Jaunākais izdevums

Ostu maksa samazinās konkurētspēju, sašutuši uzņēmēji; ceļiem un sabiedriskajam transportam naudas par maz.

Valdībā un Saeimā virzītā iecere no nākamā gada ieviest ostu maksājumu tikai mazinās Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju, norāda vairums Dienas Biznesa aptaujāto uzņēmēju. Komersanti ir neizpratnē par to, kā jaunais nodoklis varētu nākt par labu biznesam. Tā dēvētais ostu nodoklis gan nav vienīgais jautājums, kurā nozare ar valdību kopēju valodu līdz šim nav atradusi un ko plānots izskatīt šīsdienas Ministru kabineta (MK) sēdē.

Ministrija padodas

Kaut arī Satiksmes ministrija (SM) turpina paust iebildumus pret Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu un ir rosinājusi savu ostu maksājuma versiju (sadalīt uz pusēm starp valsti un attiecīgo pašvaldību peļņu, kas paliek pāri, ja no brīvostu ienākumiem atņemt izdevumus un investīcijas), ņemot vērā līdzšinējās koalīcijas vienošanās, jauni pavērsieni šajā jautājumā varētu arī izpalikt. Atsevišķi uzņēmēji tādējādi bažījas, vai tikai satiksmes ministrs Anrijs Matīss nesāk sekot sava priekšgājēja Aivja Roņa pēdās, kuram neesot bijusi liela interese par nozares interešu aizstāvēšanu. DB jau vēstījis, ka EM piedāvā Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldēm ieskaitīt valsts pamatbudžetā 10% (tikpat, cik līdz šim tās maksā attiecīgajām pašvaldībām; 1,74 milj. Ls pērn) no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, aicināts izskaidrot, kā ostu maksājums palielinās tranzīta koridora konkurētspēju, min: pirmkārt, ostu pārvalžu iemaksas valsts budžetā tiks izmantotas Latvijas tranzīta koridora infrastruktūras uzlabošanai, līdz ar ko ieguvums būs ikvienam komersantam, kurš izmanto Latvijas tranzīta koridoru. Otrkārt, nosakot ostu pārvaldēm prasības pēc finanšu atdeves arī valsts budžetā, ostu pārvaldēm vajadzēs izvirzīt skaidrus ekonomiskos mērķus un sasniedzamos darbības rādītājus, nodrošināt caurskatāmāku lēmumu pieņemšanas procesu, atbildīgāku finanšu vadību un vienlīdzīgus spēles noteikumus visiem komersantiem. Treškārt, ostu pārvaldes būs spiestas rūpīgāk un profesionālāk izvērtēt savus izdevumus. «Samazinot nelietderīgos un ostas funkcijām neatbilstošos tēriņus, atbrīvotos līdzekļi, ko ieguldīt investīciju projektos un infrastruktūrā, lai piesaistītu ostām jaunas kravas un komersantus,» norāda D. Pavļuts.

EM viedokli atbalsta biedrība Baltijas asociācija– Transports un loģistika, kuras pārstāvis Aivis Landmanis norāda, ka jaunais ostu maksājums liks, piemēram, Ventspils brīvostai meklēt ne tikai ar pārvaldi saistītus investorus, lai tādējādi palielinātu ienākumus. Proti, līdz šim reāliem investoriem, kuri vēlējušies ieguldīt Ventspilī, piemēram, graudu terminālī, tas neesot izdevies. Graudu termināļa gadījumā tas vairāk ir domes un ar vidi saistīto institūciju jautājums, pārmetumus noliedz Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Ventspils Grain Terminal jārisina putēšanas problēma kuģa iekraušanas laikā, norādījis Valsts vides dienests, vēstīja LETA.

Nekādas loģikas

«Te darbojas elementāra loģika,» norāda SIA Kuehne + Nagel valdes priekšsēdētājs Kārlis Soika, vaicāts, kā gaidāmais ostu nodoklis ietekmēs Latvijas tranzīta koridoru. Proti, ja, piemēram, līdz šim nodokļu slogs ir 100 Ls, bet nākamgad 125 Ls, tad jautājums – kā tieši tas var palielināt mūsu konkurētspēju. Ja vēl pretī tiktu doti infrastruktūras uzlabojumi, paātrinātos kravu apstrāde, samazinātos laiks dažādām procedūrām, tad par ostu nodokli varētu runāt. Taču, ja valsts tikai grasās paņemt, neko pretī nedodot, tad ir pilnīgi skaidrs, ka tas nekādi nevar palielināt Latvijas konkurētspēju. «Mani pārsteidz tas, kā var paņemt, neko nedodot pretī,» sašutis ir K. Soika. Pēc viņa teiktā, Latvijas transporta un loģistikas jomā iesaistītie uzņēmumi jau tagad cieš no tā, ka kravām vieglāk šķērsot robežu Lietuvā nekā šeit. Šāds papildu slogs tikai vēl vairāk pasliktinās mūsu konkurētspēju, brīdina K. Soika.

