Laikraksts Diena šodien, 23.maijā, publicējis stāstu par to, ko Aināra Šlesera reklāmās nestāsta.

Ainārs Šlesers (Foto: AFP/SCANPIX)«Es jums nelikšu taupīt, bet ļaušu nopelnīt. Rīgai vajag saimnieku, kas saimnieko, nevis izsaimnieko. No LPP/LC Rīgas mēra kandidāta Aināra Šlesera reklāmām pretī raujas nepārprotams vēstījums - viņš ir labs saimnieks, kura rokās uzņēmumi zeļ un plaukst. Enerģijas vai lielu plānu trūkumu Šleseram pārmest tiešām nevar. Taču, izpētot viņa četru gadu darba mantojumu satiksmes nozarē, parādās ainava, kurā liela plānu daļa palikusi tikai solījumos. Turklāt Šlesera laikā Satiksmes ministrijas (SM) uzņēmumiem no valsts ievajadzējās 20.32 miljonu latu subsīdiju. To sauca par samaksu par pakalpojumiem, kas sniegti zem pašizmaksas vai vajadzīgi valstij. Pirms tam veiksmīgi strādājošajiem uzņēmumiem papildu piešprici no valsts nevajadzēja. Šlesera izveidotais astoņkājis, «sabīdot» SM uzņēmumu vadībā savējos, bieži bez kompetences un pat augstākās izglītības, bija nepieredzēta apjoma un nekaunības. Līdzīgi rīkojās arī citi, bet ar tādu vērienu - neviens,» vēsta laikraksts Diena.

Šodien pēc tikšanās starp Pasažieru vilciens vadību un jauno Satiksmes ministru Kasparu Gerhardu no darba aizgājis bēdīgi slavenais Aināra Šlesera šofera dēls Kaspars Upenieks.

K. Upenieks bija PV valdes loceklis un darbā tika pieņemts kā uzņēmuma mārketinga speciālists. Viņam tika maksāta vairāku tūkstošu latu alga, kas izraisīja skandālu mediju telpā un sabiedrībā. Šlesera šofera dēls iepriekš bija strādājis par kārtībnieku pašvaldības policijā un referentu Valsts probācijas dienestā.

Tikšanās starp jauno Satiksmes ministru un PV vadību esot notikusi, lai iepazītos ar aktualitātēm pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu jomā un pārrunātu esošo situāciju PV.

Iepazinies ar situāciju uzņēmumā, K.Gerhards norādīja, ka, ņemot vērā izdevumu samazinājumu visās budžeta pozīcijās, mārketinga projektu realizācija uzņēmuma valdes līmenī nav atbalstāma.

Francijas koncernam "Veolia" strīdā par siltumapgādi būs jāmaksā Viļņas pašvaldībai un tās siltumapgādes uzņēmumam "Vilniaus šilumos tinklai" (VŠT) 56 miljonus eiro, liecina Stokholmas Tirdzniecības kameras Arbitrāžas institūta spriedums.

Tajā teikts, ka Viļņas pašvaldībai un VŠT no "Veolia" un tās pārvaldītā Lietuvas uzņēmuma "Vilniaus energija" pienākas 83 miljonu eiro kompensācija naudā un aktīvos.

Savukārt uzņēmumiem "Veolia" un "Vilniaus energija" no Viļņas pašvaldības un VŠT pienākas 26,9 miljonu eiro kompensācija, nospriedusi arbitrāža.

Līdz ar to Viļņas pašvalībai un VŠT no "Veolia" un "Vilniaus energija" pienākas kompensācija 56,1 miljona eiro apmērā.

Viļņas pašvaldība piektdien paziņoja, ka tā uzvarējusi prāvā, bet "Vilniaus energija" uzsver, ka arbitrāža noraidījusi lielāko daļu pašvaldības un VŠT prasību.

Saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju Stokholmas starptautiskā šķīrējtiesa atzinusi ka "Veolia" un "Vilniaus energija" pārkāpušas nomas līgumu, nelikumīgi piesavinoties emisijas kvotas, kā arī atzina citus līguma pārkāpumus.

