laušanas un velkoņu pakalpojumu sniegšanu, gadu laikā pakāpeniski attīstoties par jaudīgu tehnisko pakalpojumu sniedzēju. Šobrīd LVR Flote strādā jau ar astoņiem pakalpojumu veidiem, sākot no ostas infrastruktūras apsaimniekošanas līdz ļoti specifiskiem pakalpojumiem, kā piemēram, avārijas seku likvidācija, hidrogrāfiskie mērījumi un navigācijas līdzekļu apkalpošana.
Kad jūs uzsākāt darbu uzņēmumā? Kādus izaicinājumus atradāt?
Es uzsāku darbu šajā uzņēmumā 2019.gadā, līdz tam strādāju Satiksmes ministrijā valsts sekretāra amatā. Transporta infrastruktūras uzbūve, kā arī ostu problemātika man ir labi zināmas. No iepriekšējās darba pieredzes zināju, ka Ventspilī ir nepieciešami līdzīgi pakalpojumi kā Rīgā, tāpat bija zināms, ka ostu pārvaldes katra atsevišķi apsver jaunu tehnisko resursu iegādes. Tai pat laikā Rīgas Brīvostas Flotē 2019. gadā kuģu noslodze dažkārt sasniedza labi ja 10%. Tajā brīdī arī sapratu, ka mums jau ir resursi, ar kuriem sniegt pakalpojumus visām Latvijas ostām, taču 1994. gadā radītais Ostu likums to liedz. Vienkāršoti sakot, tas liedza ostu pārvaldēm ieguldīt līdzekļus ārpus ostas teritorijas, tātad – arī veikt darbību citās ostās. Organizējot diskusiju juristu vidū, bija daudz dažādu versiju par to, kas ir aizliegts ostu pārvaldēm ārpus ostas, un kļuva skaidrs, ka šīs neskaidrās likuma normas ir pilnveidojamas. Tie arī bija sākotnējie izaicinājumi - spēt piedāvāt pakalpojumus ārpus Rīgas brīvostas, arī Liepājā, Ventspilī un citās ostās un atrisināt šo likuma ierobežojumu, kas paredzēja, ka tehnisko pakalpojumu sniegšana citās ostās būs pamatīgi apgrūtināta.
Uzreiz viss gludi veicās?
2018. gads vēl bija salīdzinoši labs visās ostās. Visiem bija labi kravu pārkraušanas rezultāti, un par tehnisko pakalpojumu izmaksām neviens ļoti nesatraucās. Taču, kad ostas piedzīvoja strauju kravu kritumu, kas turpinās, un ir skaidri redzams, ka atgriešanās pie vecajiem apjomiem nenotiks, tad arī jāsāk domāt par to, kā kļūt efektīvākiem, kur iespējams ietaupīt un ko var darīt citādi.
Uzskatāt, ka kravu apgrozījuma kritumu Latvijas ostās var neuztvert kā absolūtu traģēdiju?
Problēma ir tā, ka uztvere par ostām ir tonnās. Tā arī tiek stāstīts - pārkrāva par tik tonnām mazāk, par tik procentiem mazāk, nedomājot par kravu kvalitāti un vērtību. Tonnas līdz šim ir bijusi vienīgā mēraukla, un, pārkraujot tikai naftu un ogles, šāda mēraukla ir derīga. Diemžēl, kad naftas un ogļu kļūst kritiski maz, pēc šīs mērauklas skatoties, liekas, ka Latvijas ostās vējš vien svilpo, kas absolūti tā nav.Ostām ir jādomā, kā pārkraut vairāk naudas izteiksmē, kā no tā nopelnīt. Pašas tonnas nav tik noteicošas, bet gan radītā pievienotā vērtība. Līdz ar to nav nozīmes ostas identificēt ar tonnām. Ir jāraugās uz to, cik saistīto darba vietu rodas ostu tuvumā. Ventspils ostas tuvumā ir virkne ražotņu. Tas arī ir ostas pienesums. Prece nonāk ostā, tonnu ir maz, bet labuma ir vairāk nekā no lielas masas ogļu vai naftas. Osta ir kas vairāk nekā tonnu pārkraušanas vieta.
Visu rakstu lasiet 20.decembra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
