Vienā no pašreizējā Rīgas vicemēra Aināra Šlesera priekšvēlēšanu kampaņām popularitāti sabiedrībā bija iemantojis plakāts ar buldozeru un uzrakstu: «Šlesers. Kurš gan cits». Šis Ērika Stendzenieka vadītās aģentūras garadarbs ir piesaukts daudzkārt, taču nu tas atkal nenovēršami nāk prātā, dzirdot, ka pēc Šlesera rīkojuma sagatavotais lēmumprojekts par 11. novembra krastmalas starp Vanšu un Akmens tiltu iznomāšanu uzņēmumam P.V.B. uz 12 gadiem peldošu piestātņu izveidošanai, turklāt bez konkursa.
Pirmkārt, organizējot ilgtermiņa attīstību kādā pilsētai tik nozīmīgā vietā, būtu jārīko diskusijas, arhitektu plenēri un tamlīdzīgi pasākumi, lai būtu iespējams noteikt labāko, iedzīvotājiem pieņemamāko modeli. Savukārt šobrīd pieeja šim jautājumam ir līdz absurdam vienkāršota: viena firma kaut ko izdomāja, Šleseram acīmredzot patika un viss var notikt! Otrkārt, domājams, ne viens vien uzņēmējs, kurš sniedz, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas vai izklaides pakalpojumus, vēlētos attīstīt savu darbību teritorijā, kas īpaši vasaras sezonā ir ļoti iecienīta gan rīdzinieku, gan pilsētas viesu atpūtas vieta. Līdz ar to nav skaidrs, kāpēc simpātijas ir iemantojis minētais uzņēmums P.V.B., nerīkojot konkursu par šīs pietiekami lielās platības izmantošanu. Zīmīgs gan ir fakts, ka tieši P.V.B. īpašnieks Juris Videnieks bija viens no tiem cilvēkiem, kas pērn piedalījās tobrīd Šlesera vadītās Satiksmes ministrijas pakļautības iestāžu atbalstītajā ekspedīcijā Ceļš uz mājām. Tāpat šis jautājums ir aktuāls tāpēc, ka paredzētā krastmalas īres maksa ir 2 Ls gadā par metru līdzobjekta nodošanai ekspluatācijā, bet 5 Ls — pēc tam. Iespējams, rīkojot atklātu konkursu, pilsētai izdotos ik gadu savā budžētā iegūt lielākas naudas summas.
Un vēl… Kontekstā ar dažādiem attīstības projektiem gadiem ilgi tiek runāts par nepieciešamību organizēt caurspīdīgu uzņēmējdarbību. Bet tas nozīmē skaidri saprotamus darbības nosacījumus konkrētā teritorijā, atklātību par pilsētas attīstības plāniem, kā arī godīgi organizētus konkursus. Turklāt necaurspīdīguma saglabāšana rada vienkārši ģeniālu augsni korupcijas attīstībai.
Taču acīmredzot Šlesers ir nolēmis, ka ar nokļūšanu Rīgas vicemēra amatā, turklāt līdzās tādam mēram, kurš vismaz publiski neiebilst pret viņa iecerēm, ir pilnīgi pietiekami, lai darītu pilsētā visu, kas ienāk prātā.