Par nozari atbildīgā ministrija uz nākamā gada valsts budžeta paketes otro lasījumu piedāvā aizstāt Ekonomikas ministrijas (EM) apgrozījuma nodokli ar peļņas nodokli, turklāt ieviest to nevis no 2014. gada, bet gadu vēlāk.
«Satiksmes ministrija (SM) apzinās ostu nepieciešamību pēc attīstības, kas prasa būtisku investīciju ieguldījumu infrastruktūras attīstībā, tādējādi jauns apgrozījuma nodoklis konkrētiem ostu sniegtajiem pakalpojumiem būtiski sadārdzinās pārkraušanas tarifus un padarīs Latvijas tranzīta koridoru mazāk konkurētspējīgu attiecībā pret mūsu konkurentiem – Krieviju, Igauniju un Lietuvu,» ekonomikas ministra Daniela Pavļuta piedāvājumu kritizē satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Savukārt, SM piedāvātie grozījumi Ostu likumā, viņaprāt, paredz stimulēt ostu darbības efektivitāti.
DB jau vēstījis, ka SM liek priekšā sadalīt ostas līdzekļus, kas paliek pāri kā daļa no ienākumu pārsnieguma pār izdevumiem (peļņas) pēc nepieciešamo investīciju veikšanas. Atskaitījumi gan valstij, gan pašvaldībai būtu vienlīdzīgās daļās 50% apmērā. Pēdējais D. Pavļuta piedāvājums, ko konceptuāli atbalstīja arī Saeima pirmajā lasījumā, paredz, ka Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas SEZ pārvaldes ieskaita valsts budžetā tikpat, cik attiecīgās pašvaldības speciālajā budžetā. Proti, 10% no vairākām ostu maksām.
Ne Ekonomikas ministrijas, ne Satiksmes ministrijas piedāvājums saistībā ar ostu nodokli Latvijas triju lielo ostu un attiecīgo pašvaldību pārstāvjus līdz galam neapmierina, jo pilsētas negrib zaudēt garantētos 10% no ostu maksām, bet ostas norāda uz faktu, ka tām vajadzīgi finanšu resursi investīcijām infrastruktūrā, rakstīja DB. Arī ostu komersanti neuzkata, ka nodoklis ir labākais veiks, kā panākt, lai brīvostu pārvaldes strādātu efektīvāk un ierobežotu nelietderīgus tēriņus.
Savukārt, Latvijas Loģistikas asociācija tāpat kā daudzi komersanti uzskata, ka viena no būtiskākajām problēmām Latvijas ostās, īpaši Rīgā, ir lielais apjoms ar nelietderīgi izmantotām teritorijām, kur darbība ir fragmentāra vai nenotiek vispār. Turklāt noslēgto zemes nomas līgumu struktūra neveicina šo teritoriju efektīvāku izmantošanu un nereti kalpo kā barjera jaunu uzņēmēju un ārvalstu investoru ienākšanai Latvijas ostās. Līdz ar to LLA uzskata, ka ostu nodevas piemērošana būtu jāsaista ar teritorijas izmantošanas efektivitāti. Proti, varētu būt vairāki kritēriji, tostarp radītās darba vietas, apkalpoto kravu pievienotā vērtība, kravu apjoms uz vienu teritorijas vienību. Piemēram, visām ostu teritorijām varētu piemērot zemes izmantošanas nodevu, nosakot iespēju piešķirt diferencējamas atlaides līdz pat 100% apmērā uzņēmējiem, kas efektīvi izmanto teritoriju.