Ministrijām sadarbojoties ar Valsts kanceleju, pašlaik tiek vērtēts jautājums par izdienas pensijas vecuma celšanu, 23.septembrī pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Atbildot uz jautājumu, vai tiek vērtēta izdienas pensiju vecuma celšana, Ašeradens norādīja, ka pieņemts Ministru kabineta protokollēmums, kurā paredzētas vairākas lietas.

Panākta vienošanās un tiek gatavotas izmaiņas, kas attieksies uz amatpersonām, kurām ir speciālā dienesta pakāpe, proti, karavīriem būs iespēja turpināt dienestu, saņemot izdienas pensiju.

Ašeradens paskaidroja, ka pašlaik, pienākot izdienas pensijas vecumam, izdienas pensijas saņēmēji pamet dienestu. Vienlaikus viņi sāk strādāt citās drošības struktūrās, kurās nav šādu izdienas pensiju.

"Ja viņi ir spējīgi izpildīt savus pienākumus, kādēļ viņi nevarētu palikt un turpināt darbu dienestā," piebilda Ašeradens.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

2020 gada 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 454 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 454 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss - 1,0380.

Inflācijas kompensēšanai Labklājības ministrija (LM) piedāvā dažādus atbalsta mehānismus sabiedrības mazaizsargātajām grupām, tai skaitā tiek rosināts mainīt pabalstu apmērus un izmaksas nosacījumus.

Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ pašlaik visā pasaulē, tostarp Latvijā, ir vērojama strauja inflācija, tostarp augot gan energoresursu, gan pārtikas cenām. Šādos apstākļos arī Latvijas valdība domā par mehānismiem, kā kompensēt straujo cenu kāpumu, tostarp tiek uzsvērts, ka īpaši nepieciešams mērķēts atbalsts sabiedrības nabadzīgākajai un sociāli vismazāk aizsargātajai daļai, norāda LM.

Ministrijas izstrādātajā un valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā noteikts, ka no nākamā gada paredzēts palielināt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni 50% no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi veidojot 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Patlaban trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Šogad 1.oktobrī tiks indeksētas pensijas un atlīdzības vai to daļa, kas nepārsniedz 683 eiro, aģentūra LETA uzzināja Labklājības ministrijā (LM).

Līdz ar to pensijas un atlīdzības, kas nav lielākas par 683 eiro, tiks indeksētas pilnā apmērā.

Faktiskais pensijas vai atlīdzības palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa.

Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar pirmās grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Indeksētas tiks vecuma, izdienas, invaliditātes un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 2024.gada 30.septembrim.

Atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" arī šogad 1.oktobrī notiks pensiju indeksācija, piemērojot koeficientu, kas atkarīgs no darba apdrošināšanas stāža, aģentūru LETA informēja LM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš.

Tā kā Igaunijas augstākā tiesa - Valsts tiesa - nepieņēma Sociālās apdrošināšanas departamenta apelācijas sūdzību, spēkā stājās Tallinas apgabaltiesas lēmums, saskaņā ar kuru arī bērna kopšanas atvaļinājumā pavadītais laiks ir ieskaitāms darba stāžā pensijas aprēķinam.

Tallinas apgabaltiesā, atgādināja, ka 25. janvāra lēmumā atstāts spēkā Tallinas Administratīvās tiesas lēmumu par pensijas stāžu. Strīds bija par izdienas pensijas saņemšanai nepieciešamā darba stāža aprēķināšanu, jo īpaši par bērna kopšanas atvaļinājuma periodu.

Sociālās apdrošināšanas departaments apgalvoja, ka bērna kopšanas atvaļinājuma periods ir jāizslēdz no darba stāža aprēķina, jo šajā periodā netika veikts darbs, kas personai dotu tiesības uz izdienas pensiju.