Kamēr kaimiņvalstīs dara visu, lai palielinātu savu ostu konkurētspēju, mēs darām visu, lai to mazinātu, uzņēmēju bažas izsaka Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas LAFF prezidents Aivars Gulbis. Viņš pieļauj, ka apspriest varētu SM piedāvājumu aplikt ar nodokli atlikumu, kas pēc izdevumiem un investīcijām netiek ieguldīts attīstībā. Savukārt Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš norāda, ka nekāda jauna nodokļa ieviešana Latvijas konkurētspēju nepalielinās. DB jau rakstījis – lai palielinātu brīvostu pārvalžu darbības efektivitāti, LLA drīzāk piedāvā saistīt ostu zemes nomas maksu lielumu ar tajos strādājošo termināļu efektivitāti (kravu apjomi, darbinieku skaits u.tml.). Viņš arī norāda, ka jau tagad kaimiņvalstu ostās klientiem tiekot teikts, ka no nākamā gada Latvijas tranzīta koridors sadārdzināšoties. Ja ostas strādā stabili un ir līdzsvarā, tad jebkurš papildu maksājums šo līdzsvaru viegli var izjaukt, brīdina konsultāciju kompānijas E&IC valdes priekšsēdētājs Romans Vitkovsksis. Tallinas ostas pārstāve Sirle Arro norāda, ka, no vienas puses, iecerētais nodoklis samazinās pārvalžu konkurētspēju, taču, no otras puses, nekādas priekšrocības Tallinas ostai nedos, jo, būdama kompānijas statusā, tā regulāri maksā dividendes.

Pārvadātājiem izšķiroši

Šis ir izšķirošais brīdis, par valdībā šodien skatāmo jautājumu saistībā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos saka Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Pēteris Salkazanovs. Tā kā izmaiņas, kas paredz centralizēt sabiedriskā transporta pakalpojumu pārzināšanas un organizēšanas funkciju, izveidojot vienotu reģionālās nozīmes maršrutu tīklu, Saeimā vēl galējā lasījumā nav apstiprinātas, pret 1,424 milj. Ls piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem iebilst gan Finanšu ministrija, gan Valsts kanceleja. Ja valdība neizlems par šīs naudas piešķiršanu, tad novembrī būs diena bez sabiedriskā transporta, uz pārvadātāju gatavību publiskai akcijai norāda P. Salkazanovs. Līdz gada beigām Vidzemes plānošanas reģionam (PR), lai apmaksātu pārvadātāju darbu, pietrūks apmēram 1,075 milj. Ls, bet Zemgales PR – ap 750 tūkst. Ls. Ja nauda netiks piešķirta, tad šajos PR būs runa par pāris mēnešiem bez sabiedriskā transporta, brīdina P. Salkazanovs.

Citas sāpes

Auto asociācija (AA) ir atbalstījusi valdības priekšlikumu aizliegt atskaitīt priekšnodokli par reprezentatīvajiem auto, taču ar vienu nosacījumu – ja tiks atbalstīts AA ierosinājums paaugstināt šo auto vērtību no 30 līdz 50 tūkst. Ls, norāda AA prezidents Andris Kulbergs. Ja tomēr Saeima veiks izmaiņas PVN likumā, bet AA ierosinājumu pretēji solītajam pēkšņi noraidīs, sekos asa reakcija, saka A. Kulbergs.

Kaut arī piedāvātajos grozījumos likumā «Par autoceļiem» finansējumu valsts autoceļiem» paredzēts piešķirt atbilstoši jaunajai Valsts autoceļu sakārtošanas programmai (Programma), tajā joprojām saglabājas savulaik ieviestā atruna – «ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi», norāda biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Viņaprāt, tas nozīmē, ka realitātē katru gadu nozare karos par naudu izdzīvošanai un līdz 2020. g. ceļi nevis uzlabosies, bet paliks tādi paši kā līdz šim. Tieši šī valsts nevēlēšanās vairs pašai ieguldīt savos ceļos arī esot Eiropas Komisijas negatīvās attieksmes – nākotnē nedot naudu reģionālajiem ceļiem – pamatā. SM parlamentārais sekretārs Viktors Valainis gan cer, ka SM ierosinājums saistīt naudas apmēru ar Programmu zināmas garantijas nozarei dos.

Autoceļu lietošanas nodevas ieviešana no nākamā gada vidus būs lielāks sitiens pārvadātājiem, kas strādā vietējā tirgū, norāda asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš. Tai pašā laikā nodevas ieviešana negatīvi ietekmēs arī starptautisko pārvadātāju konkurētspēju, jo tad arī mūsu komersantiem būs jāmaksā par Krievijas ceļu izmantošanu. Turklāt šī maksa būs lielāka, ņemot vērā, ka auto kaimiņvalstīs uzturas ilgāk nekā Latvijā. Turpretī Lietuva, par spīti Briseles iebildumiem, joprojām neprasot šādu maksu no Krievijas pārvadātājiem un paši nemaksā Krievijā. Tādējādi zaudēsim konkurences cīņā ar leišiem, brīdina V. Trēziņš. Jautājums ir arī par to, vai šī nodeva tiks izmantota ceļu stāvokļa uzlabošanai vai nonāks kopējā budžeta katlā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ostu padome neatbalsta ostu nodokli

Egons Mudulis,21.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieklausoties Latvijas ostu pārstāvju protestos, Latvijas Ostu tranzīta un loģistikas padome atbalstīja Latvijas Ostu asociācijas ierosinājumu noraidīt Ekonomikas ministrijas piedāvājumu ieviest ostu nodokli, lai samazinātu lielo ostu pārvalžu nelietderīgos tēriņus.

Ostu nodoklis nepārsniegtu 20% no dažādiem ostas ienākumiem, tostarp ostu maksām, zemes nomas, sniegtajiem ostas pakalpojumiem, norādīja ekonomikas ministra Daniela Pavļuta padomniece Ilona Platonova, konkrētus plānotā nodokļa ieņēmumus gan neminot. Viņa sacīja, ka jaunā nodokļa ieviešanai būtu nepieciešams veikt izmaiņas Ostu likuma 12. pants, kas attiecas uz ostu pārvalžu finanšu līdzekļiem, un 14. pantā, kas attiecas uz ostas maksu sadalījumu.

