ASV FRS vadība 22. martā kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 4,75% - 5,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi). Pirmo reizi kopš 2007. gada septembra dolāra bāzes procentu likmes augšējā robeža sasniegusi 5% atzīmi.

16 martā mēs atzīmējām pirmo gada dienu kopš ASV FRS uzsāka procentu likmju celšanas ciklu un pavisam šis ir jau devītais dolāra bāzes procentu likmju paaugstinājums deviņās sapulcēs pēc kārtas un kopējais procentu likmju kāpums jau sasniedzis rekorda augstus 475 bāzes punktus rekorda īsā laikā.

FRS paaugstina bāzes procentlikmi par ceturtdaļu procentpunkta 

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma paaugstināt bāzes...

Vienlaicīgi ASV FRS sola turpināt savu aktīvu mazināšanu. Vēl pagājušā gada martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz šim brīdim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 320 miljardiem dolāru. Tas ir neto rezultāts ņemot vērā arī to, ka sakarā ar dažu ASV banku bankrotiem un tiem sekojušajai nestabilitātei finanšu tirgū, centrālā banka tirgus likviditātes uzlabošanai pēdējās divās nedēļās ir palielinājusi savus aktīvus par gandrīz 300 miljardiem dolāru.

Lēmuma pamatojums

Neskatoties uz pēdējo pāris nedēļu satricinājumiem banku sektorā un to izraisītajiem viļņiem finanšu tirgū ASV dolāram turpinās straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tomēr pamazām jau ir saskatāmas procentu likmju celšanas cikla beigas un procentu likmju griesti šķiet ir tuvu. Šobrīd, spriežot pēc ASV FRS publicētajiem materiāliem, izskatās, ka tuvākajās sanāksmēs varētu būt sagaidāms vēl viens neliels procentu likmju paaugstinājums un tad ne pārāk ilgstoša pauze, kurai, iespējams, var sekot arī likmju pazeminājums gada beigās.

ASV FRS vadītājs prieku par likmju kāpuma beigām gan mazināja ar solījumu, ka, ja būs vajadzīgs cīnīties ar inflāciju, likmju paaugstināšana var tikt arī turpināta. Šobrīd viedoklis par to, kā varētu uzvesties dolāra procentu likmes ir mainījies, jo centrālā banka sagaida, ka pēdējo pāris nedēļu notikumi pasliktinās situāciju ASV kredītu tirgū, kas būs līdzvērtīgs efekts likmju paaugstināšanai. Ja centrālajai bankai ir taisnība, tad līdz šim veiktais kredītu sadārdzinājumu komplektā ar stingrākām prasībām kredītu ņēmējiem panākts patēriņa bremzēšanos un inflācijas līmeņa pazemināšanos.

Pretēji ECB, kura eiro zonas IKP prognozi šim gadam paaugstināja uz 1%, ASV FRS ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam pazemināja no 0,5% uz 0,4%. Joprojām tiek gaidīts bezdarba līmeņa kāpums 4,5% virzienā, bet centrālā banka atzīst, ka brīvo darba vietu joprojām ir daudz un darba tirgus ir spēcīgs. Katrā ziņā jebkuras izteiktās prognozes apdraud liela nenoteiktība, un centrālās bankas abās okeāna pusēs ir gatavas ātri reaģēt uz ekonomikas vai finanšu tirgus izmaiņām, ko ASV FRS pēdējo pāris nedēļu laikā uzskatāmi pierādīja.

Varenākās centrālās bankas likmju kāpināšanu uzliek uz pauzes. Tas liek domāt par augstāko šādu likmju punktu.

Rudens pēdējo mēnešu mija pagāja pasaulē varenāko centrālo banku sapulču zīmē. Pašā novembra sākumā tikās globālā mērogā paši ietekmīgāki centrālie baņķieri - ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) politikas noteicēji. Tāpat tirgus dalībnieki joprojām mēģināja sagremot oktobra beigu Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes toni. Par svaigākajiem monetārās politikas lēmumiem informēja arī britu baņķieri.

Visi finanšu pasaulē grib zināt, kas notiks ar naudas cenu, un FRS ir atbildīga par karaļa - ASV dolāra - šādu cenu. Šajā ziņā gan patiešām izskatās, ka dolāru uguņošana varētu būt beigusies vai pasaule tam ir ļoti tuvu. ASV FRS savu galveno refinansēšanas likmi minētajā sanāksmē atstāja nemainīgu 5,25-5,5% koridorā. Tas ir augstākais šo likmju līmenis 22 gados.

