Izsakot neuzticību, no amata atcelts VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes loceklis Elmārs Martinsons, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Šodien notika VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» ārkārtas dalībnieku sapulces, kurās kapitāla daļu turētāja pārstāvis - IZM valsts sekretāra vietnieks - Sporta departamenta direktors Edgars Severs pieņēma lēmumu atcelt no amata VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes locekli Elmāru Martinsonu sakarā ar uzticības zaudēšanu.

Neuzticība Martinsonam kā kultūras un sporta centra «Daugavas stadions» valdes loceklim izteikta saistībā ar identificētajiem trūkumiem Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansētā projekta «Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē» pārvaldībā.

Noslēgusies būvprojekta izstrāde Daugavas stadiona ledus hallei, saņemta būvatļauja un uzsākti būvdarbi.

Pēc vairāk kā pusgadu ilga darba pie Daugavas stadiona ledus halles būvprojekta izstrādes, kopīgi strādājot projektētājiem un būvniekiem SIA "Ozola&Bula, arhitektu birojs", SIA "ARMS Group" un OÜ "RTS Infraehitus", būvprocesa vadītājiem un būvuzraudzībai SIA "CMB", projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" komandai un Latvijas Hokeja Federācijai, būvprojekts ir izstrādāts un tam saņemts pozitīvs būvekspertīzes slēdziens.

2020.gada 9.aprīlī ir saņemta Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauja, kas ļauj uzsākt ilgi gaidītās ledus halles būvniecību. Būvniecības termiņi ir saspringti, ledus halle ekspluatācijā jānodod 2021.gada martā, lai jau maijā tajā varētu norisināties Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem.

Daugavas stadions noslēdzis vērienīgā attīstības projekta otro kārtu - Būvniecības valsts kontroles birojs ekspluatācijā pieņēmis ledus halli.

"Neskatoties uz saspringtajiem būvdarbu termiņiem un faktu, ka viss būvniecības process tika organizēts valstī ieviestās ārkārtas situācijas laikā, esmu patiesi gandarīts, ka kopīgiem spēkiem Latvijā ir radīta lieliska ledus halle ar diviem ledus laukumiem sportisko ambīciju piepildīšanai kā bērniem un jauniešiem, tā arī sporta profesionāļiem. Pašlaik saspringti strādājam, lai jau pavisam drīz uzņemtu Pasaules čempionāta hokejā dalībniekus," norāda Daugavas stadiona valdes loceklis Daniēls Nātriņš.

Halle ir paredzēta hokeja, daiļslidošanas, šorttreka un kērlinga treniņprocesu nodrošināšanai un sacensībām, kultūras pasākumiem, tajā skaitā Dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Ledus hallei ir divi ledus laukumi, no kuriem viens paredzēts kā hokeja izlases treniņlaukums, otrs laukums dažādu disciplīnu slidošanai. Starp abiem laukumiem izvietotas sportistu ģērbtuves un tribīnes 2.stāva līmenī. Halles 2.stāvā ir kafejnīcas telpas un trenažieru zāle.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) ir iepazinusies ar piedāvāto Daugavas stadiona apbūves attīstības priekšlikumu un virzījusi to izskatīšanai Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē, kura lēmusi konceptuāli atbalstīt telpiskā zonējuma un attīstības vīzijas tālāko virzību.

Daugavas stadiona apbūves attīstības koncepcijā ietverts visas kopējās teritorijas perspektīvais telpiskais apbūves risinājums, plānotā sportistu, publikas un transporta plūsma ikdienas, nelielu sporta pasākumu laikā, kā arī masu pasākumu, kā piemēram, Dziesmu un Deju svētki, norises laikā. Vienlaikus, kopējā teritorijas attīstības koncepcijā ir risināts jautājums par teritorijas revitalizāciju un tās atvēršanu iespējami plašam apmeklētāju lokam. Tādējādi, Kultūras sporta kvartāla Daugavas stadions plānojumā un objektu kopējā attīstībā tiks izmantots vienots redzējums par teritorijas attīstību – teritorijā paredzamajiem objektiem, to apjomiem, izvietojumu, sportistu, transporta un gājēju plūsmu.