Pēc I. Platonovas teiktā šodienas Dienas Biznesā, Ekonomikas ministrija ierosina aplikt ar 20% maksājumu valsts budžetā lielo ostu maksas, kas kopumā pērn veidoja 48,49 milj. Ls, līdz ar ko budžets varētu iegūt 9,7 milj. Ls, ko Ekonomikas ministrija iesaka novirzīt autoceļu uzturēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Satiksmes ministrija iesniedz Saeimā alternatīvu ostu maksas iekasēšanas modeli

Egons Mudulis,18.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par nozari atbildīgā ministrija uz nākamā gada valsts budžeta paketes otro lasījumu piedāvā aizstāt Ekonomikas ministrijas (EM) apgrozījuma nodokli ar peļņas nodokli, turklāt ieviest to nevis no 2014. gada, bet gadu vēlāk.

«Satiksmes ministrija (SM) apzinās ostu nepieciešamību pēc attīstības, kas prasa būtisku investīciju ieguldījumu infrastruktūras attīstībā, tādējādi jauns apgrozījuma nodoklis konkrētiem ostu sniegtajiem pakalpojumiem būtiski sadārdzinās pārkraušanas tarifus un padarīs Latvijas tranzīta koridoru mazāk konkurētspējīgu attiecībā pret mūsu konkurentiem – Krieviju, Igauniju un Lietuvu,» ekonomikas ministra Daniela Pavļuta piedāvājumu kritizē satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Savukārt, SM piedāvātie grozījumi Ostu likumā, viņaprāt, paredz stimulēt ostu darbības efektivitāti.

DB jau vēstījis, ka SM liek priekšā sadalīt ostas līdzekļus, kas paliek pāri kā daļa no ienākumu pārsnieguma pār izdevumiem (peļņas) pēc nepieciešamo investīciju veikšanas. Atskaitījumi gan valstij, gan pašvaldībai būtu vienlīdzīgās daļās 50% apmērā. Pēdējais D. Pavļuta piedāvājums, ko konceptuāli atbalstīja arī Saeima pirmajā lasījumā, paredz, ka Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas SEZ pārvaldes ieskaita valsts budžetā tikpat, cik attiecīgās pašvaldības speciālajā budžetā. Proti, 10% no vairākām ostu maksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Kā ieviest jaunu nodokli un vēl iztaisīties par naudas izšķiešanas apkarotājiem

Dienas Bizness,21.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā ieviest jaunu nodokli, nesadusmot vēlētājus un vienlaikus vēl iztaisīties par naudas resursu izšķērdētāju apkarotājiem – aptuveni tik sarežģītu vingrojumu šobrīd mēģina izpildīt Latvijas politiķi, ierosinot no nākamā gada valsts budžeta ieņēmumu daļu palielināt ar ostu maksu nodokli 20% apmērā. Proti...

DB jau ir rakstījis, ka, strādājot pie nākamā gada budžeta tapšanas, politiķi ir nākuši klajā ar dažādiem nodokļu sloga palielināšanas ierosinājumiem, kas ir viens par otru absurdāki, turklāt pašiemm ierosinātājiem jāņem vērā, ka vairums no tiem skar pietiekami lielu sabiedrības daļu. Respektīvi, cilvēkus, kuri var ņemt ļaunā, ka valdības politikas dēļ viņu izmaksas ir pieaugušas. Un ar to riskēt vairums tā īsti nevēlas. Ar ostu maksu nodokli situācija ir krietni vien citādāka – tas neskar vēlētāju maksas, un droši var teikt, ka pārliecinoši lielāko sabiedrības daļu nemaz neinteresē, ir tām ostām kaut kāds papildu nodoklis vai nav. Daudziem pat varētu patikt, ka tiek mēģināts īstenot slaveno Robina Huda principu – atņemt bagātajiem, lai iedotu nabagiem. Faktiski tieši šādu priekšstatu attiecīgās idejas autori šobrīd arī mēģina īstenot, stāstot, ka, ieviešot nodokli, ostu maksas palielinātas netiks, bet tā vietā ostu pārvaldēm vajadzēšot dzīvot taupīgāk, neinvestējot ārprāta summas prēmijās, autoparkos un tamlīdzīgi. Par ostu pārvalžu grezno dzīvi, protams, var piekrist – Valsts kontroles atzinums par Rīgas brīvostu vien liecina, ka tai bijuši nepamatoti tēriņi 41 miljona latu apmērā. Tomēr ir totāli naivi domāt, ka brīvostas samazinās savus tēriņus, lai «sakasītu» nepilnus 10 miljonus latu gadā, ko ir paredzēts iekasēt ostu maksu nodevu veidā. Drīzāk gan būtu jārēķinās ar pāris citiem scenārijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem bažas par paaugstinātu ostu maksu un negatīvu rezonansi ārvalstīs. Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātā ostu nodeva novedīs pie Latvijas tranzīta koridora konkurētspējas krituma, apaļā galda diskusijā norādīja lielo ostu pārvalžu un vairākums ostās strādājošo uzņēmumu pārstāvju