Diskutējot par noteikumiem, kas regulētu transporta un īres kompensāciju piešķiršanu deputātiem, Saeimas Saimnieciskās komisijas deputāti šodien aizgāja līdz asumiem un netrūka arī klaigāšanas, dēvējot kolēģus par «debīliķiem».

Deputātiem, piemēram, bija domstarpības par to, vai transporta kompensācijas aprēķināšanai nepieciešamais attālums no dzīvesvietas mērāms līdz Rīgas robežai vai Saeimas durvīm.

Visaktīvāk savu neapmierinātību pret dažādiem noteikumu punktiem pauda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Aivars Dronka, pamatīgi sakaitinot komisijas vadītāju Ilzi Viņķeli (V). Vārdu apmaiņa kļuva aizvien asāka, un saruna novirzījās no tēmas, piemēram, Dronka ieteica pievērst uzmanību "Vienotības" deputātiem, kuri ņemot bezalgas atvaļinājumus plenārsēžu laikā.

Vairāki deputāti, klausoties aizvien emocionālākajos izteikumos, norādīja, ka «mēs sākam kļūt smieklīgi», savukārt Māris Kučinskis (PLL) izteicās, ka viņa kolēģi sākot uzvesties kā «debīliķi».

Premjers Ivars Godmanis negrasās iejaukties ar Aināra Šlesera saistītu cilvēku iecelšanā Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošo valsts uzņēmumu vadībā, raksta Diena.

Premjera uzdevums esot noteikt politiku, bet "viņš nezina šo uzņēmumu personālsastāvu, un politikas īstenošana ir uzņēmuma valdes kompetencē", Dienai norāda I. Godmaņa preses sekretārs Edgars Vaikulis.

Diena raksta, ka gadījums ar A. Šlesera šofera dēla iecelšanu Pasažieru vilciena valdē ar 4 000 LVL algu, viņš nav vienīgais A. Šlesera protežē, kuram gada nogalē atrasts darbs dzelzceļa uzņēmumu vadībā. Latvijas dzelzceļa (LDz) meitasuzņēmuma LDz Cargo valdē iecelts Guntis Mačs, bijušais SM valsts sekretāra vietnieks, kurš no amata aizgāja pēc incidenta, kas bija saistīts ar alkohola lietošanu. LDz valdē vieta atrasta Mārim Gavaram, kurš bez augstākās izglītības bijis I.Godmaņa biroja vadītāja, toreiz izglītības ministra Jura Radzēviča (LPP/LC) padomnieks. Citā PV meitasuzņēmuma padomē iecelts bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds, kurš apgalvo, ka LPP/LC pasākumos vairs nepiedalās un viņu izvirzījis privātais akcionārs, nevis A. Šlesers.

Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā Euribor likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības.

Aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 tūkstošu eiro apmērā, aizdevumiem 150 tūkstošu eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 tūkstošu eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro. Svarīgi, ka kredītņēmējiem atbalsta saņemšanai pašiem nekas nav jādara – atbalsta apjoms tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30. aprīlim, tās izmaksās Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Atbalsts aizņēmējiem tiks maksāts tikai par veiktajiem procentu maksājumiem (nevis par kredīta pamatsummu). Atbalsts apmērs ir 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2 procentpunkti no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes.

Finanšu policijas pārvaldē (FPP) sākts kriminālprocess saistībā ar Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) rokas pulksteņa pirkuma nenorādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, ziņo BNS.

Par to FPP atbildes vēstulē informējusi žurnālistu Lato Lapsu, kurš iepriekš lūdza viest skaidrību ap vicemēra pulksteni, aģentūrai apliecinājis L. Lapsa.

Finanšu policijas pārvalde iepriekš informēja par materiālu izvērtēšanas procesa pabeigšanu saistībā ar šo lietu, taču neatklāja, vai ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa sākšanu vai atteikšanos sākt kriminālprocesu par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā.

