Ventspils mērs Aivars Lembergs izplatījis atklātu vēstuli, kurā ironizē par Aināra Šlesera ambīcijām padarīt Rīgas ostu par nopietnu konkurentu Ventspils ostai.

«Iepazīstoties ar Rīgas domes vicemēra, Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja Aināra

Šlesera komentāriem par «nopietno konkurentu» Ventspils ostai, jāatzīst, ka Šlesera

kungs nesirgst ar zemu pašnovērtējumu. Ventspilī par rezultātiem parasti spriež pēc

izdarītajiem darbiem – ne pašreklāmas izpausmēm un to biežuma,» raksta Ventspils mērs Aivars Lembergs atklātā vēstulē.

Lembergam», tad Šlesera kungam Rīgas ostā būtu jāsasniedz konkrēti rezultāti, norāda Aivars Lembergs.

Lembergs atgādina, ka Ventspilī pēdējos 4 gados uzbūvēti un ekspluatācijā nodoti 5 jauni termināli ar 300

Finanšu policijas pārvaldē (FPP) sākts kriminālprocess saistībā ar Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) rokas pulksteņa pirkuma nenorādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, ziņo BNS.

Par to FPP atbildes vēstulē informējusi žurnālistu Lato Lapsu, kurš iepriekš lūdza viest skaidrību ap vicemēra pulksteni, aģentūrai apliecinājis L. Lapsa.

Finanšu policijas pārvalde iepriekš informēja par materiālu izvērtēšanas procesa pabeigšanu saistībā ar šo lietu, taču neatklāja, vai ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa sākšanu vai atteikšanos sākt kriminālprocesu par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā.

Pērnā gada nogalē FPP saņēma informāciju no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ar lūgumu FPP savas kompetences ietvaros izvērtēt informāciju par iespējamo A. Šlesera prettiesisko rīcību.

KNAB gan savas kompetences ietvaros pārbaudē nav konstatējis pārkāpumus saistībā ar A. Šlesera rokas pulksteņa pirkuma nenorādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, tomēr šīs lietas materiāli tika nosūtīti izvērtēšanai Valsts ieņēmumu dienestam.

Valsts kontroles (VK) ziņojums par LVRTC labi raksturo iepriekš Satiksmes ministrijā valdījušā Aināra Šlesera darba stilu, kurš ministriju un tās pakļautības struktūras uztvēra kā savu dzimtmuižu, kuru izmantoja vienīgi savās, nevis valsts interesēs.

Tādu viedokli Db pauda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

«Tagad mēs sākam plūkt Šlesera «darbu» patiesos augļus – gandrīz sagrauts Latvijas Pasts, necaurspīdīgi lēmumi airBaltic, izsaimniekots LVRTC,» uzskaita A.Kampars, vienlaikus pieļaujot, ka tas vēl nav viss, kas tuvākajā laikā kļūs zināms.

«Tas tikai nozīmē, ka tiesībsargājošajām institūcijām ar daudz lielāku rūpību jāseko līdzi Šlesera kunga darbībām, nevis tās konstatējot pēc tam, kad viņš vairs neieņem savu amatu, bet gan jau savlaicīgi, lai varētu pārkāpumiem piemērot attiecīgu soda mēru. Pretējā gadījumā - suņi rej, bet karavāna iet uz priekšu,» tā A. Kampars.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera aģitācijas kampaņu pirms jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām, visticamāk, veidos reklāmas aģentūras Mooz! vadītājs Ēriks Stendzenieks, raksta Bizness&Baltija.

Ē. Stendzenieks laikrakstam norādījis, ka pagaidām darbs pie kampaņas nav sākts, piebilstot, ka A. Šlesera kampaņa Rīgas mēra amatam būšot īpaši skaļa, un, iespējams, bijušais satiksmes ministrs atkal izvēlēsies buldozera tēlu.

Ē. Stendzenieks apgalvo, ka Šlesera kampaņa pievērsīs sabiedrības uzmanību. "Aināra Šlesera reklāmas kampaņa nodārdēs tā, ka sabiedrībā to apspriedīs," tā Ē. Stendzinieks.