Uzņēmēji izteica bažas, ka ostu pārvaldes ieņēmumu samazinājumu centīsies kompensēt uz termināļu rēķina, ceļot ostu maksas. Tas savukārt izraisīs stividoru pakalpojumu cenu kāpumu, tādēļ kravas aizplūdīs uz kaimiņvalstu ostām. Rezultātā varētu netikt īstenoti arī lieli investīciju projekti.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar jaunu piedāvājumu. Ministrs tranzītniekus pārsteidza ar ierosinājumu, ka lielajām ostām vajadzētu valstij maksāt 50% no starpības starp kopējiem ieņēmumiem un izdevumiem, kas 2012.g. veidotu 6,49 milj. Ls. Tai pašā laikā iemaksas nedrīkstētu būt mazākas kā pašvaldībām veiktās (10% no ostu maksām) jeb 1,74 milj. Ls pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Izstrādāts alkatības budžets, ieviešot ministriju nodokļus

Dienas Bizness,02.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var teikt, ka Latvijas valdība ir pabeigusi savu lielāko ikgadējo darbu – izstrādājusi nākamā gada valsts budžetu, salikusi portfelī un nogādājusi Saeimā.

Protams, var piekrist finanšu ministram Andrim Vilkam, ka ar šo budžeta projektu tā īsti nav apmierināts neviens – tā tas ir bijis gandrīz vienmēr. Allaž ir bijušas nozares, kas vēlas lielāku finansējumu, faktiski vienmēr ir palicis kāds neizpildīts solījums, kas noteiktai sabiedrības daļai ir bijis visnotaļ būtisks. Šoreiz spilgtākais piemērs, runājot par politiķu, amatpersonu dotā vārda neturēšanu, ir lēmums pretēji iepriekš solītajam, no 2014. gada nesamazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Nodokļa samazināšanas vietā mums tagad ir jauns solījums attiecīgo soli spert gadu vēlāk. Tomēr svarīgākais šā budžeta izstrādes stadijā droši vien ir bijusi ministriju spēja vairāk nekā jebkad iepriekš deomontrēt nespēju domāt par valsti kopumā, priekšroku dodot kādām noteiktām šaurām interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kas Tev jāzina 29. oktobra rītā

Dienas Bizness,29.10.2013

Balva elektromobiļu rallija Sanktpēterburga – Montekarlo pirmā posma Tallina – Pērnava - Rīga uzvarētājam.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Naktī valsts piekrasti plosījusi spēcīga vētra. Spēcīgā vēja dēļ elektroapgāde šorīt traucēta vairāk nekā 100 tūkstošiem mājsaimniecību, bet glābēji saņēmuši vairāk nekā 130 izsaukumu. Elektrības piegāde ievērojami traucēta Ventspilī, Kuldīgā un Talsos. Stiprā vēja dēļ Liepājā nogruvusi jaunceltne un gruveši apbēruši mikroautobusu. Cilvēki negadījumā nav cietuši. Savukārt Rīgā daudzviet nestrādā luksofori, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar jaunajiem Eiropas Savienības (ES) finansēto fondu projektiem Ventspils brīvosta plāno uzlabot termināļiem sniegto pakalpojumu kvalitāti

Ventspils brīvostas pārvalde (VBP) steidz pabeigt iesāktos 2017 – 2013. gada plānošanas perioda projektus un gatavo pieteikumam jaunā plānošanas perioda projektus. To pamatmērķis ir panākt, lai Ventspils brīvosta atbilstu ES pamattīkla ostu prasībām, DB norāda brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Jaunu piestātņu būvniecība nav plānota, taču pašreizējās ir jāremontē, kā arī jāuzlabo pievadceļi termināļiem.

Tukšā vietā

Pērn rudenī sāktā 12. piestātnes būvniecība paredzēta ģenerālkravu termināļa vajadzībām. Šī ir arī pēdējā dziļūdens (12 m) piestātne (280 m), ko varēja izbūvēt ostas iekšējā daļā, kur iepriekš piestātņu nebija, norāda VBP pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Piestātnes būvniecību par 15,5 milj. eiro veic Personu apvienība Hochtief solutions, LNK Industries. Piestātne tiek izbūvēta gandrīz no jauna, vietā, kur iepriekš bija pļava un privātmājas, piebilst LNK Industries būvdarbu vadītājs Salvis Druvaskalns. Būvdarbiem vajadzētu būt pabeigtiem šā gada novembrī. Savukārt nākamā gada laikā terminālim jāsāk strādāt pilnībā, saka I. Udodovs. Apmēram 10 ha teritoriju nomā SIA Eurohome Latvija, kas jaunajā universālajā terminālī plāno apkalpot dažādu veidu ģenerālās kravas. Attiecībā uz citiem VBP īstenotajiem infrastruktūras projektiem jau vēstīts, ka kuģu stāvēšanas piestātnes rekonstrukcijas iepirkumā par uzvarētāju pasludināts LNK Industries Group, kas apņēmies darbus veikt par 2,29 milj. eiro. Savukārt Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas renovāciju par 807,4 tūkst. eiro veic Personu apvienība SIA GT L, SIA ZRF GT Inspekt. Lai Baltic Coal Terminal varētu attīstīt otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 milj. tonnu, šogad ieplānota 1. muliņa demontāža. Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014. gadā plānoti 37,2 milj. eiro, tostarp 15,1 milj. eiro Kohēzijas fonda finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

DB analizē: Valsts nekontrolē Meroni rīcību

Sandris Točs, speciāli DB,29.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Jānovērš ostu pārvaldības Zolitūde. 2. sērija

Egons Mudulis, DB žurnālists,03.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3800 eiro mēnesī, šķiet, nu jau ir par maz, lai valdes locekļi justu pienākumu izlasīt dokumentu kaudzīti