Apgabaltiesa piekrita administratīvajai tiesai, ka bērna kopšanas atvaļinājums ir pielīdzināms citiem atvaļinājumu veidiem un prombūtnes periodiem pārejošas darbnespējas dēļ - šie periodi ir ieskaitāmi izdienas stāžā, lai aprēķinātu pensijas stāžu.

Ministru kabinets (MK) 11.oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2023., 2024. un 2025. gadam.

2023. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 9 818,2 miljonu eiro apmērā un 2024. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 9 307,4 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi palielināti 1 030,0 miljonu eiro apmērā 2023. gadam un 513,5 miljonu eiro apmērā 2024. gadam. 2025. gadam izdevumi noteikti 9 265,5 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2024. gadam palielināti 471,6 miljonu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar apstiprināto ietvaru korekcijas veiktas ilgtermiņa saistībās, izdevumos no maksas pakalpojumiem, ārvalstu finanšu palīdzības un to atlikumiem, izdevumos Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai atbilstoši plānotajiem projektu īstenošanas laika grafikiem, kā arī izdevumos pensijām un pabalstiem atbilstoši saņēmēju skaita prognozēm.

Izdienas pensijā no šodienas nolēmis doties Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieks, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Pēc 30 gadu dienesta VP, ņemot vērā likumā noteiktā vecuma sasniegšanu, Krapsis nolēmis atstāt dienestu. Dienesta gaitas VP Krapsis sāka 1992.gadā un ieņēmis dažādus amatus kārtības policijas struktūrvienībās, kas lielākoties saistīti ar satiksmes uzraudzību un kontroli.

No 2020.gada februāra Krapsis ieņēma VP priekšnieka vietnieka, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka amatu, taču maija sākumā pamatojoties uz Iekšējās drošības biroja (IDB) piemēroto drošības līdzekli viņš no amata pienākumu pildīšanas atstādināts.

Krapsis teica, ka iemesli dienesta pamešanai ir divi. Pirmkārt, pēc viņa sūdzības izmeklēšanas tiesnesis nav grozījis IDB piemēroto drošības līdzekli. Otrkārt, Krapsim ir svarīgs policijas tēls un prestižs, tāpēc viņa formālā atrašanās amatā var nesekmēt VP priekšnieka Armanda Ruka iecerētās policijas reformas.

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Pensionāri ir satraukti par gaidāmo pensiju indeksāciju, pavēstīja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Paredzēts, ka 1.oktobrī visām valsts pensijām - vecuma, izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām - tiks piemērots indekss 1,064. Tas nozīmē, ka šogad pilnībā indeksējamās pensijas pieaugs vidēji par 6,4%.

Labklājības ministrija (LM) iepriekš skaidroja, ka atbilstoši normatīvajam regulējumam pensiju indeksu veido faktiskais patēriņa cenu indekss jeb inflācija par 12 mēnešu laika posmu un daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas, kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, pozitīva reālā pieauguma procentiem.

LM skaidroja, ka šogad situācija ir atšķirīgāka no iepriekšējiem gadiem. Pagājušā gada augstās inflācijas rezultātā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums 2022.gadā bijis mazāks par nulli jeb negatīvs, tādēļ tas nav ietverts indeksa aprēķinā, un šogad indeksu veido tikai faktiskais patēriņa cenu indekss, kas noteikts par laikposmu no 2022.gada 1.augusta līdz 2023.gada 31.jūlijam. Tādējādi arī vecuma pensiju indeksācijā, neatkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža, tiks piemērots viens indekss - faktiskais patēriņa cenu indekss.

Iekšējās drošības birojs (IDB) sācis vēl vienu kriminālprocesu pret šodien no amata pienākumu pildīšanas atstādināto Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieku, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Normundu Krapsi, šodien žurnālistiem apliecināja Krapsis.

LETA jau rakstīja, ka viens no kriminālprocesiem sākts par 2018.gadā organizētu policistu formas tērpu iepirkumu. Krapsim un toreizējai VP priekšnieka vietniecei, Galvenās administratīvās pārvaldes priekšniecei Renātei Filai-Roķei IDB sākotnēji piemēroja personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statusu. Fila-Roķe gan šogad janvārī iecelta par minētās pārvaldes priekšnieka vietnieci.