Populārākajam šofera dēlam Latvijā pienākas 10 tūkstoši lati par darba zaudēšanu, ziņo Diena.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc tikšanās starp Pasažieru vilciens vadību un jauno Satiksmes ministru Kasparu Gerhardu no darba aizgājis bēdīgi slavenais Aināra Šlesera šofera dēls Kaspars Upenieks.

Saskaņā ar darba līgumu K. Upeniekam ir tiesības uz kompensāciju līdz trim mēnešalgām (10.2 tūkstoši latu).

K. Upenieka mēnešalga pēc 15% samazinājuma bija 3 400 lati. Līdztekus kompensācijai viņš varēs pretendēt uz apjomīgu bezdarbnieka pabalstu.

"Es varu galvot, ka mēs vienosimies par mierizlīgumu un trīs mēneši tie nebūs. Maksimums — viens," teica Pasažieru vilciens padomes priekšsēdētājs Ģirts Dripe.

Mainoties valdībai, pie jauna šefa ir tikusi Satiksmes ministrija — pie Kaspara Gerharda (TB/LNNK). Tā ir intitūcija, kas ilgu laika posmu faktiski ir bijusi viena cilvēka — LPP/LC līdera Aināra Šlesera ietekmē.

Protams, zināmu laiku to vadīja Krišjānis Peters, taču viņš kuluāros vairāk tiek uzskatīts par Šlesera vēlmju izpildītāju, nevis reālu kaut kā vadītāju.

Mainoties ietekmes sfērām, turklāt Šlesera partiju vispār atstājot opozīcijā, nav brīnums, ka Gerhards ir sācis ar paziņojumu, ka ir pieprasījis informāciju par aviokompānijas Air Baltic valdes priekšsēdētaja Bertolta Flika atalgojumu. Cerams, ka ministra rosība nebeigsies ar to pašu, ar ko ir rezultējušies ne vienas vien kādas ministrijas vadītāja, premjera un pilsētas mēra revolucionārs paziņojumi par nodomiem izrevidēt dažādas «savējo» barotnes, kas ar čiku vien beidzas.

Ziemassvētku gaidīšanas klusumā līdz Ministru kabineta komitejai nonācis LPP/LC līderim, Rīgas vicemēram Aināram Šleseram vajadzīgā valdības rīkojuma projekts, kas atļauj viņam piederošajā zemes gabalā, kāpu aizsargjoslā Jūrmalā, veikt meža transformāciju, informē laikraksts Diena.

Ja komiteja un vēlāk valdība šo rīkojumu atbalstīs, tas nozīmēs vairāk nekā 76 koku izciršanu kāpu aizsargjoslā, lai A. Šlesers varētu sākt būvēt grezni iecerēto savrupnama kompleksu - villu ar skatu uz jūru, baseinu un tenisa kortiem.

Kā norāda laikraksts, «bažas rada ne vien fakts, ka A. Šlesera greznās ģimenes ligzdas dēļ izcirtīs kokus, apdraudot kāpas, bet arī tas, ka atļaujas izsniegšana var radīt precedentu un A. Šlesera piemēram var sekot citi bagātnieki, kas Jūrmalā kāpu aizsargjoslā nopirkuši lielus zemes gabalus. A. Šlesera gadījums ir izņēmums, jo paredz ievērojamu meža transformāciju. Proti, līdzīgos gadījumos privātajiem zemes īpašniekiem aizsargjoslā ļauj izcirst ne vairāk kā 0.1 hektāru meža, A. Šleseru ģimenes vajadzībām izcirtīs gandrīz 0.9 hektārus.»

Portāls slesersrigai.lv atsācis savu darbību pilnā apjomā, informēja portāla pārstāvji.

Portālā būs iespēja sekot līdzi tam, kas notiek Rīgas domē, Rīgā un Latvijā, kā pildās Rīgas budžets, kā tiek radītas jaunas darbavietas, kā, galu galā, Aināram Šleseram izdodas pildīt vēlētājiem dotos solījumus.