Kādus darba pienākumus jūs būtu gatavi pildīt par 3800 eiro mēnesī? Par divreiz lielāku algu nekā vidējā tam sektoram (gaisa transports), kuru kā vislabāk atalgoto Latvijā uzrāda Centrālā statistikas pārvalde? Būtu ar mieru reizi vai divas mēnesī veltīt dažas dienas, lai rūpīgi izlasītu kaudzīti ar dokumentiem? Izrādās, arī saņemot šādu mūsu zemē ievērojamu samaksu, ne visi uzskata par savu pienākumu iedziļināties papīros, kuros ietverto priekšlikumu atbalstīšana vai noraidīšana var atstāt būtisku ietekmi. Runa ir par dāsni atalgotajiem Rīgas brīvostas valdes locekļu amatiem, kuros nesen valdība profesionāļus nomainīja ar vēl lielākiem. Vai drīzāk par to, kā tagadējā ostu pārvaldības sistēmā, kuru esošie ministri mainīt neparko nevēlas, valdes locekļu bezatbildība, neiedziļināšanās jautājumu būtībā, slinkums vai nekompetence vienu labu projektu var padarīt par risku valsts reputācijai un maciņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rosina izmaiņas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā

Egons Mudulis,23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prasa iesaistīties valstij, vienādot tarifus uz visām ostām; budžetā tam nepieciešamo 20 milj. eiro nav, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nedaudz lielāka skaidrība par to, kāds nākotnē varētu izskatīties publiskās dzelzceļa infrastruktūras un attīstības finansēšanas modelis, gaidāma šā gada 17. jūnija Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē, uz kuru Satiksmes ministrija sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm gatavos attiecīgu ziņojumu.

DB jau rakstījis (2015.04.02.), ka gaidāmas sīvas cīņas par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķinu metodiku, kas ir būtiska ne tikai pārvadātājiem, bet arī ostu termināļiem, jo infrastruktūras maksa veido apmēram 40 līdz 45% no pārvadājumu tarifa. Jauna metodika tikšot izstrādāta divu līdz četru gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija paziņo par tranzīta pārtraukšanu; komerckravas vietā nenāk

Krievijas valdība nule kā lēmusi, ka tiek atcelts starptautiskajiem spēkiem Afganistānā domātā bruņojuma, militārās tehnikas un militāro preču tranzīts caur Krieviju. Tas gan nav nekāds pārsteigums iesaistītajām pusēm.

Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF)/NATO kravu tranzīts caur Krievijas teritoriju tika veikts, pamatojoties uz 2008. gada vienošanos par nemilitāro kravu tranzītu caur Krieviju, kas 2012. gadā tika papildināta ar papildu transportēšanas procedūru vienkāršošanas nosacījumiem, norāda Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis. Tā kā ISAF operācija pabeigta 2014. gada beigās, arī kravu tranzīts šobrīd noslēdzies. Jau 2014. gada nogalē beidzās NATO un Krievijas noslēgtais līgums par kravu tranzītu, norāda Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vadītāja Daina Ozoliņa. «Afganistānas teritorijā esošā Resolute Support misija, kas šī gada janvārī nomainīja ISAF operāciju, faktiski netiek apgādāta, izmantojot tranzītā Krievijas teritoriju,» skaidro I. Lasis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā vēlas veidot speciālo ekonomisko zonu (SEZ), kurā sniegtu pakalpojumus ārzemniekiem kurortoloģijas, ārstniecības un rehabilitācijas jomās, tādējādi dodot iespēju piesaistīt tūristus arī ziemas sezonā , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šādu ideju atbalsta ne tikai medicīnisko pakalpojumu sniedzēji un nekustamo īpašumu apsaimniekotāji, bet arī veselības ministrs un Jūrmalas pašvaldība. Lai arī pašlaik vēl ir pāragri spriest, vai šī ideja materializēsies, tomēr situācijā, kad Jūrmalā vairs nebūs vairāku Krievijas televīzijas rīkotu konkursu, kā arī lielās ģeopolitikas dēļ komplektā ar Krievijas rubļa vājumu, tūristu būs mazāk, kas spiež aktīvi rīkoties, nevis ieņemt nogaidīšanas pozu. To, ka medicīnas tūrisms attīstās, apliecina arī medicīnas tūrisma centra Baltic Care dati – pērn ir apkalpoti nepilni 8000 ārvalstu klientu par kopējo summu nedaudz vairāk kā 1,26 milj. eiro. Šādu pakalpojumu eksports varētu perspektīvā pieaugt, kas nodrošinātu ne tikai darba vietas apkalpojošajā sfērā, bet arī dotu iespēju Latvijā atgriezties aizbraukušajiem mediķiem. Jārēķinās gan, ka konkurences cīņa par medicīnas tūristiem ir specifiska, kurā veiksme atkarīga ne tikai no medicīnas darbiniekiem un servisa, bet arī no valsts politikas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vardarbība Ukrainā rada draudus biznesam; Latvijas tranzīts varētu pat iegūt

Didzis Meļķis, Egons Mudulis,28.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vardarbības eskalācija Ukrainā apdraud arī biznesa attiecības; ietekme uz Latvijas tranzīta uzņēmumiem gan tiek vērtēta kā neitrāla vai pat pozitīva .

Ukraina ir ieguvusi īpašu vietu šī gada Latvijas ārpolitikas stratēģijā un tiek izcelta pārējo Austrumu partnerības (AP) valstu vidū. Tas sasaucas arī ar ES kopējo ārpolitiku, kurā pēdējā laika vardarbība un cilvēku upuri pret Ukrainas valdību vērstajos protestos ir ieviesuši korekcijas attieksmē pret nosacīti pretējās puses smagsvaru – Krieviju.

