Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurai vairāk nekā pusgadsimtu ir sava nacionālā farmācijas industrija. Šī nozare ir spējusi izturēt dažādus “pārmaiņu vējus”, apliecinot savu dzīvotspēju un nozīmīgumu.
Arī 2024. gads nebija viegls – tas nesa gan jaunas iespējas, gan ievērojamus izaicinājumus. No vienas puses, vadošie zāļu ražošanas uzņēmumi ir uzņēmuši gandrīz reaktīvu investīciju tempu, ieguldot desmitiem miljonu eiro infrastruktūras modernizācijā, jaunu produktu izstrādē un eksporta tirgu paplašināšanā.
Šīs investīcijas jau tuvāko gadu laikā sniegs ievērojamu atdevi visas Latvijas ekonomikai, taču, no otras puses, dažādu politisku lēmumu dēļ lielajām ārvalstu farmācijas kompānijām Latvijas tirgū tiek radīti nepamatoti labvēlīgi apstākļi, kas kavē vietējo ražotāju konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.
Zāļu ražošana ir viens no stūrakmeņiem, uz kuriem balstās Latvijas eksporta ekonomika. 2024. gada deviņos mēnešos farmācijas produktu eksports sasniedza 466,98 miljonus eiro, un šis skaitlis tikai apstiprina nozares nozīmīgumu. Mūsu aplēses liecina, ka nozares ieguldījums Latvijas IKP veido ap 3,5-4%, kā arī tajā ir vieni no augstākajiem ieguldījumiem R&D. Farmācijas industrija eksportē 92% no saražotās produkcijas, un, pateicoties ieguldījumiem jaunos produktos un tirgos, sagaidāms, ka eksporta apjomi nākotnē būtiski pieaugs, radot pozitīvu vilkmi arī saistītajās nozarēs.
Turklāt farmācijas nozare ražo augstas pievienotās vērtības produktus, kas ir Latvijai izdevīgāka alternatīva nekā primāro resursu eksports, piemēram, neapstrādāti baļķi, kas pēc sevis atstāj vien kailcirtes vai jaunaudzes. Globālās tendences veselības aprūpes jomā liecina, ka pieprasījums pēc medikamentiem un veselības aprūpes pakalpojumiem pieaugs. Dzīves ilguma palielināšanās, iedzīvotāju skaita pieaugums un ES plāni mazināt atkarību no Ķīnas un Indijas medikamentu ražošanas rada Latvijai ievērojamas iespējas nostiprināties starptautiskajā tirgū. Latvija var izmantot savas priekšrocības, jo mums ir tehnoloģiski attīstīti farmācijas uzņēmumi, pieredzējuši pētniecības institūti un augošs laboratorisko un veselības aprūpes pakalpojumu eksporta segments. Turklāt Eiropas Savienības (ES) līmenī arvien aktīvāk tiek veidotas programmas, lai stiprinātu zāļu ražošanu ES, un Latvijai ir visas iespējas kļūt par daļu no šī procesa.
Medikamentu trūkums un piegāžu pārrāvumi ir pēdējo gadu ikdiena ar skaudru mācību visiem, tāpēc ES līmenī noteikti tiks atvēlēti arī līdzekļi zāļu ražošanas nozares attīstībai, kas Latvijai ir jāizmanto, stiprinot vietējos ražotājus un atbalstot viņu darbu. Spēcīga vietējā farmācijas nozare ir arī būtisks valsts drošības un noturības elements. Šobrīd imports veido 94% no Latvijas zāļu tirgus, kas mūsu iedzīvotājiem rada ievērojamu atkarību no ārvalstu piegādēm. Tas nozīmē, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš ikdienā lieto medikamentus vai kuram var būt nepieciešama ārstēšana slimnīcā, ir tieši atkarīgs no piegāžu stabilitātes. Ārkārtas situācijās tieši vietējie ražotāji varētu nodrošināt stratēģiski svarīgu medikamentu pieejamību.
Tas ir sasniegums, par kuru mūs beidzot apskauž pat igauņi, kuri ir teju pilnībā atkarīgi no ārvalstu ražotāju un piegāžu labvēlības. Tieši tāpēc Igaunijā jau vairākus gadus strādā arī medikamentu valsts rezervju sistēma, par kuru Latvijas iedzīvotāji gan pagaidām var tikai sapņot. Diemžēl, veselības ministra prioritāšu sarakstā šis jautājums tā arī nav nonācis, kaut arī drošība un noturība ir šīs valdības postulētā prioritāte.
Varam vien cerēt, ka rīt vai vismaz parīt “valdnieks” modīsies no miega un arī Latvijā tiks izveidota visaptveroša medikamentu rezervju sistēma, kas ņems vērā arī hronisko pacientu vajadzības. Taču diemžēl līdz šim ministra darbošanās vairāk atgādinājusi buldozeru, kas jauna bruģa vietā izracis tikai vēl lielākas bedres, kurās apraktu efektīvi un sīvā konkurencē strādājošo privāto sektoru. 2024. gads skaidri parādīja, ka nozares uzņēmumi, par spīti nemitīgajiem “sprunguļiem riteņos”, ir gatavi investēt produktos, eksporta tirgu paplašināšanā, modernizācijā un arī zaļās enerģijas projektos.
Viens no nozīmīgākajiem gada notikumiem bija uzņēmuma “Olainfarm” zīmola maiņa uz “Olpha”, kas apliecināja tā ambīcijas un mērķtiecību paplašināties Rietumu tirgos. Uzņēmums, investējot desmitiem miljonus eiro, jau sācis vairāk nekā 30 jaunu medikamentu reģistrāciju Eiropas Savienībā, un pirmie produkti šogad nonākuši arī Baltijas tirgū. Arī “Grindeks” aktīvi strādā pie produktu portfeļa un tirgu paplašināšanas. Lai gan 2024. gads bija sarežģīts, tas skaidri parādīja nozares spēju un gribu attīstīties.
Sagaidāms, ka 2025. gadā ieguldītie resursi sāks sniegt taustāmus rezultātus, īpaši eksporta tirgos. Nacionālā farmācijas industrija apliecina, ka tai ir nākotne, un šobrīd Latvijas Zāļu ražotāju asociācijā izstrādājam arī nozares attīstības stratēģija, kuru plānots prezentēt 2025. gadā, lai nostiprinātu Latvijas farmācijas nozares pozīcijas arī nākamajos gadu desmitos.