Atšķirībā no Rīgas domes oficiālās mājas lapas, portālam slesersrigai.lv esot tā priekšrocība un izdevība paust ne vien Šlesera kā vicemēra un amatpersonas viedokli, bet arī Šlesera kā politiķa, Rīgas iedzīvotāja, Latvijas patriota un vienkārši – cilvēka domas. «Tas savukārt nozīmē, ka portālā Aināra Šlesera komentāri bieži vien būs asāki, spilgtāki un personiskāki nekā domes oficiālā informācija,» teikts portāla redakcijas paziņojumā.

Apsverot, ko Eiropai nozīmē Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā, Eiropas laikraksti nodēvējuši Trampa uzvaru par izaicinājumu.

Daudzi laikraksti brīdinājuši, ka Trampa otrais pilnvaru termiņš Eiropai būs vēl lielāks izaicinājums nekā viņa pirmā prezidentūra. No Lielbritānijas līdz Polijai redaktori bija vienisprātis, ka Trampa uzvara ir satricinoša un vēsturiska, bet citi mediji pievērsās faktam, ka amerikāņi nav vēlējušies redzēt sievieti prezidenta amatā.

Laikraksts "Financial Times" norādīja, ka Tramps ieguvis mandātu pārveidot ASV "neiedomājami graujošā veidā". "No Amerikas 2024.gada vēlēšanu seismiskā iznākuma nebūs atpakaļceļa," brīdināja medijs.

Laikraksta ASV nacionālais redaktors un publicists Edvards Lūss rakstīja, ka Trampa pirmā ievēlēšana, iespējams, bija nejaušība, bet otro reizi amerikāņi par viņu balsoja apzināti.

Pēdējā gadā pirms valsts uzņēmumu padomju radikālas samazināšanas politiskajiem pilnvarniekiem atalgojumos izmaksāti vismaz 1.78 miljonu latu.

Kopumā valsts uzņēmumu pārvaldēs strādājuši teju 120 ar partijām saistīti cilvēki un neviens no viņiem nav pieņemts konkursos vai ar jebkādu pamatojumu, kādēļ ir labākie attiecīgajam amatam, raksta laikraksts Diena.

Visvairāk uzņēmumu — 16 — ir Satiksmes ministrijas paspārnē. Daļa no tiem milži — dzelzceļš, lidosta, autoceļu uzturētāji — lielu konkursu rīkotāji, kas satiksmes ministra amatu padara ļoti iekārojamu. Tikai pēc amatpersonu pērnā gada deklarāciju iesniegšanas iespējams secināt, cik izmaksājis A.Šlesera «astoņkājis» jeb uzņēmumu vadībā ieceltais viņam pietuvināto cilvēku tīkls.

Līdz ar pavasari atsākušies ceļu remonta un rekonstrukcijas darbi, būvnieki sagaida, ka sezona būs līdzīga pērn piedzīvotajai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Asfaltbetona frēzēšana, trases nospraušanas, rakšanas darbi, šķembu pamata ieklāšana, grāvju tīrīšana un rakšana, krūmu un koku zāģēšana utt. – šādi un līdzīgi darbi šobrīd jau sākušies un tiek plānoti uz Latvijas ceļiem. Drīzumā darbi solās kļūt aktīvāki, jo jau noslēgušies vairāki ceļu būves iepirkumi, tiek gaidīta līgumu parakstīšana, izsludināti un gaida izsludināšanu vēl daudzi konkursi, izriet no va/s Latvijas valsts ceļi (LVC) informācijas. Tāpat gaidāms, ka sāksies darbi, par kuriem vienošanās panākta jau pērn un turpināsies pērn uzsāktie darbi, kur bija paņemts «tehnoloģiskais pārtraukums».

Vienā no pašreizējā Rīgas vicemēra Aināra Šlesera priekšvēlēšanu kampaņām popularitāti sabiedrībā bija iemantojis plakāts ar buldozeru un uzrakstu: «Šlesers. Kurš gan cits». Šis Ērika Stendzenieka vadītās aģentūras garadarbs ir piesaukts daudzkārt, taču nu tas atkal nenovēršami nāk prātā, dzirdot, ka pēc Šlesera rīkojuma sagatavotais lēmumprojekts par 11. novembra krastmalas starp Vanšu un Akmens tiltu iznomāšanu uzņēmumam P.V.B. uz 12 gadiem peldošu piestātņu izveidošanai, turklāt bez konkursa.