Pērnā gada nogalē FPP saņēma informāciju no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ar lūgumu FPP savas kompetences ietvaros izvērtēt informāciju par iespējamo A. Šlesera prettiesisko rīcību.

KNAB gan savas kompetences ietvaros pārbaudē nav konstatējis pārkāpumus saistībā ar A. Šlesera rokas pulksteņa pirkuma nenorādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, tomēr šīs lietas materiāli tika nosūtīti izvērtēšanai Valsts ieņēmumu dienestam.

Ventspils mērs Aivars Lembergs izplatījis atklātu vēstuli, kurā ironizē par Aināra Šlesera ambīcijām padarīt Rīgas ostu par nopietnu konkurentu Ventspils ostai.

«Iepazīstoties ar Rīgas domes vicemēra, Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja Aināra

Šlesera komentāriem par «nopietno konkurentu» Ventspils ostai, jāatzīst, ka Šlesera

kungs nesirgst ar zemu pašnovērtējumu. Ventspilī par rezultātiem parasti spriež pēc

izdarītajiem darbiem – ne pašreklāmas izpausmēm un to biežuma,» raksta Ventspils mērs Aivars Lembergs atklātā vēstulē.

Lembergam», tad Šlesera kungam Rīgas ostā būtu jāsasniedz konkrēti rezultāti, norāda Aivars Lembergs.

Lembergs atgādina, ka Ventspilī pēdējos 4 gados uzbūvēti un ekspluatācijā nodoti 5 jauni termināli ar 300

Somijas tehnoloģiju kompānija Nokia atzinusi, ka pieļāvusi kļūdu bijušajam izpilddirektoram Stīvenam Elopam izmaksājot 18,8 miljonus eiro lielu kompensāciju.

Iespaidīgā summa S. Elopam pienākas saskaņā ar līgumu, kas noteica, ka viņš saņems kompensāciju darba zaudēšanas gadījumā. Kā zināms, nesen ASV kompānija Microsoft iegādājās Nokia tālruņu biznesu. S. Elopam izmaksātā iespaidīgā kompensācija izraisījusi plašu sašutumu Somijā, kuras iedzīvotājus jau tā apbēdinājis tehnoloģiju veiksmes stāsta gals.

Situāciju mēģinājis glābt Nokia priekšsēdētājs Risto Sīlasmā (Risto Siilasmaa), norādot, ka ar S. Elopu noslēgtajā līgumā bijuši tādi paši nosacījumi, kā citiem Nokia kādreiz noalgotajiem izpilddirektoriem. R. Sīlasmā gan bija spiests atzīt, ka kanādietim izmaksātā summa ir par 14,6 miljoniem eiro lielāka nekā kompensācija, kuru saņēma iepriekšējais Nokia izpilddirektors Olio Peka Kalasvuo.

Vai, izbeidzot līgumu ar preču izplatītāju, tam jāmaksā kompensācija pat, ja to neparedz izbeidzamais līgums? Šāds pirmsšķietami vienkāršais jautājums nebūt nav vienkāršs. Šo sarežģītību veido ne tikai ilglaicīgo attiecību pārtraukšanas emocionālais fons, kas, vismaz ētiskā līmenī, uzliek par pienākumu pateikties izplatītājam par tā pūliņiem preču izplatīšanā un to atpazīstamības veicināšanā, bet arī neiespējamība atrast šim gadījumam piemērojamo skaidrojumu Latvijas normatīvajos aktos vai, vismaz, nozīmīgā un plašu publicitāti pelnījušā tiesu spriedumā.

