Īstenojoties Trampa solījumiem ekonomikas pasākumu veicināšanā, ASV atkal var ieslēgt naudas drukājamās mašīnas pogu, tādējādi arī dolāra kāpums pret eiro varētu apstāties
Aizejošo noteikti varētu uzskatīt par pārbaudījuma gadu dažādu politisko lēmumu ietekmē uz investīciju vidi. Bažījoties par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, mārciņas kurss pret eiro sāka kristies jau tad, kad radās ideja par referenduma ierosināšanu. Nedaudz citāda ir situācijas attīstība ASV. Tur biržas indeksi nonākuši ne tikai vēsturiskajos maksimumos, bet arī dolāra kurss piedzīvojis visai strauju kāpumu, pēdējo pāris nedēļu laikā pret eiro izaugot apmēram par pieciem procentiem.
Valūtas tirgū tas ir visai straujš kāpums, radot likumsakarīgu jautājumu par to, kas gaidāms tālāk. Raugoties uz ASV ekonomiskajiem datiem un salīdzinot tos ar citu pasaules valstu sniegumu, līdz prezidenta vēlēšanu rezultātu uzzināšanai varēja vismaz puslīdz droši turēties pie prognozēm par to, ka dolāra vērtība pret pārējām pasaules valūtām turpinās nostiprināties. Viens no galvenajiem iemesliem šādai atziņai bija vispār zināms fakts, ka ar naudas masas palielināšanu īstenotā tautsaimniecības stimulēšanu ASV jau ir beigusies, savukārt citos pasaules reģionos tā turpinās un pat var uzņemt vēl spēcīgākus apgriezienus nekā līdz šim. Tagad līdz ar Trampa priekšvēlēšanu solījumiem skats uz ASV valūtas perspektīvām var piedzīvot izmaiņas, viss gan ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā jaunajam prezidentam izdosies tikt līdz savu priekšvēlēšanu solījumu realizēšanai.
Raugoties no uzņēmējdarbības viedokļa, priekšvēlēšanu solījumi pat varētu šķist visai simpātiski vismaz jautājumos, kas ir saistīti ar ienākumu nodokļa samazināšanu vai masveidā īstenotu infrastruktūras izbūvi. Tomēr viss atduras pret naudu, un, piemēram, saskaņā ar ar konservatīvā Nodokļu fonda aprēķiniem, viņa pēdējā laika ieceru īstenošana ASV valdības ieņēmumus nākamo desmit gadu laikā samazinātu par 5,9 triljoniem dolāru. Vienlaikus, ja tiktu īstenoti ieguldījumi uzņēmējdarbības attīstībai, palielinātos valsts budžeta izdevumu daļa. Tas nozīmē, ka palielinātos valsts vajadzība aizņemties, uz ko jau šobrīd reaģējis valsts parāda vērtspapīru tirgus, kurš kopš prezidenta vēlēšanu rezultātu publicēšanas piedzīvojis visai iespaidīgu izpārdošanu. Tādējādi valsts obligāciju ar desmit gadu dzēšanas termiņu ienesīgums palielinājies no 1,86% 8.novembrī līdz 2,34% 18. novembrī. Tas nozīmē ne tikai to, ka, saglabājoties pašreizējai situācijai, valstij vajadzēs aizvien vairāk jauno obligāciju laidienu apkalpošanai, bet arī kopumā aizņemšanās ASV kļūst dārgāka. Lielākas obligāciju likmes teorētiski var piesaistīt ārvalstu ieguldītājus, taču tas notiks brīdī, kad šo vērtspapīru cenas sāks augt, nevis piedzīvot samazināšanos, kā tas notiek patlaban. Tādējādi, ja neziņa par Trampa reālās darbības atšķirībām no priekšvēlēšanu solījumiem turpināsies ilgstoši vai arī jaunais prezidents īstenos pasākumus, kas viņa valstij nav pa kabatai, gaidītā uzplaukuma vietā ASV var piedzīvot valūtas vērtības krituma izraisītu inflācijas pieaugumu, kas gan var pozitīvi ietekmēt atsevišķu uz eksportu orientētu tautsaimniecības sektoru finanšu rādītāju uzlabošanos.