Pirmkārt, organizējot ilgtermiņa attīstību kādā pilsētai tik nozīmīgā vietā, būtu jārīko diskusijas, arhitektu plenēri un tamlīdzīgi pasākumi, lai būtu iespējams noteikt labāko, iedzīvotājiem pieņemamāko modeli. Savukārt šobrīd pieeja šim jautājumam ir līdz absurdam vienkāršota: viena firma kaut ko izdomāja, Šleseram acīmredzot patika un viss var notikt! Otrkārt, domājams, ne viens vien uzņēmējs, kurš sniedz, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas vai izklaides pakalpojumus, vēlētos attīstīt savu darbību teritorijā, kas īpaši vasaras sezonā ir ļoti iecienīta gan rīdzinieku, gan pilsētas viesu atpūtas vieta. Līdz ar to nav skaidrs, kāpēc simpātijas ir iemantojis minētais uzņēmums P.V.B., nerīkojot konkursu par šīs pietiekami lielās platības izmantošanu. Zīmīgs gan ir fakts, ka tieši P.V.B. īpašnieks Juris Videnieks bija viens no tiem cilvēkiem, kas pērn piedalījās tobrīd Šlesera vadītās Satiksmes ministrijas pakļautības iestāžu atbalstītajā ekspedīcijā Ceļš uz mājām. Tāpat šis jautājums ir aktuāls tāpēc, ka paredzētā krastmalas īres maksa ir 2 Ls gadā par metru līdzobjekta nodošanai ekspluatācijā, bet 5 Ls — pēc tam. Iespējams, rīkojot atklātu konkursu, pilsētai izdotos ik gadu savā budžētā iegūt lielākas naudas summas.

«Šlesera kungs ir pēdējais to politiķu sarakstā, kuri prot pārvaldi balstīt uz atklātumu un personiskas ieinteresētības neesamību,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze saka partijas Jaunais laiks kandidāts Rīgas domes priekšsēdētāja amatam Edgars Jaunups.

Uz Latvijas Avīzes jautājumu: «Vai jūs neesat sev sasējis rokas? Ziņu aģentūrai LETA strikti teicāt: JL domē nestrādās Šlesera vadībā! Bet ja nu vienīgā iespēja būs ar LPP/LC vadonim dotu pilsētas galvas amatu samaksāt par partijas neiešanu koalīcijā ar PCTVL?», E. Jaunups atbild:

Latvijas Avīze vaicā: «Nosauciet trīs celtnes, ko jūs, būdams Rīgas pilsētas galva, uzbūvēsiet savu pilnvaru laikā!» Uz to E. Jaunups atbild:

«Pirmkārt, bērnudārzi – jāuzceļ 40 būves un jālikvidē rinda. Otrkārt, kopā ar abām lielākajām augstskolām celsim Rīgas centrā studentu pilsētiņu – mācībām un zinātnei nepieciešamās telpas, kopmītnes. Latvijas Universitāte domā par Torņakalna teritoriju, savukārt Tehniskā universitāte raugās uz Ķīpsalu, tāpēc par vietu vēl jātiek skaidrībā. Rīga kā izglītības centrs celtu arī Latvijas eksportspēju. Trešais, būtiskākais – pēc krīzes atkal augs satiksmes problēmas, tādēļ jāceļ Ziemeļu šķērsojums – tas jādara tagad, lētajos gados celtniecībā, kardināli pretēji tam, kā tapa Dienvidu tilts. Profesionāļu vērtējums un celtniecības izmaksas noteiks izvēli būvēt tiltu vai tuneli.»

Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā 900 sekundes šorīt bija vērojama abu Rīgas mēra amata kandidātu Jāņa Birka un Aināra Šlesera diskusiju, ko kā raksta tvnet, varēja salīdzināt ar gaiļu cīņu.

Rīgas mēra amata kandidāti Jānis Birks (pa kreisi) un Ainārs Šlesers"Tirgū bez nodokļu nomaksas tiekot tirgotas Ķīnas preces, bet vietējie zemnieki bez starpniekiem tur nevarot nokļūt, līdz ar to piens arī maksājot tik, cik maksājot. Tirgi jāatdod zemniekiem, ārzemju precēm ir citas tirdzniecības vietas - piemēram, lielveikali," uzsvēra A. Šlesers.

