Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta
Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.
Plāta rokas
«Kriminālprocess A. Lemberga un citu personu apsūdzībā, kurā R. Meroni uzticēta arestētās mantas glabāšana, jau no 2008.gada atrodas Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas lietvedībā (tiesnesis B. Geimans), un prokurori nav tiesīgi iejaukties procesa virzītāja darbībā, kontrolēt to vai uzņemties procesa virzītāja funkcijas, tai skaitā kontrolējot personu, kurai nodota glabāšanā kriminālprocesā arestētā manta. Tādējādi jau no 2008.gada prokurori nav tiesīgi no R. Meroni prasīt kādas atskaites par viņa darbību, nodrošinot glabāšanā nodotās arestētās mantas saglabāšanu. Pašreiz prokuroru rīcībā nav pārbaudītu un ticamu pierādījumu ka R. Meroni būtu veicis prettiesiskas darbības ar viņa glabāšanā nodoto arestēto mantu,» DB vēsta M. Adlers. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans informē, ka «G. Dirnēna iesniegums tika pārsūtīts Ģenerālprokuratūrai atbilstoši Kriminālprocesa likuma 371.panta piektajai daļai, kas noteic, ka tiesnesis vai tiesa pieteikumu, materiālus vai ziņas, kas iegūtas iztiesāšanā, bez izlemšanas nosūta izmeklēšanas iestādei vai — likumā noteiktajos gadījumos — prokuratūrai. Uz Jūsu pārējiem jautājumiem tiesa nesniedz atbildes atbilstoši Kriminālprocesa likuma 375.pantam».
Virsprokurors M. Adlers uzsver, ka «publiski izskanējusī informācija par R. Meroni it kā veikto uzticētās mantas izšķērdēšanu personīgām vajadzībām balstīta uz žurnālistu U. Dreiblata un R. Rozenberga ģenerālprokuroram adresētajam iesniegumam pievienotu anonīmu 2017.gada 26.janvāra izziņu un trīs dokumentu neapstiprinātām gaismas kopijām» un ka «Kriminālprocesa likuma 369.panta trešajā daļā ir noteikts, ka kriminālprocesa uzsākšanas iemesls nevar būt anonīma informācija vai informācija, kuras iesniedzējs atsakās atklāt informācijas avotu». M. Adlers uzsver, ka materiāli no prokuratūras ir nosūtīti KNAB pārbaudes veikšanai.
Advokāti neizpratnē
Advokāts Gatis Dirnēns, kas ar iesniegumu par R. Meroni rīcību vērsās pie tiesneša B. Geimana, kas savukārt to pārsūtīja prokuratūrai, pauž neizpratni par prokuratūras nostāju. «Neredzu nekādus šķēršļus, lai prokuratūra, izmantojot likumā sniegtās tiesības, nevarētu veikt pārbaudi. Šie argumenti ir absurdi. Tas, ka procesa virzītājs ir tiesa un ka prokuratūra nedrīkst iejaukties tiesas darbībā, atbilst patiesībai. Taču prokuroram neviens nav aizliedzis izteikt lūgumus par noteiktu apstākļu noskaidrošanu, pierādījumu iegūšanu, pārbaužu veikšanu un tai skaitā par atskaišu pieprasīšanu no Meroni. Līdz ar to atbilde, ka prokuratūra ir tik nespējīga un nevarīga, neiztur kritiku,» teic G. Dirnēns. «Tas, ko es arī esmu norādījis sūdzībās. R. Meroni kā arestētas mantas glabātājs, izmantojot šo statusu, rada un, manuprāt, arī realizē ietekmi uz tālākiem uzņēmumiem, kas pieder arestētajam uzņēmumam. Viņš, būdams arestētās mantas glabātājs, uzņēmumā A, kuram pieder daļas no B, bet kurā nav aresta, rada ietekmi uz B. Savukārt uzņēmumā A, kas attiecas uz Latvijas Naftas Tranzītu, par ko es «cepos» 2015. gada septembrī, bija tieši šis stāsts. Tur saimniecisko darbību un labumu rada Ventspils nafta, pats Latvijas Naftas Tranzīts neveic saimniecisko darbību. Un Ventspils naftas akcijas tika pārdotas. Jautājums, vai šī pārdošana rada ietekmi uz labumu, ko var dabūt no šīs arestētās mantas faktiskā izpildījuma. Šo jautājumu šobrīd visi izliekas nedzirdam. Arī šīs publiski pieejamās ziņas, ka viņš pērk visu kaut ko un tā tālāk. Es saprotu, ka šī iespēja iegādāties helikopteri, kuteri, jahtu izriet no šiem finanšu līdzekļiem, no to pārvaldības. Glabājot arestētu mantu, ir aizliegts samazināt šīs arestētās mantas vērtību, bet nevienā likumā nav pateikts, ka šī vērtība nedrīkst pieaugt. Acīmredzot šo vērtības pieaugumu viņš izmanto, lai attiecīgi rīkotos. Vai tas tā ir? Tas ir jāpārbauda,» teic G. Dirnēns.
