Saskaņā ar izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standartlikmē no 22% līdz 21% jāpārprogrammē arī komersantu kases aparāti – tas ir jāizdara līdz šā gada 30. jūnijam, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Normatīvajos aktos nav paredzēts pārejas periods mainītās PVN likmes piemērošanas uzsākšanai, tādējādi kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu lietotājiem jānodrošina, lai kases aparātā savlaicīgi, līdz noteiktajam termiņam, tiktu ieprogrammēti atbilstoši rekvizīti - atbilstošā PVN likme 21% apmērā, kas norādāma kases čekā, kā arī X un Z pārskatā, norāda VID.

Ja kases sistēmu pārprogrammēšanu veic apkalpojošais dienests, tad kases aparāta lietotājam kases aparāta žurnālā ir jāreģistrē precīzs apkalpojošā dienesta izsaukšanas datums un laiks. Par mainītās PVN likmes ieprogrammēšanu kases aparāta lietotājam vai apkalpojošam dienestam VID nav jāziņo.

No šī gada 1. aprīļa kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai (uz laiku līdz 5 dienām) elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs arī paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

Ņemot vērā arvien pieaugošo distances tirdzniecību jeb tirdzniecību internetā, atbrīvojums no kases aparātiem noteikts arī kurjerpasta sūtījumu piegādātājiem. Turpmāk gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās elektroniski (ar bankas karti vai izmantojot mobilo lietotni), kurjerpasta piegādātājs var izsniegt elektroniski sagatavotu VID reģistrētu kvīti, neizmantojot līdz šim obligāto kases aparātu. Kases aparāts pasta komersantiem turpmāk ir obligāti jālieto tikai tajos gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās skaidrā naudā.

No šodienas kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

No šodienas tirgotājiem, kuri tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā vēlēsies tirgot iepirktu preci, būs obligāti jāizmanto elektroniskais kases aparāts.

VID norāda, ka tas sekmēs vienlīdzīgas konkurences nosacījumus tirgotājiem, kas tirgo iepirktas preces, jo līdz šīm tirgotāji, kas nebija reģistrēti VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, taču tirgoja iepirku preci, varēja kases aparātus tirgos nelietot. Atvieglojumi no kases aparātu lietošanas arī turpmāk ir saglabāti zemnieku saimniecībām, mājražotājiem un amatniekiem, kas tirgo pašu ražotu preci.

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai uz laiku līdz piecām dienām elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina nodokļu maksātājus neiesaistīties krāpnieciskos darījumos, grāmatvedības dokumentos uzrādot viltotus elektronisko kases aparātu čekus, jo par to var draudēt ne tikai administratīvā atbildība, papildu nodokļu uzrēķini, soda nauda un nokavējuma nauda, bet arī kriminālatbildība.

Lai pārliecinātos, ka iesniegtais attaisnojuma dokuments – elektronisko kases aparātu čeks nav viltots, VID aicina nodokļu maksātājus vispirms pārliecināties par čekā norādītajiem rekvizītiem, izmantojot VID Publiskojamo datu bāzi, kur var iegūt šādus datus:

- kases aparāta lietotājs;

- kases aparāta veids, marka un modelis;

- šasijas numurs;

- tehniskās pases sērija un numurs;

- kases sistēmas identifikators, reģistrācijas vieta un datums;

- kases aparāta uzstādīšanas adrese.

Ja pēc atlases kritēriju ievades parādās paziņojums: «Meklēšanas kritērijiem neatbilst neviens reģistrēts kases aparāts», tas liecina par to, ka attiecīgais nodokļu maksātājs nav reģistrējis VID attiecīgo kases aparātu vai kases sistēmu, un, iespējams, ka šāds čeks ir viltots.

Valsts kontrole (VK) konstatējusi virkni pārkāpumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centrālā aparāta un padotības iestāžu darbinieku atlīdzības aprēķinos. Tāpat VK informējusi Ģenerālprokuratūru par iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem divās izglītības iestādēs - profesionālās izglītības kompetences centra Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums direktors veicis darbības, kas rada aizdomas par 4093 Ls piesavināšanos. Savukārt Murjāņu Sporta ģimnāzijas direktora darbība radījusi aizdomas, ka ir izšķērdēti budžeta līdzekļi 3100 Ls apmērā. Ministrija no iestāžu vadītājiem ir pieprasījusi paskaidrojumus, pēc kuru izvērtēšanas lems par dienesta pārbaudes ierosināšanu un disciplinārsoda piemērošanu.

Tāpat VK secinājusi, ka IZM centrālajā aparātā 97 darbiniekiem, kuri 2012. gada decembrī nav gājuši atvaļinājumā, piešķirti un izmaksāti atvaļinājuma pabalsti un veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopumā vismaz 21 073 latu apmērā.