Uz šo A. Šlesera paziņojumu J. Birks atbildēja, ka šis ir kārtējais A. Šlesera populisma kalngals, un uz to pat atbildēt nevēloties. J. Birks uzsvēra, ka Valsts ieņēmumu dienests kontrolējot nodokļu nomaksu tirgū. Rīgas mērs A. Šleseram atbildēja ar pretjautājumu: "Kas tad jādara - jāaizliedz tirgū pārdot banānus, apelsīnus un arbūzus? Mērs arī A. Šleseram jautāja, vai šeit gadījumā neparādoties Rimi lobisms. "Nevajag pārvērst pilsētu par prastu bodīti," paziņoja J. Birks.

Rīgas pašvaldības AS Rīgas Centrāltirgus vadība ir sašutusi par Rīgas mēra amata kandidāta Aināra Šlesera izteikumiem, ka tirgus nemaksājot nodokļus.

Pēdējo četru gadu laikā Centrāltirgus nodokļos ir samaksājis vairāk nekā 3.5 miljonus latu, tostarp 2008. gadā gandrīz 1.1 miljonu latu. Tāpēc politiķa Aināra Šlesera izteikumi par it kā tirgus nenomaksātajiem nodokļiem telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes ir jāuzskata par politiķa nepietiekošu informētību vai arī vienkārši populistiskiem apgalvojumiem, uzskata AS Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Edvīns Vējš.

„Ja A. Šlesera rīcībā ir informācija par cilvēkiem vai uzņēmumiem, kuri izvairās no nodokļu nomaksas, aicinām viņu nekavējoties ar šo informāciju vērsties Valsts ieņēmumu dienestā vai citās tiesību aizsardzības institūcijās, nevis izplatīt nepamatotus apgalvojumus vai arī piesegt šos likumus pārkāpjošos uzņēmumus. Nepamatoti apvainot nodokļu nemaksāšanā godīgi strādājošus uzņēmumus, jo īpaši šajā Latvijas uzņēmējiem ekonomiski grūtajā periodā, ir amorāli un godīga politiķa necienīgi,” norādīja E.Vējš.

Pretēji degvielas tirgotāja Lukoil Baltija R vadītāja Haima Kogana nesenajām prognozēm, ka degvielas cenas pēc 70 santīmu sliekšņa pārkāpšanas tuvākajā laikā nekāps, degvielas tirgotāji tās tomēr palielinājuši.

Arī degvielas tirgus līdera Latvija Statoil šefs Sandis Šteins jūnijā sākumā norādīja, ka degvielas cenas neietekmēs situācija, ka Latvijā šogad saglabāsies zemāks pieprasījums pēc degvielas. Tiesa, kopš tā brīža degvielas cenas Statoil uzpildes stacijās pieaugušas par trim, četriem santīmiem. Šobrīd 95E Statoil benzīntankos nopērkams par 0.739 latiem litrā, kaut arī vienubrīd cena bija pietuvojusies pat 75 santīmu atzīmei.

H. Kogans, kaut arī atzina, ka savā prognozē mazliet kļūdījies, tomēr neuzskata, ka kļūda bijusi liela. «Es jau neesmu kaut kāda pareģe Vanda – šis cenu kāpums ir salīdzinoši niecīgs un normāls,» teica uzņēmējs. Savukārt Latvija Statoil komunikāciju konsultante Margrieta Akmens Db.lv paskaidroja, ka cenu kāpums izskaidrojums ar ikgadējo sezonas pieprasījuma pieaugumu, jo, iestājoties vasaras sezonai, cilvēku nepieciešamība pēc degvielas aug. Savukārt tas nozīmē, ka sarūk rezerves, kas diktē cenu pieaugumu pasaules tirgos.