Prokuratūras atbildes laikraksts lūdza komentēt advokātam Artūram Zvejsalniekam, kurš uzsver: «Prokuratūra norāda, ka nevar veikt nekādas darbības ar mantu, sniegt nekādus skaidrojumus u. tml. Tai pat laikā prokuratūra, apejot tiesu, ir sniegusi viedokļus un skaidrojumu R. Meroni. 2015. gada 30. jūnijā J. Juriss sniedz atbildi Nr. 3/4-9-277-15/4664 AS Latvijas Naftas Tranzīts, un 2015. gada 16. oktobrī J. Juriss raksta vēstuli Nr. 3/3-4/522-15 R. Meroni, faktiski sankcionējot AS Ventspils Nafta akciju pārdošanu. Kā tas būtu skaidrojams?» retoriski jautā A. Zvejsalnieks. Prokuratūra norāda, ka visa informācija balstīta uz nepārbaudītiem faktiem. «Šos faktus var pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem,» uzsver A. Zvejsalnieks, sakot: «Tieši šādu pamatu procesa uzsākšanai nosaka Kriminālprocesa likuma 370. panta 2. daļa - Kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm. Tātad gluži pretēji, ja fakti nav pārbaudīti, tie jāpārbauda, nevis jāgaida, kad iesniedzējs atnesīs jau visus pierādījumus. Tas tieši ir prokuratūras uzdevums,» teic A. Zvejsalnieks.
Meroni nenoliedz
Vairāku nedēļu garumā Dienas Bizness centās iegūt Šveices advokāta R. Meroni atbildes, lūdzot apstiprināt presē (laikraksts Diena 2017. gada 18. IV) izskanējušo informāciju, ka krimināllietas ietvaros glabāšanai uzticētā arestētā manta ir tikusi tērēta viņa personiskajai labklājībai. R. Meroni gan pats, gan ar pārstāvja palīdzību solīja DB atbildēt, tomēr neatbildēja. Taču 17. maijā portālā financenet.lv parādījās intervija ar R. Meroni, kurā viņš atbild uz DB jautājumiem. «Es personīgi nekad neesmu pircis nedz helikopterus, nedz arī jahtas. Divi mūsu uzņēmumu grupas vadošie menedžeri iesniedza projektus komercdarbības sākšanai Grieķijā ar tūrismu saistītos uzņēmumos – izīrējot mājokļus un komerciāliem nolūkiem izmantojot arī helikopterus un jahtas. Šīs uzņēmējdarbības idejas uzņēmuma valde atzina par iespējamām un piešķīra vairākus aizdevumus un pieņēma lēmumus. Atgādināšu, ka es neesmu valdes loceklis un šo lēmumu pieņemšanā nepiedalījos. Protams, aizdevumi ir atmaksājami ar procentiem. Taču es piekrītu vadībai, ka tā ir laba investīcija laikā, kad naudas uzkrājumiem Rietumeiropas bankās ir negatīvs procents. Investīcijas Grieķijā šobrīd ir ļoti izdevīgas, iespējams, visizdevīgākās Eiropas Savienībā, un tās dod labu un stabilu atdevi. Visiem šiem uzņēmējdarbības projektiem nav nekāda sakara ar mani vai manām privātajām vajadzībām,» klāsta R. Meroni.
Vairāk nekā izšķērdīgi
Laikraksts vērsās arī pie bijušās AS Ventbunkers valdes priekšsēdētājas Evas Ciniņas, jautājot, vai advokāts R. Meroni ikdienā ietekmēja Ventbunkers darbu un kā viņa vērtē publiski izskanējušo informāciju par iespējamajām nelikumībām Šveices advokāta darbībās. «R. Meroni, pretēji Komerclikumam, ietekmēja AS Ventbunkers ikdienas darbu, jo viņa stingrās pārvaldības noteikums bija un, visticamāk, saglabājies arī tagad, ka pat maznozīmīgākie jautājumi ir jāsaskaņo ar viņu,» stāsta E. Ciniņa. «Bieži saņēmu e-pastus vai norādījumus no citiem valdes locekļiem, ka kāds jautājums jāiekļauj valdes sēdes darba kārtībā ar piebildi, ka šis jautājums ar R. Meroni jau saskaņots. Ja valdes sēžu laikā radās kādas domstarpības vai aktualizējās cits jautājums, kāds no valdes locekļiem vai valdes konsultantiem - atbildības sfēras bija sadalītas starp menedžeriem - zvanīja R. Meroni, lai pieņemtu galīgo risinājumu. Ja R. Meroni nebija sazvanāms, jautājuma izlemšanu atcēla. Pārstāvot AS Ventbunkers citu akciju sabiedrību sapulcēs, ar R. Meroni iepriekš tika saskaņotas pilnvarotās personas un balsošanas kārtība. Arī Ventbunkers lielie maksājumi tika saskaņoti un izpildīti pēc R. Meroni rakstiska vai mutiska rīkojuma,» liecina E. Ciniņa.