Pārkāpumi konstatēti arī, aprēķinot un izmaksājot piemaksas par virsstundu darbu, atlaišanas pabalstus, aprēķinot darba samaksu par summēto darba laiku, par darbu svētku dienās u.c. gadījumos, noskaidrojusi VK. «Šiem jautājumiem tiks pievērsta īpaša uzmanība arī likumības revīzijā par pedagogu atlīdzību, ko Valsts kontrole sāks 3. jūnijā. Tādēļ izglītības darbinieki aicināti informēt VK par sasāpValsts kontrole (VK) konstatējusi virkni pārkāpumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centrālā aparāta un padotības iestāžu darbinieku atlīdzības aprēķinos. Piemēram, IZM centrālajā aparātā 97 darbiniekiem, kuri 2012. gada decembrī nav gājuši atvaļinājumā, piešķirti un izmaksāti atvaļinājuma pabalsti un veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopumā vismaz 21 073 latu apmērā. IZM pārstāvji norāda, ka apņēmušies līdz šā gada beigām ieviest visus VK sniegtos ieteikumus un skaidro, kā šāda situācija radusies.

Šā gada sākumā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas kādā sporta klubā konstatēja, ka tas savā darbībā izmanto divus kases aparātus – vienā no šiem kases aparātiem reģistrētie ieņēmumi ar dažādu neatļautu manipulāciju palīdzību ilgstoši netika uzrādīti uzņēmuma grāmatvedībā un no tiem netika nomaksāti normatīvajos aktos paredzētie nodokļi.

Gada sākumā VID pārstāvji veica tematisko pārbaudi kādā sporta klubā Rīgā, kurš piedāvā peldbaseina, aerobikas nodarbību un trenažieru pakalpojumus. Pārbaudes ietvaros VID nodokļu inspektori veica kontrolpirkumu, iegādājoties abonementu kluba apmeklējumam. Saņemtā maksa par kontrolpakalpojumu 45 latu apmērā tika reģistrēta elektroniskajā kases aparātā.

Minētā kases aparāta dokumentācija liecināja, ka tā izmantošana uzsākta tikai šā gada sākumā, taču tehniskās pases datos bija norādīts, minētajam kases aparātam, kurš ilgstoši it kā netika lietots, pērn neskaitāmas reizes bija veikti remonti un dažādas pārprogrammēšanas. Pārbaudes laikā VID noskaidroja, ka minētajā sporta klubā ieņēmumu reģistrēšanai tiek izmantots vēl viens kases aparāts – tā saucamais «legālais», kurā tiek reģistrēti ieņēmumi, kas tiek atspoguļoti grāmatvedībā.

Lai mazinātu administratīvo un finansiālo slogu Covid-19 laikā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) piedāvā uzņēmējiem, kuri uz laiku vēlas pārtraukt kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas lietošanu, nokārtot formalitātes vienkāršotā kārtībā, informē VID.

Pandēmijas periodā uzņēmējiem ir jārēķinās ar iespējamiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem, tāpēc VID ieskatā ir būtiski izvērtēt iespējas mazināt administratīvo slogu un piedāvāt uzņēmējiem risinājumus, kas samazina VID pakalpojumu saņemšanai nepieciešamo laiku un izdevumus.

Uzņēmumi, kas pieņēmuši lēmumu uz laiku pārtraukt kases aparāta lietošanu, nepieciešamības gadījumā var vērsties VID ar lūgumu reģistrēt kases aparāta lietošanas pārtraukšanu uz laiku vismaz uz 30 dienām, iesniegumā norādot konkrētās elektroniskās ierīces un iekārtas uzstādīšanas adresi, šasijas numuru un pievienojot pēdējā izdrukātā Z pārskata kopiju ar reģistrēto Grand total vērtību.

Pirmdien, 31. augustā, Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika atbalstīts priekšlikums par kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanu, novēršot to izmantošanas pārkāpumus, informē Finanšu ministrija.

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotajiem statistikas rādītājiem konstatēts, ka veiktajās tematiskajās pārbaudēs 2014. gadā pārkāpumi, kas saistīti ar kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu (EKA) izmantošanu, ir 71%, 2013. gadā – 70%, bet 2012. gadā – 68% no kopējā veiktā pārbaužu skaita. Tāpat pārbaužu gaitā ir konstatēti pārkāpumi EKA ekspluatācijas noteikumu ievērošanā, kas liecina par iejaukšanos EKA. 2014. gadā šādi pārkāpumi ir 52%, 2013.gadā – 45%, bet 2012.gadā – 43% no kopējā veiktā pārbaužu skaita.