Daugavas stadiona ledus hallei, kuras būvniecība izmaksās vairāk nekā 10 miljonus eiro, nosvinēti spāru svētki.

Daugavas ledus halles būvniecība tika uzsākta 2020.gada sākumā, līdz šim ir pabeigti gandrīz visi betonēšanas darbi, uzstādītas dzelzbetona metāla konstrukcijas, uzsākti jumta nesošā profila un montāžas darbi, turpinās fasādes sendvičpaneļu montāžas darbi, tiek mūrētas tehniskās telpas, uzsākti ūdens kanalizācijas un siltummezglu izbūves darbi.

Būvniecības termiņi ir saspringti, jo ledus halle ekspluatācijā jānodod līdz 2021.gada martam, lai jau maijā tajā varētu norisināties Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem.

Ledus halle būs divos stāvos ar kopējo platību 9526 m2, paredzot tajā divus ledus laukumus hokejam un dažādu disciplīnu slidošanai. Halles 1.stāvs tiks aprīkots ar sportistu ģērbtuvēm, kafejnīcu un trenažieru zāli, 2.stāva līmenī atradīsies skatītāju tribīnes, biroja telpas un tehniskās telpas. Ledus halle būs piemērota arī kultūras pasākumiem un pulcēšanās vieta Dziesmu un deju svētku dalībniekiem.

VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" un AS "UPB" parakstījis līgumu par vieglatlētikas manēžas ar multifunkcionalitāti būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbiem.

Kopējā līguma summa ir 8 964 577 eiro (bez PVN). Līgums paredz būvprojekta izstrādi 7 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas dienas un būvdarbu izpildi 12 mēnešu laikā no atzīmes būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. Kopējais līguma izpildes termiņš ir 19 mēneši.

Vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti būs paredzēta vieglatlētikas disciplīnu treniņiem un sacensībām. Savukārt ārpus vieglatlētikas treniņu laikiem – komandas sporta veidu, tostarp basketbola, volejbola, florbola, handbola un futzāla, treniņiem un sacensībām.

Manēža tiks būvēta atbilstoši starptautiskās vieglatlētikas asociācijas World Athletic noteikumiem, kas ļaus sporta infrastruktūru, tajā skaitā, vieglatlētikas skrejceļu segumu, sertificēt atbilstoši World Athletic sistēmai un rīkot augsta līmeņa sacensības. Ēkā tiks nodrošināta pilna funkcionalitāte vieglatlētikas treniņu un sacensību norisei – hallē paredzami visi World Athletic iekštelpu sacensību noteikumiem atbilstošie vieglatlētikas sektori un skrejceļi.

Latvijas Nacionālais sporta centrs ir daudziem, pirmšķietami, neko neizsakošs nosaukums, kas pēc sava fonētiskā skanējuma jau pats pēc definīcijas piešķir zināmu pretenziju uz ko nacionāla līmeņa ievērības cienīgu.

Kas ir Latvijas Nacionālais sporta centrs? Tā ir 100% Izglītības un zinātnes ministrijai piederoša kapitālsabiedrība, kas savu darbību jaunajā veidolā uzsāka tikai 2022. gadā.

2022. gada septembrī pēc ilgas un sarežģītas procedūras tika reorganizētas četras valsts kapitālsabiedrības, proti, SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, SIA Tenisa centrs Lielupe, pievienojot šīs organizācijas VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, izveidojot kapitālsabiedrību SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs.

Jauns pārvaldības modelis

Kapitālsabiedrības reorganizācijas ietvaros tika izveidots jauns uzņēmuma pārvaldības modelis, realizējot gan kopīgu iepirkumu organizēšanu, gan vienotu administratīvu funkciju nodrošināšanu, t. sk. izveidojot līdz šim faktiski neeksistējošu mārketinga un produktu pārdošanas funkciju. Būtiski, ka reorganizācijas rezultātā tika ieviesti labas korporatīvās pārvaldības principi, veicinot procesu atklātību, nodrošinot vienotas iekšējās dokumentu pārvaldības kontroles sistēmas esamību, vienota iepirkumu ierosināšanas un preču/pakalpojumu iegādes sistēmas ieviešanu u. c. uzņēmuma labas pārvaldības principiem atbilstošu procesu integrāciju uzņēmuma ikdienas darbībā.