Latvijas normatīvajos aktos atrodamais regulējums, attiecībā uz preču izplatītāju tā mūsdienu izpausmē (proti, uzņēmumu, kas ir atbildīgs par konkrētas preces izplatīšanu, visbiežāk vairumtirdzniecības līmenī, konkrētā reģionā), un preču izplatīšanai piemērojamais vispārīgais regulējums nav liels palīgs kompensācijas par izplatīšanas līguma izbeigšanu jautājuma risināšanā. Tā, ja mēģinām atrast attiecīgu regulējumu, Civillikumā, tas runā tikai par piegādes līgumu, raksturojot to kā vienkāršu pirkuma-pārdevuma līguma veidu ar preču piegādes (loģistikas izpratnē) elementu. Savukārt minētā pirkuma-pārdevuma līguma koncepts atbilst vienreizēja darījuma raksturam, līdz ar to preces piegādātāja un preces izplatītāja attiecību ilgstošais un integrētais attiecību raksturs, un no tā izrietošās abu pušu tiesības un pienākumi, neatrod tiešu atspoguļojumu Civillikuma tekstā.

Ikvienam nodokļu maksātājam pienākas atvieglojumi par apgādājamajiem - pat, ja tie nav ierakstīti viņu algas grāmatiņā.

Atvieglojumus šajā gadījumā var pieprasīt ar gada ienākumu deklarāciju. Turklāt šie atvieglojumi pienākas arī gadījumā, ja nodokļu maksātājs nav guvis ienākumus pilnu gadu. Šo ir apstiprinājusi arī Administratīvā apgabaltiesa savā spriedumā lietā Nr. A420206318 (https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/382384.pdf). Spriedums ir stājies spēkā šā gada 11. jūnijā.

Jāatzīst, ka praksē sastopamies samērā bieži ar šo formālo prasību no VID. Proti, klienti aizpilda savas gada deklarācijas, deklarējot atvieglojumus, taču VID neatmaksā viņiem IIN, kamēr nav izlabots algas nodokļu grāmatiņas ieraksts. Vairums no klientiem apzināti neaizpilda savas algas grāmatiņas ar vēlmi izvairīties no tā, lai viņu darba devēji būtu informēti par apgādājamiem dažādu iemeslu dēļ. Taču, nevēloties strīdēties ar VID un vēloties saņemt pēc iespējas ātrāk IIN pārmaksu, tie pakļaujas šai nepamatotai VID prasībai un veic labojumus savā algas grāmatiņā. Turklāt vēlāk tiem arī esot jāraksta atsevišķs iesniegums VID ar lūgumu vēlreiz pārskatīt viņu lēmumu neveikt IIN atmaksu.

Mainoties valdībai, pie jauna šefa ir tikusi Satiksmes ministrija — pie Kaspara Gerharda (TB/LNNK). Tā ir intitūcija, kas ilgu laika posmu faktiski ir bijusi viena cilvēka — LPP/LC līdera Aināra Šlesera ietekmē.

Protams, zināmu laiku to vadīja Krišjānis Peters, taču viņš kuluāros vairāk tiek uzskatīts par Šlesera vēlmju izpildītāju, nevis reālu kaut kā vadītāju.

Mainoties ietekmes sfērām, turklāt Šlesera partiju vispār atstājot opozīcijā, nav brīnums, ka Gerhards ir sācis ar paziņojumu, ka ir pieprasījis informāciju par aviokompānijas Air Baltic valdes priekšsēdētaja Bertolta Flika atalgojumu. Cerams, ka ministra rosība nebeigsies ar to pašu, ar ko ir rezultējušies ne vienas vien kādas ministrijas vadītāja, premjera un pilsētas mēra revolucionārs paziņojumi par nodomiem izrevidēt dažādas «savējo» barotnes, kas ar čiku vien beidzas.

Ventspils novada alus darītavas Užavas alus (iepriekš Zaksi) līdz šim vienīgais īpašnieks un valdes loceklis Uldis Pumpurs ir nodevis 99% uzņēmuma kapitāldaļu savam dēlam Oskaram Pumpuram.

Uldis Pumpurs aģentūrai LETA apstiprināja, ka daļu kapitāldaļu nodevis savam dēlam, lai dēls nākotnē turpinātu viņa iesākto. «Redzu, ka dēlam ir interese, un vēlos, lai viņš vairāk pievēršas uzņēmējdarbībai. Zelta «akcija» joprojām pieder man,» sacīja Uldis Pumpurs, piebilstot, ka tādējādi joprojām kontrolē uzņēmumā notiekošo. Uldis Pumpurs paliek arī vienīgais Užavas alus valdes loceklis.