Tādējādi ir nepieciešams noteikt stingrākas tehniskās prasības, lai novērstu ilgstoši novērojamu tendenci palielināties EKA izmantošanas kārtības neievērošanas īpatsvaram un tendenci palielināties to konstatēto pārkāpumu īpatsvaram. Tas liecina par iejaukšanos EKA, lai samazinātu budžetā maksājamo nodokļu summu.

Veicot dažāda veida kontroles pasākumus, var būt situācijas, ka tiek pārbaudīti arī kases aparāti, lai pārliecinātos, ka uzņēmēji tos lieto atbilstoši noteikumiem. Piemēram, vai ir reģistrēti visi darījumi, vai nav notikusi iejaukšanās kases aparātu programmatūrā un reģistrēto datu ļaunprātīga dzēšana. Tādējādi tiek pārbaudīti iespējamie aplokšņu algu riski, jo, kā zināms, neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi ir lielākā ēnu ekonomikas komponente un avots aplokšņu algu izmaksai. Viens no veidiem, kā tiek gūti neuzrādīti ienākumi, ir krāpšanās ar kases aparātiem.

Lai izvairītos no iespējamiem pārkāpumiem nezināšanas vai nejaušības dēļ, aicinām kases aparātu lietotājus VID tīmekļa vietnē iepazīties ar rokasgrāmatu «Kases aparāta, hibrīda kases aparāta un kases sistēmas lietotāja pienākumi». Īpaši uzmanīgiem iesakām būt CHD markas kases aparātu modeļu CHD 2050 3.62.0, CHD 3030 3.62.1, CHD 3050 3.62.0, CHD 3050U 3.62.0, CHD 3850 3.62.0 un CHD 7 3.62.0 lietotājiem, jo tiem konstatētas būtiskas neatbilstības normatīvajos aktos noteiktajām tehniskajām prasībām, tostarp, tie nenodrošina pietiekošu programmu un datu aizsardzību pret netīšu un ļaunprātīgu bojāšanu vai pārveidošanu. Tādējādi lietotājiem iesakām sekot akumulatora stāvoklim, lai nodrošinātu kases aparātā reģistrēto datu saglabāšanu negaidīta strāvas padeves pārrāvuma gadījumā, un nebūtu nepieciešams VID skaidrot, ka kases aparātā reģistrētie dati nav dzēsti ļaunprātīgas darbības rezultātā.

«Vai tiešām mēs esam bijuši tādi noziedznieki, kurus bij jāiedzen stūrī ar skaidru mērķi – nogriezt skābekli?,» argumentējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārmetumus par nenomaksātiem nodokļiem, konta bloķēšanu u.c. saka slēgtā restorāna Kinfield īpašniece Kristīne Rožkalne.

«Es tiešām centos maksāt, kaut pa mazām daļām, bet centos. Īpaši pat posmā, kad skābeklis bija jau piegriezts, jo tas bija izdzīvošanas jautājums. Kinfield ir iznīcināts, 14 darbinieki ir zaudējuši darbu, ko valsts no tā ir ieguvusi?,» viņa vaicā Kinfield profilā sociālajā tīklā Facebook ievietotajā video.

«VID vadītāja saka, ka esam samaksājuši tikai 131 eiro, bankas konta izraksts pierāda, ka esam samaksājuši vairāk nekā 14 000 eiro. VID vadītāja saka, ka neesam veikuši sociālās iemaksas – bankas izraksts rāda, ka esam samaksājuši tūkstošus. VID vadītāja saka, ka neesam maksājuši IIN, esam samaksājuši tūkstošus. Es tiešām centos maksāt, kaut pa mazām daļām, bet centos. Īpaši pat posmā, kad skābeklis bija jau piegriezts, jo tas bija izdzīvošanas jautājums,» teic K.Rožkalne. Visu situācijas skaidrojumu skatieties pievienotajā video.

Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) sniegusi pozitīvu atzinumu par diviem Covid-19 terapijas līdzekļiem "Ronapreve" un "Regkirona", kurus Eiropas Komisija (EK) atzinusi par daudzsološiem, informēja EK pārstāvniecības Latvijā preses dienests.

Abus medikamentus paredzēts izmantot infekcijas agrajās stadijās, un to pamatā ir monoklonālas pretvīrusu antivielas.

Zāļu valsts aģentūra aģentūru LETA informēja, ka Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) Zāļu reģistrācijas komiteja šodien ir ieteikusi Covid-19 ārstēšanai reģistrēt monoklonālās antivielu grupas zāles "Ronapreve" (kasirivimaba un imdevimaba kombināciju) un "Regkirona" (regdanvimabu).

EZA ir ieteikusi reģistrēt "Ronapreve" Covid-19 ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma ar vismaz 40 kilogramu ķermeņa masu, kuriem nav nepieciešams papildu skābeklis un kuriem ir paaugstināts risks smagai slimības norisei.