Jūlija izskaņā ASV Federālā Rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā banka (ECB) paaugstināja bāzes likmes par 0.25 procenta punktiem. Iepriekš centrālās bankas šos lēmumus bija plaši skaidrojušas, tāpēc tie nevienam nesagādāja pārsteigumu. Tādējādi FRS dolāru likme sasniedza 5.25 - 5.50% diapazonu, ECB depozīta likme 3.75% un refinansēšanas likme 4.25% apgabalu.

Vai pasaules lielākās centrālās bankas rudenī turpinās celt likmes, vai jau tagad esam sasnieguši virsotni likmju ciklā? Pašlaik uz šo jautājumu pareizās atbildes nav nevienam, arī centrālo banku vadītājiem.

Līdz šim centrālo banku rīcības plāns ir bijis pilnīgi skaidrs – patēriņa cenām augot ar nepieņemami lielu ātrumu, FRS un ECB strauji cēla likmes, lai savu iespēju robežās šo kāpumu apslāpētu. Jo straujāk inflācija palielinājās, jo agresīvāk centrālo banku pārstāvji rīkojās. Redzot pirmās inflācijas bremzēšanas pazīmes, centrālās bankas arī pārslēdzās uz zemāku ātrumu – mazināja likmju celšanas soli. Tagad FRS un ECB ir nonākušas punktā, kad tālākie plāni kļūst maksimāli nekonkrēti – katra likmju pacelšana (arī jūlijā) varētu izrādīties pēdējā šajā likmju celšanas ciklā.

Aizejošais 2022. gads ieies monetārās politikas vēsturē ar jauniem inflācijas rekordiem un Centrālo banku tektonisku noskaņojuma maiņu – no pārmērīgi vaļīga monetārā kursa šī gada sākumā līdz izteikti ierobežojošam gada beigās.

Vai Centrālo banku ierobežojošā politika varētu atslābt nākamgad, un vai Latvijas kredītņēmēju maksājumi pēc jaunāko likmju celšanas arvien turpinās kāpt?

Likmes turpina kāpt, taču mazākiem soļiem

Decembra vidū lielākās Rietumvalstu Centrālās bankas bija sanākušas uz savām šī gada pēdējām sēdēm. Pirmās inflācijas bremzēšanas pazīmes kopā ar jau notikušajām masīvām likmju izmaiņām ļāva Federālo rezervju sistēmai (FRS) ASV un Eiropas Centrālai bankai (ECB) decembrī samazināt likmju celšanas ātrumu. Bāzes likmes abās okeāna pusēs tika celtas par 0,50 procenta punktiem pēc tam, kad iepriekš likmju celšanas solis bija 0,75 procenta punktu vērtībā.

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Augustā globālie finanšu tirgi piedzīvoja ievērojamu svārstīgumu, ko izraisīja jaukti ekonomiskie dati un centrālo banku lēmumi. Tirgus nonācis situācijā, ka arvien lielākas gaidas ir uz ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) un tās lēmumu par iespējamu procentlikmju samazinājumu.

Mēnesis sākās ar bažām, kas radās no vājākiem nekā gaidīts ASV ekonomiskajiem rādītājiem un procentu likmju paaugstināšanas Japānā, kas sākotnēji izraisīja strauju akciju kritumu globālajos tirgos. Tomēr vēlāk noskaņojums uzlabojās, ļaujot tirgiem atgūties un noslēgt mēnesi uz pozitīvas nots. Indeksu līmenī ASV akciju tirgus pieauga par 2,4 %, kamēr Eiropa un attīstības valstis sekoja ar 1,6 % sniegumu. Parāda vērtspapīri, it sevišķi attīstības valstu un ASV valsts obligācijas, guva pozitīvu virzību, pārspējot Eiropas obligāciju tirgu. Lielākais obligāciju cenu kāpums bija vērojams attīstības tirgos ar 1,9 %, kam cieši sekoja ASV paaugstināta riska un investīciju reitinga obligācijas ar attiecīgi 1,5 % un 1,4 % pieaugumu.

