Finanšu ministrija (FM) rīkojusies negodīgi, sev ieplānojot algu palielinājumu 2011.gada budžetā, šādu viedokli šodien preses konferencē pauda valsts kontroliere Inguna Sudraba.
(Papildināts ar Finanšu ministrijas viedokli)
FM atbild gan par politiku valsts sektorā strādājošo jomā, gan arī par gadskārtējā budžeta sagatavošanu.
2011.gadā FM kopējais atlīdzības fonds audzis par 23% apstākļos, kad ministrijas centrālajā aparātā štata vietu skaits audzis par trīs vienībām, informēja valsts kontroliere.
FM budžeta veidošanā jau bāzes budžetā palielinājusi izdevumus atlīdzībai par gandrīz 500 000 latu, lai gan budžeta bāzes veidošanas nosacījumi to neparedz, skaidroja Sudraba.
2011.gadā FM centrālajā aparātā izdevumi atalgojumam palielināti par 731 270 latu jeb par 23%, argumentējot to ar nepieciešamību nodrošināt darbinieku darba samaksas līmeni citu ministriju darbinieku vidējās samaksas līmenī. Tomēr 2011.gadā FM centrālā aparāta vidējā atlīdzība mēnesī plānota 1047 lati, kamēr valsts budžeta iestādēs 2010.gada trešajā ceturksnī vidējā mēneša darba samaksa bija 471 lats.
Veicot pagājušā gada finanšu pārskata FM revīziju, secināts, ka FM katrs ceturtais darbinieks saņem samaksu par virsstundām, bet 44% no ministrijā nodarbinātajiem saņem piemaksas par darba kvalitāti. Turklāt strādājošajiem tiek maksāts arī par aizvietošanu, kā rezultātā veidojas situācijas, kad piemaksas ir lielākas par pamatalgu.
Sudraba uzskata, ka šī sistēma ministrijā nav caurskatāma.
Valsts kontroliere bilda, ka valsts pārvaldē savā ziņā ir nenormēts darba laiks. «Kā var vispār piefiksēt virsstundas, tad jau sanāk, ka neefektīvi strādā astoņas stundas darba laikā,» teica valsts kontroliere.
Sudraba rezumēja, ka FM rīkojusies negodīgi, pati sev ieplānojot algu palielinājumu, kā arī izveidojot sev sistēmu, kas nav saistāma ar vienoto atlīdzības sistēmu pēc būtības.
Tikmēr Finanšu ministrija (FM) pauž neizpratni par Valsts kontroles paustajiem iebildumiem sakarā ar ministrijas atalgojuma sistēmu, jo FM ieviestā darbinieku atlīdzības sistēma atbilst normatīvajos aktos noteiktajam.
«FM centrālā aparāta darbinieku atlīdzības izdevumu segšana 2011. gadā tika nodrošināta ministrijas resoram piešķirtā finansējuma ietvaros, kas tāpat kā visā valsts pārvaldē bija samazināts atbilstoši ekonomiskās krīzes apstākļiem. Neraugoties uz samazināto finansējumu atlīdzībai, FM kā prioritāti noteica augsti kvalificētu personālu, tāpēc, lai nodrošinātu šiem darbiniekiem atbilstošu atlīdzību, tika pārstrukturizēti izdevumi ministrijas resora bāzes izdevumu ietvaros, nepalielinot kopējos ministrijas resora bāzes izdevumus.» Ministrija gan norāda, ka šie pasākumi neapturēja kvalificētu speciālistu aizplūšanu no FM zemā atalgojuma dēļ.
FM, skaidrojot virsstundu faktoru, uzsver, ka darbinieka darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas dienā (40 stundas nedēļā), taču ekonomiskās krīzes laikā FM nodrošināja sarežģītu valsts budžetu projektu sagatavošu, kas ietekmēja visu sabiedrību, tāpēc FM atbilstoši valdības plāniem bija jāveic šo lēmumu aprēķini un analīze bieži vien arī ārpus darba laika, kā arī brīvdienās. Papildus ministrijas speciālistiem steidzami un lielos apjomos valdības uzdevumā bija jāgatavo informācija starptautisko aizdevēju misijām.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums tāpat kā Darba likums nosaka, ka darbiniekam, savstarpēji vienojoties ar daba devēju, ir pieļaujams virsstundu darbs. Saskaņā ar atlīdzības likumu par šo darbu darbiniekam ir tiesības saņemt piemaksu 100% apmērā no viņam noteiktās stundas algas likmes.