Ostu maksa samazinās konkurētspēju, sašutuši uzņēmēji; ceļiem un sabiedriskajam transportam naudas par maz.
Valdībā un Saeimā virzītā iecere no nākamā gada ieviest ostu maksājumu tikai mazinās Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju, norāda vairums Dienas Biznesa aptaujāto uzņēmēju. Komersanti ir neizpratnē par to, kā jaunais nodoklis varētu nākt par labu biznesam. Tā dēvētais ostu nodoklis gan nav vienīgais jautājums, kurā nozare ar valdību kopēju valodu līdz šim nav atradusi un ko plānots izskatīt šīsdienas Ministru kabineta (MK) sēdē.
Ministrija padodas
Kaut arī Satiksmes ministrija (SM) turpina paust iebildumus pret Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu un ir rosinājusi savu ostu maksājuma versiju (sadalīt uz pusēm starp valsti un attiecīgo pašvaldību peļņu, kas paliek pāri, ja no brīvostu ienākumiem atņemt izdevumus un investīcijas), ņemot vērā līdzšinējās koalīcijas vienošanās, jauni pavērsieni šajā jautājumā varētu arī izpalikt. Atsevišķi uzņēmēji tādējādi bažījas, vai tikai satiksmes ministrs Anrijs Matīss nesāk sekot sava priekšgājēja Aivja Roņa pēdās, kuram neesot bijusi liela interese par nozares interešu aizstāvēšanu. DB jau vēstījis, ka EM piedāvā Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldēm ieskaitīt valsts pamatbudžetā 10% (tikpat, cik līdz šim tās maksā attiecīgajām pašvaldībām; 1,74 milj. Ls pērn) no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, aicināts izskaidrot, kā ostu maksājums palielinās tranzīta koridora konkurētspēju, min: pirmkārt, ostu pārvalžu iemaksas valsts budžetā tiks izmantotas Latvijas tranzīta koridora infrastruktūras uzlabošanai, līdz ar ko ieguvums būs ikvienam komersantam, kurš izmanto Latvijas tranzīta koridoru. Otrkārt, nosakot ostu pārvaldēm prasības pēc finanšu atdeves arī valsts budžetā, ostu pārvaldēm vajadzēs izvirzīt skaidrus ekonomiskos mērķus un sasniedzamos darbības rādītājus, nodrošināt caurskatāmāku lēmumu pieņemšanas procesu, atbildīgāku finanšu vadību un vienlīdzīgus spēles noteikumus visiem komersantiem. Treškārt, ostu pārvaldes būs spiestas rūpīgāk un profesionālāk izvērtēt savus izdevumus. «Samazinot nelietderīgos un ostas funkcijām neatbilstošos tēriņus, atbrīvotos līdzekļi, ko ieguldīt investīciju projektos un infrastruktūrā, lai piesaistītu ostām jaunas kravas un komersantus,» norāda D. Pavļuts.
EM viedokli atbalsta biedrība Baltijas asociācija– Transports un loģistika, kuras pārstāvis Aivis Landmanis norāda, ka jaunais ostu maksājums liks, piemēram, Ventspils brīvostai meklēt ne tikai ar pārvaldi saistītus investorus, lai tādējādi palielinātu ienākumus. Proti, līdz šim reāliem investoriem, kuri vēlējušies ieguldīt Ventspilī, piemēram, graudu terminālī, tas neesot izdevies. Graudu termināļa gadījumā tas vairāk ir domes un ar vidi saistīto institūciju jautājums, pārmetumus noliedz Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Ventspils Grain Terminal jārisina putēšanas problēma kuģa iekraušanas laikā, norādījis Valsts vides dienests, vēstīja LETA.
Nekādas loģikas
«Te darbojas elementāra loģika,» norāda SIA Kuehne + Nagel valdes priekšsēdētājs Kārlis Soika, vaicāts, kā gaidāmais ostu nodoklis ietekmēs Latvijas tranzīta koridoru. Proti, ja, piemēram, līdz šim nodokļu slogs ir 100 Ls, bet nākamgad 125 Ls, tad jautājums – kā tieši tas var palielināt mūsu konkurētspēju. Ja vēl pretī tiktu doti infrastruktūras uzlabojumi, paātrinātos kravu apstrāde, samazinātos laiks dažādām procedūrām, tad par ostu nodokli varētu runāt. Taču, ja valsts tikai grasās paņemt, neko pretī nedodot, tad ir pilnīgi skaidrs, ka tas nekādi nevar palielināt Latvijas konkurētspēju. «Mani pārsteidz tas, kā var paņemt, neko nedodot pretī,» sašutis ir K. Soika. Pēc viņa teiktā, Latvijas transporta un loģistikas jomā iesaistītie uzņēmumi jau tagad cieš no tā, ka kravām vieglāk šķērsot robežu Lietuvā nekā šeit. Šāds papildu slogs tikai vēl vairāk pasliktinās mūsu konkurētspēju, brīdina K. Soika.
