Pēc tikšanās ar Rīgas vicemēru Aināru Šleseru vairāki uzņēmēji pauda gandarījumu, ka uzlabojies dialogs ar pašvaldību un saņemti konkrēti solījumi.
Turpinot Rīgas domes vadības iesāktās tikšanās ar uzņēmējiem, Ainārs Šlesers solīja, ka būtiski tiks samazināti birokrātiskie šķēršļi būvniecības procesiem. Tiek strādāts, lai būvniecības atļauju iegūšanas laiks būtu divreiz īsāks nekā tagad, būvniecības ieceri varēs apstrīdēt mēneša, nevis kā tagad – gada laikā, celtnes arhitektūra tiks izvērtēta vairs tikai atsevišķos gadījumos.
Vicemērs arī informēja uzņēmējus, ka domē darbosies Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome. «Tas ir apaļais galds, ap kuru reizi mēnesī sasēdīsies departamentu un komiteju vadītāji. Būs prioritāro projektu saraksts un, ja atklāsies, ka kaut kas tiek apzināti bremzēts, tiks prasīti paskaidrojumi no atbildīgā darbinieka. Pirmajā reizē parādīsim «dzelteno kartīti», nākamajā var nākties zaudēt darbu,» izteicās A.Šlesers. Tiesa gan, Db rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka ne visas A.Šlesera iniciatīvas šobrīd rod atbalstu pastāvošo likumu normās.
Db.lv aptaujātie uzņēmēji atzinīgi izteicās par tikšanās norisi. «Ar mums diskutē, interesējas, kā uzņēmēji redz pilsētas attīstību. Tas ir jauns attiecību līmenis,» uzskata uzņēmējs Vasilijs Meļņiks. Savukārt kompānijas Skonto prezidents Guntis Indriksons atzinīgi izteicās par idejām, kā veikt Rīgas vārda popularizēšanu (dome paredzējusi tam papildus miljonu latu), tāpat viņu iepriecinājušas idejas par taksometru pakalpojumu sakārtošanu un Rīgas brīvostas iespējamo sadarbību ar Baltkrieviju. «Pats galvenais – politiķi saprot, ka jābūt dialogam, nevis sēdēt kabinetos un palielināt štatus, kas gudro jaunus šķēršļus uzņēmējiem,» izteicās G.Indriksons.
Sarunu nozīmību uzsvēra arī SIA Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons: «Ne viss man patīk, bet ir svarīgi, ka sarunas notiek. Bija saruna par darbavietām, un uzņēmēji tika aicināti nākt ar savu iniciatīvu,» tā viņš. Savukārt Rīgas Piena kombināta līdzīpašnieks Ivars Strautiņš norādīja, ka runāts arī par iekšējā tirgus aizsardzību, lai vairāk vietējo ražotāju produkcijas nonāktu Rīgas tirgos un veikalos. «Tika iezīmēti meti, ko vajag darīt mēneša laikā, un tad atkal tiksimies un runāsim tālāk,» atzina I.Strautiņš.