Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Ministru Kabinets (MK) panākuši vienošanos, ka pašvaldību budžetos 2009.gadā tiks ieskaitīti 82% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, jo pašvaldības piekrita, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamais minimums no 2009.gada 1.janvāra tiek paaugstināts ne tikai no 80 uz 90, bet gan no 80 uz 100 latiem, informē LPS.
Trešdien, 1.oktobrī, LPS dome apstiprināja Ministru kabineta (MK) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 2009.gada domstarpību un vienošanās protokolu un pilnvaroja LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini to parakstīt. Protokolu parakstīs Ministru prezidents Ivars Godmanis un LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. MK un LPS domstarpību un vienošanās protokols ir valsts budžeta likumprojekta paketes neatņemama sastāvdaļa. Pēc parakstīšanas tas tiks iesniegts Saeimā kopā ar 2009.gada valsts budžeta likumprojektu. LPS domes 1.oktobra sēdē Ministru prezidents Ivars Godmanis izteica priekšlikumu: ja LPS piekrīt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamais minimums no 2009.gada 1.janvāra tiek paaugstināts ne tikai no 80 uz 90, bet gan no 80 uz 100 latiem, tad MK piekrīt palielināt maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā ieskaitāmo IIN ieņēmumu daļu no 80 uz 82%. LPS dome atbalstīja šo Ministru prezidenta priekšlikumu un puses vienojās, ka 2009.gadā pašvaldību budžetos tiks ieskaitīti 82% no IIN, bet valsts budžetā – 18%.
Par IIN iekasēšanu LPS dome un Ministru prezidents vienojās, ka Liepājas un Ventspils pašvaldības pašas iekasē IIN, bet Rīgā, kas arī līdz šim pati iekasēja IIN, 2009.gadā IIN tiks iekasēts Valsts kases sadales kontā, ja līdz likumprojekta Par valsts budžetu 2009.gadam izskatīšanai Saeimā 2.lasījumā Rīgas dome un FM nespēs rast kompromisu. LPS domes sēdē Rīgas dome nepiekrita, ka tās IIN prognoze 2009.gadam tiek palielināta par 10% attiecībā pret 2008.gada IIN prognozi.
Ministru prezidents Ivars Godmanis arī LPS domes sēdē uzsvēra savu jau 29.septembrī Ministru kabineta komitejā pausto domu, ka ir jāpārtrauc ministrijām virzīt caur valdību normas, kam nav finansējuma, un ka šādas normas, kas jau ir pieņemtas, ir jāpārskata un obligātās normas, ja tām nav finansējuma, jāmin kā rekomendējošas. Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis apsolīja, ka FM sagatavos un izskatīšanai valdības sēdē iesniegs konkrētu laika grafiku ar uzdevumu sadalījumu ministrijām par MK un LPS 2009.gada domstarpību un vienošanās protokolā minēto, bez finansējuma atstāto normu pārskatīšanu.
Nesaskaņoti protokolā paliek pušu viedokļi par nepieciešamo valsts budžeta dotāciju pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam, jo MK norāda, ka ir iespējams paredzēt dotāciju no valsts budžeta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam tikai 7,15 miljonu latu apmērā. Tradicionāli nesaskaņoti ir arī pušu viedokļi par pašvaldību kopējo finanšu nepieciešamību: LPS prasa pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķina vajadzībām 2009.gadam kopējo minimālo finanšu nepieciešamību saskaņā ar likuma Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu 1.panta 13.punktu noteikt ne mazāku par 1 518 miljoniem latu, bet MK paredz to noteikt ne mazāku par 787.9 miljoniem latu saskaņā ar likuma Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu 8.panta pirmo daļu. Nesaskaņoti ir pušu viedokļi par pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumiem no valsts budžeta Valsts autoceļu fonda programmas apakšprogrammas Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem (ielām). LPS prasa tos plānot 81.80 miljonu latu apmērā (summa var tikt precizēta) atbilstoši likuma Par autoceļiem Pārejas noteikumu 2.pantam, kas nosaka, ka Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Savukārt MK paredz atbilstoši Valsts autoceļu fonda programmai piešķiramo līdzekļu samazinājumam plānot šos pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumus 72 miljonu latu apmērā.
Vienošanās protokolā ir panākta par dotācijām no valsts budžeta: caur Bērnu un ģimenes lietu ministriju par 0.61 miljonu latu, caur RAPLM vienreizējai dotācijai novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai par 13.2 miljoniem latu. Puses ir vienojāušās pašvaldību investīcijām infrastruktūras sakārtošanai RAPLM budžetā paredzēt mērķdotāciju 20.87 miljonu latu apmērā, plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un to grozījumu izstrādei paredzēt mērķdotāciju 0.60 miljonu latu apmērā un pašvaldību publiskajām bibliotēkām bezmaksas interneta un datoru izmantošanai – mērķdotāciju 0.89 miljonu latu apmērā. Puses ir arī vienojušās paredzēt pašvaldībām mērķdotācijas no valsts budžeta izglītības un kultūras pasākumiem 319.56 miljonu latu apmērā, ja darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir noteiktas 24.09% apmērā. Atšķirīgs ir pušu viedoklis par mērķdotāciju apmēru pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un uzturēšanas izdevumiem pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām, sanatorijas tipa internātskolām un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem. Puses ir vienojušās par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem, paredzot pašvaldību aizņēmumu pieļaujamo palielinājumu 107.52 miljonu latu apmērā un pašvaldību galvojumu pieļaujamo palielinājumu 40 miljonu latu apmērā.