Kopā neēdīs

Šodien un rīt Briselē būtu jānotiek ES un Krievijas gadskārtējam samitam, bet Krievijas lomas dēļ nokaitētajā Ukrainas situācijā tas ir radikāli sašaurināts līdz trīs stundu ilgām «ierobežotām sarunām starp galvenajām amatpersonām un svarīgākajiem padomniekiem», ES augstās pārstāves ārlietās Ketrīnas Eštones runasvīrs Maikls Manns saka portālam European Voice. Šodienas tikšanās Briselē aprobežosies ar aktuālāko tēmu «padziļinātu atspoguļojumu». Atceltas ir arī ES augstāko amatpersonu pusdienas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) noteicis nodrošinājumus Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētajai AS «Latvijas naftas tranzīts», tostarp apķīlāti gandrīz astoņi miljoni eiro kompānijas bankas kontā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

VID arī aizliedzis uzņēmumam izmantot kontus citās kredītiestādēs. Tāpat dienests pašlaik veic kompānijā auditu, un kā nodrošinājumus aprīļa sākumā noteicis arī aizliegumus izmaiņu veikšanai komercreģistrā un ķīlu reģistrēšanai.

«Latvijas naftas tranzītam» domstarpības ar VID sākās pirms diviem gadiem, kad nodokļu inspektori sāka aizrādīt, ka uzņēmums nesniedz gada pārskatus.

Pērn par to uzņēmuma valdes locekļus sodīja ar 280 eiro lieliem naudas sodiem, kurus viņi pārsūdzēja. Tiesa valdes loceklim Jānim Hāzem sodu samazināja līdz 200 eiro, bet viņš lēmumu pārsūdzēja vēlreiz.

«Latvijas naftas tranzīts» gada pārskatus nav iesniedzis joprojām - to trūkst par trim gadiem. Tādēļ VID iniciējis uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, noskaidrojis raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no galvenajiem konteinervilciena Baltika – Tranzīts ekspeditoriem FESCO Integrated Transport dažu gadu laikā sagaida konteinerizēto kravu plūsmu no Ķīnas.

Šobrīd rietumu–austrumu virzienā strādājošajiem konteinervilcieniem lielākās galvassāpes rada niecīgā vai neesošā kravu plūsma pretējā virzienā. Tomēr dažu gadu laikā ir paredzams pārvadājumu apjoma pieaugums no rietumiem uz austrumiem, pateicoties Kazahstānas, bet galvenokārt tieši Ķīnas precēm, prognozē a/s FESCO Integrated Transport padomnieks Vjačeslavs Manuhins. Viņš pirms 10 gadiem bija viens no tiem, kas līdz ar Latvijas dzelzceļu stāvēja pie konteinervilciena Baltika – Tranzīts (BT) izveides sākumiem. Kaut arī caur Pēterburgu vest konteinerus būtu bijis lētāk, caur Baltijas valstu ostām tas ir ātrāk un efektīvāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatās, ka pašreizējā politiskā vara plāno ilgstošu tranzīta kravu tirgus stagnāciju, jo Tautsaimniecības attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteiktais mērķis – 28,5 miljoni tonnu kravu gadā – ir visai pieticīgs pie tām iespējām, kas pastāv.

Tā intervijā par valdības dubulto morāli attieksmē pret nozarēm intervijā Dienai saka satiksmes nozares eksperts Aivars Strakšas.

Fragments no intervijas

Krievijas teritorijā uz dzelzceļa katru gadu tiek uzkrauts apmēram 1,2 miljardi tonnu kravu, no šī apjoma 360–380 miljoni tonnu kravu tiek eksportēts. Baltkrievijai vispār nav savu ostu – 2020. gadā dzelzceļa kravu apjoms šajā valstī bija ap 85 miljoniem tonnu. Turklāt jāņem vērā, ka tikai konteineru pārvadājumu apjoms Baltkrievijā 2020. gadā pārsniedza vienu miljonu konteineru vienību. Absolūtais vairākums ir Ķīnas eksports uz Eiropu. Latvija, izskatās, ir atteikusies no piedalīšanās šajā pasākumā. Ķīnas kravu eksportam uz Skandināviju un virkni Eiropas ostu caur Latvijas teritoriju ir ekonomisks pamats, pat neskatoties uz nicinošajiem komentāriem tad, kad Rīgā ieradās pirmie eksperimentālie kravas vilcienu sastāvi no Ķīnas. Ja tranzītkoridori caur Latviju spēs saglabāt savu konkurētspēju, agri vai vēlu tranzīta kravas atgriezīsies. Manuprāt, TAP plānoto 28,5 miljonu tonnu vietā mēs varam pacīnīties par 40 miljoniem tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas lielbagātniekiem pienācis maksājumu laiks savam lēņa kungam. No premjerministra (2000.‒2004.) par opozicionāru kļuvušais Mihails Kasjanovs, prezidenta Borisa Jeļcina ēras politiskās elites smagsvars, Associated Press komentē, ka prezidents saviem uzņēmējiem vienkārši ir uzlicis sava veida Soču nodokli. «Ja gribi turpināt darboties Krievijā, šeit ir nodoklis, kas tev jāmaksā – tāds nodoklis, kādu nu viņš [Vladimirs Putins] grib, lai tu maksā.»