Krapsis šodien žurnālistiem atklāja, ka pirmdien viņam šajā kriminālprocesā piemērots aizdomās turētā statuss. Tāpat IDB ir sācis kriminālprocesu par 2018.gadā organizētu iepirkumu par rokas videoradaru iegādi. Arī šajā kriminālprocesā pirmdien viņam piemērots aizdomās turētā statuss.

Latvijā vidējā vecuma pensija ir 365 eiro mēnesī jeb 44% no vidējās neto algas valstī, ceturtdien "Luminor Bank" diskusijā par pensiju sistēmas nākotni sacīja bankas pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

Vienlaikus vidējā vecuma pensija Eiropas Savienībā (ES) ir 1100 eiro mēnesī jeb 70% no vidējās neto algas ES.

"Tāpēc ir svarīgi, cik daudz cilvēki paši uzkrāj. Pēc "Eurostat" datiem, vidējais ienākums pensijas vecuma cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma Latvijā ir aptuveni 450 eiro mēnesī, bet ES tas vidēji ir 1400 eiro mēnesī. Mazāka summa nekā Latvijā ir tikai Bulgārijā un Rumānijā," stāstīja Dobrovoļska.

Viņa sacīja, ka kopējais uzkrājumu rādītājs Latvijā ir tikai 6% no kopējiem mājsaimniecību ienākumiem, kamēr ES vidēji tas ir 12%, bet Igaunijā pat pārsniedz vidējo ES rādītāju un viedo 13-14%.

"Jāsaprot, ka valsts nodrošinātā pensija veidos tikai daļu no ienākumiem vecumdienās, bet lielu daļu veidos cilvēku uzkrājumi. Diemžēl Latvijā uzkrājumus veido tikai neliela daļa iedzīvotāju, piemēram, trešajā pensiju līmenī uzkrājumu veic tikai trešdaļa iedzīvotāju, turklāt daļa no tiem neveic regulārus maksājumus un ir veikusi tikai vienreizēju pirmo maksājumu," stāstīja Dobrovoļska.

Nelegālie ienākumi jeb aplokšņu algas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā iedzīvotāju vidējā vecuma pensija joprojām ir teju trīs reizes mazāka nekā pārtikušajās Eiropas valstīs.

Vienlaikus pensiju uzkrāšanā vērojamas pozitīvas tendences - pērn iedzīvotāji daudz aktīvāk pieteicās mūža pensijas apdrošināšanai, šim mērķim otrajā pensiju līmenī novirzot teju uz pusi jeb par 44,1% vairāk naudas nekā 2019. gadā. Pērn pieauguši arī iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi apdrošināšanas sabiedrībās, kurus pamatā izmanto vecuma pensijām.

Pensijas vecums 70 gados

Vairumā attīstīto valstu cilvēki dzīvo un saņem pensijas arvien ilgāk, tāpēc valdības paaugstina pensionēšanās vecumu, reformē pensiju sistēmas, lai padarītu pensijas mazāk dāsnas. Kāda ir situācija Latvijā – ar ko jārēķinās, domājot par vecumdienu nodrošinājumu tiem, kas šobrīd ir ekonomiski aktīvi vai nesen sākuši darba gaitas?

Sabiedrības novecošanās un cilvēka dzīves ilguma palielināšanās visā pasaulē liek domāt par valstu sociālās aizsardzības sistēmu stabilitāti.