"Ronapreve" ir lietojams arī Covid-19 profilaksei personām no 12 gadu vecuma ar vismaz 40 kilogramu ķermeņa masu. "Ronapreve" reģistrācijas pieteicējs ir uzņēmums "Roche Registration GmbH".

Ar pārliecinošu Latvijas komunikācijas speciālistu sniegumu noslēdzies Ziemeļeiropas vadošais ikgadējais komunikācijas vadības forums Baltic PR Awards, kura ietvaros apbalvoti labākie pērnā gada sabiedrisko attiecību projekti. Šogad galvenās balvas ieguvuši 8 darbi no Latvijas, viens no Lietuvas un viens no Igaunijas.

Konkursā darbi iesniegti desmit kategorijās, no tām starptautiska žūrija finālam izvirzīja kopumā 30 darbus. Vissīvākā konkurence finālistu atlasē bijusi patērētāju attiecību, digitālās komunikācijas un korporatīvās sociālās atbildības kategorijās, kā arī krīžu un problēmjautājumu vadības kategorijā.

Kategorijā Patērētāju attiecības sabiedrisko attiecību gada balvu ieguva Igaunijas aģentūras Corpore Public Relations kampaņa sadzīves tehnikas ražotājam Electrolux.

Korporatīvās komunikācijas kategorijā par veiksmīgāko atzīts Lietuvas aģentūras Pro Group darbs stiprā alkoholiskā dzēriena Žalgiriui 600 popularizēšanai.

Mājsaimniecībās, kuras atrodas nomaļākās vietās un kuru notekūdeņu novadīšanai un attīrīšanai nav iespējama pieslēgšanās pie centrālās kanalizācijas tīkliem, aktuāls un videi draudzīgs risinājums ir bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Kam jāpievērš uzmanība individuālo kanalizācijas sistēmu īpašniekiem? Kā izvēlēties piemērotāko bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un kas jāņem vērā attiecībā uz montāžu? Lasiet tālāk rakstā, lai uzzinātu vairāk.

Iekārtas darbības princips, pieejamība un iespējas

Pirmkārt, standarta darbības princips paredz to, ka notekūdeņi tiek savākti speciālā tvertnē. Process, kādā notiek notekūdeņu attīrīšana, ir bioloģisks, proti, mikroorganismi sadala un barojas ar notekūdeņos esošajiem organiskajiem piesārņojumiem. Tādējādi ūdens tiek attīrīts. Bioloģisko attīrīšanu parasti iedala aerobos un anaerobos procesos:Aerobais - ir process, kurā piedalās skābeklis,Anaerobais apzīmē bioloģisku procesu - bezskābekļa vidē.Lai baktērijas tvertnē varētu veikt svarīgākos procesus priekš ūdens attīrīšanas, nepieciešams skābeklis. Tāpēc nereti bio kanalizācijas iekārta papildus tiek aprīkota ar gaisa kompresoru (gaisa pūtēju), kurš nodrošina gaisa pieplūdi tvertnē pa vidu procesam starp netīrā ūdens ieplūdi un attīrīta ūdens izplūdi.

Ja tavā ikrīta rutīnā ietilpst ne tikai brokastis, bet arī kafijas baudīšana, noteikti zini, cik liela nozīme labam dienas sākumam var būt patiešām gardai kafijai. Pagatavošanas metode, dažādi knifiņi un ūdens sastāvs – tas viss ietekmē kafijas garšu, taču pat prasmīgākais eksperts nespēs pagatavot baudāmu dzērienu, ja pati kafija nebūs svaiga. Vēlies uzzināt, kā atpazīt svaigas kafijas pupiņas, kāpēc kafijas paciņās ir ventilis, un kā kafiju pareizi uzglabāt? Uz šiem un citiem nozīmīgiem jautājumiem atbildes atradīsi nākamajos paragrāfos!

Kā izskatās svaigas un labas kafijas pupiņas?

Dažkārt iespējams dzirdēt stereotipu, ka atšķirt svaigu un ne tik svaigu kafiju var tikai eksperts, taču šāds uzskats ir pilnīgi aplams – svaigas kafijas pupiņas iespējams atpazīt pavisam vienkārši, uz tām tikai paskatoties. Proti, svaiga kafijas pupiņa ir eļļaina un spīdīga, jo tā pēc grauzdēšanas izdala eļļas un dabīgās gāzes; arī tās aromāts ir izteiksmīgs. Par kafijas pupiņu svaigumu iespējams pārliecināties, tās paņemot rokās un viegli saspiežot – svaigu kafijas pupiņu gadījumā plauksta kļūs eļļaina. Arī krūzītē, pagatavojot espresso vai melnu kafiju – jo lielāka crema kārtiņa (putiņas pa virsu kafijai), jo svaigāks ir grauzdējums.