Pumpurs piebilda, ka līdz ar kapitāldaļu nodošanu dēlam vēlas ievirzīt atvasi uzņēmējdarbībā, kā arī radināt dēlu pie atbildības, sākotnēji pārraugot jaunā kapitāldaļu līdzīpašnieka darbību. «Tā ir dzīves skola, jo, kā zināms, dzīvē viss 100% nenotiek tā, kā māca skolā. Vēlos, lai dēls būtu pieredzējis arī praktiskā ziņā,» sacīja Pumpurs.

Pagājušajā mēnesī kļuva zināms, ka Ventspils novada alus darītavas Užavas alus līdz šim vienīgais īpašnieks un valdes loceklis Uldis Pumpurs ir nodevis 99% uzņēmuma kapitāldaļu savam dēlam Oskaram Pumpuram. Užavas alus jaunais īpašnieks biznesa portālam db.lv stāsta par sevi un saviem plāniem.

«Redzu, ka dēlam ir interese, un vēlos, lai viņš vairāk pievēršas uzņēmējdarbībai. Zelta «akcija» joprojām pieder man,» aģentūrai LETA iepriekš sacīja Uldis Pumpurs. Viņš arī norādīja, ka līdz ar kapitāldaļu nodošanu dēlam vēlas ievirzīt atvasi uzņēmējdarbībā, kā arī radināt dēlu pie atbildības, sākotnēji pārraugot jaunā kapitāldaļu līdzīpašnieka darbību.

Oskars Pumpurs:

«Es mācos Latvijas Universitātē studiju programmā Vadības Zinības. Šovasar pabeidzu 3.kursu.

Esmu bijis līdzīpašnieks vairākos ar ēdināšanu saistītos uzņēmumos. Alusdarītavā pirmo reizi sāku strādāt 2001.gada vasarā, kad man bija 6 gadi. Kopš tās vasaras esmu strādājis alusdarītavā katru vasaru, lai pārzinātu visu ražošanas ciklu.

SEB banka ir identificējusi kļūdu kredīta likmes nosaukumā tajos kredītlīgumos, kuros klienti izvēlējušies ilgtermiņa (2, 3 vai 5 gadu) eiro, ASV dolāru vai Šveices franku likmes, un šāda kļūda varēja maldināt kredītņēmēju par likmes izcelsmes avotu, liecina bankas paziņojums.

Banka ir novērsusi kļūdas atkārtošanās iespēju, kā arī identificējusi tos klientus, kurus šī kļūda ir skārusi.

Šā gada vidū SEB banka konstatēja, ka nedaudz vairāk nekā 3800 kredītlīgumos kļūdaini norādīts procentu likmes nosaukums. Līgumos lietotas likmes «24, 36 vai 60 mēnešu LIBOR/EURIBOR», kas publiski netiek kotētas, bet bankas sistēmā likmes aprēķiniem tika piemērota ilgtermiņa likme - SEB bankas attiecīgā termiņa resursu cena, pēc kuras SEB banka ir aprēķinājusi un ieturējusi klientam procentu maksājumus. SEB bankas resursu cena ir vienīgā SEB bankā pieejamā likme kredītlīgumiem tajos gadījumos, ja klienti izvēlas kredīta likmi fiksēt periodam, kas ilgāks par vienu gadu.

Iedzīvotājiem neiesniedzot gada ienākumu deklarācijas, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas izveidojies, piemērojot gada diferencēto neapliekamo minimumu, valstij var tikt «uzdāvināti» pat astoņi miljoni eiro, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

2016. gadā Latvijā tika ieviests diferencētais neapliekamais minimums. Viena no galvenajām domām bija šādā veidā atbalstīt mazāk turīgos Latvijas iedzīvotājus. Lai šie mērķi realizētos pilnībā, šiem iedzīvotājiem ir no šā gada Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz gada deklarācijas un jālūdz atmaksāt pārmaksāto IIN. Deklarācijas būtu jāiesniedz katram, kura alga uz papīra pagājušā gadā nepārsniedz 1000 eiro, tātad aptuveni pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju. Tajā skaitā tas būtu jo īpaši svarīgi mazo algu saņēmējiem – līdz 380 eiro algas gadījumā no valsts pienākas 69 eiro.