Daudzviet, tai skaitā arī Latvijā, palielina iedzīvotāju pensionēšanās vecumu, lai samazinātu slogu uz darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Kādas tendences ir novērojamas pasaulē un kāds dzīves līmenis sagaidāms Latvijas nākotnes pensionāriem tikai ar valsts pensiju?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka 2018. gadā dalībvalstu vidējais pensionēšanās vecums sasniedza 63,5 gadus sievietēm, bet vīriešiem – 64,2. Arī Latvijā pensionēšanās vecums kopš 2014. gada pakāpeniski tiek palielināts. Šobrīd tie ir 64 gadi, bet jau 2025. gadā tie būs 65 gadi. Līdzīgi kā Latvijā, tad arī Eiropas Savienībā (ES) 2019. gadā vidēji katram piektajam Eiropas iedzīvotājam ir virs 65 gadiem. Tiek prognozēts, ka arī turpmākajās desmitgadēs gados vecāko cilvēku īpatsvars palielināsies, bet iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā – samazināsies. Tādējādi tuvākā nākotnē senioru būs arvien vairāk, radot papildu slogu cilvēkiem darbspējas vecumā, kam būs jāsedz sociālie izdevumi, lai nodrošinātu novecojošai sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus.

Latvijā neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu, ceturtdienas valdības ārkārtas sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers to pauda, diskutējot par valsts ekonomisko stāvokli un tā uzlabošanas iespējām pēc informatīvā ziņojuma par Latvijas Stabilitātes programmu 2023.-2026.gadam uzklausīšanas.

Kariņš atzina, ka demogrāfijas dēļ, ja valstī nekas netiks mainīts, sāks samazināties darbaspēks. Kariņš uzsvēra, ka tas apturēs ekonomisko izaugsmi. Premjers norādīja, ka līdzīga situācija ir visā Eiropā, tāpēc notiks cīņa par darbaspēku.

Kariņš norādīja, ka šis jautājums būs nopietni jāizrunā valdībā un jāpiedāvā risinājumi, jo demogrāfijas atbalsta pasākumu rezultātā iedzīvotāju skaits nepieaug un arī matemātiski nevar pieaugt, ņemot vērā, ka pēc neatkarības atgūšanas jaundzimušo skaits samazinājies uz pusi.

Vecumdienas mums parasti asociējas ar divām izpausmēm – aktīvo darba gaitu beigām jeb pensijas vecuma sasniegšanu un veselības sarežģījumiem.

Abas šīs lietas ir cieši saistītas, jo vesels un aktīvs cilvēks var turpināt darba gaitas arī pensijas vecumā, vairojot savus ienākumus un paaugstinot pensiju. Tomēr var gadīties, ka darba gaitas turpināt tomēr nav iespējams un ikdienas tēriņi būs jāpakārto summai, kas veidojas no agrāk veiktajiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem un uzkrājumiem 2. un 3. pensiju līmeņos. Kādam šī summa sasniegs šodienas algas līmeni, taču daudziem tā var būt vien puse, citiem – vien ceturtā daļa no šodienas algas. Tāpēc domājot par savām vecumdienām, ļoti svētīgi būtu iztēloties vienu mēnesi, kurā mums nākas iztikt ar 250 eiro ierastā tūkstoša vietā.

Jo mazāk dzims, jo ilgāk būs jāstrādā

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas ļaus Covid-19 sertifikātu uzrādīt arī kopā ar transportlīdzekļa vadītāja, skolēna, studenta vai pensionāra apliecību.

Grozījumi vēl jāizsludina Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Pieņemts deputātu Mārtiņa Šteina (AP), Jura Pūces (AP), Raivja Dzintara (NA), Jura Juraša (JKP) un Ainara Latkovska (JV) priekšlikums likumā noteikt, ka līdz ar Covid-19 sertifikātu jāuzrāda viens no šādiem dokumentu veidiem - personu apliecinošs dokuments, transportlīdzekļa vadītāja apliecība, skolēna, studenta, pensionāra vai izdienas pensijas saņēmēja apliecība.

Atbildīgajā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā 16.decembri izskanēja iespēja vēlāk janvārī veikt likuma grozījumus, lai nepieciešamības gadījumā papildinātu valsts izsniegto dokumentu loku, kurus varētu uzrādīt kopā ar Covid-19 sertifikātu.

