Jaunākais izdevums

Ja nepatraucēs nekas negaidīts, 6. jūnijā ECB varētu “nogriezt” nelielu daļiņu no eiro procentu likmēm nost. Tas būtu pirmais eiro procentu likmju pazeminājums kopš 2019. gada rudens. 2019. gada septembrī ECB pazemināja eiro depozīta procentu likmi no -0,40% uz -0,50%, bet pēc tam no 2022. gada jūlija sekoja 10 likmes paaugstinājumi kopumā par 450 bāzes punktiem.

Kas atbalsta likmju pazemināšanas ideju? Pēc ECB vārdiem: “Nākamajos mēnešos gaidāms, ka inflācija svārstīsies aptuveni pašreizējā līmenī un pēc tam samazināsies līdz mūsu mērķa līmenim nākamajā gadā. To noteiks vājāks darbaspēka izmaksu kāpums, mūsu ierobežojošās monetārās politikas seku izpausme, kā arī enerģijas krīzes un pandēmijas ietekmes mazināšanās.”

Bet pie horizonta ir arī negaisa mākoņi – piegādes ķēžu izaicinājumi, kari un energoresursu cenu kāpums (naftas cena aprīlī pakāpās virs 90 dolāriem par barelu), kaut arī mērenāks, tomēr algu kāpums un joprojām augstais pakalpojumu cenu kāpums (martā šajā segmentā gada inflācija 4%).

Tirgus dalībniekus bažīgus dara arī ASV inflācijas rādītāji, pēc kuru publicēšanas 10. martā pakāpās gan dolāra vērtība, gan ilgtermiņa procentu likmes abās okeāna pusēs. Lai arī ECB pieņem lēmumus neatkarīgi, rūpējoties par eiro zonas monetāro politiku, notikumi ASV ar laiku var veicināt inflācijas importu, ja turpināsies dolāra vērtības kāpums (sadārdzinot izejvielu un citu lietu, kurām pasaulē cenas nosaka dolāros, importa vērtību).

Pagaidām ar vislielāko varbūtību jūnijā tomēr tiek gaidīts eiro procentu likmju pazeminājums, kuram tirgus jau kādu laiku ir aizgājis pa priekšu, jo kopš pagājušā gada beigām visu termiņu Euribor procentu likmes ir zem ECB depozīta procentu likmes (4%) atzīmes.

Ja procentu likmju pazemināšana iekavēsies, tas var turpināt negatīvi ietekmēt gan kredītu tirgu, gan ekonomikas izaugsmi, jo īpaši, ja inflāciju sāks spiest uz augšu energoresursu cenas, kuras ECB monetārā politika nevar ietekmēt – augstas procentu likmes komplektā ar inflācijas atdzīvošanos būtu bīstama kombinācija, jo pēc ECB vārdiem: “…kreditēšanas dinamika joprojām ir vāja. Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu apjoms februārī pieauga nedaudz ātrāk – gada kāpuma temps bija 0,4% (janvārī – 0,2%).

Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu dinamika februārī nemainījās (gada pieauguma temps – 0,3%).”

Aizkulisēs tiek “lauzti šķēpi” par to, kurš būs pirmais, kurš pazeminās procentu likmes – ECB vai ASV FRS? Likmju pazemināšanas uzvarētāja titulu tikmēr martā paņēma Šveices centrālā banka. Bet, kas attiecas uz ASV un eiro zonu, kaut ko skaidrāk varēs prognozēt pēc ASV FRS vadītāja preses konferences 1. maijā. Tā kā svaigākie ekonomikas dati neatbalsta dolāra procentu likmju pazemināšanu 1. maija sapulcē, tad, ja ECB jūnijā izšķirsies par likmju pazeminājumu, tā vismaz par sešām dienām apsteigs ASV FRS, jo ASV FRS tiksies 12. jūnijā.

Šai “neoficiālajai” sacensībai nav lielas nozīmes Latvijas kredītu ņēmēju dzīvē, bet tas ietekmē eiro un dolāra attiecības un mazāk populārās garāko termiņu procentu likmes. Šobrīd Latvijā, šķiet, visiem, kuriem pienākas, jau vajadzētu būt saņēmušiem vēstules (paskatieties interneta banku vēstuļu sadaļās) no bankām par aprīlī no VID sagaidāmo naudu (būs “spiedieniņš” uz inflāciju Latvijā?), bet, lai ekonomika saņemtu reālu papildus degvielu, ir vajadzīgs likmju pazeminājums, kurš palielinātu interesi ņemt jaunus kredītus.

ECB vadība par procentu likmēm atkal lems 6. jūnijā Frankfurtē, bet ASV FRS nākamā sapulce būs 30. aprīlī/1. maijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija pirmdien paziņoja, ka tā pagarinās pastiprināto robežkontroli pēc 2025.gada marta.