Īstenojoties Trampa solījumiem ekonomikas pasākumu veicināšanā, ASV atkal var ieslēgt naudas drukājamās mašīnas pogu, tādējādi arī dolāra kāpums pret eiro varētu apstāties

Aizejošo noteikti varētu uzskatīt par pārbaudījuma gadu dažādu politisko lēmumu ietekmē uz investīciju vidi. Bažījoties par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, mārciņas kurss pret eiro sāka kristies jau tad, kad radās ideja par referenduma ierosināšanu. Nedaudz citāda ir situācijas attīstība ASV. Tur biržas indeksi nonākuši ne tikai vēsturiskajos maksimumos, bet arī dolāra kurss piedzīvojis visai strauju kāpumu, pēdējo pāris nedēļu laikā pret eiro izaugot apmēram par pieciem procentiem.

Valūtas tirgū tas ir visai straujš kāpums, radot likumsakarīgu jautājumu par to, kas gaidāms tālāk. Raugoties uz ASV ekonomiskajiem datiem un salīdzinot tos ar citu pasaules valstu sniegumu, līdz prezidenta vēlēšanu rezultātu uzzināšanai varēja vismaz puslīdz droši turēties pie prognozēm par to, ka dolāra vērtība pret pārējām pasaules valūtām turpinās nostiprināties. Viens no galvenajiem iemesliem šādai atziņai bija vispār zināms fakts, ka ar naudas masas palielināšanu īstenotā tautsaimniecības stimulēšanu ASV jau ir beigusies, savukārt citos pasaules reģionos tā turpinās un pat var uzņemt vēl spēcīgākus apgriezienus nekā līdz šim. Tagad līdz ar Trampa priekšvēlēšanu solījumiem skats uz ASV valūtas perspektīvām var piedzīvot izmaiņas, viss gan ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā jaunajam prezidentam izdosies tikt līdz savu priekšvēlēšanu solījumu realizēšanai.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šobrīd nodrošina darbu nepārtrauktību nacionālas nozīmes ēku būvniecībā. Darbi notiek, ievērojot piesardzības pasākumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus atbildīgajās iestādēs, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis- Pigits.

"Rēķināmies, ka ārkārtas situācija valstī un pasaulē jebkurā brīdī var radīt izmaiņas arī plānoto projektu gaitā. Lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz nodarbinātību, pašlaik būvlaukumos darbs turpinās. Tiek veikti darbiniekus informējoši pasākumi, ievērota maksimāla sociāla distancēšanās, nepieciešamās higiēnas un dezinfekcijas prasības un veikta pastiprināta kontrole," norāda J. Ivanovskis-Pigits.

Noslēguma stadijā atrodas būvdarbi topošajā centralizētajā prokuratūras ēkā Rīgā, Aspazijas bulvārī 7. Kādreizējās policijas ēkas pārbūvē 10 prokuratūras struktūrvienību vajadzībām šobrīd pabeigti vairāk nekā 85% darbu. Pabeigti jumta izbūves darbi, visas būvkonstrukcijas, fasādes atjaunošanas darbi, tai skaitā fasādes apgaismojuma ierīkošana, izbūvēti lifti. Turpinās inženiertīklu izbūve, iekštelpu apdares darbi un ēkas vēsturisko elementu restaurācija, kā arī labiekārtošanas darbi ēkas iekšpagalmā. "Pie optimistiskākā scenārija ēku plānojām ekspluatācijā un lietošanai prokuratūrai jau šā gada vasarā, " darbu gaitu raksturo J. Ivanovskis - Pigits.

Latvijas Nacionālā teātra fasādes krāsojuma atjaunošanas darbi tika uzsākti šī gada pavasarī un to laikā atjaunotas bojātās profilētās detaļas. Savukārt kanāla pusē tiek izbūvēta trīs stāvu jauna piebūve ar kopējo platību gandrīz 203 kvadrātmetri.

Ar paveikto un vēl darāmo otrdien, 15.augustā iepazinās Rīgas domes pārstāvji.

Ēkai no jauna tika izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums. Kopumā uz ēkas fasādes šobrīd ir uzstādīti 220 gaismekļi, bet ir plānots to skaitu vēl nedaudz palielināt.