Droši vien grūti būs atrast valsts aparātā strādājošo, kurš būtu gatavs skaļi pateikt, ka birokrātiskais aparāts Latvijā ir pārāk liels un to būtu nepieciešams samazināt.

Tomēr realitāte ir tāda, ka uzņēmēji arvien vairāk sūdzas par to, ka valsts birokrātiskā aparāta uzturēšana izmaksā pārāk dārgi, turklāt tās nesamērīgums rada arvien lielākas neērtības un pat problēmas.

Piemēram, atliek vien pastaigāt pa ministriju gaiteņiem, lai konstatētu, ka katrā no tām ir vairāki kabineti, kuros sēdošo cilvēku pienākumos ietilpst darbs ar ES fondu naudas sadali, apguvi un tamlīdzīgām lietām. Gadiem ilgi ir runāts par to, ka ES naudas apguvei jānotiek centralizēti, taču neviena ministrija tā arī nav pieļāvusi, ka šāds kumoss izslīd tai no rokām. Tāpat jāmin, ka faktiski katrai valsts iestādei ir sava IT nodaļa. Pirmkārt, tas kopumā izmaksā dārgāk nekā parūpēšanās, lai valsts iestāžu IT sistēmas nodrošināšanā notiktu centralizēti. Otrkārt, jau kopš Latvijas valsts atjaunošanas ir jārēķinās, ka katra valsts iestāde ierīko savu IT sistēmu, un tās savienot kopā, lai iegūtu, piemēram, vienotu datu bāzi, pārsvarā gadījumu ir neiespējami. Protams, valsts aparātā strādājošajiem par to galva nesāp, jo ar visām problēmām šajā ziņā ir jārēķinās uzņēmējiem. Lai nokārtotu dažādas atļaujas, aizejot uz vienas valsts iestādes vienu kabinetu, uzņēmēji ir spiesti ilgu laiku tērēt, skraidot no viena kabineta uz otru, staipot dažādus papīrus, formulārus, izziņas.

Finanšu ministrija (FM) rīkojusies negodīgi, sev ieplānojot algu palielinājumu 2011.gada budžetā, šādu viedokli šodien preses konferencē pauda valsts kontroliere Inguna Sudraba.

(Papildināts ar Finanšu ministrijas viedokli)

FM atbild gan par politiku valsts sektorā strādājošo jomā, gan arī par gadskārtējā budžeta sagatavošanu.

2011.gadā FM kopējais atlīdzības fonds audzis par 23% apstākļos, kad ministrijas centrālajā aparātā štata vietu skaits audzis par trīs vienībām, informēja valsts kontroliere.

FM budžeta veidošanā jau bāzes budžetā palielinājusi izdevumus atlīdzībai par gandrīz 500 000 latu, lai gan budžeta bāzes veidošanas nosacījumi to neparedz, skaidroja Sudraba.

2011.gadā FM centrālajā aparātā izdevumi atalgojumam palielināti par 731 270 latu jeb par 23%, argumentējot to ar nepieciešamību nodrošināt darbinieku darba samaksas līmeni citu ministriju darbinieku vidējās samaksas līmenī. Tomēr 2011.gadā FM centrālā aparāta vidējā atlīdzība mēnesī plānota 1047 lati, kamēr valsts budžeta iestādēs 2010.gada trešajā ceturksnī vidējā mēneša darba samaksa bija 471 lats.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(359).jpg

Latvijas finansiālās problēmas ir beigušās, mēs vairs nevienam neesam parādā, un valsts budžets ir ar pārpalikumu - šāds iespaids visnotaļ droši var rasties, dzirdot valdības pērnā gada nogales paziņojumu, ka prēmiju maksāšanas moratorijs valsts aparātā ir beidzies un vienu reizi gadā to atkal varēs darīt.

Protams, premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), acīmredzot juzdams, ka šāds pavērsiens var beigties ar budžeta deficīta palielināšanos, ir steidzis bilst, ka šādu soli varēšot spert, tikai ievērojot noteiktus apmērus, bet, kā zināms, kaķa lāsti debesīs nekāpj. Ministrijām atšķirībā no privātām kompanijām gadījumā, ja gada vidū aptrūkstas nauda, tā tiek piešķirta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem (joprojām nepamet sajūta, ka šī sadaļa valsts budžetā ir pati vērtīgākā).

Sapnis par eiro varētu būt izsapņots, valsts budžeta tēriņi nākamgad jāapgriež vēl par vienu miljardu latu… Ar šiem paziņojumiem trešdienas vakara TV raidījums Kas notiek Latvijā? faktiski tika pārvērsts par kaut ko līdzīgu šausmu stāstiņiem.