Kamēr kaimiņvalstīs dara visu, lai palielinātu savu ostu konkurētspēju, mēs darām visu, lai to mazinātu, uzņēmēju bažas izsaka Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas LAFF prezidents Aivars Gulbis. Viņš pieļauj, ka apspriest varētu SM piedāvājumu aplikt ar nodokli atlikumu, kas pēc izdevumiem un investīcijām netiek ieguldīts attīstībā. Savukārt Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš norāda, ka nekāda jauna nodokļa ieviešana Latvijas konkurētspēju nepalielinās. DB jau rakstījis – lai palielinātu brīvostu pārvalžu darbības efektivitāti, LLA drīzāk piedāvā saistīt ostu zemes nomas maksu lielumu ar tajos strādājošo termināļu efektivitāti (kravu apjomi, darbinieku skaits u.tml.). Viņš arī norāda, ka jau tagad kaimiņvalstu ostās klientiem tiekot teikts, ka no nākamā gada Latvijas tranzīta koridors sadārdzināšoties. Ja ostas strādā stabili un ir līdzsvarā, tad jebkurš papildu maksājums šo līdzsvaru viegli var izjaukt, brīdina konsultāciju kompānijas E&IC valdes priekšsēdētājs Romans Vitkovsksis. Tallinas ostas pārstāve Sirle Arro norāda, ka, no vienas puses, iecerētais nodoklis samazinās pārvalžu konkurētspēju, taču, no otras puses, nekādas priekšrocības Tallinas ostai nedos, jo, būdama kompānijas statusā, tā regulāri maksā dividendes.
Pārvadātājiem izšķiroši
Šis ir izšķirošais brīdis, par valdībā šodien skatāmo jautājumu saistībā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos saka Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Pēteris Salkazanovs. Tā kā izmaiņas, kas paredz centralizēt sabiedriskā transporta pakalpojumu pārzināšanas un organizēšanas funkciju, izveidojot vienotu reģionālās nozīmes maršrutu tīklu, Saeimā vēl galējā lasījumā nav apstiprinātas, pret 1,424 milj. Ls piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem iebilst gan Finanšu ministrija, gan Valsts kanceleja. Ja valdība neizlems par šīs naudas piešķiršanu, tad novembrī būs diena bez sabiedriskā transporta, uz pārvadātāju gatavību publiskai akcijai norāda P. Salkazanovs. Līdz gada beigām Vidzemes plānošanas reģionam (PR), lai apmaksātu pārvadātāju darbu, pietrūks apmēram 1,075 milj. Ls, bet Zemgales PR – ap 750 tūkst. Ls. Ja nauda netiks piešķirta, tad šajos PR būs runa par pāris mēnešiem bez sabiedriskā transporta, brīdina P. Salkazanovs.
Citas sāpes
Auto asociācija (AA) ir atbalstījusi valdības priekšlikumu aizliegt atskaitīt priekšnodokli par reprezentatīvajiem auto, taču ar vienu nosacījumu – ja tiks atbalstīts AA ierosinājums paaugstināt šo auto vērtību no 30 līdz 50 tūkst. Ls, norāda AA prezidents Andris Kulbergs. Ja tomēr Saeima veiks izmaiņas PVN likumā, bet AA ierosinājumu pretēji solītajam pēkšņi noraidīs, sekos asa reakcija, saka A. Kulbergs.
Kaut arī piedāvātajos grozījumos likumā «Par autoceļiem» finansējumu valsts autoceļiem» paredzēts piešķirt atbilstoši jaunajai Valsts autoceļu sakārtošanas programmai (Programma), tajā joprojām saglabājas savulaik ieviestā atruna – «ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi», norāda biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Viņaprāt, tas nozīmē, ka realitātē katru gadu nozare karos par naudu izdzīvošanai un līdz 2020. g. ceļi nevis uzlabosies, bet paliks tādi paši kā līdz šim. Tieši šī valsts nevēlēšanās vairs pašai ieguldīt savos ceļos arī esot Eiropas Komisijas negatīvās attieksmes – nākotnē nedot naudu reģionālajiem ceļiem – pamatā. SM parlamentārais sekretārs Viktors Valainis gan cer, ka SM ierosinājums saistīt naudas apmēru ar Programmu zināmas garantijas nozarei dos.
Autoceļu lietošanas nodevas ieviešana no nākamā gada vidus būs lielāks sitiens pārvadātājiem, kas strādā vietējā tirgū, norāda asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš. Tai pašā laikā nodevas ieviešana negatīvi ietekmēs arī starptautisko pārvadātāju konkurētspēju, jo tad arī mūsu komersantiem būs jāmaksā par Krievijas ceļu izmantošanu. Turklāt šī maksa būs lielāka, ņemot vērā, ka auto kaimiņvalstīs uzturas ilgāk nekā Latvijā. Turpretī Lietuva, par spīti Briseles iebildumiem, joprojām neprasot šādu maksu no Krievijas pārvadātājiem un paši nemaksā Krievijā. Tādējādi zaudēsim konkurences cīņā ar leišiem, brīdina V. Trēziņš. Jautājums ir arī par to, vai šī nodeva tiks izmantota ceļu stāvokļa uzlabošanai vai nonāks kopējā budžeta katlā.