Ja nepatraucēs nekas negaidīts, 6. jūnijā ECB varētu “nogriezt” nelielu daļiņu no eiro procentu likmēm nost. Tas būtu pirmais eiro procentu likmju pazeminājums kopš 2019. gada rudens. 2019. gada septembrī ECB pazemināja eiro depozīta procentu likmi no -0,40% uz -0,50%, bet pēc tam no 2022. gada jūlija sekoja 10 likmes paaugstinājumi kopumā par 450 bāzes punktiem.

Kas atbalsta likmju pazemināšanas ideju? Pēc ECB vārdiem: “Nākamajos mēnešos gaidāms, ka inflācija svārstīsies aptuveni pašreizējā līmenī un pēc tam samazināsies līdz mūsu mērķa līmenim nākamajā gadā. To noteiks vājāks darbaspēka izmaksu kāpums, mūsu ierobežojošās monetārās politikas seku izpausme, kā arī enerģijas krīzes un pandēmijas ietekmes mazināšanās.”

Bet pie horizonta ir arī negaisa mākoņi – piegādes ķēžu izaicinājumi, kari un energoresursu cenu kāpums (naftas cena aprīlī pakāpās virs 90 dolāriem par barelu), kaut arī mērenāks, tomēr algu kāpums un joprojām augstais pakalpojumu cenu kāpums (martā šajā segmentā gada inflācija 4%).

Tirgus dalībniekus bažīgus dara arī ASV inflācijas rādītāji, pēc kuru publicēšanas 10. martā pakāpās gan dolāra vērtība, gan ilgtermiņa procentu likmes abās okeāna pusēs. Lai arī ECB pieņem lēmumus neatkarīgi, rūpējoties par eiro zonas monetāro politiku, notikumi ASV ar laiku var veicināt inflācijas importu, ja turpināsies dolāra vērtības kāpums (sadārdzinot izejvielu un citu lietu, kurām pasaulē cenas nosaka dolāros, importa vērtību).

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela uzrunas, kurā viņš norādīja uz FRS pāreju uz mazāk agresīvu monetāro politiku cīņā pret inflāciju.

Akciju cenas kāpa arī Eiropas biržās, ko veicināja labāki inflācijas dati eirozonā.

Gada inflācija eirozonā novembrī samazinājusies līdz 10%, salīdzinot ar 10,6% oktobrī, tādējādi reģistrēts pirmais kritums pēdējos 17 mēnešos, liecina trešdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.

"Šis bija neoficiālais pavērsiens, kuru gaidīja tirgi," sacīja "Forex.com" analītiķis Džo Perijs, runājot par Pauela izteikumiem.

Pauels savā uzrunā Brukingsa Institūtā Vašingtonā sacīja, ka FRS var mīkstināt savu nostāju procentlikmju paaugstināšanas jautājumā "jau" decembrī, kad ir paredzēta FRS politikas noteicēju nākamā sēde.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos, bet ASV dolāra vērtība turpināja kristies pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela uzrunas, kurā viņš sacīja, ka FRS var pāriet uz mazāk agresīvu monetāro politiku cīņā pret inflāciju.

Pauels savā uzrunā Brukingsa Institūtā Vašingtonā trešdien sacīja, ka FRS var mīkstināt savu nostāju procentlikmju paaugstināšanas jautājumā jau decembrī, kad ir paredzēta FRS politikas noteicēju nākamā sēde.

"Vēl arvien pārāk augsta inflācija liek FRS turpināt procentlikmju paaugstināšanu. Bet to paaugstināšanas temps var palēnināties jau šomēnes," sacīja "Convera" analītiķis Džo Manimbo.

Investori gaida ASV nodarbinātības datu publicēšanu piektdien. Analītiķi paredz, ka saskaņā ar tiem ASV ekonomikā novembrī ir radīti 200 000 jaunu darbavietu, bet bezdarbs saglabājies stabils 3,7% līmenī.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga pēc ceturtdien publiskotiem ES statistikas biroja "Eurostat" datiem, ka oktobrī bezdarbs eirozonas dalībvalstīs vidēji bijis 6,5%, kas ir rekordzems līmenis.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga cerībā uz jaunām procentlikmju pazemināšanām, bet pagājušonedēļ notikušās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanas radīto impulsu mazināja vājāki eirozonas ekonomikas dati.

Akciju cenu kāpums notika pēc FRS pagājušajā trešdienā pieņemtā lēmuma samazināt bāzes procentlikmi par 0,5 procentpunktiem un solījuma to samazināt arī turpmāk. Tā bija pirmā FRS procentlikmju samazināšana kopš 2020.gada.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Monetārās politikas mīkstināšana "atbalsta akcijas", sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings. Viņš prognozēja, ka FRS varētu paātrināt procentlikmju tālāku samazināšanu vājāka darbaspēka tirgus gadījumā.