Bet nu par pieminētajām reformām un izslavināto taupības politiku… Taisnība vien ir Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, ka valdība reformu ziņā nav izdarījusi neko. Un tā vien izskatās, ka nemaz negrib izdarīt. Nauda tiešām tiek taupīta, taču ne uz tā rēķina, uz kā varētu ieekonomēt kaut cik ievērojamu naudas masu. Plus vēl, protams, taupa uz investīcijām, kas atkal jau ļauj atgriezties pie jautājuma par ekonomikas sildīšanas pasākumu neesamību. Citiem vārdiem sakot, vadošie kadri valsts aparātā dzīvo pēc vienkārša principa — ja jau vajag kaut ko apgriezt, tad to arī darīsim, taču ne jau uz pašu rēķina. Līdz šim uz to, ka līdzekļu apgriešana valsts aparātā ir bijusi tikai «uz papīra», ir norādījuši vairāki eksperti. Taču nu jau arī VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns atzīst, ka Latvijā «valsts aparāts joprojām brauc ar Hummer»… Un arī taisnība vien ir: nu kā gan citādi nosaukt situāciju, kad tiek ignorēts premjera aizliegums maksāt prēmijas, bet milzīgajam skaitam dažādu valsts aģentūru pat neķeroties klāt.

Finanšu ministrijas (FM) centrālajā aparātā pērn tēriņi par darbinieku veiktu papildu un virsstundu darbu palielinājušies par 46% jeb teju 52 tūkst. latu, veidojot kopumā 163,82 tūkst. latu, liecina Valsts kontroles atzinums par FM darbu. Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrijas (EM) centrālajā aparātā izmaksas par virsstundu darbu pērn gada griezumā palielinājušās par 460% jeb 42,18 tūkst. latu.

FM pērn piemaksās par virsstundu darbu pēdējā ceturksnī ir izmaksāti Ls 84,34 tūkst. jeb 85% no 2010.gadā kopā par virsstundām izmaksātajām piemaksām.

VK revīzijā konstatējusi, ka saskaņā ar FM rīkojumiem piemaksas par virsstundām tiek maksātas darbiniekiem, kas nodrošina FM noteikto uzdevumu izpildi valsts finanšu pārvaldībā, fiskālās disciplīnas uzraudzībā, valsts budžeta likumprojekta 2011.gadam sagatavošanā, kas pēc būtības ir FM pamatdarbības uzdevumi.

Izlases veidā pārbaudot piemaksu piešķiršanu 25 FM darbiniekiem, konstatēts, ka piemaksas par virsstundu darbu 2010.gadā ir saņēmis 21 darbinieks un visos gadījumos noslēgtās vienošanās par virsstundu darbu paredz veikt darbiniekam amata aprakstā noteiktus uzdevumus.

Regulāri Latviju aplido ziņa, ka iedzīvotāju mūsu valstī kļūst mazāk. Vēl jo vairāk – to ir apliecinājusi arī nesen notikusī tautas skaitīšana. Realitāte ir gana skaudra: dzimstam mazāk, nekā mirstam, bet daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju devuši priekšroku darbam un dzīvei Lielbritānijā, Vācijā vai kaut kur citur plašajā pasaulē, turklāt līdzi paņemot arī bērnus un kaķi.

Tālāk jau darbojas ekonomiskā loģika – ja iedzīvotāju skaits samazinās, mazāku vajag arī tā dēvētā apkalpojošā personāla sastāvu. Tādējādi, ņemot vērā labi zināmo, vismaz teorētisko uzskatu, ka deputāti ir tautas kalpi, ir tikai loģisks ierosinājums, ka to skaitam ir jākļūst mazākam. Un lēmums par pašvaldību deputātu skaita samazināšanu ir jāpieņem nevis kaut kad tālā nākotnē, bet gan tūlīt pat.