Šodien noslēgusies iepirkuma procedūra par ledus halles būvniecību pie Daugavas stadiona, kurā saņemti pieci pieteikumi, apstiprināja VSIA «Kultūras un sporta centra «Daugavas stadions»» pārstāvis Juris Valters.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijas Hokeja federācijā (LHF) nav pilnīgas pārliecības, ka 2021.gadā Rīgā notiks pasaules čempionāts, kuru paredzēts rīkot kopā ar Baltkrieviju. Problēmas saistītas ar treniņhalli, kas līdz 2021.gada sākumam jāuzbūvē pie Daugavas stadiona. Portāla TVNET rīcībā esošā informācija liecināja, ka Baltkrievija čempionātu ir gatava rīkot viena.

Starp LHF un Baltkrievijas pusi februārī tika parakstīts sadarbības līgums par 2021.gada pasaules čempionāta rīkošanu. Tas paredz, ka vienas apakšgrupas komandas sacentīsies Rīgā, bet otras spēlēs Minskā. Izslēgšanas mači un cīņas par medaļām notiks Baltkrievijā.

Iepriekš pastāvēja bažas, ka 2021.gada pasaules hokeja čempionātu nebūs iespējams rīkot Latvijā, sakarā ar nenoslēgto iepirkumu, tomēr Valters apstiprināja, ka iepirkums ir beidzies un saņemti pieci pieteikumi, kurus nākamās nedēļas laikā izskatīs un izvērtēs.

Banka Citadele piešķīrusi SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) aizdevumu 12,8 miljonu eiro apmērā LNSC kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” rekonstrukcijai, kā arī sporta centra “Mežaparks” attīstībai.

Finansējums paredzēts sekmīgai LNSC sporta centru būvdarbu norisei Rīgā – daudzfunkcionālās Vieglatlētikas manēžas attīstībai, jaunā Vieglatlētikas laukuma un futbola rezerves laukuma rekonstrukcijai, kur plānots ierīkot piepūšamu futbola halli, un sporta centra “Mežaparks” infrastruktūras attīstībai, modernizējot tenisa kortus, kā arī izbūvējot piekļuves laivu piestātnei.

“LNSC infrastruktūras tālākā modernizācija ļaus sasniegt uzņēmuma stratēģisko mērķi – nodrošināt mūsdienīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu LNSC daudzfunkcionālo sporta bāzu pārvaldību un attīstību, radot piemērotus apstākļus dažādiem sporta notikumiem un kultūras pasākumiem nacionālā un starptautiskā mērogā. Ar jauno sporta infrastruktūru mēs, LNSC, turpinām attīstīt sporta vides pieejamību, nodrošinot iespēju ikvienam un visām profesionalitātes un sabiedrības interešu un vecuma grupām iesaistīties sporta aktivitātēs, veicinot veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Esam gandarīti, ka, piešķirot aizdevumu, arī banka Citadele saredz Latvijas Nacionālā sporta centra un sporta infrastruktūras Latvijā izaugsmes potenciālu – ieguldījumu gan amatieru, gan bērnu un jauniešu, gan augsta līmeņa sportistiem nepieciešamās infrastruktūras izveidē,” saka LNSC valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" izsludinājis 12 miljonu eiro vērtu iepirkumu stadiona vieglatlētikas manēžas ar multifunkcionalitāti projektēšanai un būvniecībai, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Būvniecības tehniskajā specifikācijā paredzēts izstrādāt Daugavas stadiona vieglatlētikas manēžas ar multifunkcionalitāti būvprojektu, pamatojoties uz SIA "Otrā avēnija" izstrādāto tehnisko specifikāciju un projektēšanas programmu, kā arī saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes izdoto būvatļauju ar projektēšanas nosacījumiem.

Vieglatlētikas manēžā ar multifunkcionalitāti jāparedz visi "World Athletic" noteikumiem atbilstošie vieglatlētikas sektori, nodrošinot pilnu funkcionalitāti vieglatlētikas treniņu un sacensību norisei, kā arī jāņem vērā biedrības "Latvijas Vieglatlētikas savienība" norādījumi.