Londonas un Parīzes biržās akciju cenas nedaudz pieauga, bet Frankfurtes biržā tās pieauga par 0,7%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība samazinājās pēc datu publiskošanas par ASV inflācijas nelielu samazināšanos aprīlī, kas atjaunoja cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) tuvākajos mēnešos pazeminās procentlikmes.

Investori nepacietīgi gaidīja jauno ASV patēriņa cenu indeksa (CPI) datu publiskošanu pēc tam, kad inflācijas palielināšanās gada sākumā vairoja bažas par to, kad FRS varētu sākt mīkstināt savu monetāro politiku.

Gada inflācija ASV aprīlī samazinājusies līdz 3,4% salīdzinājumā ar 3,5% martā, liecināja Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati. Šis kritums saskanējis ar analītiķu prognozēm.

Trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga, noslēdzot tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām samazinājās, jo zemāku procentlikmju perspektīva padarīja ASV dolāru mazāk pievilcīgu ārvalstu investoriem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) paziņoja par vēl vienu ievērojamu procentlikmju paaugstināšanu un lika saprast, ka nesteigsies mīkstināt savu monetāro politiku.

FRS Atvērtā tirgus komiteja trešdien jau ceturto sanāksmi pēc kārtas nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par trim ceturtdaļām rocentpunkta.

Šāds solis bija gaidāms, bet tirgi tagad pievērš uzmanību signāliem par to, vai FRS varētu veikt mazākas procentlikmju paaugstināšanas decembrī un nākamajās sanāksmēs.

FRS vadītājs Džeroms Pauels norādīja, ka procentlikmēm vajadzēs būt augstākā līmenī, nekā iepriekš tika uzskatīts, lai iegrožotu inflāciju, atzīmēja "FHN Financial" analītiķis Kriss Lovs.

ASV dolāra vērtība pieauga gan pret eiro, gan pret britu mārciņu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 1,6% līdz 32 147,76 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 2,5% līdz 3759,69 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 3,4% līdz 10 524,80 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās, ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumiem noslāpējot optimismu, ka FRS varētu jau martā sākt procentlikmju pazemināšanu.

FRS, kas bija pacēlusi procentlikmes līdz 23 gadu augstākajam līmenim, cīnoties pret inflāciju, pēdējās nedēļās norādīja, ka FRS politikas veidotāji varētu atteikties no procentlikmju tālākas celšanas un tā vietā sāks apspriest, kad uzsākt to pazemināšanu.

Pauels svētdien pārraidītā intervijā sacīja, ka ASV centrālā banka grib vairāk datu, pirms tā sāktu pazemināt procentlikmes.

ASV rūpniecības milža "Caterpillar" akcijas cena pieauga par 1,9% pēc peļņas pieauguma 4.ceturksnī.

"McDonald's" akcijas cena kritās par 3,7% pēc lēnāka apgrozījuma pieauguma.

ASV 2 gadu un 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga, zūdot cerībām uz drīzu procentlikmju pazemināšanu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, sākoties ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmei un Japānai paceļot procentlikmes pirmoreiz 17 gadu laikā.

Pēc pozitīvas dienas Eiropas biržās visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga, indeksam "Standard & Poor's 500" pat sasniedzot jaunu rekordu.

FRS Federālā atvērto tirgu komiteja otrdien sāka divu dienu ilgas diskusijas par procentlikmēm.

Kamēr investori turpina gaidīt procentlikmju pazemināšanu šogad, jaunākie ASV inflācijas dati ir radījuši šaubas par to, ka FRS sāks šo pazemināšanu jau jūnijā.

"Tieši kad Japānas Banka beidzot sāk celt procentlikmes, investori vēl cer, ka FRS tās samazinās," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Lielbritānijas pārtikas un sadzīves ķīmijas preču ražošanas uzņēmuma "Unilever" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 3% pēc paziņojuma, ka tas atsevišķā kompānijā atdalīs saldējuma ražošanas biznesu, kas ietver zīmolus "Ben & Jerry's" un "Magnum", kā arī nākamajos trīs gados plāno likvidēt aptuveni 7500 darbavietas un ietaupīt 800 miljonus eiro.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc tam, kad Federālā rezervju sistēma (FRS) apstiprināja, ka plāno tuvākajos mēnešus pazemināt procentlikmes. Akciju cenas Eiropas biržās pārsvarā kritās.