Tomēr vairāki raidījuma uzrunātie strādājošie, gan ar minimālo algu, gan 700 eiro algu, neko nav zinājuši par diferencēto neapliekamo minimumu. Nesen skolu pabeigušais Eduards pērn vēl tikai nedaudz piestrādāja, tāpēc par deklarāciju viņam vispār nav ne jausmas. «Es vispār nezināju par tādām iespējām no valsts naudu dabū, tā teikt. Es nezinu, kā es varētu uzzināt. Manuprāt, ja valsts uzskata, ka kādam pienākas, tad viņam būtu attiecīgi jānotur kontakts ar katru personu un jāsaka, ka līdz ko esat strādājis, jums pienākas šāda summa. Tas, manuprāt, būtu korektākais variants,» saka Jaunatnes iniciatīvu centra jaunatnes darbinieks Eduards.

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers "un komanda" ceturtdien, 8. janvārī, sapinās melos par viņa šofera dēla Kaspara Upenieka iecelšanu labi apmaksātajā Pasažieru vilciena (PV) valdē. Ziņas par to, ka K. Upeniekam būtu īpaša izglītība vai pieredze mārketingā, neatbilst patiesībai, raksta Diena.

Diena noskaidroja, ka K. Upenieks ieguvis bakalaura grādu Latvijas Lauksaimniecības universitātē organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģijā. "Mārketinga speciālistus mēs negatavojam, bet tas, ka mūsu audzēkņi var izmantot priekšmetos gūtās zināšanas tālākajā darbā, nav noliedzams," sacīja programmas vadītāja Anda Grīnfelde.

Arī ministra izteikumi par K. Upenieka pieredzi izrādījušies nepatiesi, jo ilgāko daļu darba mūža viņs pavadījis valsts darbā par policistu kārtībnieku un Valsts probācijas dienesta vecāko referentu. Diena iestādē noskaidroja, ka viņa galvenais uzdevums bijis piespiedu darbos nodarbināto grēkāžu kontrole, piemēram, pārbaudot, vai viņi noteiktajā laikā parkā grābj lapas. "Ar mārketingu viņš noteikti nenodarbojās," teica dienestā.

Ukrainā virs Kremļa atbalstītās kara darbības zonas notriektā lidmašīna ar 298 bojā gājušajiem ir viens no lielākajiem aviācijas negadījumiem pasaulē. Šādos gadījumos neizbēgami rodas arī jautājums par to, kurš un vai kompensēs zaudējumus un kādā apmērā. Cik lieli vispār ir zaudējumi un kāda ir bijusi līdzšinējā prakse pasaulē? Svarīgs aspekts ir arī lidmašīnas lidošana pāri kara darbības zonai un vai tā oficiāli skaitās kara darbības zona, vai varbūt tomēr juridiski izrādīsies, ka lidmašīnu notrieca teroristi – visa šī informācija ietekmēs lēmumus par kompensācijas lielumiem un par aviosabiedrības atbildību.