Ministru kabineta sēdē otrdien apstiprināti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kuru mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, īstenojot atlīdzības sistēmas reformu, informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja, pētot situāciju, ir secinājusi, ka valsts pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir pat par 28% - 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā. Tādējādi nespējot konkurēt ar privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus speciālistus.

Vienlaikus ar likumprojektu paredzēts precizēt valsts augstāko amatpersonu atalgojums, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu.

Valsts kancelejā atklāja, ka līdz pat trešdaļai nodarbināto ik gadu dažādās valsts pārvaldes iestādēs tiek pieņemti darbā un apmācīti, radot slogu atlases un apmācību procesā. Sarežģītībai un atbildībai nesamērīgi zemā atalgojuma dēļ bieži vien šie darbinieki nolemj darbu valsts pārvaldē pamest.

Šobrīd aktīvi tiek diskutēts par kredītiestāžu virspeļņas nodokļa ieviešanas nepieciešamību. Bankas labi pelna un ir iespējas, ieviešot nodokli, papildināt valsts ieņēmumus, kas dos labumu visai sabiedrībai, ne tikai banku īpašniekiem.

Nodoms ir ļoti skaidrs, jo vajadzību ir daudz. Taču vēlos uz ierosinājumu ieviest virspeļņas nodokli paskatīties no cita redzes leņķa – no iedzīvotāju labklājības nodrošinājuma ilgtermiņā.

Latvijas pensiju sistēma paredz papildus valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai (pensiju sistēmas 1. un 2. līmenis) arī individuālo atbildību sava nākotnes pensijas kapitāla veidošanā - privāto pensiju apdrošināšanu (pensiju sistēmas 3. līmenis). Taču pat ar šo trīskāršo drošības jostu pensionāru nodrošinājums nav pietiekams.

Pensijas Latvijā joprojām ir zemas

Kā liecina OECD dati, Latvijas iedzīvotāji, aizejot pensijā, vidēji saņem tikai 54,3% no ienākumiem, kuri bija pirms pensionēšanās. Piemēram, ja cilvēks saņēmis vidēja līmeņa algu - 1000 eiro mēnesī (vidējā alga 2022.gada 4.cet. bija 1 443 EUR), tad, aizejot pensijā, viņš saņems 543 eiro mēnesī (ļoti vienkāršots pensijas aprēķina piemērs). Šie 54,3 % tiek saukti par ienākumu atvietojuma koeficientu (pensijas apmērs pret ienākumiem), un Latvijas Bankas prognozes liecina, ka pašreizējās demogrāfiskās situācijas rezultātā ienākumu atvietojumu koeficients turpinās samazināties un nākotnē nepārsniegs 40%.

"Par tiem, kuri pensionējas tuvākajā laikā, jāsatraucas ir gan. Mēs to arī darām," intervijā Dienas Biznesam saka Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs un Citadele bankas CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Fragments no intervijas

Tad par tiem, kas pensionēsies šogad, nebūtu jāsatraucas, viss ir labi?

Par tiem, kuri pensionējas tuvākajā laikā, jāsatraucas ir gan. Mēs to arī darām. Mēs – industrijas pārstāvji kopā ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju – vērsāmies pie Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ar lūgumu izdarīt līdzīgu manevru, kā veicām 2020. gadā, kad sākās pandēmija. Proti, VSAA atlika 2. līmeņa pensiju kapitāla obligāto izņemšanu no 2020. gada marta līdz 2021.gada decembrim. Tad patiešām arī bija straujš vērtības kritums. Tad arī sapratām, ka tiem, kas pensionēsies, jāfiksē zaudējumi spiestā kārtā. Respektīvi, 2020. gadā tie cilvēki, kuri šajā laikā pensionējās, varēja izvēlēties neizņemt 2. līmeņa pensiju kapitālu. Ja krituma periodā kapitāls netiek izņemts, tad tas arī paliek uz papīra, un pēc laiciņa akcijas un obligācijas jau ir atgriezušās pie normālas vērtības. Mēs tolaik panācām vienošanos, ka obligātā izņemšana tiek atlikta līdz 2021. gada decembrim, un tie, kuri šo iespēju izmantoja, izgāja pašā augstākajā novērtējuma punktā. Aptuveni 20 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pērnā gada decembrī izņēma 2. līmeņa pensiju kapitālu, kas reāli būtu jāizņem akciju krituma brīdī. Šogad mēs tāpat 24. februārī sapratām, ka korekcija tirgū būs. Karš ir nopietns arguments. To arī patlaban novērojam.