ASV centrālā banka, kā jau bija gaidāms, trešdien izvēlējās saglabāt procentlikmes nemainīgas piekto sanāksmi pēc kārtas.

"Inflācija vēl ir pārāk augsta," preses konferencē paziņoja FRS vadītājs Džeroms Pauels.

FRS tomēr neatteicās no prognozes par procentlikmju samazināšanu trīs reizes 2024.gadā, neraugoties uz jaunākajiem inflācijas datiem, kas pārsniedza aplēses.

Šīs prognozes saglabāšana ļāva tirgum "atviegloti nopūsties", sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs. Viņš piebilda, ka investori arī apsveica Pauela vērtējumu par ekonomiku kā relatīvi spēcīgu.

FRS arī mainīja savu ekonomikas prognozi, palielinot ASV ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam no 1,4% līdz 2,1%.

Akciju cenas otrdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās pēc pesimistiskas Pasaules Bankas ekonomiskās prognozes, investoriem gaidot ASV inflācijas datu un uzņēmumu peļņas ziņojumu publicēšanu.

"Investori ir nogaidīšanas režīmā," sacīja "B.Riley Financial" analītiķs Ārts Hogans, atsaucoties uz ceturtdien gaidāmu ASV inflācijas ziņojumu un piektdien gaidāmiem "JPMorgan Chase" un citu banku peļņas ziņojumiem.

Volstrītas indeksu kāpuma līderis bija indekss "Nasdaq Composite", kura palielināšanos par 1,0% noteica "Amazon", "Facebook" māteskompānijas "Meta Platforms" un citu uzņēmumu akciju cenu pieaugums.

Investoriem tomēr vairāk rūp ceturtdien gaidāmais ziņojums par ASV patēriņa cenu indeksu (CPI). Domājams, ka tas parādīs mērenāku inflāciju pēc lieliem cenu kāpumiem pērn.

CPI dati tiks izvērtēti saistībā ar to iespējamu ietekmi uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) monetāro politiku. FRS īsteno agresīvu procentlikmju celšanu, mēģinot iegrožot inflāciju.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā kritās, Lielbritānijas inflācijas datiem noslāpējot cerību uz drīzu Anglijas Bankas procentlikmju pazemināšanu, savukārt ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes protokols uzsvēra bažas par cenu spiediena turpināšanos.

Gada inflācija Lielbritānijā aprīlī samazinājās līdz 2,3% salīdzinājumā ar 3,2% martā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada jūlija, tomēr analītiķi bija prognozējuši, ka gada inflācija saruks līdz 2,1%.

"Tās bija vilšanos izraisošas ziņas, un tirgi ātri reaģēja, lai noraidītu cerības uz [Anglijas Bankas] procentlikmju pazemināšanu jūnijā. Tagad izskatās, ka ticamāks [laiks procentlikmju pazemināšanai] ir septembris," sacīja "Trade Nation" vecākais analītiķis Deivids Morisons.

Volstrītas indeksi saruka pēc FRS 1.maija sanāksmes protokola publicēšanas, kurā parādījās FRS politikas noteicēju neapmierinātība ar progresa trūkumu inflācijas samazināšanā līdz FRS noteiktajam mērķa līmenim 2%.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, naftas cenas saruka un ASV dolāra vērtība pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela brīdinājuma, ka ASV centrālā banka var pastiprināt procentlikmju celšanu ar mērķi iegrožot inflāciju.

Investori bija gaidījuši signālus par to, kad FRS varētu iepauzēt savu procentlikmju paaugstināšanas ciklu. Tomēr Pauels paziņoja, ka ASV centrālā banka "būs gatava palielināt procentlikmju celšanas tempu" pēc labiem ekonomikas datiem.

FRS un citas centrālās bankas pasaulē ir cēlušas procentlikmes, mēģinot iegrožot gadu desmitos augstāko inflāciju, bet šī politika arī var novest ekonomikas recesijā.

"Akciju tirgus pāršalca liela vilšanās nopūta, jo investori atkal saprata, ka FRS darbs, mēģinot iegrožot inflāciju ASV, ne tuvu nav beidzies," sacīja "Hargreaves Lansdown" naudas un tirgu nozares vadītāja Suzanna Strītere.