Tas attiecas, piemēram, uz tādiem ar metālu industriju oligarhiem kā Vladimirs Potaņins un Oļegs Deripaska. Sevišķi tāpēc, ka, «no dubļiem par kņaziem» kļuvuši 1990. gadu privatizācijas laikā, viņiem tikusi dota iespēja bagātību paturēt un vairot arī V. Putina dažādās varas laikā ‒ privilēģija, ko nebūt ne visi sākumā izveicīgie ir baudījuši.

Pašu uzņēmēju retorika ir duāla. Atkarībā no situācijas viņi gan žēlojas par projektu, kuros ir ierauti, acīmredzamo nerentablumu un Kremļa apetītes augšanu pāri sākumā nolīgtajam, gan dievojas, ka tas viss ir tīrākais bizness.

Viens no O. Deripaskas investīciju kapitāla pārvaldītājiem Andrejs Elinsons apgalvo, ka Soču projekti ir plānoti kā rentabli. Viņu Basic Element tur būvē olimpisko ciematu, jūras ostu un pārbūvē lidostu – kopumā par 1,4 miljardiem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Dombrovska mantojums - problēmu netrūkst

L.Melbārzde, Z.Zablovska, E.Mudulis, E.Pankovska, S.Dieziņa, D.Meļķis,28.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demisiju iesniegušais premjers Valdis Dombrovskis varētu atgriezties Saeimā kā deputāts, par tālākiem nākotnes plāniem pagaidām nerunā.

Valdis Dombrovskis – vienīgais Latvijas premjers, kas atjaunotās Latvijas vēsturē spējis saglabāt savu krēslu trīs valdības pēc kārtas (kopš 2009. gada 12. marta – red.) – pēc sarunas ar Valsts Prezidentu Andri Bērziņu 27.12.2013. iesniedzis savu demisiju. Oficiāli minētais iemesls – politiskās atbildības uzņemšanās par šā gada 21. novembrī lielveikala Maxima sabrukšanas laikā bojā gājušajiem 54 cilvēkiem. Lai gan par savu atkāpšanos no amata premjers esot domājis kopš pagājušās ceturtdienas, gan Vienotības, gan citiem valdības ministriem notikušais ir pārsteigums, liecina publiskā reakcija. Vairāki politikas eksperti V. Dombrovska atkāpšanos vērtē kā politiski atbildīgu un cēlu soli. Jāpiebilst, ka nākamajām valdībām tiek atstāts ļoti smags mantojums, ne tikai saistībā ar pagaidām nenoskaidrotiem vainīgajiem veikala Maxima sabrukšanas lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū

Māris Ķirsons,20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pirmsvēlēšanu negausīgais budžets iecērt robus nākamajos gados

Zanda Zablovska, Inguna Ukenābele, Ieva Jurevica,02.10.2013

Finanšu ministra budžetu portfelis, kurš ar valdības sagatavoto 2014. gada budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi tika iesniegts izskatīšanai Saeimā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministriju pieprasījumi un politiskās ķildas panākušas to, ka pie plašas miljonu dalīšanas valsts budžetā varēs atgriezties vien 2016. gadā.

Proti, nesadalītā fiskālā telpa nākamā gada budžetā ir 9,1 miljons eiro, bet 2015. gadā – 16,5 milj. eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) aprēķini. Šāda telpa noteikta, ņemot vērā jau pieņemtos lēmumus, skaidroja FM valsts sekretāre Sanita Bajāre. Savukārt 2016. gadā fiskālā telpa būs ievērojami lielāka – 213,3 milj. eiro.

Šis ir otrais budžets kopš krīzes laika, ko valdība veidojusi patstāvīgi bez starptautisko aizdevēju uzraudzības. Sākotnēji ministriju pieprasījumi pēc papildu finansējuma aptuveni 10 reižu pārsniedza pieejamo līdzekļu apmēru.

Pēc vairākām valdības sēdēm galvenie diskusiju objekti palika finansējums demogrāfijas veicināšanas pasākumiem, pedagogu darba samaksas pieaugumam, kā arī tā dēvētais ostu nodoklis un termiņuzturēšanās atļaujas – aicinājums pārtraukt to izsniegšanu ārvalstniekiem par nekustamā īpašuma iegādi. Sarunas valdībā pagaidām beigušās ar sāpīgiem kompromisiem un to, ka vairāk vai mazāk neapmierināti ir gandrīz visi, bet Nacionālās apvienības ministrs balsojumā par budžetu nepiedalījās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kūdras nozare jau atkal kā uz naža asmens Eiropas regulu dēļ

Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle,06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Krievijas sankciju rezultātā Ventspils ostas zaudējumi ik mēnesi – 500 tūkstoši; infrastruktūrā investēs 37 miljonus

Dienas Bizness,12.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Krieviju vērsto sankciju rezultātā Ventspils krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caurs Ventspils ostu, kas ik mēnesī rada 500 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, informē Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa.