“Nākotnes pensija”, “nākotnes pensionārs” ir jēdzieni, kam grūti piešķirt emocionālu, personisku dimensiju. Jo vieniem tā ir vēl ļoti tāla un abstrakta nākotne, par kuru rūpēties it kā ir pāragri, citiem – jau tik tuva, ka tajā neko izmainīt vairs nevar.

Tomēr lielākajai sabiedrības daļai tā sauktajā aktīvajā vecumā – cilvēkiem, kuri pensijas vecumu sasniegs pēc 15, 20, 35 gadiem – par sevi kā pensionāru būtu jādomā tieši tagad. Piemēram, vērtējot politiķu idejas par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali”, kas jau tā nelielās nākotnes pensijas sarucinātu krietni vairāk.

Latvijā pirms 20 gadiem ieviestais pensiju 2. līmenis ir tā saucamā uzkrājošā pensija, – šī nauda tiek ieguldīta vērtspapīros un faktiski pelna “jaunu” naudu. Tāpēc pensijas saņēmējs, sasniedzot pensijas vecumu, par spīti inflācijai, ir uzkrājis vairāk, nekā iemaksājis. Šī iemesla dēļ pensiju fondi ir kļuvuši populāri visā pasaulē, nodrošinot sev ietekmīgas un strauji augošas investoru grupas statusu. Tomēr jūtams uzkrājumu pieaugums ir iespējams vien pie trim pamata nosacījumiem: ka iemaksas tiek veiktas regulāri; ka iemaksas ir samērojamas ar nākotnē sagaidāmo pensiju; ka iemaksas tiek veiktas pietiekami ilgi. Ja kāds no šiem elementiem iztrūkst, uzkrājumu apjoms samazinās.

Latvijas iedzīvotāju vidū ir novērojama paļaušanās uz to, ka pensiju 2. līmenis vecumdienās būs nozīmīgs ienākumu avots.

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) veiktā iedzīvotāju aptauja*, 54% respondentu kopumā paļaujas uz Latvijas pensiju sistēmu un pensiju 2. līmeni, taču regulāru interesi par saviem uzkrājumiem pensiju 2. līmenī izrāda vien 15% cilvēku.

Iedzīvotāju aptaujas dati norāda uz to, ka cilvēki kopumā gatavojas pensijas vecumam, jo 42% respondentu atzina, ka papildu 1. un 2. pensiju līmeņiem, veido arī citus uzkrājumus. Savukārt 37% cilvēku netic, ka pensiju 2. līmenis būtiski atvieglos dzīvi vecumdienās. Vērtējot respondentu vecuma struktūru, redzams, ka īpaši skeptiski ir cilvēki 45–54 gadu vecumā, bet kopumā optimistiskāk noskaņoti ir gados jauni cilvēki.

Dienas Biznesa 18. jūlija numurā tika publicēts Māra Ķirsona raksts Vīrietis pensijā vidēji nodzīvo četrus gadus. Šajā rakstā tika aplūkots, kā Latvija izskatās uz Eiropas konteksta. Secinājumi ir briesmīgi.

Latvijas vīriešu vairākums nebūs nākotnes pensionāri. Par sievietēm ir cits stāsts.

Vīrietis pensijā vidēji nodzīvo četrus gadus 

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas...

Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aprīlī Ministru kabineta sēdē norādīja, ka Latvijai “neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu”. Ko rāda statistika? Paceļot pensijas vecumu no 65 uz 68 gadiem, puse Latvijas vīriešu (tāda ir statistika) nekad neizvilks līdz pensijas vecumam. Visas šo cilvēku sociālā nodokļa iemaksas un maksājumi pirmajā, otrajā vai trešajā pensiju līmenī ir bezjēdzīgi.

Pavasarī tika sākta kārtējā valsts kampaņa par pelēkās ekonomikas apkarošanu. Pēc šī raksta publikācijas atbildēja Centrālā statistikas pārvalde, kas uzsvēra, ka 2022.gadā Latvijā bija paredzams, ka vīrieši pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvos vēl 14 gadus, bet sievietes - 19 gadus.

Kā norāda CSP, tad tāds rādītājs kā vidējais paredzamais mūža ilgums piedzimstot ir vispārējs sabiedrības veselības rādītājs, kurā tiek ietverta arī zīdaiņu un agrīnā mirstība, kā arī mirstība vēlākos gados līdz pensijai, kā arī tas, ka šis rādītājs „nekādā veidā neattiecas uz tiem iedzīvotājiem, kuri būs nodzīvojuši līdz pensijas vecumam. Iedzīvotajiem katrā vecuma grupā ir savi veselības un ar riskantu dzīvesveidu saistīti riski, tāpēc nav pareizi attiecināt jaundzimušo vidējo paredzamo mūža ilgumu uz pensijas vecumu sasniegušajiem, kuri jau vienu daļu risku ir izdzīvojuši”. Kā norāda CSP, tad „lai analizētu situāciju ar pensijas vecumu sasniegušajiem, jāizmanto attiecīgajai vecuma grupai aprēķinātais paredzamais mūža ilgums”.

CSP arī norāda, ka „saskaņā ar starptautiski salīdzināmiem pēdējiem pieejamajiem datiem uz 2021.gada sākumu, Lihtenšteinā, Islandē, Šveicē, Japānā, Norvēģijā un citās attīstītās valstīs vīriešiem pēc 65 gadu sasniegšanas vidēji paredzams nodzīvot vēl aptuveni 20 gadus, kas ir par 6 gadiem vairāk nekā Latvijā. Savukārt sievietēm 65 gadu vecumā visgarākais atlikušais mūžs prognozēts Japānā - vēl 25 gadi, Dienvidkorejā, Lihtenšteinā un Spānijā - vēl 24 gadi, kas ir par 5-6 gadiem vairāk nekā Latvijā”.

Labi, nestrīdamies ar CSP! Aplūkojam šo rādītāju nevis Eiropas, bet globālā kontekstā. Pēc paredzamā 2021. gadā dzimušo vīriešu dzīves ilguma Latvija ir nevis Eiropas Savienības, bet gan Latīņamerikas vai arābu valsts. Pat pilsoņu karu plosītajā Sīrijā vīriešu prognozējamais vecums 2021. gadā bija lielāks nekā Latvijā. Jā! Vidējais 2021. gadā dzimušo vīriešu dzīves ilgums Latvijā bija 68,6 gadi. Vidēji Latīņamerikā tie bija 68,8 gadi, arābu pasaulē - 68,8, bet vidēji pasaulē - 68,9 gadi. Mēs esam zem pasaules vidējā, zem arābu pasaules, zem Latīņamerikas vidējā. Izskatās, ka Latvija ir Latīņamerikas valsts, kas kaut kā iesprukusi attīstīto valstu klubiņā. Ko aritmētiski nozīmē vidējais vīriešu dzīves ilgums 68,6 gadi? Ja pensijas vecums būs 65 gadi un lielāks, tad gandrīz puse no vīriešiem līdz pensijai nenodzīvos vai pensiju saņems tikai dažus gadus. Puse!

Visu rakstu lasiet 1.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!

Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.