ASV dolāra vērtība pieauga pret britu mārciņu, eiro un Japānas jenu, jo augstākas procentlikmes padara ASV valūtu pievilcīgāku investoriem.

Šis rudens nesis visai pamatīgu atklāsmi, ka centrālo banku cīņa ar inflāciju nekāds joks nebūs.

Šķiet, gluži tikpat regulāri, kādas tagad ir rudenīgās lietusgāzes, kļuvuši arī pasaules centrālo baņķieru lēmumi par procentlikmju palielināšanu. Galu galā nupat eiro procentlikmes par 75 bāzes punktiem palielinājusi pat Eiropas Centrālā banka (ECB). Tam, ja kāds šiem procesiem dzelžaini neseko līdzi, droši vien vajadzētu liecināt par to, ka citas pasaules ietekmīgās centrālās bankas savas šādas likmes spēji palielina jau kādu laiku. Lai nu kā – šis rudens nesis visai pamatīgu atklāsmi, ka centrālo banku cīņa ar inflāciju nekāds joks nebūs. To apstiprināja arī mēneša pirmās daļas ASV inflācijas dati, kas lika domāt, ka straujš patēriņa cenu pieaugums tur varētu būt iesakņojies. Attiecīgi par dārgāku naudu un bargākām centrālām bankām sēras vērojamas arī pasaules lielākajos vērtspapīru tirgos.

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība turpināja kristies pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sēdes protokola publicēšanas, kas liecina par mērenāku pieeju cīņā pret inflāciju. ASV akciju tirgi bija slēgti, jo valstī bija brīvdiena - Pateicības diena.

Šīs ziņas mazināja investoru satraukumu par Covid-19 gadījumu skaita palielināšanos Ķīnā, kas var pamudināt varas iestādes ieviest lokdaunus un citus ekonomikai kaitīgus pasākumus cīņā pret koronavīrusa izplatīšanos.

Naftas cenas kritās, ko veicināja bažas par Ķīnas Covid-19 uzliesmojumu ietekmi uz jēlnaftas pieprasījumu.

Trešdien publicētais FRS šī mēneša sēdes protokols apliecināja FRS politikas noteicēju vairākuma viedokli, ka procentlikmju lēnāka celšana "drīzumā būtu piemērota".

Tas palielina iespējamību, ka FRS decembra sēdē paaugstinās procentlikmes par 50 bāzes punktiem, nevis par 75 bāzes punktiem kā četras iepriekšējās reizes.

Jaunākie ASV ekonomikas rādītāji liecina, ka ASV ražošanas un pakalpojumu nozares pagājušajā mēnesī turpināja sašaurināties, bet bezdarba pabalsta pieprasījumu skaits palielinājās.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) paaugstināja procentlikmes un signalizēja par tālākas to paaugstināšanas iespējamību.

FRS Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par ceturtdaļu procentpunkta līdz 5,25-5,5%. Tas ir augstākais bāzes procentlikmes līmenis ASV kopš 2001.gada.

FRS vadītājs Džeroms Pauels preses konferencē paziņoja, ka turpmāka procentlikmju paaugstināšana būs atkarīga no ekonomikas datiem.

"Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs atzina, ka Pauela izteikumi atbilduši tirgus gaidām.

Pēc FRS investoru uzmanība pievēršas Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kas ceturtdien paziņos savu lēmumu par procentlikmēm, un piektdien to izdarīs arī Japānas Banka.

Parīzes biržas indekss trešdien kritās vairāk nekā Londonas un Frankfurtes biržu indeksi. Šo kritumu veicināja luksusa preču grupas LVMH akcijas cenas samazināšanās par 5%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, jo ceturtdien ir gaidāma Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentlikmju pazemināšana un jauni ASV nodarbinātības dati vairoja cerības, ka arī ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu pazemināt procentlikmes.

Volstrīts indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, mikroshēmu ražotājas "Nvidia" tirgus kapitalizācijai pārsniedzot 3 triljonus ASV dolāru.

"Nvidia" ir trešais ASV uzņēmums pēc "Apple" un "Microsoft", kas sasniedzis šāda līmeņa tirgus vērtību. Tā akcijas cena pieauga par 5,2%.

ASV privātajā sektorā maijā radīti 152 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums par prognozēto, liecina kompānijas ADP apkopotā informācija.