«Lai arī vairāki Ventspils ostas termināļi strādā stabili un pat palielina kravu apgrozījumu, diemžēl sankciju ietekmē pret Krieviju krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caurs Ventspils ostu. Tas noved pie tā, ka brīvostas zaudējumi rēķināmi apmēram 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai,» komentē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos brīvsotā pārkaruti 19 miljoni tonnu kravu. Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2014.gada pirmajos astoņos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis SIA Ventspils Nafta termināls 7%, AS Kālija parks 52%, SIA Ventamonjaks serviss 21%. Neliels kravu palielinājums ir arī SIA Noord Natie Ventspils Terminals. ostā atzīmē, ka pozitīvas tendences uzrāda dati par šī termināļa apkalpotajām prāmju līnijām. Pasažieru skaits Stena Line līnijā uz Nīneshamni Zviedrijā palielinājies par 28%, bet kravu – par 26%, bet līnijā uz Travemindi Vācijā pasažieru skaits palielinājies pat par 52%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Intervija ar eksmultimiljonāru Gombergu: Nekustamie īpašumi kā vaļasprieks

Kristīne Stepiņa,24.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksmultimiljonārs Jevgēņijs Gombergs, kura aizraušanās ir grezni nami un vēstures pieminekļi, šobrīd ir pievērsies interneta dzīlēm un mobilajām aplikācijām, kurās ilgtermiņā saredz visnotaļ labas biznesa iespējas

Tiekamies Teikas namu birojā, kurā viss liecina par vērienu un rocību. Uzņēmuma pagalma autostāvvietā novietots reiz skandalozām debatēm apvītais Pētera I piemineklis, pie kura bildēties uzņēmējs nav pierunājams. Pirms intervijas Jevgēņijs Gombergs pieklājīgi lūdz atļauju aizsmēķēt cigāru, taču saruna izvēršas gana interesanta un cigārs tiek aizkūpināts vien tikšanās beigās.

Pēdējā laikā publiskajā telpā nekas nav dzirdēts par miljonāra Gomberga izlēcieniem... Esat koncentrējies uz biznesu vai privāto dzīvi?

Esmu priecīgs, ka vairs neesmu uzmanības centrā! Nekad neesmu bijis publiska persona. Viss, kas par mani ir dzirdēts, nav bijusi mana iniciatīva. Jo mazāk par mani runā, jo labāk. Šobrīd es maz ko daru, vairs neesmu nekāds lielais spēlētājs biznesā. Mani sasniegumi vairāk ir pagātnē, kad nodarbojos ar naftas produktu tirdzniecību lielā apjomā, tās nebija uzpildes stacijas, bet gan tranzīts. Uzbūvējām tādu diezgan pamatīgu infrastruktūru, finansējām naftas pārstrādi un pēc tam šos produktus pārdevām starptautiskā tirgū, ar tankkuģiem caur biržu un tādā garā. Šie Eiropas mēroga tirdzniecības darījumi bija veiksmīgi, ļāva nopelnīt nopietnu naudu. 2004. gadā nolēmām attīstīties tehnoloģiskajā jomā, sākt būvēt biodīzeļdegvielas rūpnīcu. Šis projekts ilga četrus gadus, bija ļoti sarežģīts. Uzcēlām modernu rūpnīcu Ventspilī, domāju, ka tā ir labākā Baltijā, ļoti jaudīga, bet izrādījās krietni dārgāka nekā bijām iecerējuši. Arī bankas piesaistītie eksperti nevarēja prognozēt, ka izmaksas tik ļoti pieaugs celtniecības laikā. Rezultātā rūpnīca izmaksāja vairāk nekā 80 miljonus eiro, kas bija aptuveni divas reizes dārgāk, nekā bijām plānojuši. Mums lielā mērā nepaveicās, jo tikko bijām pabeiguši būvniecību, kurā bijām ieguldījuši traku naudu un rūpnīca uzsāka darbu, 2008. gada rudenī sākās krīze un viss apstājās. Arī naftas cenas tobrīd bija nokritušās līdz pat zemei. Diemžēl ir jāatzīst, ka krīze šo industriju – biodīzeļdegvielas ražošanu – faktiski nogalināja. Pēc krīzes strādāt ar peļņu vairs nebija iespējams. Mana kompānija Ostas Investīcijas no šī projekta izstājās 2010. gadā, zaudējot aptuveni 30 miljonus eiro. Palika partneri, ventspilnieki, VK Tranzīts, viņi šo rūpnīcu uztur, jo viņiem ir plašākas iespējas. Tā strādā, ir kaut kāda peļņa, bet tā, lai atmaksātos investīcijas, noteikti nav. Man šobrīd ar šo projektu vairs nav nekādas saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Direktīvas ieviešana rada finanšu iztrūkumu

Sandris Točs, speciāli DB,14.02.2018

Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es kā ierēdnis varu pateikt, ka Eiropas direktīva mums to prasa un valstij uzliek par pienākumu līdzsvarot infrastruktūras pārvaldītāja finanses. Dzelzceļa likumā tas var būt kaut trīsreiz ierakstīts – kamēr tas nebūs iedzīvināts budžeta likumā un pēc tam arī vidējā termiņa budžetā, tā joprojām būs liela problēma,» saka Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs.

Fragments no intervijas

Kā gaidāmā Eiropas Savienības direktīvas ieviešana izmainīs līdzšinējo dzelzceļa finansēšanas kārtību?

Mūsu «bībele» attiecībā uz dzelzceļa tiesībām tik tiešām ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada Direktīva 34 (2012/34/ES), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu. Direktīvas būtība ir tāda, ka dzelzceļa pārvadājumi ir jāliberalizē, jāatver tirgi, jāveic reforma attiecībā uz maksām, kas tiek iekasētas no dzelzceļa pārvadātājiem un lietotājiem. Galvenais maksas noteikšanas princips, kas Eiropā jau ir ilgāku laiku, bet priekš mums jauns, ir tāds, ka infrastruktūras maksas tiek noteiktas, balstoties uz tiešo izmaksu principu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikas attīstība - vai varējām labāk un citādāk?

Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons,28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Komentāri

Pievienot komentāru