Jūrmalā vēlas veidot speciālo ekonomisko zonu (SEZ), kurā sniegtu pakalpojumus ārzemniekiem kurortoloģijas, ārstniecības un rehabilitācijas jomās, tādējādi dodot iespēju piesaistīt tūristus arī ziemas sezonā , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Šādu ideju atbalsta ne tikai medicīnisko pakalpojumu sniedzēji un nekustamo īpašumu apsaimniekotāji, bet arī veselības ministrs un Jūrmalas pašvaldība. Lai arī pašlaik vēl ir pāragri spriest, vai šī ideja materializēsies, tomēr situācijā, kad Jūrmalā vairs nebūs vairāku Krievijas televīzijas rīkotu konkursu, kā arī lielās ģeopolitikas dēļ komplektā ar Krievijas rubļa vājumu, tūristu būs mazāk, kas spiež aktīvi rīkoties, nevis ieņemt nogaidīšanas pozu. To, ka medicīnas tūrisms attīstās, apliecina arī medicīnas tūrisma centra Baltic Care dati – pērn ir apkalpoti nepilni 8000 ārvalstu klientu par kopējo summu nedaudz vairāk kā 1,26 milj. eiro. Šādu pakalpojumu eksports varētu perspektīvā pieaugt, kas nodrošinātu ne tikai darba vietas apkalpojošajā sfērā, bet arī dotu iespēju Latvijā atgriezties aizbraukušajiem mediķiem. Jārēķinās gan, ka konkurences cīņa par medicīnas tūristiem ir specifiska, kurā veiksme atkarīga ne tikai no medicīnas darbiniekiem un servisa, bet arī no valsts politikas.
«Tā būtu laba iespēja reanimēt Jūrmalu kā kūrortu, vēl jo vairāk – nezaudēt tos investorus, kuri tur jau investējuši naudu,» tā uz jautājumu, kāpēc Jūrmalas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidē aktīvi iesaistījusies LTRK, atbild tās viceprezidente Lienīte Caune. Viņa norāda, ka Eiropas Komisija pieļauj SEZ darbību līdz 2035. gadam, turklāt nekur neesot liegts dalībvalstīm tādas izveidot no jauna.
Latvijā pašlaik sekmīgi darbojas Liepājas SEZ (ražošana, tranzīts, loģistika), Rēzeknes SEZ (ražošana), Rīgas (ražošana, tranzīts, loģistika) un Ventspils (ražošana, tranzīts, loģistika) brīvostas. «Lietuvā pērn ir izveidotas piecas jaunas SEZ, kas pierāda, ka tas ir iespējams. Latvijā ir bijuši vairāki mēģinājumi izveidot jaunas SEZ, taču tie cietuši neveiksmi,» uzsver L. Caune. Viņa atzīst, ka viena lieta ir izveidot SEZ, bet otra – šajā statusā strādājošajiem dot tiesības piemērot nodokļu atlaides. «Nodokļu atlaides, piemēram, peļņas un nekustamā īpašuma nodoklī ES tiek uzskatīts kā valsts atbalsts, tāpēc tas ir jāsaskaņo ar EK,» pirmo uzdevumu iezīmē L. Caune. Viņa pauž pārsteigumu par vairāku ministriju atbildēm uz jautājumu, kura par šo saskaņošanu ES ir tā atbildīgākā. «Dīvaina sajūta pārņem, redzot vienas, otras ministrijas atbildes uz šo jautājumu, jo galu galā atbildīgā par to, šķiet, varētu būt ministrija, kurai ne ar ārstniecību, ne arī tūristiem nav nekāda sakara,» savu pārsteigumu izsaka L. Caune. Viņai ir radies iespaids, ka ierēdņi «laipni spēlē futbolu». «Pašlaik šķiet, ka Jūrmalas kūrorta, dziedniecības un sanatoriju reanimācija un piepildīšana ar ārvalstu tūristiem ir atsevišķu uzņēmēju un vietējās pašvaldības vajadzība, nevis nepieciešamība valstij darba vietu un nodokļu ieņēmumu kontekstā,» tā L. Caune. Viņa norāda, ka ļoti gaida valdības atbalstu kaut vai tādēļ, lai atbildētu uz jautājumu par SEZ izveides iespēju.
Plašāk lasiet rakstā Jūrmalas SEZ – magnēts ārvalstu pacientiem otrdienas, 24. februāra, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!