Lai Latvijas Nacionālā teātra ēkai vides pieejamību, šovasar tiek izbūvēta trīs stāvu jauna piebūve ar kopējo platību gandrīz 203 kvadrātmetri. Piebūve tiek būvēta pilsētas kanāla pusē, lai radītu skatītāju ieeju arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem teātra jaunajā zālē, kā arī, lai nodrošinātu skatītāju evakuāciju no jaunās zāles un nepieciešamās palīgtelpas.

Piebūves pirmajā stāvā atradīsies ieeja, vestibils, lifts cilvēkiem ar īpašam vajadzībām, garderobe, kāpņu telpa un vēdināšanas kamera. Otrajā stāvā paredzēta halle, kafejnīca ar skatu uz Pilsētas kanālu, tualete cilvēkiem ar kustību traucējumiem un kāpņu telpa, savukārt trešajā stāvā - halle, tualetes, divas skatītāju zāles palīgtelpas un kāpņu telpa ar ieeju skatītāju zālē.

Šonedēļ dažādu veidu būvdarbi notiek 75 posmos uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem visā valstī, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Lielākie darbi Latgalē ir seguma atjaunošana un pastiprināšana:

- trijos posmos autoceļā Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12): no Viļāniem līdz Rēzeknei (72,78.-83,00., 83,00.-96,60. km), kopējās izmaksas 16,1 miljons eiro; no Rēzeknes Ludzas virzienā (106,00.-114,34. km), kopējās izmaksas 7 miljoni eiro; autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) posmā no Špoģiem līdz Daugavpilij (113,12.-134,70. km), kopējās izmaksas ir 15,4 miljoni eiro. Kopumā Latgalē darbi uz galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem notiek 14 posmos.

Kopš rekonstrukcijas darbu sākšanas 2012. gada decembrī Rīgas pils Priekšpilī pabeigti demontāžas darbi - demontētas starpsienas, griesti, grīdas un inženierkomunikācijas. Turpinās pāļu pastiprināšanas darbi un pāļu izbūve. Tāpat tiek turpināta pārseguma, aiļu pārsedžu un jumta konstrukciju pastiprināšana, kā arī jaunu konstrukciju izbūve, informēja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāve Daiga Laukšteina.

Joprojām notiek Rīgas pils Baltās zāles jumta pastiprināšanas darbi. Savukārt Svētku zālē, kur agrāk avārijas stāvokļa dēļ netika ielaisti apmeklētāji, pašlaik tiek pabeigti grīdas pārseguma pastiprināšanas darbi.

Saskaņā ar darba grafiku turpinās arī gada nogalē iesāktie darbi pie logu un durvju restaurācijas, kā arī mēbeļu un lustru restaurācijas darbi. Ir uzsākti fasādes restaurācijas darbi pils iekšpagalmā, kas tiks turpināti visu vasaras sezonu. Tāpat turpinās arī apjomīgi jauno inženiertīklu izbūve darbi, informēja Laukšteina.

Vienlaikus ar restaurācijas un pamatu izbūves darbiem Priekšpilī tiek veikti arheoloģiskie izrakumi. Patlaban Rīgas pils rekonstrukcijas - restaurācijas darbus katru dienu veic vairāk nekā 150 savas jomas profesionāļu.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) rekonstrukcijas darbi varētu ieilgt aptuveni par vienu gadu, bet projekta izmaksu kāpums pagaidām nav prognozējams, šodien iepazīstinot ar darbu norisi muzejā, pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Ja sākotnēji būvdarbus muzejā bija plānots pabeigt līdz 2015.gada vidum, tagad varētu runāt tikai par 2015.gada beigām vai 2016.gada vidu. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) šodien pauda cerību, ka muzeja ēku varētu nodot ekspluatācijā 2015.gada 11. vai 18.novembrī, taču Burovs savās prognozēs bija piesardzīgāks, norādot, ka bez sasteigšanas ēka varētu būt gatava 2016. gada maijā. Precīzu termiņu būvnieki un Rīgas dome varētu nosaukt augusta vidū.

Lai nezaudētu LNMM rekonstrukcijai piesaistīto Eiropas Savienības finansējumu, Rīgas domei nāksies vērsties projektu pārraugošajā institūcijā, lai lūgtu pagarināt projekta termiņu.