Jāatzīmē, ka lielā augstumā lidot pāri kara darbības zonām ir pasaules aviosabiedrību regulāra prakse. Katru dienu tūkstošiem lidmašīnu lido pāri vietām ar dažādu kara darbības aktivitāti. Pāri nemierīgajam Ukrainas austrumu reģionam līdz pagājušajai nedēļai katru dienu lidoja pasažieru lidmašīnas, un arī reisa MH17 notriekšanas pēcpusdienā tur gaisā atradās vairāku aviosabiedrību lidmašīnas. Tiek uzskatīts, ka lidot 10 000 metru augstumā ir salīdzinoši droši, jo ar roku pārnēsājamās pretgaisa raķetes tik augstu nesniedzas, bet parastiem nemierniekiem un līdzīgiem grupējumiem augsti attīstītu pretgaisa aizsardzības ieroču nav - tādi ir tikai lielu valstu oficiālam armijām. Pat arābu un rietumu atbalstītajiem Sīrijas nemierniekiem pretgaisa aizsardzības ieroči netiek izsniegti, par ko gan viņi regulāri sūdzas. Tomēr, kā secināms no publikācijām pasaules presē, tad Ukrainas nemiernieki tiek apgādāti ar daudz jaudīgākiem ieročiem, tai skaitā pretgaisa aizsardzības raķetēm. Šobrīd masu medijos cirkulē ziņas un versijas par to, ka Malaizijas lidmašīnu notrieca Krievijas atbalstītais grupējums ar Krievijas armijas piegādātu raķeti BUK, lai gan domas dalās par to vai pašu raķeti izšāva Krievijas armijas personāls vai arī tās atbalstītie militārie formējumi. Apstāklis, ka militārie formējumi cenšas ierobežot piekļuvi pie lidmašīnas atliekām un pierādījumiem, netieši liecina, ka viņiem vai viņu atbalstītājiem ir, ko slēpt.

Saeimas sēdē ceturtdien, 21.jūnijā 61 deputāts deva piekrišanu kolēģa Askolda Kļaviņa kratīšanai.

Akcepts dots kratīšanas uzsākšanai viņa deklarētajā dzīvesvietā, personas lietošanā esošajā automašīnā un kratīšanas rezultātā izņemto mantu apskatei.

«Man tas ir pārsteigums, bet ja vajag visu var apskatīt gan manā dzīvesvietā, gan mašīnā,» uzsvēra pats A. Kļaviņš. Saeimas deputāts Augusts Brigmanis norādīja, ka uzticas tiesību aizsardzības iestādēm un uzskata, ka tas nav politisks pasūtījums. «Nevaru balsot ne par, ne pret, ne atturēties, jo pamatojuma nav,» tā Saeimas deputāts Jānis Ādamsons.

Kļaviņš pauda pārsteigumu par šo situāciju. Reizē viņš norādīja, ka jau kādu laiku esot klīdušas baumas saistībā ar to, ka viņš ir nomainījis savu deklarēto dzīvesvietu uz Liepāju. Deputāts uzsvēra, ka Liepājā viņam ir mājas, kur viņš arī uzturas.

Četrām Īrijas kompānijām būs jāsamaksā kompensācija - 24.5 tūkst. eiro (17.22 tūkst. latu) apmērā, par latviešu un lietuviešu strādnieku diskriminēšanu darba vietā, ziņo Irish Times.

Īrijas Vienlīdzības tribunāls vakar izdevis četrus atsevišķus lēmumus, kas saistīti ar Latvijas pilsoni un trīs Lietuvas pilsoņiem, kuri nepamatoti atlaisti no darba, vai nav saņēmuši atlaišanas kompensācijas, kādas pienākas viņu īru kolēģiem.

Lai gan kompānija Realtime Technologies tiesā apgalvoja, ka atlaišanas kompensācija netiek izmaksāta arī īru darbiniekiem, pierādīt pretējo kompānijai tiesā neizdevās.

Lietuvieši - Irmants Stukonis un Vīgands Urbonavičus - uzvarējuši tiesā pret kompāniju Coalport Building par nepamatotu atlaišanu no darba. Tiesa nolēma, ka kompānijai jāizmaksā Stukonim 8.5 tūkst. eiro (5.97 tūkst. latu) kompensācija, bet viņa kolēģim Vīgandam Urbonavičam 500 eiro (351.4 latu) kompensācija.

Lielāko sūdzību skaitu par pakalpojumiem Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) saņem tieši par aviopakalpojumiem, šodien preses brīfingā pastāstīja PTAC direktore Baiba Vītoliņa.