Pirmkārt, iedzīvotāju skaits jau tagad ir būtiski samazinājies, un nekas neliecina par to, ka kaut cik pārskatāmā nākotnē tas varētu atkal pieaugt. Otrkārt, šobrīd to ir tehniski ļoti vienkārši izdarīt, ņemot vērā, ka nākamgad ir paredzētas pašvaldību vēlēšanas, un tas nozīmē, ka nevis kāds būs jāatbrīvo no darba, bet gan jāievēl mazāks deputātu skaits. Pasaulē gan attiecībā uz deputātu skaitu, gan arī uz valsts un pašvaldību aparāta lielumu aprēķini ir visnotaļ elementāri – jo vairāk ir iedzīvotāju, jo vairāk arī deputātu un visa pārējā administratīvā aparāta. Tādējādi noteiktu personu satraukumam par to, ka, samazinot deputātu skaitu pašvaldībās, varētu rasties kaut kādas problēmas, ir tikai viens izskaidrojums – uztraukušās ir personas, kurām ir bail par savu turpmāko eksistenci, jo ir skaidrs, ka izredzes tikt ievēlētam būtiski samazinātos. Jāteic gan, ka pēc iespējas drīzākā nākotnē būtu ne tikai jāsamazina pašvaldību deputātu skaits, bet arī jāpārskata valsts aparāta izdevumi. Piemēram, šobrīd Saeimas deputāti pilnā nopietnībā vēlas savā rīcībā iegūt vēl vienu paprāvu ēku Vecrīgā, lai deputātiem būtu ērtāka strādāšana. Tas jau izskatās pēc attieksmes, ka tauta ir priekš deputātiem, nevis deputāti priekš tautas. Kā jau norādīts, iedzīvotāju un tādējādi arī nodokļu maksātāju skaits Latvijā ar katru brīdi samazinās. Tātad uz vietas palikušajiem ir jāizdod arvien vairāk, lai valsts aparātu uzturētu. Tas savukārt nozīmē, ka ceļu remontiem, veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai un daudzām citām vitāli svarīgām lietām naudas atliek mazāk. Šajā gadījumā pat ir jārunā nevis par to, ka līdzšinējos izdevumus deputātu uzturēšanai nodokļu maksātāji ne tikai nevēlas vai negrib segt, bet pēc tā nav arī nekādas vajadzības.

Žurnālists un publicists Lato Lapsa saņēmis ziņas, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 3. nodaļā par viņa sarakstīto grāmatu "Hiēnu banda. 1. daļa" ir sākts kriminālprocess Nr. 18100004723 un ka pašlaik tā ietvaros notiek aktīvas "izmeklēšanas" darbības, informē L.Lapsa.

"Man ir patiess gandarījums par to, ka grāmatā „Hiēnu banda” publiskotie fakti un dokumenti ir izrādījušies prokuroru mantijās un policistu mundieros tērptajai hiēnu bandai tik nepatīkami un neciešami, ka ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa sākšanu. Uz to, cik sāpīga noziedzīgajam astoņkājim ir grāmatas „Hiēnu banda” izdošana un un tajā publicētie fakti un dokumenti saistībā ar maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietas aizkulisēm, jau norādīja decembra vidū Jura Stukāna vadītās LR Prokuratūras un Armanda Ruka vadītās Valsts policijas kopīgi izplatītais paziņojums, kurā tika izteikta asa nepatika par „iejaukšanos izmeklēšanā” (kaut patiesībā lieta jau tiek izskatīta tiesā un nekāda izmeklēšana tajā jau sen nenotiek)," norāda L.Lapsa.

Valsts policija ir atklājusi krāpšanās shēmu ar kases aparātiem, kas bijusi līdzīga savulaik Gan Bei restorānos izmantotajai un kuru izmantojuši vismaz 13 uzņēmumi, no kasēm nelikumīgi izņemot vismaz 1,2 miljonus eiro.

Kā pastāstīja Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Ģirts Mundurs, Valsts policijas atklātajā shēmā saistībā ar krāpšanos ar kases aparātiem patlaban figurē 13 uzņēmumi, kas izmantoja divu kases aparātu uzstādīšanas firmu nelikumīgās shēmas.

Shēmas princips bijis līdzīgs Gan Bei ēstuvēs izmantotajam - izmantojot sagrozītu kases aparātu programmatūru un pārdevējam nospiežot attiecīgu taustiņu kombināciju, kases operācija netika uzskaitīta, lai gan čeks klientam tika izdots. Kases aparātā darījums netika uzskaitīts un tā rezultātā veidojās nereģistrēti naudas ieņēmumi.

«Šis stāsts jau sākās pavasarī, kad, izmeklējot citu noziegumu, mūsu rīcībā nonāca informācija par to, ka vienā no tirdzniecības vietām tiek izmantots kases aparāts ar sagrozītu programmatūru. Pārbaudot šo gadījumu, konstatēja, ka šī tirdzniecības vieta un kases aparāta programmatūras sagrozīšana ir saistīta ar uzņēmumu, kas nodarbojas ar kases aparātu uzstādīšanu un apkalpošanu. Turpinot izmeklēšanu, vasarā klāt nāca vēl viens uzņēmums, kas nodarbojās ar kases aparātu uzstādīšanu un apkalpošanu. Abiem uzņēmumiem bija sistēma, kad viņu klienti šos nelegālos pakalpojumus izmantoja. Šī ir faktiski tādi pati noziedzīgā shēma, tikai izpildītāji un izmantotāji ir citas personas, bet princips ir tāds pats, kādu izmantoja tajā (Gan Bei) lietā» klāstīja Mundurs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvalde šogad deviņos mēnešos veikusi 665 tirdzniecības pārbaudes, kurās pārkāpumi konstatēti 533 gadījumos, liecina informācija VID mājaslapā.