Tāpat konkursa uzvarētājam projektā jāveic būvdarbi. Būvdarbu laikā projekta attīstītājs varēs izmantot tikai būvniecībai nodoto teritoriju, ievērojot publisko masu pasākumu norises drošības noteikumus kultūras un sporta pasākumu laikā. Būvprojekta laikā jānodrošina autoruzraudzība būvdarbu laikā.

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Pirmdien pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja izskatīja provizoriskus variantus par skatītāju ielaišanu uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā, bet nekādus lēmumus vēl nepieņēma, aģentūrai LETA pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieka, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Rīcības komitejā izskatīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) izstrādātos scenārijus par skatītāju ielaišanu uz spēlēm klātienē. Nekādu lēmumu par piedāvātajiem variantiem komitejā nebija, jo esošais Ministru kabineta regulējums neparedz skatītāju ielaišanu sporta spēlēs. Severs atgādināja, ka skatītāji klātienē būs iespējami tikai tad, ja to pieļaus Covid-19 epidemioloģiskā situācija valstī un Ministru kabineta lēmums.

LHF piedāvāja, ka skatītājiem iekštelpās tiktu nodrošināta Covid-19 testēšana. Testēšanai izmantotu siekalu eksprestestus. Piedāvātais koncepts paredzēja izveidot atsevišķas ieejas arēnas zonās, marķētus krēslus, skatītājiem būtu jālieto sejas maskas un jāievēro divu metru distance. Šādi "Arēnā Rīga" bija iecerēts ielaist 2660 skatītājus, bet Olimpiskajā centrā - 1058 skatītājus.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejā deputāti 27.aprīlī lēma bez atlīdzības nodot pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu Krišjāņa Barona ielā 99C Izglītības un zinātnes ministrijai jaunas komandas sporta spēļu halles būvniecībai.

Lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē, Rīga valstij nodos īpašumu, ko veido zeme 8897 kvadrātmetru platībā un neizbūvēta jaunbūve. Lēmuma projekts paredz, ka, īstenojot jaunās halles būvniecību, īpašuma tiesības ir jānostiprina uz valsts SIA “Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions” vārda.

Šā gada 18.martā Ministru kabinets nolēma atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto projektu par jaunas komandas sporta spēļu halles būvniecības projektu Rīgā un piešķīra finansējumu 13,65 miljonu eiro apmērā.

Projekts paredz komandu sporta spēļu halles (t.s. „Basketbola mājas”) ar trim transformējamiem basketbola laukumiem un tribīnēm līdz 3000 skatītājiem, kā arī vieglatlētikas un smagatlētikas sektoriem ar piegulošo sporta infrastruktūru (ģērbtuves, sporta medicīna, neliela sportistu dienesta viesnīca, autostāvvieta) projektēšanu un būvniecību.

Otro personu TOP 5 publikāciju sēriju noslēdzam ar pēdējo jeb piekto ietekmīgāko otrā līmeņa amatpersonu Latvijā – Edgaru Severu, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku, Sporta departamenta direktoru.

TOP 5 pirmajās četrās vietās, atbilstoši sākot no pirmās, tika ierindots UR otrais cilvēks Sandis Karelis, Konkurences padomes vadītāja vietnieks Māris Spička, IUB vadītāja vietniece Evija Mugina, VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Ja visu pirmo četru vietu nominanti bija iestāžu vadītāju vietnieki, tad E. Severs iezīmē citu otro personu klasi – ministriju darbiniekus, un pagaidām viņš ir vienīgais, kurš Dienas Biznesa uzņēmēju aptaujā ietekmes ziņā izvirzījies vadībā. Atšķirībā no citiem nominantiem tieši E. Severam piedēvē daudz lielāku ietekmi uz praktiskiem procesiem, un to arī apliecina viņa dalība, pārstāvot valsti kapitālsabiedrībās, vadot valsts līdzekļu piešķiršanu sportam un pārraugot sportam domātos nekustamos īpašumus.