Ja 2012. gadā par aviopakalpojumiem centrs saņēma 133 sūdzības, tad 2013.gadā jau saņemtas 233 sūdzības, atklāja Vītoliņa. No tām 133 sūdzības saņemtas saistībā ar regulu, kas paredz noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem, ja tiem atteikta iekāpšana vai lidojums ilgi kavējies vai ticis atcelts.

Pašlaik Eiropas Savienības (ES) varas iestādes strādā pie regulas grozījumiem, kas ierobežos aviokompāniju iespējas aizbildināties ar «ārkārtas apstākļiem», tiks palielinātas kompensācijas, kā arī būs nopietnāk jāinformē par aviopasažieru tiesībām.

Kā stāstīja B. Vītoliņa, 37 sūdzību gadījumos ir rasts pozitīvs risinājums - pēc PTAC lietas izskatīšanas pasažieriem ir izmaksāta kompensācija. Savukārt 43 sūdzības pārsūtītas citām dalībvalstīm, jo regula nosaka, ka sūdzību izskata tā valsts, no kuras izlido reiss.

Bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera aģitācijas kampaņu pirms jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām, visticamāk, veidos reklāmas aģentūras Mooz! vadītājs Ēriks Stendzenieks, raksta Bizness&Baltija.

Ē. Stendzenieks laikrakstam norādījis, ka pagaidām darbs pie kampaņas nav sākts, piebilstot, ka A. Šlesera kampaņa Rīgas mēra amatam būšot īpaši skaļa, un, iespējams, bijušais satiksmes ministrs atkal izvēlēsies buldozera tēlu.

Ē. Stendzenieks apgalvo, ka Šlesera kampaņa pievērsīs sabiedrības uzmanību. "Aināra Šlesera reklāmas kampaņa nodārdēs tā, ka sabiedrībā to apspriedīs," tā Ē. Stendzinieks.

Valsts kontroles (VK) ziņojums par LVRTC labi raksturo iepriekš Satiksmes ministrijā valdījušā Aināra Šlesera darba stilu, kurš ministriju un tās pakļautības struktūras uztvēra kā savu dzimtmuižu, kuru izmantoja vienīgi savās, nevis valsts interesēs.

Tādu viedokli Db pauda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

«Tagad mēs sākam plūkt Šlesera «darbu» patiesos augļus – gandrīz sagrauts Latvijas Pasts, necaurspīdīgi lēmumi airBaltic, izsaimniekots LVRTC,» uzskaita A.Kampars, vienlaikus pieļaujot, ka tas vēl nav viss, kas tuvākajā laikā kļūs zināms.

«Tas tikai nozīmē, ka tiesībsargājošajām institūcijām ar daudz lielāku rūpību jāseko līdzi Šlesera kunga darbībām, nevis tās konstatējot pēc tam, kad viņš vairs neieņem savu amatu, bet gan jau savlaicīgi, lai varētu pārkāpumiem piemērot attiecīgu soda mēru. Pretējā gadījumā - suņi rej, bet karavāna iet uz priekšu,» tā A. Kampars.

Tiek prognozēts, ka tā saucamā Latvenergo amatpersonu lieta varētu turpināties pat divus gadus; tikmēr bijušais energokompānijas vadītājs Kārlis Miķelsons gatavojas sākt privāto biznesu, sestdien ziņoja telekompānija LNT.

Saistībā ar Latvenergo amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jūnijā kopumā aizturēja septiņus cilvēkus - piecus uzņēmuma vadošus darbiniekus un divas privātpersonas.

KNAB aizturētās Latvenergo koncerna amatpersonas ir Miķelsons, viņa vietnieks Aigars Meļko, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs, kā arī Sadales tīkla Austrumu reģiona tehniskais vadītājs Edgars Vitkovskis. Šajā lietā tika aizturēts arī biznesa konsultants Andrejs Livanovičs, kuram bijuši kopēji darījumi ar Latvenergo amatpersonām un viņu radiniekiem un kura firma darbojusies kā Rīgas otrās termoelektrostacijas rekonstrukcijas konsultantu - Šveices kompānijas AF Colenco - aģents.