Septembra vidū Vācija uz sešiem mēnešiem ieviesa kontroli ar visām deviņām kaimiņvalstīm, lai ierobežotu nelegālo imigrāciju un pastiprinātu drošību pēc iepriekšējā mēnesī notikušā islāmista uzbrukuma ar nazi.

Kopš tā laika pie Vācijas sauszemes robežām ir aizturēti aptuveni 1800 cilvēku un 40 000 cilvēku ir pagriezti atpakaļ, laikrakstam "Augsburger Allgemeine" pavēstīja iekšlietu ministre Nensija Fēzere.

Vācija jau vairākus gadus ir ieviesusi robežkontroli uz robežām ar Austriju, Poliju, Čehiju un Šveici.

Turklāt 16.septembrī tā uzsāka policijas kontrolpunktu darbību pie robežām ar Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju.

"Šīs kontroles mums ir vajadzīgas, līdz ES ārējo robežu aizsardzība tiks ievērojami pastiprināta," sacīja Fēzere.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas investīcijas no Atveseļošanas fonda (AF) un Eiropas Savienības fondiem (ES fondi) 2021. - 2027. gada plānošanas periodam 2024. gadā Latvijas IKP palielināja par 10,7%, šogad investīciju summas būs vēl lielākas, tomēr teikt, ka viss rit pilnīgi gludi, nevar.

Par to, kas plānots, kāda nauda tiks saņemta, kādu vēl saņemsim nākamajā ES fondu plānošanas periodā un kas kavējas, Dienas Bizness saruna ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieku ES fondu jautājumos Armandu Eberhardu.

Fragments no intervijas

ES fondu plānošanas periods ir akurāt pusē, AF investīcijām Latvijā jānonāk līdz nākamā gada augusta beigām. Kā šī perioda puse, pārnesot no laika skalas, izskatās dokumentu formēšanā, iepirkumos un reālajās izmaksās? Vai nenonāksim kādā brīdī situācijā kā iepriekšējos plānošanas periodos, kad naudas pieplūdums sāk pārkarsēt kādu nozari?

Paraugoties retrospekcijā – katrs plānošanas periods ES fondiem laika skalā ir sācies ar tādu kā iekritienu vai bedri pašā sākumā. Vēlāk šo bedri daļēji aizpilda vecā plānošanas perioda pēdējās naudas izmaksas. Šis viļņa sākums ir tieši saistīts ar spēles noteikumiem un to, kādā stadijā esam ar konkrētiem investīciju projektiem. Proti, plānošanas perioda sākumā tiek gatavoti plānošanas dokumenti, stratēģijas. Top Nacionālais attīstības plāns, tad nozares stratēģijas, tad tiek izstrādāta pati ES fondu darbības programma, un tad seko investīciju noteikumi nozarēm.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājas ārpuse ir katras mājas vizītkarte, kas nodrošina drošību, siltumu un stilu. Pareiza uzstādīšana gadiem ilgi nodrošinās durvju funkcionalitāti un energoefektivitāti. Lai nodrošinātu profesionālu un izturīgu uzstādīšanu, ir vērts izmantot augstas kvalitātes montāžas putas, kas optimāli aizpilda spraugas un aiztur aukstumu un nevēlamu troksni.

MAKROFLEX WhiteTeq PRO ir baltas poliuretāna putas, kas izgatavotas no attīrītām un koncentrētām izejvielām. WhiteTeq tehnoloģija piešķir putām raksturīgo balto krāsu, īpaši smalku šūnu struktūru, zemu izplešanos un ievērojami labāku UV starojuma izturību nekā parastajām celtniecības putām. Turklāt tām ir ārkārtīgi zema siltumvadītspēja (līdz 0,0303 W/mK atkarībā no putu uzstādīšanas apstākļiem) un izcilas skaņas slāpēšanas īpašības - līdz 63 decibeliem. Tas padara MAKROFLEX WhiteTeq PRO par unikālu produktu savā kategorijā Latvijas tirgū.

Ārējo durvju uzstādīšana soli pa solim

1. Darba vide. Uzstādot ārdurvis, ir svarīgi ievērot vairākus soļus, lai nodrošinātu maksimālu izturību un energoefektivitāti. Pirmkārt, pārliecinieties, vai darba vide atbilst atbilstošiem apstākļiem. Putu pudeles optimālajai temperatūrai jābūt no +5°C līdz +25°C. Ja pudele ir vēsāka, tā pirms tam jāsasilda līdz istabas temperatūrai. Apkārtējai videi jābūt no -5 °C līdz +35 °C. Ja durvju montāža tiek veikta aukstākos apstākļos, ieteicams izmantot MAKROFLEX All Season PRO montāžas putas.