Visbiežāk konstatēta preču uzskaites un attaisnojuma dokumentu reģistrācijas kārtības neievērošana (184 gadījumos), naudas summa kases aparāta naudas kastē nesakrīt ar kontroles izdrukā norādīto (144), kases aparāta žurnāls netiek kārtots atbilstoši normatīvo aktu prasībām (115).

Tāpat 100 gadījumos konstatēts, ka kases aparāts neatbilst tehniskajām prasībām, 72 gadījumos kases čekos, Z un X pārskatos nav norādīti normatīvos noteiktie rekvizīti, bet 66 gadījumos konstatēta ieņēmumu nereģistrēšana.

Vēl 62 gadījumos nav ievēroti "Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi", 59 gadījumos konstatēta kases aparāta čeka vai darījumu apliecinošu dokumentu neizsniegšana, 36 gadījumos konstatēta nereģistrēta struktūrvienība.

Līdz šim presē diezgan daudz bijusi publicēta informācija par Ministru kabineta jaunajiem noteikumiem attiecībā uz kases aparātiem un to tehniskajām prasībām. Atspoguļotas arī diskusijas par šo jautājumu, paustas tirgotāju bažas un neskaidrības saistībā ar šo procesu. Bet starp kontrolējošo iestādi un uzņēmējiem, kas strādā tirdzniecībā, svarīgs posms ir – kases aparātus apkalpojošie dienesti.

Patlaban aktīvi norit sertifikācija. Valsts Ieņēmumu dienests (VID) solīja konsultēt un ar izpratni izturēties pret tiem komersantiem, kuru kases aparātu modeļiem un sistēmām atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta. Šobrīd ir trīs kases aparātu ražotāji, kas spēj piedāvāt tirgotājiem jau sertificētus kases aparātus. Sākumā šķita – vienam uzņēmumam ir monopolstāvoklis attiecībā par jauno modeļu pārdošanu, drīz pēc tam VID informēja arī par citu kases aparātu ražotāju un sertificētu jaunu aparātu pieejamību. Nenoliedzami situācija ir jauna un radījusi grūtības visiem. Sertificēšanas process prasa arī lielus līdzekļus – katram no kases aparātu modeļiem, ko vēlētos piedāvāt ražotājs nepieciešama sertifikācija, par kuru jāsamaksā sertifikatoriem ievērojamas summas. Lietuvā sertifikācija vienam modelim izmaksāja aptuveni 1000 līdz 2000 eiro, bet process tur bija vienkāršāks. Latvijā jāmaksā no 4000 eiro viena modeļa sertificēšanai. Tikai tad, kad saņemts apliecinājums, var uzsākt kases aparātu tirdzniecību. Slodze dienestiem palielinājusies – jāaizpilda jaunas tehniskās pases utt., tādēļ arī kases aparātus apkalpojošie dienesti, kas agrāk gadā nodrošināja pakalpojumu par, piemēram, 25 eiro, tagad prasa vismaz 40 eiro.

Atšķirībā no 2008. gada, kad reti kurā ministrijā vidējā darba samaksa darbiniekiem bija zem 1000 latu, šā gada sākumā šāds vidējā atalgojuma līmenis vairs nebija nevienā institūcijā.

Par to liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija. Kā vēsta laikraksts Diena, salīdzinot vidējo darba samaksu 2008. gadā un šogad, visbūtiskāk atalgojums sarucis Tiesībsarga birojā - par 53%, bet vismazāk Saeimā - par 13%. Zīmīgi, ka Saeima ir vienīgā institūcija, kur vidējā darba samaksa šogad, salīdzinot ar 2009. gadu, ir pieaugusi - par 5,6%.

Centrālajā aparātā, kur ietilpst gan Valsts kanceleja ar ministru algām, gan visas 14 ministrijas, vidējā darba samaksa šā gada sākumā bijusi Ls 786. Tas ir par 31% mazāk, nekā vidējais atalgojums 2008. gadā. Visbūtiskāk vidējā darba samaksa sarukusi ministrijās, kur tā bija salīdzinoši augstāka. Piemēram, vislielākais vidējais atalgojums, kas pārsniedza 1500 latu, 2008. gadā bija Zemkopības ministrijā un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Šā gada sākumā vidējā darba samaksa šajās ministrijās bija par 46% zemāka nekā 2008. gadā, tomēr tā joprojām pārsniedza vidējo atalgojuma līmeni visā centrālajā aparātā.