Cik pamatotas varētu būt aizdomas, ka Meroni ir rīkojies izšķērdīgi, samazinājis viņam uzticētās mantas vērtību? «Publiski izskanējušo informāciju varu tikai apliecināt. Varu minēt dažus piemērus. Pirmkārt, labi atceros R. Meroni nesamērīgos tēriņus un uzņēmuma līdzekļu izmantošanu savām personiskajām vajadzībām. Cik man zināms, viņš par uzņēmumu līdzekļiem ne tikai apmaksāja izklaides braucienus un dārgas pusdienas, bet arī iegādājās nekustamo īpašumu Krētā, jahtu, helikopteru, pie tam, maldinot bankas un citas iestādes par šo īpašumu patieso īpašnieku un patiesajiem labuma guvējiem dažādās kompānijās. Pēc tā, kā R. Meroni rīkojās, manuprāt, var secināt, ka viņš uzticēto mantu uzskata par savu personīgo,» stāsta E. Ciniņa. «Otrkārt, pēc R. Meroni paša teiktā, vairāku dibināto uzņēmumu (piemēram, SIA Airtech, AS Unifreight Logistics) mērķis ir ne tikai uzkrāt tranzīta uzņēmumu peļņas daļu, bet tie ir arī radīti ar mērķi slēpt daudzus finansiālus darījumus no prokuratūras, citiem akcionāriem, tranzīta uzņēmumu grāmatvedības un cita personāla. Pārņemot no termināļiem dažas nenozīmīgas birokrātiskas funkcijas, iespējams, tiek uzkrāta liela daļa termināļu peļņas, tādējādi samazinot to patieso vērtību. Šobrīd, kad izskanējušas skaļas runas, ka ļoti pieaudzis R. Meroni pārvaldīto uzņēmumu kravu apgrozījums, būtu interesanti salīdzināt šo pieaugumu ar uzņēmumu peļņas rādītājiem,» norāda E. Ciniņa.
Valsts var samaksāt
«Par viņam uzticētās mantas vērtības samazināšanos varu minēt arī, iespējams, AS Latvijas Naftas Tranzīts piederošo AS Ventspils Nafta akciju pārdošanu par pazeminātu cenu, AS Ventbunkers un, iespējams, arī citu uzņēmumu daļu iegādes finansēšanu no pašu uzņēmumu līdzekļiem, uzņēmuma īpašuma pārdošanu par pazeminātu vērtību, kad iegūtās summas skaidrā naudā (pēc R. Meroni mutiskā skaidrojuma) tika izmantotas dažādām mārketinga, politiskās finansēšanas un citām slēptām darbībām,» saka E.Ciniņa. «Tāpat manā rīcībā nonākusi informācija, ka R. Meroni no uzticēto uzņēmumu naudas šobrīd apmaksā pašvaldību vēlēšanu kampaņu, jo no pagājušā gada otrās puses līdzekļi gan no AS Ventbunkers, gan citiem uzņēmumiem kā konsultāciju pakalpojumi, kā reklāmas un mārketinga izdevumi tiek pārskaitīti ļoti lielās summās,» teic E. Ciniņa, sakot, ka «gribētos atgādināt reiz kāda advokāta teikto, kas ļoti spilgti raksturo R. Meroni uzticētās mantas pārvaldi, ka viņš uzvedas kā garderobists, kuram uz izrādes laiku uzticēts glabāšanā svešs mētelis (šajā gadījumā 11 uzņēmumu akcijas), bet izrādes laikā viņš šo mēteli sācis piemērīt, pāršūt, griezt nost zelta pogas, to pamatojot ar to, ka sargā mēteli Latvijas valsts interesēs, lai gan sen valkā kā savējo.» «Visu šo aizdomu pamatotību lai vērtē kompetentās iestādes, jo pierādījumi ir pietiekami un liecības citā krimināllietā nevar piešķirt imunitāti un ļaut nekaunīgi pārkāpt likumu,» saka E. Ciniņa, uzsverot, ka «ja apliecināsies fakti, ka R. Meroni rīcības rezultātā arestētās mantas vērtība ir samazināta un izsaimniekoti viņa kontrolē esošie Latvijas tautsaimniecībai stratēģiski svarīgie tranzīta uzņēmumi, tad Latvijas valsts var sagaidīt tiesvedības, kur kompensējamās summas ir mērāmas vairākos simtos miljonu eiro».