Analītiķi bija prognozējuši, ka ASV privātajā sektorā maijā tiks radīti 173 000 darbavietu.

Investori bija nobažījušies, ka FRS ilgāku laiku saglabās procentlikmes augstā līmenī, bet šie nodarbinātības dati var pārliecināt FRS par procentlikmju pazemināšanu tuvākā laikā.

Pasaules lielāko Centrālo banku pārstāvji februāra sākumā pēc pārtraukuma pulcēsies uz 2023. gada pirmajām sēdēm. Lai arī kopš rudens sākuma ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā Banka (ECB) uzturēja vienādus likmju celšanas tempus, spriežot pēc banku pārstāvju paziņojumiem un finanšu tirgus prognozēm, februārī šī dinamika varētu mainīties.

Jaunākās prognozes liecina, ka FRS februāra sākumā varētu pacelt dolāru likmi par 0.25 procenta punktiem, tādējādi samazinot iepriekš pieredzēto likmju celšanas soli no 0.50 procenta punktiem, kas tika fiksēts decembrī. Tikmēr ECB varētu saglābāt nemainīgu ātrumu, turpinot celt eiro likmes par 0.50 procenta punktiem. Tādējādi ECB depozīta likme februārī varētu sasniegt 2.5 %, savukārt refinansēšanas likme - 3 % apgabalu.

Pie kādām likmēm ASV un Eiropa varētu apstāties?

Tuvākajā laikā ECB varētu saglabāt agresīvāku stāju nekā FRS. Saskaņā ar nākotnes darījumu tirgus prognozēm dolāru likmes augstāko līmeni varētu sasniegt jau drīz - pie 4.75 - 5.00 % (patlaban - 4.25 - 4.50 %). FRS plāno apstāties pie 5.00 - 5.25% apgabala. Tikmēr eirozonā likmes vēl kādu laiku varētu turpināt kāpt. Pēc prognozētās pacelšanas februārī par 0.50 procenta punktiem tirgus paredz, ka eiro likmes martā tiks celtas par līdzīgu apmēru un vēl vienu vai divas reizes par 0.25 procenta punktiem. Tādējādi ECB depozīta likme vasarā varētu uzkāpt līdz 3.25 - 3.50 % (patlaban – 2 %). Atbilstoši arī starpbanku procentu likmes savu maksimumu varētu sasniegt tuvu šiem līmeņiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, mazinoties bažām par problēmām banku nozarē, bet naftas cenas krasi saruka recesijas risku dēļ.

Akciju cenas atkopās pēc tam, kad tirgus nedēļas sākumā bija satricinājis divu ASV reģionālo komercbanku "Silicon Valley Bank" (SVB) un "Signature Bank" krahs, kurš lika varas iestādēm veikt ārkārtējus pasākumus ar mērķi novērst problēmu izplatīšanos banku nozarē.

"First Republic Bank" un citu reģionālo banku akciju cenu kāpums otrdien veicināja galveno Volstrītas indeksu palielināšanos. Indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 1,7%.

Akciju cenu kāpums Volstrītā sekoja līdzīgai tendencei Eiropas biržās. Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%.

Investori arī reaģēja uz Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotiem datiem, ka gada inflācija ASV februārī samazinājusies līdz 6% salīdzinājumā ar 6,4% janvārī, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada septembra, turklāt inflācijai kritums fiksēts astoto mēnesi pēc kārtas.

ASV dolāra vērtība ceturtdien pieauga pēc vairākiem ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) amatpersonu izteikumiem, kuri mazināja cerības uz drīzu FRS procentlikmju pazemināšanu.

Akciju cenas Volstrītā pārsvarā kritās, bet Eiropas biržās pieauga.

FRS amatpersonu Džona Viljamsa un Mišelas Boumenas pēdējo dienu izteikumi ir veicinājuši ASV valsts obligāciju ienesīguma palielināšanos, investoriem uzskatot, ka FRS 2024.gadā pazeminās procentlikmes mazāku reižu skaitu, nekā bija sākotnēji gaidīts, ja vispār pazeminās.

"Convera" globālās makroekonomikas stratēģis Boriss Kovačevičs atzina, ka šī ir "perfekta vide" ASV dolāra vērtības pieaugumam. To veicina arī ģeopolitiskas bažas un citu centrālo banku signāli, ka tās drīz samazinās procentlikmes.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 0,1% līdz 37 775,38 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 5011,12 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,5% līdz 15 601,50 punktiem.